You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
VELTA ELFRĪDA MILLERE (FREIBERGA/PŪCĪTE)<br />
(MILLERI - FREIBERGI – PŪCĪŠI - ŠPRITE – KAROLE – KULMA – ORLOVA – ZAHARČEN-<br />
KO – OZOLA – STŪRNIECE – MALACIS – PETROLĒVICS – VORZA-DĀRGAIS – JURGEĻI -<br />
PESTEREVI - KRASTIŅŠ - POMARŅEVSKIS-MINČENKO)<br />
Milleru dzimtas XII paaudzes jaunākā pārstāve –<br />
Velta Elfrīda Millere (*18.2.1917. Rīga †17.2.1996.<br />
Jelgava), atšķirībā no pārējiem brāļiem un vecākās māsas<br />
Lūcijas Emīlijas Milleres, kuri ir dzimuši Līvbērzē,<br />
ir dzimusi 1917. gada 18. februārī Rīgā, kad ģimene<br />
bija devusies bēgļu gaitās. Dzimtas mutvārdu leģenda<br />
vēsta, ka viņa ir dzimusi “krepostē”, t.i. – cietoksnī, ar<br />
ko visticamāk, domāts Daugavgrīvas cietoksnis, kurā<br />
jaundzimušo auklējusi viņas vecākā māsa Lūcija Emīlija<br />
Millere, radot aizdomas apkārtējos, ka Velta patiesībā ir<br />
viņas meita, nevis māsa. Šī dzimtas mutvārdu leģenda arī<br />
nevieš skaidrību, vai jaundzimušās tēvs Jānis Millers tolaik<br />
bija dienestā, strādāja [iespējams] Daugavgrīvas cietoksnī,<br />
vai vienkārši uzturējās tā tuvumā ar ģimeni, būdams bēgļu<br />
gaitās.<br />
Velta Elfrīda Millere bija precējusies divas reizes un<br />
abās viņas laulībās ir dzimuši pēcnācēji. Laulībā ar Kārli<br />
Ādolfu Freibergu (*22.11.1908. Penkules pagasts †27.<br />
(?)7.1944. Jelgava (?)) ir dzimis dēls (XIII paaudze):<br />
Attēli 699. un 700.<br />
Velta Elfrīda Millere ar savu māti ap 19<strong>30</strong>. gadu<br />
Jelgavā.<br />
• Leonhards Freibergs (*11.7.1937. Jelgava<br />
†16.8.1978. Jelgava).<br />
Savukārt laulībā ar Rihardu Frici Modriņu Pūcīti<br />
(*1.1.1921. Ozolnieki †8.11.1987. Jelgava) piedzima divas<br />
meitas (XIII paaudze):<br />
• Mārīte Pūcīte (Pomarņevska/Krastiņa)<br />
(*19.1.1951. Jelgava).<br />
• Daina Pūcīte (*2.4.1955. Jelgava).<br />
Ir zināms, ka Veltu Elfrīdu Milleri cerēja savu dzīvi<br />
saistīt ar skolotājas darbu, par ko liecina viņas iestāšanās<br />
Jelgavas Skolotāju institūtā. Tiesa gan, spriežot pēc<br />
arhīvos pieejamās informācijas, studijas viņa, visticamāk,<br />
nepabeidza, jo viņas vārds institūta absolventu sarakstos<br />
nav atrodams. Ir ziņas, ka viņa strādāja arī par frizieri.<br />
Domājams, 1933. vai 1934. gadā Velta iepazinās ar tikko no<br />
dienesta atvaļināto Kārli Ādolfu Freibergu, un iespējams,<br />
abu laulība bija viens no iemesliem studiju pārtraukšanai.<br />
Izskatīgais un iznesīgais Freibergs, kurš tolaik jau esot<br />
strādājis par frizieri, ātri vien iekaroja Veltas sirdi un<br />
1934. gada 16. decembrī Jelgavas Sv.Annas baznīcā 26<br />
gadus vecais Kārlis Ādolfs Freibergs apprecēja tobrīd vēl<br />
nepilnus 18 gadus veco Veltu Elfrīdu Milleri, kura bija tik<br />
tikko pārcēlusies no sava tēva mājām Līvbērzē uz Jelgavu.<br />
Pēc laulībām abi dzīvoja pašā Jelgavas centrā – vietā, kur<br />
šobrīd atrodas Jelgavas pilsētas kultūras nams, savulaik<br />
bija tirgus laukums, kura viena no robežām bija Dzirnavu<br />
ielā, kuras 3. nama dz. Nr.3 dzīvoja jaunlaulātie Kārlis un<br />
Velta. Kā varam uzzināt no 1935. gada tautas skaitīšanas<br />
anketas, dzīvoklis atradies 1. stāvā, tajā bija virtuve un<br />
viena istaba, krāsns apkure, elektriskais apgaismojums.<br />
Ūdensvads un kopējā tualete atradās pagalmā. Dzīvokļa<br />
īres maksa bija 15 Ls mēnesī.<br />
Tobrīd ēkā vēl dzīvoja Riekstu ģimene, Klopmaņa ģimene<br />
un Lapiņu ģimene, kā arī atradās traktieris “Jātnieks”. Lai<br />
Attēls 697.<br />
Jelgavas Skolotāju institūta ēka ap 1937. gadu.<br />
Attēli 695. un 696.<br />
Kārlis Freibergs un viņa sieva Velta Jelgavā ap 1936. gadu un 1934. gada 4. decembra laikrakstā<br />
“Zemgalietis” publicētais saraksts ar dievkalpojumā uzsaukto vārdiem.<br />
arī saskaņā ar dzimtas nostāstiem Freibergs dzīvojis ēkā,<br />
kurā viņa māte uzturēja iebraucamo sētu (viesnīcu) un<br />
traktieri (krogu), arhīvos atrodamie dokumenti liecina, ka<br />
šajā ēkā esošais krogs ir piederējis pavisam citai ģimenei,<br />
bet vienīgais šāda rakstura iestādījums Jelgavā 1937. gadā,<br />
kura sakarā atrodams Freibergu uzvārds, ir “Cīruļa 2.<br />
šķiras traktieris” Katoļu ielā nr. 58, kas piederējis Raiņa<br />
ielā Nr. 20a dzīvojošajai Olgai Freibergai - šī adrese atbilst<br />
arī dzimtas pārstāvju atmiņām par kādreizējo kroga<br />
vietu, uz kuru Marija Freiberga norādīja vecumdienās.<br />
Jāpiezīmē, ka turpat atrodams arī Olgas Freibergas 1931.<br />
gada 8. decembrī rakstītais iesniegums, kurā norādīts,<br />
ka viņa ir precējusies un mainījusi uzvārdu, kas ļauj<br />
izteikt pieņēmumu, ka minetā Olga Freiberga ir Kārļa<br />
Ādolfa Freiberga māsa Anete Olga Freiberga, bet dzimtas<br />
mutvārdu leģendā ir saplūduši vairāki fakti.<br />
Savukārt jau 1941. gada 11. martā Freibergu ģimene<br />
no Dzirnavu ielas pārcēlās uz Poruka ielu 3. Šajā mājā<br />
viņu dzīvokļa numurs ir norādīts ¾, kas ļauj izteikt<br />
pieņēmumu, ka viņi dzīvoja komunālajā dzīvoklī. Šajā<br />
brīdī abu nodarbošanās ir norādīta “strādnieks”.<br />
Lai arī Veltas un Kārļa laulībā 1936. gada 11. jūlijā<br />
piedzima dēls Leonhards Freibergs, pašām laulībām<br />
nebija lemts ilgs mūžs – 1942. gada 1. oktobrī Jelgavas<br />
apgabaltiesa oficiāli šķīra abu laulību. Par pamatu tam<br />
bija 1942. gada 8. septembrī tiesā celtā Kārļa prasība pret<br />
Attēls 698.<br />
Jelgavas tirgus laukums un Dzirnavu iela (laukuma dziļumā) ap 1910. gadu.<br />
716 717
Change language