You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
RTU zinātnieki <strong>Rīgas</strong><br />
Doma baznīcā<br />
Optiskās šķiedras<br />
tenzometru sistēma<br />
<strong>Rīgas</strong> Domā ir uzstādīta Šveices<br />
kompānijas «Smartec» SOFO optiskās<br />
šķiedras tenzometru sistēma ar automatizētu<br />
mērījumu kontroles moduli.<br />
Kopumā uz baznīcas velvēm, griestiem<br />
un sienām ir uzstādīti 22 optiskie<br />
tenzometri plaisu atvēruma kontrolei<br />
un trīs temperatūras mērījumu sensori<br />
uz mūru virsmas. Automātiskā<br />
plaisu monitoringa dati dod pilnīgu<br />
priekšstatu par mūru konstrukciju deformāciju<br />
un ļauj analizēt to cēloņus:<br />
mūra plaisu atvērumu izmaiņas iespējams<br />
skatīt kontekstā ar temperatūras<br />
izmaiņām un gruntsūdens svārstību<br />
mērījumiem.<br />
EgITA KANcāNE<br />
<strong>Rīgas</strong> <strong>Tehniskā</strong>s <strong>universitāte</strong>s (RTU) inženieri un pētnieki<br />
ne vien būvē Rīgu, bet arī palīdz kultūrvēsturiskā mantojuma<br />
izpētē un saglabāšanā. Ir vismaz divi pētnieki, kuri burtiskā nozīmē<br />
«tur roku uz <strong>Rīgas</strong> pulsa». <strong>Rīgas</strong> Domā ir uzstādīta unikāla<br />
automātiska plaisu monitoringa sistēma, ar kuras palīdzību<br />
RTU Būvzinātnes centra zinātnieki Kaspars Bondars (attēlā)<br />
un Aleksandrs Korjakins kopš 2007. gada veic baznīcas plaisu<br />
monitoringu un mēra baznīcas konstrukciju kustības.<br />
Ar unikālām tehnoloģijām mēra <strong>Rīgas</strong> Doma konstrukciju plaisas<br />
16 JAUnAIS InžEnIERIS<br />
Mērījuma kontroles<br />
modulis<br />
Optisko tenzometru darbības pamatā<br />
ir šķiedras pagarinājuma radītas<br />
gaismas viļņu ceļa garuma mērījumi<br />
divās paralēlās optiskajās šķiedrās.<br />
Sensora mērījumu precizitāte ir<br />
0,002 mm. Mērījuma kontroles modulis<br />
<strong>Rīgas</strong> Domā ieprogrammēts<br />
tā, lai mērījumi tiktu veikti ik pēc<br />
divām stundām, saglabājot tos modulī<br />
iebūvētajā atmiņā. Katru mēnesi zinātnieki<br />
mērījumus pārnes uz datoru<br />
un apstrādā tos ar specializētas datorprogrammas<br />
palīdzību.<br />
Ar šīs sistēmas palīdzību var iegūt<br />
precīzus datus par mūra daļu kustībām,<br />
novērtēt konstrukciju stāvokli,<br />
noteikt būves ekspluatācijas drošību<br />
un prognozēt nepieciešamos rekonstrukcijas<br />
darbus.<br />
<strong>Rīgas</strong> Doma<br />
restaurācija<br />
<strong>Rīgas</strong> Doms ir viena no senākajām<br />
Viduslaiku mūra baznīcām Baltijā.<br />
Tā pamatakmens likts 1211. gadā, un<br />
kopš pamatakmens ielikšanas Doms<br />
ir pārdzīvojis un izturējis neskaitāmas<br />
pārbūves, rekonstrukcijas, lab-<br />
iekārtošanas un uzturēšanas darbus.<br />
Šobrīd notiek mūra daļu lēna pārvietošanās,<br />
taču plaisas nerada bīstamību<br />
baznīcas ekspluatācijai – apliecina<br />
zinātnieki.<br />
Velvju noturību nodrošina mūra<br />
masīvu horizontālas slodzes nestspēja.<br />
Uz atsevišķu baznīcas «spārnu»<br />
slēgšanu apmeklētājiem RTU zinātnieki<br />
skatās skeptiski. «Visi baznīcas<br />
konstrukcijas elementi un zonas ir<br />
savstarpēji saistītas un balsta viena<br />
otru: ja bruktu viena, bruktu arī citas,»<br />
atzīst K. Bondars.<br />
2011. gadā sākti baznīcas jumta<br />
konstrukcijas un mūra restaurācijas<br />
darbi. Lai apturētu plaisu veidošanos<br />
un mūra daļu pārvietošanos, nepieciešama<br />
arī baznīcas pamatu rekonstrukcija.<br />
vēsturisko mūru un<br />
velvju pētniecība<br />
«Katra ēka «pulsē» līdzi gan temperatūras<br />
izmaiņām, gan tektoniskajām<br />
un gruntsūdens svārstībām, kuru<br />
dēļ notiek sprieguma izmaiņas konstrukcijās.<br />
Ēkas kustības plaisu veidā<br />
redzamas dažās konstrukcijas vietās,<br />
citviet šīs izmaiņas paliek tikai konstrukcijas<br />
iekšējā sprieguma līmenī,»
Change language