9.57 Mb - Rīgas Tehniskā universitāte

rtu.lv

9.57 Mb - Rīgas Tehniskā universitāte

RTU zinātnieki Rīgas

Doma baznīcā

Optiskās šķiedras

tenzometru sistēma

Rīgas Domā ir uzstādīta Šveices

kompānijas «Smartec» SOFO optiskās

šķiedras tenzometru sistēma ar automatizētu

mērījumu kontroles moduli.

Kopumā uz baznīcas velvēm, griestiem

un sienām ir uzstādīti 22 optiskie

tenzometri plaisu atvēruma kontrolei

un trīs temperatūras mērījumu sensori

uz mūru virsmas. Automātiskā

plaisu monitoringa dati dod pilnīgu

priekšstatu par mūru konstrukciju deformāciju

un ļauj analizēt to cēloņus:

mūra plaisu atvērumu izmaiņas iespējams

skatīt kontekstā ar temperatūras

izmaiņām un gruntsūdens svārstību

mērījumiem.

EgITA KANcāNE

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) inženieri un pētnieki

ne vien būvē Rīgu, bet arī palīdz kultūrvēsturiskā mantojuma

izpētē un saglabāšanā. Ir vismaz divi pētnieki, kuri burtiskā nozīmē

«tur roku uz Rīgas pulsa». Rīgas Domā ir uzstādīta unikāla

automātiska plaisu monitoringa sistēma, ar kuras palīdzību

RTU Būvzinātnes centra zinātnieki Kaspars Bondars (attēlā)

un Aleksandrs Korjakins kopš 2007. gada veic baznīcas plaisu

monitoringu un mēra baznīcas konstrukciju kustības.

Ar unikālām tehnoloģijām mēra Rīgas Doma konstrukciju plaisas

16 JAUnAIS InžEnIERIS

Mērījuma kontroles

modulis

Optisko tenzometru darbības pamatā

ir šķiedras pagarinājuma radītas

gaismas viļņu ceļa garuma mērījumi

divās paralēlās optiskajās šķiedrās.

Sensora mērījumu precizitāte ir

0,002 mm. Mērījuma kontroles modulis

Rīgas Domā ieprogrammēts

tā, lai mērījumi tiktu veikti ik pēc

divām stundām, saglabājot tos modulī

iebūvētajā atmiņā. Katru mēnesi zinātnieki

mērījumus pārnes uz datoru

un apstrādā tos ar specializētas datorprogrammas

palīdzību.

Ar šīs sistēmas palīdzību var iegūt

precīzus datus par mūra daļu kustībām,

novērtēt konstrukciju stāvokli,

noteikt būves ekspluatācijas drošību

un prognozēt nepieciešamos rekonstrukcijas

darbus.

Rīgas Doma

restaurācija

Rīgas Doms ir viena no senākajām

Viduslaiku mūra baznīcām Baltijā.

Tā pamatakmens likts 1211. gadā, un

kopš pamatakmens ielikšanas Doms

ir pārdzīvojis un izturējis neskaitāmas

pārbūves, rekonstrukcijas, lab-

iekārtošanas un uzturēšanas darbus.

Šobrīd notiek mūra daļu lēna pārvietošanās,

taču plaisas nerada bīstamību

baznīcas ekspluatācijai – apliecina

zinātnieki.

Velvju noturību nodrošina mūra

masīvu horizontālas slodzes nestspēja.

Uz atsevišķu baznīcas «spārnu»

slēgšanu apmeklētājiem RTU zinātnieki

skatās skeptiski. «Visi baznīcas

konstrukcijas elementi un zonas ir

savstarpēji saistītas un balsta viena

otru: ja bruktu viena, bruktu arī citas,»

atzīst K. Bondars.

2011. gadā sākti baznīcas jumta

konstrukcijas un mūra restaurācijas

darbi. Lai apturētu plaisu veidošanos

un mūra daļu pārvietošanos, nepieciešama

arī baznīcas pamatu rekonstrukcija.

vēsturisko mūru un

velvju pētniecība

«Katra ēka «pulsē» līdzi gan temperatūras

izmaiņām, gan tektoniskajām

un gruntsūdens svārstībām, kuru

dēļ notiek sprieguma izmaiņas konstrukcijās.

Ēkas kustības plaisu veidā

redzamas dažās konstrukcijas vietās,

citviet šīs izmaiņas paliek tikai konstrukcijas

iekšējā sprieguma līmenī,»

More magazines by this user
Similar magazines