ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...

More documents

Recommendations

Info

Rūdolfs Blaumanis - 14 - Paradzīzē stāvu un izsauca:«Kas tur? Liekas. ka kāds nāk šurp!» Un steigšus tā aizbultēja klēts durvis.Sabijies arī Andžs uzlēca un klausījās. «Es nekā nedzirdu.» viņš sacīja.Te Ilzei uznāca stiprs kāss. «Kas ir?» viņa jautāja un uzslējās sēdu.«Mums likās, ka kāds nāktu,» Apsēns sacīja.Visi trīs klausījās. «Tēva soļi, es tos pazīstu,» Ilze vienaldzīgi sacīja un atkal atšļuka gultā. «Tēva soļi!» viesis pārbijies iesaucās. «Viņš tak nenāks šurp uz klēti - Dieva dēļ?»«Nē, velna dēļ,» Ilze nedzirdami pārlaboja.«Ko meklēt viņš nāks šurp, laikam iet zirgu aplūkot, kas šonakt stāv stallī,» Ieva mierīgi sacīja.Brītiņu nekas nebij dzirdams. Te uzreiz smagi soļi sāka dimdināt klēts trepes.«Tēvs nāk!» Ilze pa miegam muldēja. «Tēvs nāk!» Ieva atbalsoja. «Nāk taisni šurp, - Andž, Andž, ko nu lai iesākam!...»Andžs stāvēja kā dulns.«Tu izbēgt vairs nevari - ko nu lai iesākam?...» Ieva atkārtoja. «Saņem dūšu un rādies viņam, stāsti, ka mēs viens otram esam solījušies, lūdzies piedošanas, ka tas noticis, viņam nezinot. Viņš gan ļoti niknosies, jo tas ļoti ienīst šitādu būdzīšanos, bet viņu ātri var salabināt, un es tev palīdzēšu.»«Es ar!» Ilze, pēkšņi atspirguse, runāja. «Metīsimies viņam visi trīs pie kājām - ja asaru vajadzīgs, varu ir raudāt.»«Nē, nē, to nevar.» nobālējušais Andžs atbildēja, «es jūsu tēvu labāki pazīstu, viņš par daudz ātrs - lai Dievs pasarg! -nē, to nemūžam nevar,» un, kā palīdzības meklēdams, acis laida apkārt. «Vai nevarētu kaut kur paslēpties?...»Bet nedz skapja, nedz tīnes, nedz žēlsirdīga kurvja, kur mūsu jaunais varonis varētu glābties, nebij klētī - visa tīra un tukša kā baznīca. «Kādēļ klēts tik tukša?» nelaimīgais brūtgans tikko dzirdami jautāja. «Kas te noticis?» «Tēvs visu lika pārnest otrā klētī, tādēļ ka grīdā daudz caurumu, kas ar mālu jāaizziež, vai tad tu neredzi,» Ieva atbildēja, «vai Dieviņ, vai Dieviņ, tēvs jau pie durvīm!» «Līdīšu zem gultas,» Andžs izmisis sacīja, «kas zin, viņš manis tur nepamanīs.» Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte
Rūdolfs Blaumanis - 15 - Paradzīzē «Kā pa durvīm nāk, tā tūlīt var redzēt, kas zem gultas,» Ieva tikpat izsamisuse atteica. Andžs apskatījās vēlreiz visapkārt.«Kas tas?...» Viņš ieskrēja vienā kaktā, kur prāva lāde stāvēja, kuru viņš - vai nu aiz bailēm, vai aiz tauku sveces vājās gaismas - līdz šim nebij ieraudzījis. «Es slēpšos šaī lādē!» tas iesaucās. «Viņa tak nava pilna?»«Tukša gan, bet, Andžiņ, tu nevarēsi tās smakas izturēt, kas tajā; viņā stāvēja mūsu lielā piecstopu petrolejas kanna, kas tur pa daļai iztecējuse.»«Nekas par to, tēvs jau te ilgi nekavēsies, un to mazo brīdi gan izturēšu,» Andžs atbildēja.«Laižat iekšā!» tagad dobja balss ārā sauca. «Ē, meitenes, vai dzirdat?» Un durvis no stipra klauviena nodārdēja.«Apžēlojies! Ātri! Vai tā, vai tā! Rādies tēvam vai slēpies!» Ieva klusi, bet kaislīgi uzsauca.Andžs pacēla lādes vāku un, lai gan ērmota smaka tam sitās pretim, tajā ielēca iekšā. Vāks atkrita, un Ieva lādi naški aizslēdza un atslēgu izvilka. Tad gāja un atbultēja durvis.«Kas te notiek? Kādēļ jums vēl uguns?» tēvs jautāja bargā balsī. «Kādu tijāteri jūs te taisāt? - Man likās, kā kad te kāds svešs runāja!»«Tu esi pārklausījies, tēt,» Ieva atbildēja, «Ilze pa miegam kliedza tādā rupjā balsī kā puisietis, un es viņu modināju - tas bij viss.»«Nemelo, manas ausis vēl šimbrīžam dzird labi, - kas tas tāds bij, kur jūs savu viesi esat iegrūdušas?» «Tēt, kad esi pie mums viesi atradis, ka šitā runā!» Ieva pārmezdama atteica. «Tas man viens daudzums, - kur viņš ir?»«Kad tu zini, ka mums viesis i r, tad tu arī zināsi, k u r viņš ir!» Ieva strupi atbildēja. «Meklē pats!»Tēvs to divreiz nelikās teikties. Viņš pārkratīja gultu, izskatījās pagulti, izmeklējās visos kaktos, izdauzījās ap lādi un, nekā neatradis, stingri sacīja:«Kur lādes atslēga?»Andžam drebuļi pārgāja pa kauliem. Ko Ieva darīs, ko atbildēs?...«Es nezinu,» tā teica, «laikam pie mātes.»«Tā, tā - pie mātes... nākat uz istabu gulēt!»Lādē gulošam uznāca ģībonis, šos vārdus dzirdot! Visu nakti te smakt! Briesmīgi! Neizturami!«Tētiņ, istabā ir ļoti karsts gaiss, šodien tak maizi cepa, ļauj mums še gulēt,» Ieva lūdza. «Mums patiesi nebij viesa.» Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte
Page 1 and 2: Rūdolfs Blaumanis RŪDOLFS BLAUMAN
Page 3 and 4: Rūdolfs Blaumanis - 3 - Paradzīz
Page 13: Rūdolfs Blaumanis - 13 - Paradzīz

ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...