ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...
ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...
ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rūdolfs Blaumanis<br />
- 8 -<br />
Paradzīzē<br />
«Radenieka?... Kāda tu ērmota esi, Ieva! Ko tev Andžs darījis, ka tu tā par<br />
viņu r<strong>un</strong>ā?»<br />
«Ko viņš man darījis?» Ieva kaislīgi iesaucās, ar varu dusmu asaras<br />
atturēdama. «Ko viņš man darījis? Prasi labāk, ko viņš mums darījis!... Tas būs<br />
pareizāk!... Apsēns ir mani <strong>un</strong> tevi pievīlis!»«Tu tagad tikpat nesaprotami r<strong>un</strong>ā kā<br />
Liezeres gulētāja,» Anna atbildēja, nepatīkami aizskārta, «kā viņš mūs<br />
pievīlis?»«To sev izskaidro pate: ja<strong>un</strong>ā <strong>un</strong> patīkamā vēsts, par kuru pirmīt aizņēmu<br />
<strong>un</strong> ko - lai gan arī es biju zvērināta klusu ciest - tev kā draudzenei tomēr gribēju<br />
uzticēt, ir šī: A p s ē n s i r a r ī m a n s b r ū t g a n s... Jā, brīnies vien,» ja<strong>un</strong>ekle<br />
turpināja, kad Anna bij kā uz mutes sista, «tu vēl vairāk brīnēsies, kad visu dabūsi<br />
dzirdēt!...»Un nu viņa izstāstīja visu - cik reižu tā ar Apsēnu bij tikusēs, ko tas uz<br />
viņu r<strong>un</strong>ājis, cik svēti tai mīlestību zvērējis, cik stipri piekodinājis saderināšanos<br />
turēt slepenu, <strong>un</strong> nobeidza ar nopūtām par nedzirdēto viltu.Klusēdama Anna<br />
draudzenē bij klausījusēs. Kad tā bij beiguse r<strong>un</strong>āt, viņa lēnām uzcēlās no beņķa<br />
<strong>un</strong> atkāpās kādus soļus tālāk nost. Viņas vaigi bij drusku bālāki, nekā tie arvienu<br />
mēdza būt, viņas acis spīdēja savāds spožums, kad tā auksti <strong>un</strong> mierīgi<br />
sacīja:«Ļoti labi izdomāts, ļoti jauki, bet tikai to vien nepaģēri, lai taviem stāstiem<br />
arī ticu... Fui, cik neka<strong>un</strong>īgi!...Tagad redzu, cik gudrs bij Andža nodoms nevienam<br />
nekā neteikt par mūsu saderināšanos. Kad jau tā r<strong>un</strong>ā draudzene, ko tad vēl<br />
nedarītu sveši!... Nē, nē, mīļā! Es ticu, ka viņš pret tevi būs bijis laipns, varbūt<br />
vairāk nekā laipns, bet, ka viņš tevi uzr<strong>un</strong>ājis, tev vēl aizvakar vakarā zvērējis<br />
uzticību, tas nemūžam nav tiesa, nemūžam!»Ieva stīvām acīm skatījās Annā, it kā<br />
kad viņas vārdus nebūtu sapratuse.«To gan nekad nedomāju, ka tu varētu būt tik<br />
viltīga,» Anna turpināja, «manis tā raugot piemānīt! Vai tad tu domāji, ka man tik<br />
maz apķērības, ka nemanīšu, uz ko tu izej? Tev vīlies! Es saredzu tavu nodomu!...<br />
Mūsu pagasta skaistākais puisis arī tavā sirdī ielīdis. Tu arī mīlē Andžu <strong>un</strong> man<br />
viņu nenovēli; gribēdama mūsu saderināšanos izjaukt, tu ķeries pie ķeramiem<br />
meliem... Kad tu man tikai trešo daļu no savām pasakām būtu likuse priekšā, tad,<br />
kas zin, tev būtu ticējuse. Bet viss tas stāsts par daudz, par daudz neticams <strong>un</strong><br />
raibs... Redz, kāda tu nobāluse, ā mana uzticamā draudzene, nu tevis pazīstu! Tu<br />
gribētu, lai tavā skaistajā leļļa ģīmī vien iemīlējas! Nē, mamzelīt, arī mums,<br />
Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Change language