Paradīzē /paradize.pdf 243kB - LU Pedagoģijas, psiholoģijas un ...

Rūdolfs Blaumanis
- 16 -
Paradzīzē
«Kad jums nebija, tad jūs viņu gaidāt, par velti jau svece vis nedega. Nē,
nākat tikai! Kad citi istabā nenoslāps, tad jūs arī paliksiet dzīvas - nākat!»«Vai,
Ieviņ, galvas sāpes man rītā galvu atkal plēsīs pušu!» Ilze sūrojās.«Nekas, apēdīsi
pēdīgo pusgalveni ar pērnajiem skābiem kāpostiem un tad būsi vesela.»«Bet tētiņ
-»«Es tev gan betēšu, skutele!» tēvs dusmīgi uzbrēca Ilzei. «Nākat!»Nu bij
jāklausa.Ieva, savu kurpju meklēdama, noliecās pie lādes atslēgas cauruma un
čukstēja:«Pacieties! Tu dzirdi, ka nekā neiespējam. Rītā agri, nevienam nemanot,
tevi izlaidīšu!»Dobjs steniens atbildēja iz lādes.
«Kas tas bij?» tēvs jautāja. «Iev, ko tu tur dari?»«Meklēju kurpju, tēt.»«Žigli
nekavējies.»
Tēvs aizslēdza klēts durvis.Nāves domas pārņēma divkārši ieslēgto.
Žēlīgais debesu tēvs! Tādā ķezā kā nu Apsēns savā mūžā vēl nebij bijis, lai gan ar
daudz piedzīvojumiem varēja lielīties. Labprāt viņš visu būtu uzskatījis par ļauna
sapņa ķēmošanos, kad tikai sasodītā smaka viņu tik nešaubīgi nebūtu
pārliecinājuse, ka viss patiesi notiek.
«Vai pats velns ticis še uzglabāts!» nelaimīgais ņurdēja, no kreisās uz labo
un no labās uz kreiso pusi zvalstīdamies.Viņš taustīja ar rokām uz visām pusēm -
visapkārt cieti dēļi, tikai apakšā peļu izgrauzti caurumiņi.Viņš pielika muti pie viena
no šiem caurumiņiem cerībā caur to ieelpot labāku gaisu. Viņam nebij vīlies, un
viņš labu brīdi tā pavadīja. Bet ilgi jau, galvu nodūris, nevarēja tupēt, tam viņa atkal
bij jāpaceļ un nepatīkamais gaiss jāieelpo...
Te viņam laimīga iedoma iešāvās prātā: «Jālūko lādi atlauzt!» Uzmeties uz
visiem četriem, tas stutēja muguru pret lādes vāku, gribēdams to izcelt uz augšu.
Veltas cerības! Nu lūkoja dibenu izspert - liekas pūles!Vēl šā tā nodarbojies,
nabags pēdīgi padevās nenovēršamajam liktenim.«Nakts nav mūžīga, un labāk
vienu nakti, labāk divas, pat trīs naktis šitā pavadīt nekā no Pipara tapt uzietam, jo,
tiklīdz tas notiek, tad man Anna zūd,» Apsēns mierinājās un lūkoja snaust.Vai
viņam tas izdevās, to nezinu teikt. -«Tik droši kā šonakt Apsēns savā mūžā nebūs
gulējis,» Ilzenīca, pa pagalmu iedama, teica, «aiz divām atslēgām, ak, joki,
joki!»«Nu, viņam gan nemaz nav jocīgi ap dūšu, par to es galvoju,» tēvs
Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte