ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...
ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...
ParadÄ«zÄ /paradize.pdf 243kB - LU PedagoÄ£ijas, psiholoÄ£ijas un ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Rūdolfs Blaumanis<br />
- 2 -<br />
Paradzīzē<br />
«Jā,» ja<strong>un</strong>ava sacīja, «mūsu nabaga draudze! Tā neiespēj <strong>un</strong> neiespēj še<br />
kādu beņķu uztaisīt, ko veciem atsēsties <strong>un</strong> atpūsties!... Bet šoreiz man ja<strong>un</strong>ie<br />
jāaizstāv. Tiem jau pašiem baznīcā bij jāstāv, kā tad nu varēja vecajiem pienākošo<br />
godu parādīt?»<br />
«Nu jā, jā, baznīca šoreiz bij gan pilnāka nekā citām reizēm,» Pakulu tēvs<br />
r<strong>un</strong>āja.<br />
«Viņa dievgaldnieku tā bij pārpildīta, ka es taī drūzmā neviena pazīstama<br />
ģīmja nevarēju ieraudzīt. Pat tavas Annas, kuru no cepures vienmēr lēti uzeju,<br />
šoreiz nevarēju ieraudzīt. Vai viņa jel pavisam šodien ir baznīcā, ko?»«Ir, ir,»<br />
sirmgalvis atbildēja. «Bet tā. jau reizēm notiek, ka sevišķi tā ģīmja, ko meklē, nevar<br />
uziet. Arī man šodien tā būs gājis. Mūsu abu kaimiņš, Apsēns, man cieti apsolīja,<br />
šodien būt baznīcā, bet, kā liekas, nebūs turējis vārda.»«Ir turējis,» ja<strong>un</strong>ekle teica<br />
<strong>un</strong> nevilšus nosarka, «viņš sēdēja priekšā, trešā krēslā. - Es apmelojos teikdama,<br />
ka neviena pazīstama neesmu redzējuse,» viņa piebilda.<br />
«Tas labi, ka viņš nācis, man ar viņu kaut kas jāapspriež; darba dienās<br />
priekš teikšanām tagad jau neatliek laika,» Pakuls sacīja, ja<strong>un</strong>ekles nosarkšanu<br />
nepamanījis. «Bet, klau, ko ev teikšu, lai tas man vairs nav jātur galvā: mans kalējs<br />
liek tavam tēvam sacīt, ka šam tagad atkal esot ogles <strong>un</strong> viņš katrā brīdī jūsu<br />
zviedru arklu varot ņemt lāpīšanā. Tad nu neaizmirsti vien, Ieviņ, to savam tēvam<br />
pateikt.»«Gan jau,» Ieva apsolīja <strong>un</strong> vēl ko gribēja piebilst, bet te zvana skaņas to<br />
pārtrauca, no torņa lejā plūzdamas.Dievkalpošana bija pabeigta. Baznīcas platās<br />
durvis atvērās, <strong>un</strong> baznīcēni bariem sāka doties laukā.Brītiņu burzā noskatījies,<br />
Pakuls sacīja uz Ievu:«Vai tu redzi, meit, kā mēs no baznīcas protam ārā nākt!<br />
Visuvisādi! Mēs stumjam, spiežam, grūžam, minam; raujam, turam, spraucamies,<br />
spiežamies - <strong>un</strong> pēdīgi laimīgi esam laukā! Ak tu tētīt - skat, kā tur vienai aptrūka<br />
kremeļi! To jums vajaga!»Ieva pasmējās.«Izskatās jau nu gan tā, kā kad kāds<br />
viņus visus ar pātagu trenktu ārā, kā kad iekšā degtu,» viņa sacīja <strong>un</strong> no Pakula<br />
svārkiem noņēma sūnu kušķīti, kas tam no koka stumbura bija pielipis.«Nē, viņi<br />
būs dabūjuši zināt, ka baznīcas krogs ar visu resno papu <strong>un</strong> saldo bairīti sācis<br />
bēgt, <strong>un</strong> tādēļ ar tādu joni steidzas laukā,» vecais jokoja, «citādi tas nav... Jā jā,<br />
Latvijas Universitāte, Pedagoģijas <strong>un</strong> Psiholoģijas fakultāte
Change language