RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS <strong>2010.</strong>-<strong>2020</strong>.g.<br />
_______________________________________________________________________________________________<br />
Šajā periodā celtās ēkas veido dzīvojamo fondu, kas galvenokārt, atgūstot valsts neatkarību, tika<br />
privatizēts.<br />
Atbilstoši statistikas pārskatu datiem, 1995. gadā Rīgā bija 23 035 dzīvojamās ēkas ar<br />
241 520 dzīvokļiem un kopējo platību – 16,243 milj.m². Vidēji dzīvokļa platība uz vienu<br />
iedzīvotāju atbilda 20,0 kvadrātmetriem, kas Eiropā ir zems rādītājs.<br />
Ar 1996. gadu Rīgā sākas jaunās apbūves periods, kas saistīts ar Eiropas līmenim<br />
atbilstošu būvnormatīvu pieņemšanu. Jaunā apbūve, kas palīdzējusi izveidot brīvu dzīvojamo<br />
platību tirgu un daļēji neaizņemtas dzīvojamās platības, nav pašvaldības prioritāro rūpju lokā.<br />
Rīgā koncentrētas arī valsts galvenās publiskās ēkas – teātri, muzeji, bankas, valsts un<br />
pašvaldības pārvaldes ēkas, iestādes un biroji, universitātes, skolas, pirmskolas izglītības iestādes,<br />
slimnīcas, tirdzniecības kompleksi, sporta un izklaides centri un būves. Īpaši jāatzīmē pēckara<br />
periodā celtās skolas un pirmskolas izglītības iestādes, kas celtas pēc tipveida projektiem, un kuru<br />
siltumnoturība ir zema.<br />
2.1.4. Energoapgāde.<br />
Latvija atrodas Eiropas aukstajā klimatiskā zonā ar apkures grādu dienu skaitu ≥ 4000.<br />
Līdz ar to siltumenerģija nepieciešama ne tikai dzīves kvalitātes nodrošināšanai, bet arī kā<br />
izdzīvošanas priekšnoteikums ziemas periodā, kas ilgst ap 200 kalendāra dienām. Siltumapgāde ir<br />
īpaši nozīmīga enerģētikas joma, jo vairāk kā 60% no valstī patērētajiem energoresursiem tiek<br />
izmantoti tieši siltumenerģijas veidā.<br />
Galvenais siltumapgādes veids Rīgā – centralizētā siltumapgāde, kas sedz ap 76% no<br />
patērētā siltumenerģijas apjoma, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, nelielos apjomos arī koksnes<br />
šķeldu. Ap 70% no nepieciešamā siltumenerģijas daudzuma saražo divas lielās modernizētās<br />
valsts koģenerācijas stacijas – Rīgas TEC-1 (2006.g. – 144MWel. un 377 MWth.) un Rīgas TEC-<br />
2 (2009.g. – 620 MWel. un 1124 MWth.), kas atrodas AS „Latvenergo” pārziņā. Rīgas TEC-2<br />
atrodas Stopiņu pagasta Aconē, ap 3 km no Rīgas robežas.<br />
Centralizēto siltumapgādi pilsētā nodrošina AS „Rīgas siltums”, kas atlikušos 30%<br />
siltumenerģijas saražo savās 5 siltumcentrālēs ar jaudu no 50 līdz 402,4 MW, 8 vidējas jaudas - 1<br />
līdz 50MW - katlu mājās, un 29 automatizētās katlu mājās ar jaudu, mazāku par 1 MW. Četros no<br />
minētajiem AS „Rīgas siltums” siltuma avotiem ir uzstādīti koģenerācijas bloki, līdz ar to Rīgā<br />
vairāk kā 90% no centralizēti patērētā siltumenerģijas daudzuma tiek izstrādāti koģenerācijas<br />
režīmā.<br />
Decentralizēto siltumapgādi, tostarp daļēji Rīgas centra pirmskara apbūvē, kā arī<br />
rūpniecības objektos, nodrošina lokālas katlu iekārtas, kas pārsvarā strādā automātiskā režīmā ar<br />
dabasgāzi, vai arī izmanto malku. Pēdējos gados atsevišķas lielākas ražotnes savos siltuma avotos<br />
uzstāda koģenerācijas blokus. Ir vēl saglabājies neliels skaits ogļu katlu iekārtu, kuras plānots<br />
likvidēt.<br />
Rīgas elektroapgādi nodrošina no 110/330 kV elektrotīkla, kas aptver pilsētu abos<br />
Daugavas krastos un savstarpēji savieno elektroenerģijas ražotnes. Tālākai sadalei darbojas 24<br />
apakšstacijas 110/6-20kV un 78 sadales punkti 10kV.<br />
11