RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
RÄ«gas pilsÄtas ilgtspÄjÄ«gas enerÄ£Ätikas rÄ«cÄ«bas plÄns 2010.-2020 ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS <strong>2010.</strong>-<strong>2020</strong>.g.<br />
_______________________________________________________________________________________________<br />
1996.-2000. gads – tiek uzsākta siltumapgādes sistēmas rehabilitācija un<br />
attīstības plānošana.<br />
AS „Rīgas siltums” veidošanas process noslēdzās un tas savu darbību uzsāka no 1996.g.<br />
marta līdz maijam. Veidojot uzņēmumu un ievērojot līdzsvara principu, kāds nepieciešams, lai<br />
varētu nodrošināt tā normālu funkcionēšanu pie dažāda akcionāru īpašumu pienesuma tādā<br />
sensitīvā nozarē, kā siltumapgāde, kas ir cieši saistīta ar pilsētas iedzīvotājiem, tika noteikti šādi<br />
īpašnieki un to akciju daļa – Rīgas pašvaldībai – 49%, valstij Ekonomikas ministrijas personā –<br />
48,995%, AS „Latvenergo” – 0,005%, un privātai bankai „Baltijas Tranzīta banka”– 2%, kas savu<br />
akciju vērtību ieguldīja naudā. Kā parādījusi 15 gadu AS „Rīgas siltums” darbības prakse,<br />
risinājums ir bijis ļoti veiksmīgs, ļāvis uzņēmumam veikt nepieciešamos renovācijas un<br />
modernizācijas darbus, izveidoties un nostabilizēties par vienu no spēcīgākajiem siltumapgādes<br />
uzņēmumiem Austrumeiropā ar augstu kredītreitingu, ļoti labiem darbības rādītājiem un<br />
viszemāko siltumenerģijas tarifu.<br />
1997. gadā tika izvērtēta esošā situācija un Rīgas domē pieņemta pirmā „Rīgas pilsētas<br />
siltumapgādes attīstības koncepcija 1997.-<strong>2010.</strong>g.”. Vienlaikus, izmantojot Zviedrijas valdības<br />
grantu (SIDA) Rīgas siltumapgādes attīstībai, zviedru firma FVB (Fjärrvärmeburån ab) izstrādāja<br />
Rīgas centralizētās siltumapgādes (CS) rehabilitācijas projektu, kas detalizēja sistēmas<br />
rehabilitācijas pasākumus, ievērojot koncepcijā paredzētos attīstības virzienus. Atbilstoši<br />
minētajiem dokumentiem bija paredzēta centrālo siltumpunktu (CSP) likvidācija un modernu<br />
individuālo siltuma mezglu (ISM) uzstādīšana pie patērētājiem, pāreja uz patērētāju neatkarīgo<br />
pieslēgumu, ievērojama koģenerācijas līmeņa paaugstināšana pilsētā, TEC 1 un TEC 2<br />
modernizācija, atsakoties no kūdras kā kurināmā izmantošanas, siltumcentrāļu modernizācija,<br />
rūpnieciski izolētu cauruļu pielietošana un bezkanālu montāža pārvades sistēmā, kā arī<br />
biokurināmā (koksnes šķelda, granulas individuālam patēriņam) izmantošanas uzsākšana<br />
Kopējais siltuma avotu (katlu māju) skaits, ieskaitot TEC, uz 2000. gadu pilsētā bija sarucis<br />
uz 437, kas strādāja ar šādu kurināmo:<br />
dabasgāzi – 213;<br />
akmeņoglēm – 138;<br />
koksni - 95;<br />
mazutu – 21;<br />
kūdru – 2;<br />
destilātu, dīzeļdegvielu – 18.<br />
Rīgas siltumapgādes sistēmas rehabilitācija – 1998.-2008.g.<br />
Rīgas siltumapgādes sistēmas rehabilitāciju AS „Rīgas siltums” veica, nepaaugstinot<br />
siltumenerģijas tarifu iedzīvotājiem, bet gan samazinot ražošanas un pārvades izdevumus -<br />
sakārtojot uzņēmuma iekšējo struktūru, ievērojami paaugstinot energoefektivitāti siltumenerģijas<br />
ražošanas un pārvades procesā, kā arī siltuma avotos ieviešot augsti efektīvu koģenerāciju. Veikto<br />
pasākumu secību, kas ļāva sakārtot Rīgas pilsētas siltumapgādes sistēmu un paaugstināt tās<br />
energoefektivitāti, attēlo sekojoša tabula:<br />
37