07.01.2015 Views

Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020 ...

Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020 ...

Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020 ...

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

RĪGAS PILSĒTAS ILGTSPĒJĪGAS ENERĢĒTIKAS RĪCĪBAS PLĀNS <strong>2010.</strong>-<strong>2020</strong>.g.<br />

_______________________________________________________________________________________________<br />

1996.-2000. gads – tiek uzsākta siltumapgādes sistēmas rehabilitācija un<br />

attīstības plānošana.<br />

AS „Rīgas siltums” veidošanas process noslēdzās un tas savu darbību uzsāka no 1996.g.<br />

marta līdz maijam. Veidojot uzņēmumu un ievērojot līdzsvara principu, kāds nepieciešams, lai<br />

varētu nodrošināt tā normālu funkcionēšanu pie dažāda akcionāru īpašumu pienesuma tādā<br />

sensitīvā nozarē, kā siltumapgāde, kas ir cieši saistīta ar pilsētas iedzīvotājiem, tika noteikti šādi<br />

īpašnieki un to akciju daļa – Rīgas pašvaldībai – 49%, valstij Ekonomikas ministrijas personā –<br />

48,995%, AS „Latvenergo” – 0,005%, un privātai bankai „Baltijas Tranzīta banka”– 2%, kas savu<br />

akciju vērtību ieguldīja naudā. Kā parādījusi 15 gadu AS „Rīgas siltums” darbības prakse,<br />

risinājums ir bijis ļoti veiksmīgs, ļāvis uzņēmumam veikt nepieciešamos renovācijas un<br />

modernizācijas darbus, izveidoties un nostabilizēties par vienu no spēcīgākajiem siltumapgādes<br />

uzņēmumiem Austrumeiropā ar augstu kredītreitingu, ļoti labiem darbības rādītājiem un<br />

viszemāko siltumenerģijas tarifu.<br />

1997. gadā tika izvērtēta esošā situācija un Rīgas domē pieņemta pirmā „Rīgas pilsētas<br />

siltumapgādes attīstības koncepcija 1997.-<strong>2010.</strong>g.”. Vienlaikus, izmantojot Zviedrijas valdības<br />

grantu (SIDA) Rīgas siltumapgādes attīstībai, zviedru firma FVB (Fjärrvärmeburån ab) izstrādāja<br />

Rīgas centralizētās siltumapgādes (CS) rehabilitācijas projektu, kas detalizēja sistēmas<br />

rehabilitācijas pasākumus, ievērojot koncepcijā paredzētos attīstības virzienus. Atbilstoši<br />

minētajiem dokumentiem bija paredzēta centrālo siltumpunktu (CSP) likvidācija un modernu<br />

individuālo siltuma mezglu (ISM) uzstādīšana pie patērētājiem, pāreja uz patērētāju neatkarīgo<br />

pieslēgumu, ievērojama koģenerācijas līmeņa paaugstināšana pilsētā, TEC 1 un TEC 2<br />

modernizācija, atsakoties no kūdras kā kurināmā izmantošanas, siltumcentrāļu modernizācija,<br />

rūpnieciski izolētu cauruļu pielietošana un bezkanālu montāža pārvades sistēmā, kā arī<br />

biokurināmā (koksnes šķelda, granulas individuālam patēriņam) izmantošanas uzsākšana<br />

Kopējais siltuma avotu (katlu māju) skaits, ieskaitot TEC, uz 2000. gadu pilsētā bija sarucis<br />

uz 437, kas strādāja ar šādu kurināmo:<br />

dabasgāzi – 213;<br />

akmeņoglēm – 138;<br />

koksni - 95;<br />

mazutu – 21;<br />

kūdru – 2;<br />

destilātu, dīzeļdegvielu – 18.<br />

Rīgas siltumapgādes sistēmas rehabilitācija – 1998.-2008.g.<br />

Rīgas siltumapgādes sistēmas rehabilitāciju AS „Rīgas siltums” veica, nepaaugstinot<br />

siltumenerģijas tarifu iedzīvotājiem, bet gan samazinot ražošanas un pārvades izdevumus -<br />

sakārtojot uzņēmuma iekšējo struktūru, ievērojami paaugstinot energoefektivitāti siltumenerģijas<br />

ražošanas un pārvades procesā, kā arī siltuma avotos ieviešot augsti efektīvu koģenerāciju. Veikto<br />

pasākumu secību, kas ļāva sakārtot Rīgas pilsētas siltumapgādes sistēmu un paaugstināt tās<br />

energoefektivitāti, attēlo sekojoša tabula:<br />

37

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!