darba vides risku novÄrtÄÅ¡anas vadlÄ«nijas - Eiropas darba droÅ¡Ä«bas ...
darba vides risku novÄrtÄÅ¡anas vadlÄ«nijas - Eiropas darba droÅ¡Ä«bas ...
darba vides risku novÄrtÄÅ¡anas vadlÄ«nijas - Eiropas darba droÅ¡Ä«bas ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
9) Individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu izvçle.<br />
Individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi jâizmanto tikai tad, ja ar kolektîvo tehnisko vai organizatorisko<br />
pasâkumu palîdzîbu nav iespçjams nodroðinât darbinieku droðîbu un veselîbas aizsardzîbu.<br />
Definîcija. Individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi (IAL) ir lîdzekïi, kas paredzçti izmantoðanai vai<br />
valkâðanai, lai pasargâtu darbiniekus no briesmâm. Jebkura veida darbinieka izmantotais îpaðais<br />
aizsardzîbas lîdzeklis, kas tiek izmantot ðim mçríim, ir uzskatâms par individuâlo aizsardzîbas lîdzekli.<br />
Minimâlâs prasîbas. Minimâlâs <strong>darba</strong> aizsardzîbas prasîbas, lietojot individuâlos aizsardzîbas<br />
lîdzekïus, ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.372 "Darba aizsardzîbas prasîbas, lietojot<br />
individuâlos aizsardzîbas lîdzekïus", kuros ir iestrâdâtas ES direktîvas 89/656/EEC prasîbas.<br />
Individuâlo aizsardzîbas lîdzekïu novçrtçjums. Individuâlie aizsardzîbas lîdzekïi jâizvçlas,<br />
pamatojoties uz novçrtçðanu, ieskaitot:<br />
<strong>risku</strong> novçrtçðanu, ja nav iespçjams pienâcîgi novçrst tos ar citu lîdzekïu palîdzîbu;<br />
îpaðîbu, kâdâm jâatbilst individuâlajiem aizsardzîbas lîdzekïiem, noskaidroðanu, lai nodroðinâtu<br />
nepiecieðamo aizsardzîbu pret <strong>risku</strong>;<br />
paða aizsardzîbas lîdzekïa novçrtçðanu (vai piedâvâtajiem individuâlajiem aizsardzîbas lîdzekïiem<br />
piemît nepiecieðamâs îpaðîbas).<br />
Novçrtçðanâ un izvçlç jâiesaista attiecîgie darbinieki vai viòu pârstâvji (uzticîbas personas).<br />
II. RISKA PAMATJÇDZIENI<br />
RISKS — komplekss jâdziens, kas aptver nelaimes vai citu atgadîjumu ar kaitîgâm sekâm varbûtîbu<br />
un to izraisîto seku apjoma novçrtçjumu.<br />
Matemâtiski <strong>risku</strong> (R) var izteikt ðâdi:<br />
Q _ iespçjamîba (negadîjuma varbûtîba);<br />
p _ sekas (zaudçjumu apjoms);<br />
R = Q × p, kur<br />
Risku var raksturot arî ar vienâdojumu, kas ietver briesmu eksistenci, iespçjamîbu izvairîties no<br />
riskiem un riska smaguma pakâpi:<br />
Risks (R) =E×A×S, kur<br />
E (Existence) _ varbûtîba, ka pastâv noteikti riski<br />
A (Avoidance) _ varbûtîba, ka var izvairîties no riskiem<br />
S (Severity) _ kategorija, kas nosaka riska smaguma pakâpi<br />
RISKU VEIDI<br />
Risks <strong>darba</strong> vidç<br />
Apzinâts risks<br />
Neapzinâts<br />
(neparedzçts) risks<br />
Vides piesâròojuma<br />
risks<br />
15
Change language