Riska novçrtçðanas procedûras 6 soïu shçma 28
4.3. NOVÇRTÇÐANAS METODES Risku novçrtçðanai var izmantot daþâdas metodes un shçmas. Risku var novçrtçt kvalitatîvi vai kvantitatîvi. Izmantojot kvalitatîvâs metodes, risks pamatâ tiek novçrtçts subjektîvi. Daudzos gadîjumos ðo metoþu pamatâ ir tâ saucamâs "riska matricas". Ja riska novçrtçðanas procedûrâ tiek ieviesta ballu vai punktu sistçma, kas vairâk vai mazâk objektîvi (skaitliski) novçrtç negadîjuma iespçjamîbu un tâ bîstamîbas sekas, tad var runât par puskvantitatîvu novçrtçðanas metodi. Puskvantitatîvâ metode parasti papildina kvalitatîvo analîzi. To izmanto arî kvantitatîvâs analîzes sâkuma stadijâ. Kvalitatîvi novçrtçts risks raksturo potenciâlo briesmu izcelsmi un bîstamîbas veidu, piemçram, pie karsta sildelementa var apdedzinâties, çteris var uzliesmot, dinamîts var sprâgt u.tml. Kvalitatîvs riska novçrtçjums faktiski nenosaka ne bîstamâ notikuma atgadîðanâs varbûtîbu telpâ un laikâ, ne arî iespçjamo seku apjomu. Ja arî tas nosaka varbûtîbu un seku bîstamîbu, tad nepiecieðamie parametri ir noteikti pçc ballu vai punktu sistçmas. Skaitliskam jeb riska kvantitatîvam novçrtçjumam ir virkne priekðrocîbu, salîdzinot ar potenciâlo briesmu apzinâðanu: iegûtais skaitliskais riska novçrtçjums dod pamatojumu objektîvi spriest par apdraudçtîbas pakâpi un salîdzinât to ar normatîvajâm prasîbâm; dod iespçju izstrâdât riska pakâpei atbilstoðu riska vadîbas sistçmu. Tikai skaitliski novçrtçtus <strong>risku</strong>s var savstarpçji salîdzinât, neskatoties uz to izcelsmes un negatîvo izpausmju atðíirîgo dabu. Piemçram, var salîdzinât kâdas vielas eksplozijas un toksiskâs iedarbîbas radîtos <strong>risku</strong>s, var noteikt prioritâtes, kurð no minçtajiem procesiem var rasties âtrâk un kura iedarbîba var radît lielâkas briesmas (lielâks negadîjumu skaits, lielâks kaitçjums veselîbai u.tml.). 4.3.1. RISKA KVALITATÎVÂ NOVÇRTÇÐANA Kâdos gadîjumos pietiks ar kvalitatîvu briesmu novçrtçjumu, bet kâdos nepiecieðams skaitlisks riska aprçíins Atbilde uz ðo jautâjumu bûtu jâsniedz kompetentiem ekspertiem, jo tas atkarîgs no uzòçmuma lieluma, darbîbas rakstura, raþoðanas tehnoloìijas, konkrçtâ bîstamâ objekta parametriem un <strong>vides</strong>, kurâ tas atrodas. Piemçram, infrasarkanâ starojuma sildîðanas ierîces var atðíirties pçc iekârtu tipiem, sildelementu konstrukcijas un jaudas, tehniskâs uzraudzîbas un apkalpes sistçmas, droðîbas sistçmas, ekspluatâcijas intensitâtes, citu ierîèu tuvuma u.tml. Sadzîvç lietojamâm mikroviïòu krâsnîm pilnîgi pietiekami ir droðîbas pasâkumi, kas norâdîti instrukcijâ (pamatâ elektrodroðîba). Praksç ðâdas kvalitatîvâs riska novçrtçjuma metodes tiek lietotas visbieþâk, jo tâm ir virkne priekðrocîbu, salîdzinot ar skaitliskajâm jeb aprçíinu (kvantitatîvajâm) metodçm. Svarîgâkâ no tâm ir vienkârðîba. Metodes ir çrti lietojamas un neprasa dziïas zinâðanas un detalizçta faktu materiâla analîzi, lîdz ar to ir âtras un finansiâli izdevîgas. Ir izstrâdâtas metodes daþâdâm nozarçm un katram konkrçtajam riskam. Daudzâs valstîs ir izstrâdâtas riska matricas, kas lielâ mçrâ atvieglo riska avotu klasifikâcijas procesu. Zinot avârijas atgadîðanâs varbûtîbu un seku nopietnîbas skalu kritçrijus, riska avots tiek klasificçts kâ riska matricas noteiktas ðûniòas elements ar atbilstoðâm droðîbas pasâkumu prasîbâm. 29