Darba aizsardzības prakses standarts lauksaimniecības nozarei

- gaisa plūsmas ātrums.
Mikroklimatu ietekmē klimats, gadalaiks, dienas laiks, tehnoloģiskais process, darbā izmantojamās iekārtas,
gaisa apmaiņa, darba telpu platība, nodarbināto skaits, u.c. faktori. Mikroklimatu, kurā nodarbinātā jutīsies
komfortabli, nosaka tādi faktori kā darbinieka vecums, dzimums, apģērbs un veicamā darba raksturs. Veicot
fiziski smagu darbu, darbinieka muskuļiem tiek vairāk piegādāts skābeklis un barības vielas, vielmaiņa ir daudz
aktīvāka. Tā rezultātā tiek producēts vairāk siltuma. Minētā iemesla dēļ darba telpas, kurās tiek veikts fizisks
darbs, var būt vēsākas.
Darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats jeb optimāls mikroklimats ir tāds
mikroklimats, kas 8 stundu darba dienas/maiņas laikā pie minimālas termoregulācijas sistēmas slodzes nodrošina
vispārēju un lokālu siltuma komforta sajūtu, neizraisa nodarbināto veselības traucējumus un nodrošina augstas
darbaspējas.
Prasībām mikroklimatam lauksaimniecībā jāatbilst MK 359, kuros noteikti mikroklimata normatīvie lielumi
atbilstoši darba smaguma pakāpei un siltajam/aukstajam laika periodam. Šie lielumi ir jāievēro, no jauna
iekārtojot darba vietas, bet esošajām darba vietām tos var izmantot kā ieteicamus. Normatīvos lielumus skatīt
14.tabulā.
14.tabula. Mikroklimata parametri atkarībā no fiziskās slodzes.
Gaisa
Gaisa
Darba
relatīvais
Gada periods
temperatūra,
kategorija*
mitrums,
(C 0 )
(%)
Gada aukstais periods (vidējā gaisa
temperatūra ārpus darba telpām + 10
0
C vai mazāk)
Gada siltais periods (vidējā gaisa
temperatūra ārpus darba telpām vairāk
par + 10 0 C)
Gaisa kustības
ātrums, (m/s)
I 19,0-25,0 30-70 0,05-0,15
II 16,0-23,0 30-70 0,1-0,3
III 13,0-21,0 30-70 0,2-0,4
I 20,0-28,0 30-70 0,05-0,15
II 16,0-27,0 30-70 0,1-0,4
III 15,0-26,0 30-70 0,2-0,5
* I - darbs nav saistīts ar fizisku piepūli vai prasa ļoti nelielu vai nelielu fizisku piepūli (darbs lauksaimniecībā
visbiežāk neatbildīs šai kategorijai);
II - darbs, kas saistīts ar vidēji lielu vai lielu fizisko piepūli (piemēram, darbs, kas saistīts ar pastāvīgu vai ilgstošu
pārvietošanos, smagumu līdz 10 kg celšana un pārvietošana, dārzeņu šķirošana pie inspekcijas galda,
traktortehnikas operatori u.c.);
III - smags darbs (piemēram, darbs, kas saistīts ar pastāvīgu pārvietošanos, smagumu, kas sver vairāk par 10 kg
(piemēram, slaukšanas aparātu pārvietošana, teliņu celšana u.c.).
Lauksaimniecībā nodarbinātie biežāk saskaras ar tādām problēmām kā caurvējš un pārāk zema gaisa
temperatūra. Lai nodrošinātu higiēnas prasību ievērošanu tajās lauksaimniecības nozarēs, kas iesaistītas
pārtikas aprites sākumposmā, telpās tiek uzturēta gaisa temperatūra, kas zemāka 13.tabulā norādīto. Sākotnēji
jāizvērtē, vai šādas pazeminātas temperatūras uzturēšana ir nepieciešama visā telpā vai tikai lokāli, kas ļauj
izmantot darba virsmas ar pazeminātu temperatūru. Ja tas nav iespējams, tad nodarbinātajiem jānodrošina
pietiekami silts un ērts apģērbs, kā arī atpūtas pauzes, lai varētu sasildīties. Strādājot pazeminātā temperatūrā
(zemākā par 10 0 C), pazeminās organisma temperatūra, kas visbiežāk skar rokas un kājas. Ciešot asinsrites
sistēmai un nervu sistēmai, var attīstīties apsaldējumi. Darbs lietū, sniegā, caurvējā vai neapsildītās telpās var
izraisīt saaukstēšanos, kā arī veicināt muguras sāpju attīstību. Darbs lielā vējā samazina kravu pārvietošanas
drošību un ietekmē darbu augstumā. MK 359 noteikts darba laika periods darbam ārpus telpām (t.sk.
pusnojumēs un nojumēs), kuru drīkst pavadīt noteiktos apstākļos, atkarībā no gaisa kustības ātruma un gaisa
temperatūras ārā.
34