Darba aizsardzības prakses standarts lauksaimniecības nozarei

ausis. Dzirdes pavājināšanās pakāpe visbiežāk ir tieši proporcionāla darba stāžam trokšņainā vidē, bet dzirdes
zuduma ātrums pirmajos piecos gados ir lielāks nekā turpmākajos gados. Liela nozīme ir cilvēka individuālajai
jutībai pret troksni. Intensīva trokšņa iedarbība var izraisīt arī vestibulāros (jeb līdzsvara) traucējumus, asinsrites
traucējumus, kā arī dažādas psiholoģiskas reakcijas – pastiprinātu uzbudināmību, īgnumu, atmiņas
pavājināšanos, rakstura maiņu. Troksnis var traucēt koncentrēšanās un kustību koordinācijas spējas.
Intensīvā troksnī strādājošajiem var būt traucēts miegs, pazeminātas darbaspējas, biežāki darba kavējumi.
Troksnis traucē sazināšanos, apgrūtina skaņas signālu uztveršanu, traucē sadzirdēt svarīgas drošības vai
darba instrukcijas un tādējādi veicina nelaimes gadījumus darbā.
Kaitīgie arodfaktori, kas atrodas darba vides gaisā (piemēram, putekļi, dūmi, tvaiki, ķīmiskās vielas u.c.) pirmkārt
iedarbojas uz augšējo elpceļu gļotādu, tādēļ tajā bieži rodas patoloģiskas pārmaiņas. Daļu putekļu pie ieejas
degunā aiztur matiņi, daļa nosēžas uz izlocīto deguna eju mitrās gļotādas, citas putekļu daļiņas tiek aizturētas
rīkles un balsenes gļotādā. Deguna gļotāda ne vien aiztur putekļu daļiņas, bet, pateicoties savām baktericīdajām
īpašībām, arī nonāvē baktērijas. Putekļu iedarbības dēļ sākumā var rasties akūts elpceļu iekaisums, kas vēlāk
pāriet hroniskā. Hronisks katarāls iekaisums ar laiku var pāriet hiperplastiskā formā. Putekļu iedarbībai
turpinoties, attīstās hronisks atrofisks augšējo elpceļu iekaisums. Putekļu bronhīts ir putekļu izraisīta
arodpatoloģijas forma, kam raksturīgs difūzs trahejas un bronhu iekaisums un kura gaitu pasliktina arī dažādi citi
aroda un vispārēja rakstura faktori, piemēram, nelabvēlīgs mikroklimats, kairinošas ķīmiskās gāzes, pārciestas
elpceļu slimības, smēķēšana. Hronisku bronhītu diagnosticē, ja darbiniekam ir klepus ar krēpām – summāri ne
mazāk kā trīs mēnešus gadā un divus vai vairāk gadus pēc kārtas. No putekļu bronhītu izraisošajiem faktoriem,
kas raksturīgi darba videi lauksaimniecībā, jāmin graudu putekļi, minerālmēslu putekļi (vienlaicīgi ķīmiski aktīvas
vielas un daļiņas)un metināšanas aerosols (vienlaicīgi ķīmiski aktīvas vielas un metāla daļiņas), kā attīstību
veicinošie faktori – zema gaisa temperatūra, liels gaisa mitrums, caurvējš darba telpās, nelabvēlīgi klimatiskie
apstākļi, liela fiziska slodze, kā arī aktīvā un pasīvā smēķēšana.
Lauksaimniecībā nodarbinātajiem raksturīgas arodalergozes. Apkārtējā vidē cirkulē tūkstošiem ķīmisko vielu.
Daudzas no tām pazemina elpošanas ceļu gļotādu aizsardzības spējas, citas paaugstina ādas un gļotādu jutību
pret alerģizējošiem faktoriem. Pie tiem pieskaita arī pesticīdus (bieži tiek izmantoti graudkopībā) un sintētiskie
mazgāšanas līdzekļi (tiek izmantoti piena lauksaimniecībā slaukšanas aparātu mazgāšanā). Augu putekšņi, linu
putekļi, kviešu, rudzu, miežu, auzu putekļi un milti, bērza, kļavas, priedes, egles koksnes putekļi, dzīvnieku
blaugznas, spalvas, vilna, nagi, bišu inde, dažādu sēnīšu (piemēram, pelējuma sēnītes) sporas var izraisīt
bronhiālo astmu, aroda dermatītus, ekzēmu, nātreni. Graudu, miltu, ādas, vilnas, koksnes, siena, salmu un citi
organiskie putekļi spēj izraisīt plaušu iekaisumu vai plašas alerģiskas izmaiņas plaušu audos. Papildus tam
nepieciešams atzīmēt, ka pelējuma sēnīte arī spēj izraisīt alerģiskās slimības. Kopumā lauksaimniecībā
nodarbinātajiem var izraisīt veselības traucējumus, ko sauc par „fermeru plaušu” (Farmer’s lung), kuru cēlonis ir
graudu putekļu un pelējuma sēnītes kombinēta iedarbība. Svarīgākais šo slimību profilaksē ir tikai sausu graudu
uzglabāšana.
Bez elpošanas orgānu slimībām arī balsta-kustību sistēmas slimības ieņem svarīgu vietu arodslimību struktūrā.
Starp galvenajiem riska faktoriem, kas izraisa šīs slimības, minami šādi faktori:
smagu priekšmetu celšana un pārvietošana, kas galvenokārt izraisa dažāda līmeņa muguras sāpes
(īpaši jostas-krustu rajonā, kā arī plecos);
atkārtotas kustības, kas veiktas ātrā tempā, var izraisīt karpālā kanāla sindromu (plaukstas pamatnes
locītavā - vidusnerva kompresija karpālajā kanālā, mugurā – sāpes jostas-krustu daļā);
darbs piespiedu pozā, kas izraisa iekaisuma reakciju, saišu un muskuļu cīpslu bojājumu.
Slimību gaitu būtiski ietekmē arī
vides (gan apkārtējās, gan darba vides) parametri (vēsas, mitras telpas);
vispārējā vibrācija;
psihosociāli faktori, kas paaugstina muskuļu jūtīgumu un ietekmē sāpju receptorus.
92