Darba aizsardzības prakses standarts lauksaimniecības nozarei

Kā darba vides riska faktoru iespējams minēt pelējuma sēnīti, kura uzskatāma par ļoti alerģisku vielu. Minētā
sēnīte savairojas vietās, kurās ir mitrums – piemēram, mitru graudu uzglabāšanas telpās (pelējuma sēnītes
izraisa ļoti spēcīgas alerģiskas reakcijas ar drudzi un izteiktu elpas trūkumu), tāpēc ja, veicot darbus, kas saistīti
ar atrašanos šādās telpās vai kontaktu ar mitriem graudiem, kādam darbiniekam novēro šādas sūdzības, tad
ieteicams dot konkrētajam cilvēkam citus darba uzdevumus. Lai maksimāli samazinātu pelējumu sēnītes
iedarbību, ieteicams:
- uzglabāt tikai sausus graudus;
- lopbarību un sienu uzglabāt sausās un labi ventilētās telpās;
- uzturēt tīras dzīvnieku barības vietas un lopbarību ilgstoši neglabāt vietās, kur lopi tiek baroti, jo
lopbarība absorbē mitrumu.
Bieži novērojami suņu un citu dzīvnieku kodumi, kas ir saistāmi ne tikai ar nelaimes gadījumu risku un grūti
dzīstošām brūcēm, bet arī ar risku inficēties ar trakumsērgu. Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un
jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši u.c. dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar
mājdzīvniekiem notiek arī to inficēšanās un saslimšana ar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība
un dzīvība. No mājdzīvniekiem visvairāk saslimst suņi un kaķi. Sava loma te ir arī iedzīvotāju vieglprātīgai
attieksmei pret suņu un kaķu profilaktisko vakcināciju. Joprojām daļa no lauku sētā dzīvojošiem suņiem un
kaķiem nav vakcinēti pret trakumsērgu, bet tieši viņi ir visvairāk pakļauti riskam saslimt ar šo slimību.
Leptospiroze ir akūta infekcijas slimība, kuras izplatībā liela nozīme ir žurkām, pelēm un citiem grauzējiem, kuri
iestājoties rudenim pārvietojas uz mūsu mājokļiem; noliktavām, kūtīm, šķūnīšiem, pagrabiem. Cilvēks inficējas, ja
uz bojātas ādas vai gļotādas, kā arī kuņģa zarnu traktā nokļūst leptospiras. Inficēšanās notiek, ja saskaras ar
inficēto grauzēju, dzīvnieku, vai arī ar to izkārnījumiem, inficētiem priekšmetiem, pārtikas produktiem, ūdeni u.c.
Paaugstināts risks saslimt ar leptospirozi ir laukstrādniekiem, lopkopjiem, meliorācijā un lopkautuvēs
strādājošiem. Nodarbināto aizsardzībā būtiska nozīme ir preventīvai cīņai pret grauzējiem, kā arī mājdzīvnieku
vakcinācija. Visiem ar slimiem dzīvniekiem kontaktā bijušiem un esošiem cilvēkiem ir jāievēro stingra personīgā
higiēna – regulāri mazgājot rokas.
Bruceloze ir infekcioza mājlopu slimība, kas rada ievērojamus saimnieciskus zaudējumus. Slimības izraisītāji ir
dažādas Brucella dzimtas baktērijas, kas parasti ir specifiskas konkrētai dzīvnieku sugai. Tomēr vairums Brucella
baktēriju spēj inficēt arī citu sugu dzīvniekus. Ar brucelozi slimo liellopi, cūkas, aitas un kazas, kamieļi, zirgi un
suņi. Ar to var inficēties arī citi atgremotāji, daži jūras zīdītāji un cilvēki. Ar šo slimību inficētiem dzīvniekiem
raksturīgi aborti vai reproduktīvās funkcijas traucējumi. Kaut arī saslimušie dzīvnieki parasti atveseļojas un pēc
aborta tie var laist pasaulē dzīvus pēcnācējus, šie dzīvnieki var turpināt izdalīt baktērijas ārējā vidē.
Bruceloze ir cilvēkiem ļoti lipīga slimība. Cilvēkiem raksturīgie simptomi ir intermitējošs vai neregulārs drudzis,
galvassāpes, vājums, stipra svīšana, drebuļi, svara zudums un vispārējas sāpes. Infekcija var skart arī orgānus,
ieskaitot aknas un liesu. Lielāks inficēšanās risks ir veterinārārstiem, lauksaimniekiem un strādniekiem
lopkautuvēs, jo viņi nonāk saskarē ar inficētajiem dzīvniekiem, abortētajiem augļiem vai placentām. Cilvēki var arī
saslimt ar šo slimību, lietojot uzturā nepasterizētu inficēto dzīvnieku pienu. Slimo dzīvnieku atklāšanai var
izmantot seroloģiskos testus vai piena analīzes, kā piemēram, piena gredzenraudzi, un tas ir svarīgi slimības
apkarošanas pasākumos. Endēmiskas saslimšanas vietās bieži izmanto vakcināciju, lai nepieļautu jaunus
saslimšanas gadījumus.
Cilvēku saslimšanu ar brucelozi vislabāk novērst, ierobežojot infekcijas izplatību starp dzīvniekiem. Inficēto
dzīvnieku piena pasterizācija ir nozīmīgs veids, kā samazināt cilvēku inficēšanos.
Sosnovska latvānis (turpmāk - latvānis) pieder pie invazīvām sugām, t.i. šī augu suga tika ievesta svešā vidē,
kļuva agresīva un izkonkurēja vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju. Ierobežojot latvāni, būtiska nozīme, lai
izvairītos no traumām, ir darba aizsardzības prasību ievērošanai. Pirms latvāņa ierobežošanas jāizvērtē situācija
un nedrīkst riskēt ar savu drošību un veselību, t.i., nemēģināt latvāņa kaitīgumu uz savas ādas. Ja ir slikta
pašsajūta vai bojāts ekipējums, ierobežošanu nevajadzētu veikt. Lai nodrošinātu drošu darbu veikšanu,
nepieciešams lietot gumijas vai cita materiāla ūdensnecaurlaidīgu apģērbu, zābakus, aizsargcimdus, sejas
aizsargmasku vai aizsargbrilles. Aizsargtērpam jābūt ar slēgtām piedurknēm un tik lielam, lai to var brīvi uzvilkt
virs apģērba, kā arī virs gumijas vai cita materiāla ūdensnecaurlaidīgiem zābakiem. Tam jābūt mazgājamam un
48