lejupielÄdÄjot 1. nodaļu - Zvaigzne ABC
lejupielÄdÄjot 1. nodaļu - Zvaigzne ABC
lejupielÄdÄjot 1. nodaļu - Zvaigzne ABC
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Mācību grāmatas saturs izstrādāts saskaņā<br />
ar Latvijas Republikas Ministru kabineta<br />
noteikumiem par valsts vispārējās vidējās<br />
izglītības standartu un vispārējās vidējās<br />
izglītības mācību priekšmetu standartiem.
32+34(075.3)<br />
Ca 905<br />
Vāka dizainam izmantots attēls no © GDM/Shutterstock.com<br />
Grāmata tapusi ar Izglītības inovācijas fonda un<br />
MATRA programmas (Nīderlande) atbalstu<br />
Guntars Catlaks, Jānis Ikstens<br />
POLITIKA UN TIESĪBAS VIDUSSKOLAI<br />
Recenzenti Anita Jozus un Renāte Ničiporčika-Guseva<br />
Redaktors Valdis Klišāns<br />
Māras Alševskas mākslinieciskais noformējums<br />
Maketētāja Dace Polkmane<br />
Apgāds <strong>Zvaigzne</strong> <strong>ABC</strong>, SIA,<br />
K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.<br />
Red. nr. S-666.<br />
SIA Preses nams BALTIC<br />
© Apgāds <strong>Zvaigzne</strong> <strong>ABC</strong>, 2011<br />
ISBN 978-9934-0-2061-2
Saturs<br />
<strong>1.</strong> nodaļa. POLITIKA UN PILSONISKĀ SABIEDRĪBA ......................................................5<br />
2. nodaļa. VARA, VALSTS UN KONSTITŪCIJA ................................................................11<br />
2.<strong>1.</strong> Vara un valsts ............................................................................................................................ 11<br />
2.2. Valsts definīcija un pazīmes ...................................................................................................... 13<br />
2.3. Izpratnes par valsti vēsturiskā attīstība .................................................................................. 13<br />
2.4. Nācija un tauta, nācijvalsts, pilsoņi, pilsonība ......................................................................... 14<br />
2.5. Latvijas valsts izveidošanās ...................................................................................................... 16<br />
2.6. Latvijas pilsonības jautājumi .................................................................................................... 18<br />
2.7. Konstitūcija ................................................................................................................................ 20<br />
2.8. Unitāras un federatīvas valstis ................................................................................................ 21<br />
2.9. Monarhijas un republikas ......................................................................................................... 22<br />
2.10. Satversmes apskats ................................................................................................................. 23<br />
2.1<strong>1.</strong> Latvijas valsts simboli ............................................................................................................. 25<br />
2.12. Konstitūciju nozīme politikā ................................................................................................... 26<br />
3. nodaļa. POLITISKIE REŽĪMI ..........................................................................................28<br />
3.<strong>1.</strong> Autoritārisms, totalitārisms un demokrātija ........................................................................... 30<br />
3.2. Politisko režīmu nomaiņas formas ........................................................................................... 32<br />
4. nodaļa. POLITISKĀ LĪDZDALĪBA ..................................................................................35<br />
4.<strong>1.</strong> Līdzdalība un tās nepieciešamība. Līdzdalības formas ................................................................ 35<br />
4.2. Konvencionālā līdzdalība .......................................................................................................... 37<br />
4.3. Nekonvencionālā līdzdalība ..................................................................................................... 39<br />
4.4. Politiskās partijas ...................................................................................................................... 41<br />
4.5. Partiju veidošanās ..................................................................................................................... 42<br />
4.6. Partiju finansēšana .................................................................................................................... 45<br />
5. nodaļa. PĀRSTĀVNIECĪBA UN VĒLĒŠANAS ...............................................................48<br />
5.<strong>1.</strong> Pārstāvniecība ........................................................................................................................... 48<br />
5.2. Vēlēšanas .................................................................................................................................... 50<br />
5.3. Mažoritārās sistēmas ................................................................................................................. 51<br />
5.3.<strong>1.</strong> Vienkāršais vairākums ........................................................................................................... 51<br />
5.4. Proporcionālās sistēmas ............................................................................................................ 52<br />
5.5. Kombinētā sistēma .................................................................................................................... 53<br />
5.6. Vēlēšanu sistēma Latvijā ........................................................................................................... 53<br />
6. nodaļa. POLITISKIE UZSKATI UN IDEOLOĢIJAS .....................................................58<br />
6.<strong>1.</strong> Antīko domātāju uzskati par politiku ...................................................................................... 59<br />
6.2. Klasiskais liberālisms ................................................................................................................ 60<br />
6.3. Konservatīvisms ........................................................................................................................ 63<br />
6.4. Sociālisms .................................................................................................................................. 64<br />
6.5. Fašisms ....................................................................................................................................... 69<br />
6.6. “Jaunie labējie” .......................................................................................................................... 70<br />
6.7. Feminisms .................................................................................................................................. 71<br />
6.8. Ideoloģijas 2<strong>1.</strong> gadsimta sākumā .............................................................................................. 72
4 Saturs<br />
7. nodaļa. POLITISKĀ KULTŪRA .......................................................................................75<br />
7.<strong>1.</strong> Demokrātiskas politiskās kultūras iezīmes .............................................................................. 76<br />
7.2. Politika un morāle ..................................................................................................................... 77<br />
7.3. Politiskā kultūra Latvijā ........................................................................................................... 79<br />
8. nodaļa. VALSTS VARA .....................................................................................................82<br />
8.<strong>1.</strong> Varas dalīšana ............................................................................................................................ 82<br />
8.2. Parlamentārisms ....................................................................................................................... 84<br />
8.3. Prezidentālisms ......................................................................................................................... 85<br />
8.4. Jauktā sistēma ........................................................................................................................... 87<br />
8.5. Likumdevējvara ......................................................................................................................... 88<br />
8.6. Deputātu neatkarība un atbildība ............................................................................................ 90<br />
8.7. Izpildvara ................................................................................................................................... 95<br />
8.8. Valsts prezidents ....................................................................................................................... 96<br />
8.9. Ministru kabinets ...................................................................................................................... 98<br />
8.10. Politiskā atbildība .................................................................................................................... 99<br />
8.1<strong>1.</strong> Tiesu vara .............................................................................................................................. 100<br />
8.12. Tiesu sistēma ......................................................................................................................... 102<br />
8.13. Tiesas process ........................................................................................................................ 103<br />
8.14. Tiesnešu atbildība un neietekmējamība ............................................................................... 103<br />
8.15. Latvijas tiesu sistēma ............................................................................................................ 105<br />
9. Valsts pārvalde ................................................................................................................111<br />
9.<strong>1.</strong> Birokrātija ................................................................................................................................ 112<br />
9.2. Pašvaldības ............................................................................................................................. 116<br />
9.3. Rīcībpolitika ............................................................................................................................. 120<br />
10. Tiesības un likums ........................................................................................................127<br />
10.<strong>1.</strong> Tiesību jēdziens un vēsture................................................................................................... 128<br />
10.2. Likumu daudzveidība un jomas: publiskās tiesības un privāttiesības ................................ 134<br />
10.3. Konstitucionālās tiesības ...................................................................................................... 136<br />
10.4. Krimināltiesības .................................................................................................................... 137<br />
10.5. Civiltiesības............................................................................................................................ 140<br />
10.6. Administratīvās tiesības ........................................................................................................ 142<br />
10.7. Darba tiesības un sociālās tiesības ....................................................................................... 142<br />
10.8. Cilvēktiesības ......................................................................................................................... 144<br />
1<strong>1.</strong> nodaļa. STARPTAUTISKĀ POLITIKA ........................................................................153<br />
1<strong>1.</strong> <strong>1.</strong> Starptautiskās politiskās sistēmas vēsture ......................................................................... 154<br />
1<strong>1.</strong>2. Galvenās starptautiskās politikas teorijas ........................................................................... 156<br />
1<strong>1.</strong>3. Globalizācija ........................................................................................................................... 161<br />
1<strong>1.</strong>4. 2<strong>1.</strong> gadsimta pasaules kārtība ............................................................................................... 163<br />
1<strong>1.</strong>5. Reģionālisms .......................................................................................................................... 167<br />
1<strong>1.</strong>6. Eiropas Savienība .................................................................................................................. 168<br />
1<strong>1.</strong>7. Pasaules valdība .................................................................................................................... 177<br />
1<strong>1.</strong>8. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) .................................................................................. 179<br />
Latvijas Republikas Satversmes ................................................................................................... 184<br />
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ....................................................................................... 186<br />
Lisabonas līgums ........................................................................................................................... 190
<strong>1.</strong> nodaļa. POLITIKA UN<br />
PILSONISKĀ SABIEDRĪBA<br />
Politikas skumjais pienākums ir iedibināt<br />
taisnīgumu grēcīgā pasaulē.<br />
(Reinholds Nībūrs)<br />
Kaut gan vairums cilvēku vēlētos dzīvot harmoniskā<br />
un labdabīgā vidē (par ko visnotaļ simboliski liecina izplatītais<br />
vēlējums izbaudīt mieru virs zemes un ļaudīm turēt<br />
labu prātu), domstarpības un konflikti ir ikdienišķa parādība.<br />
Ļaudis bieži vien nespēj vienoties par sadarbību vai<br />
vismaz kopīgu rīcību, kad tā patiešām ir nepieciešama. Kā<br />
visefektīvāk reaģēt uz klimata izmaiņām un novērst globālo<br />
sasilšanu Kā veicināt nabadzīgāko valstu attīstību Kādas<br />
ir valsts attīstības prioritātes Kādas izmaiņas nodokļu sistēmā<br />
vajadzētu ieviest Vai ir mērķtiecīgi īstenot vispārējās<br />
karaklausības sistēmu Šādus diskutablus jautājumus<br />
varētu saukt vēl un vēl. Turklāt šos jautājumus nevar atrisināt<br />
viens cilvēks – ne tikai tāpēc, ka tie ir plaši un visnotaļ<br />
sarežģīti jautājumi, kuru risināšanai nepieciešams kvalificēts<br />
speciālistu padoms, bet arī tāpēc, ka šie jautājumi attiecas uz<br />
daudziem cilvēkiem, kuriem varētu būt savstarpēji atšķirīgi<br />
viedokļi. Savukārt politika ir process, kura ietvaros ļaudis<br />
cenšas atrast savstarpēji pieņemamas atbildes uz sabiedrībai<br />
aktuāliem jautājumiem. Turklāt politika vienmēr ir sabiedrisks<br />
process, t. i., process, kurā ir iesaistīts vairāk nekā<br />
viens cilvēks.<br />
Cenšoties radīt maksimāli aptverošu definīciju, varētu teikt,<br />
ka politika ir visas darbības, kas vērstas uz to normu un kārtību<br />
izmaiņu, kas nosaka mūsu dzīvi. Taču tas nozīmētu politikas<br />
jēdzienā ietvert arī, piemēram, centienus atmest smēķēšanu<br />
vai uzlabot sekmes, lai iestātos augstskolā. Šāda izpratne<br />
par politiku ir nepamatoti paplašināta, jo tā attiecas uz kāda<br />
cilvēka gluži individuāliem lēmumiem, kam tiešā veidā nav<br />
nekādas sabiedriskas rezonanses.<br />
Šajā nodaļā tiks meklētas atbildes<br />
uz šādiem jautājumiem.<br />
♦ Kas ir politika<br />
♦ Kādas ir biežāk sastopamās<br />
izpratnes par politiku<br />
♦ Kur meklējams nošķīrums<br />
starp privāto un publisko<br />
sfēru<br />
♦ Kas ir pilsoniskā sabiedrība<br />
Jēdzieni<br />
♦ Politika<br />
♦ Sabiedriskā sfēra<br />
♦ Privātā sfēra<br />
♦ Pilsoniskā sabiedrība<br />
♦ Konsenss<br />
♦ Pārvaldība<br />
♦ Reakcionāra politika<br />
♦ Konservatīva politika<br />
♦ Progresīva politika
6 POLITIKA UN TIESĪBAS<br />
Jēdziens<br />
Politika – kolektīvu un saistošu<br />
lēmumu pieņemšanas process,<br />
ko nosaka ierobežoto resursu<br />
sadales nepieciešamība.<br />
Ar politiku parasti saprot procesu, kurā tiek kaldināti kolektīvi<br />
un noteiktai ļaužu grupai saistoši lēmumi, kas vērsti uz<br />
valsts pārvaldīšanu. Īpaši akcentējama ir šo lēmumu kolektivitāte,<br />
t. i., tie attiecas nevis uz atsevišķu indivīdu, bet uz ļaužu<br />
grupām. Pārvaldes procesā ļoti daudzās situācijās ir jūtama<br />
nepieciešamība pēc kolektīvas rīcības: vēlēšanās, karadarbībā,<br />
likumu ievērošanā u. c. Turklāt arī mūsu dzīvi regulējošo<br />
normu izmaiņas parasti nav izdarāmas bez daudzu cilvēku<br />
sadarbības. Tāpēc bez lieka pārspīlējuma var apgalvot: ja nav<br />
kolektivitātes, nav arī politikas. Turklāt ļoti svarīgi ir saprast<br />
to, ka lēmumiem nav jābūt pieņemtiem kolektīvi, grupā. Politisku<br />
lēmumu var pieņemt arī viens cilvēks, ja vien šis lēmums<br />
attiecas uz plašāku cilvēku kopumu un ja šis lēmums ir minētajam<br />
ļaužu kopumam saistošs, t. i., šim lēmumam ir jāpakļaujas<br />
un tas ir jāievēro.<br />
Kāpēc politika rodas To nosaka bieži vien novērojamā<br />
situācija, ka dažādiem ļaudīm ir visai atšķirīgi uzskati par visplašāko<br />
jautājumu loku un ļoti dažādas intereses. Piemēram,<br />
vieni uzskata, ka narkomānijas problēmu vissekmīgāk var risināt,<br />
veidojot šļirču apmaiņas punktus un kultivējot iecietīgu<br />
sabiedrības attieksmi pret šo atkarības formu, bet citi domā,<br />
ka piemērotāk būtu noteikt stingrus sodus par narkotisko<br />
vielu lietošanu, uzglabāšanu vai izplatīšanu; vieni uzskata, ka<br />
ir jāveido tāda nodokļu sistēma, kas daļai sabiedrības ļautu<br />
uzkrāt kapitālu, ko varētu ieguldīt tautsaimniecības attīstībā,<br />
bet citiem tuvāka šķiet tāda nodokļu sistēma, kas sekmē ienākumu<br />
vienmērīgāku sadali starp sabiedrības locekļiem, bet kas<br />
mazāk veicina dinamisku saimniecisko attīstību.<br />
Bieži vien valsts pārvaldīšanas un sabiedrībai aktuālo<br />
problēmu risināšanas jomā ir jāsaskaras ar dilemmām un ir<br />
nepieciešams pieņemt kādai pusei labvēlīgāku lēmumu, jo nav<br />
iespējams vienlaikus apmierināt pilnīgi visas vajadzības un<br />
vēlmes. Citiem vārdiem sakot, sabiedrībai pieejamie resursi ir<br />
ierobežoti. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams noteikt vajadzību<br />
apmierināšanas secību. Taču var droši teikt, ka tad sagaidāmas<br />
nesaskaņas, jo dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas vērtību<br />
sistēmas un prioritātes, kas nosaka atbalstu vienam vai citam<br />
risinājumam – vieniem svarīgāka šķiet ekonomikas attīstība<br />
(pat ja tā tiek panākta uz apkārtējās vides rēķina vai pieaugošu<br />
ekonomisko atšķirību rēķina sabiedrībā), bet citi augstāk vērtē<br />
sociālā taisnīguma un vienlīdzības principus.<br />
Tomēr sabiedrisko dilemmu risināšana izceļ politikas kā<br />
kompromisu mākslas raksturu. Kaut gan vienlaikus nav iespējams<br />
apmierināt visas intereses, nav tālredzīgi problēmas risināt<br />
tikai vienai pusei izdevīgā veidā. Šāda rīcība ilgākā laika<br />
posmā veicina citu sabiedrības grupu neizpratni un neapmierinātību,<br />
kas savukārt var izraisīt pat vardarbīgu pretošanos<br />
pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc ir svarīgi meklēt risinājumus,
POLITIKA UNPILSONISKĀ SABIEDRĪBA 7<br />
kas ir pieņemami iespējami plašākam ļaužu lokam. Šādi risinājumi<br />
nereti mēdz būt saistīti ar katras iesaistītās ļaužu grupas<br />
zināmu piekāpšanos un kompromisa lēmuma pieņemšanu, kas<br />
nav pilnībā pieņemams nevienai no grupām, jo pilnībā neatbilst<br />
to interesēm, taču ļauj virzīties uz priekšu attiecīgās problēmas<br />
risināšanā. Reizumis tiek likts tik liels uzsvars uz savstarpēji<br />
pieņemamiem risinājumiem, ka lēmumi ir jāpieņem, panākot<br />
konsensu (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības<br />
padomē lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar vienprātības principu).<br />
Jēdziens<br />
Konsenss – vienprātība; vienots<br />
priekšstats par pamatprincipiem;<br />
lēmumu pieņemšana, balstoties<br />
uz vienprātības principu<br />
(lēmums netiek pieņemts, ja<br />
pret to iebilst kaut vai viens no<br />
lēmuma pieņemšanas procesa<br />
dalībniekiem).<br />
Svarīgi ievērot, ka kompromisi ļauj vienoties par risinājumiem<br />
mierīgā, “politiskā” ceļā, izvairoties no vardarbības un<br />
militāriem risinājumiem. Tāpēc politiku mēdz uzskatīt par<br />
problēmu risināšanas civilizētu veidu. Ir svarīgi saprast, ka<br />
dažādu interešu salāgošanas process ir sarežģīts un var būt<br />
lēns, bet atrasto risinājumu saturs var brīžam šķist bezjēdzīgs.<br />
Tomēr tas ļauj pakāpeniski un nevardarbīgi risināt sabiedrībai<br />
aktuālus jautājumus.<br />
Kaut gan politiku mēdz dēvēt par kompromisu mākslu,<br />
tā var radīt kādai ļaužu grupai nepieņemamus risinājumus.<br />
Nereti šāda situācija veidojas, lemjot par morālas iedabas jautājumiem,<br />
kuru izšķiršanā mazāk svarīgi ir finansiālie aspekti.<br />
Kāda nodokļa paaugstināšanu vai pazemināšanu ir iespējams<br />
aplūkot no ekonomiskā viedokļa, bezkaislīgi aprēķinot ieguvumus<br />
un zaudējumus, savukārt musulmaņu galvassegu nēsāšanas<br />
atļaušanā vai aizliegšanā nozīmīgāki ir lēmēju morālie principi<br />
un uzskati par reliģijas vietu sabiedrības dzīvē. Lēmumu<br />
pieņēmēju vērtību sistēmu nozīme izpaužas arī citā gadījumā.<br />
Nereti sastopamas situācijas, kad lēmēji ir vienoti par nepieciešamo<br />
pārmaiņu galamērķi, taču viņu viedokļi atšķiras līdzekļu<br />
izvēlē, turklāt šo līdzekļu nosacītās izmaksas ir visai līdzīgas.<br />
Piemēram, bezdarba sociālo seku novēršanā sastopamas divas<br />
kardināli atšķirīgas pieejas. Vieni uzskata, ka bezdarbniekiem<br />
ir piešķirami dažādi valsts pabalsti, tādējādi mazinot viņu<br />
materiālās problēmas. Citi aizstāv iespēju radīšanu darba atrašanai,<br />
neakcentējot īslaicīgu materiālo pabalstu nozīmi.<br />
Apvienoto Nāciju Organizācijas<br />
Drošības padomes sēde
8 POLITIKA UN TIESĪBAS<br />
Jēdziens<br />
Pilsoniskā sabiedrība – valsts<br />
tieši nekontrolēta sabiedrības un<br />
sabiedrisko aktivitāšu daļa.<br />
Persona<br />
Georgs Vilhelms Frīdrihs<br />
Hēgelis (1770–1831) –<br />
viens no ievērojamākajiem<br />
vācu ideālistiskās filozofijas<br />
pārstāvjiem, kurš devis milzīgu<br />
ieguldījumu vēstures filozofijas<br />
attīstībā. Hēgelis uzskatīja, ka<br />
visa cilvēces vēsture ir racionāls<br />
progress uz arvien lielāku<br />
brīvību. Turklāt šim progresam<br />
ir dialektiska daba – tas attīstās,<br />
balstoties uz pretpolu sadursmi.<br />
Uz šo izpratni savus darbus<br />
balstījis Kārlis Markss.<br />
Tā kā politika ir nesaraujami saistīta ar kolektīvo lēmumu<br />
pieņemšanu, politiku var interpretēt arī kā sabiedriskās sfēras<br />
pārvaldīšanu. Dažkārt pat mēdz teikt, ka viss sabiedriskais ir<br />
politisks, savukārt viss privātais – ārpus politikas esošs. Tomēr<br />
ilgstošas diskusijas apvij jautājumu par to, kur būtu jānovelk<br />
robeža starp privāto un sabiedrisko. Georgs Vilhelms Frīdrihs<br />
Hēgelis savulaik nošķīra privāto sfēru no sabiedriskās, ieviešot<br />
pilsoniskās sabiedrības jēdzienu. Sabiedriskajā sfērā viņš<br />
ietilpināja valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas, savukārt<br />
ar pilsonisko sabiedrību saprata pārvaldes institūciju<br />
tiešā ietekmē neesošus veidojumus – nevalstiskās organizācijas,<br />
privātos uzņēmumus, profesionālās asociācijas, plašsaziņas<br />
līdzekļus, reliģiskās organizācijas u. tml.<br />
Pilsoniskā sabiedrība tiek uzlūkota kā pretsvars valsts institūcijām,<br />
kuras ne tikai tiek finansētas no nodokļu maksātāju<br />
līdzekļiem, bet kurām bieži vien tiek piedēvēta tieksme ierobežot<br />
un kontrolēt cilvēku rīcību. Pilsoniskajai sabiedrībai piemīt<br />
spēja pašorganizēties, tādējādi mazinot vajadzību pēc valsts<br />
iejaukšanās un regulēšanas. Piemēram, ārsti daudzās valstīs<br />
ir izveidojuši savas profesionālās asociācijas, kas nodarbojas<br />
ar ārstam nepieciešamo zināšanu pārbaudi un ārstu sertificēšanu,<br />
apliecinot viņu profesionālo varēšanu. Tas atbrīvo valsti<br />
no nepieciešamības pārbaudīt speciālistu kvalifikāciju, kā arī<br />
paaugstina pārbaudes procesa kvalitāti.<br />
Pilsoniskā sabiedrība ideālā situācijā spēj pati finansēt<br />
savas vajadzības, taču šo vajadzību apmierināšanai ir plašāka<br />
pozitīva ietekme uz sabiedrību kopumā. Piemēram, nevalstiskās<br />
organizācijas īsteno savus projektus, izmantojot iemaksāto<br />
biedru naudu vai citu personu ziedojumus. Tomēr pēdējās<br />
desmitgadēs ir paplašinājušies valsts vai pašvaldību budžeta<br />
asignējumi pilsoniskajai sabiedrībai. To ir veicinājusi pozitīvā<br />
pieredze ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti valsts<br />
pārvaldīšanā un pieaugusī izpratne par pilsoniskās sabiedrības<br />
nozīmīgo lomu demokrātijas sekmīgā funkcionēšanā.<br />
Notiek plašas diskusijas par pilsoniskās sabiedrības ietekmīgumu<br />
Latvijā. No vienas puses, Satversme garantē virkni cilvēktiesību,<br />
kas ir vitāli nepieciešamas pilsoniskās sabiedrības<br />
funkcionēšanai (vārda brīvība, biedrošanās brīvība, tiesības uz<br />
privātīpašumu u. tml.). Turklāt jāatceras, ka oficiāli reģistrēto<br />
nevalstisko organizāciju skaits Latvijā 201<strong>1.</strong> gada vidū pārsniedza<br />
14,5 tūkstošus; katrs septītais Latvijas iedzīvotājs darbojās kādā<br />
nevalstiskā organizācijā; nevalstiskajām organizācijām ir plašas<br />
iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesā, izmantojot<br />
lēmumprojektu saskaņošanas kārtību Ministru kabinetā un piedaloties<br />
dažādu konsultatīvo padomju darbā ministrijās; Latvijā<br />
darbojas plašs drukāto un elektronisko plašsaziņas līdzekļu klāsts,<br />
kas pauž ļoti plašu uzskatu spektru; uzņēmējdarbības uzsākšana<br />
Latvijā ir viena no vienkāršākajām visā Eiropas Savienībā.
POLITIKA UNPILSONISKĀ SABIEDRĪBA 9<br />
Savukārt vairums nevalstisko organizāciju ir mazskaitlīgas<br />
un slikti organizētas; lielāko daļu finansējuma tās saņem no<br />
ārvalstu avotiem, jo Latvijas valsts nevalstisko organizāciju<br />
(turpmāk, NVO) sektoru uzlūko vispirms kā dažādu sociālo<br />
pakalpojumu sniedzēju, bet mūsu sabiedrībā vēl nav nostiprinājušās<br />
filantropijas tradīcijas. Latvijas uzņēmējsabiedrību<br />
konkurētspēja ārvalstu tirgos tiek uzskatīta par vienu<br />
no zemākajām Eiropas Savienībā, savukārt mediju telpa ir<br />
sašķelta divās daļās pēc valodas principa, bet žurnālistu darba<br />
kvalitāte netiek vērtēta augstu (neraugoties uz to, ka sabiedrības<br />
uzticēšanās plašsaziņas līdzekļiem ir prāva). Bieži tiek<br />
runāts par politiķu darbošanos kādu šauru, plašākai sabiedrībai<br />
nezināmu interešu labā, kam pretoties nespēj pat visai labi<br />
organizēti nevalstiskā sektora pārstāvji.<br />
Mūsdienās attīstītajās zemēs vājinās kādreiz izteiktais nošķīrums<br />
starp valsti un pilsonisko sabiedrību, kas lielā mērā sakrita<br />
ar nošķīrumu starp privāto un publisko sfēru. Tas ir ļāvis virknei<br />
politikas pētnieku paplašināt sabiedriskās sfēras robežas,<br />
līdztekus politikai iekļaujot tajā arī uzņēmējdarbību, kultūras<br />
dzīvi, darba attiecības. Savukārt privātajā sfērā tiek ietilpināti<br />
gluži personiski jautājumi un ģimenes dzīve. Pilsoniskās sabiedrības<br />
un valsts ciešāka sadarbība un zināma saplūsme ir ļāvusi<br />
formulēt pārvaldības jēdzienu, kas ietver ne tikai valsts un pašvaldību<br />
pārvaldi, bet arī plašāku tīklojumu un normu klāstu, ar<br />
kuru starpniecību tiek organizēta sabiedrības dzīve.<br />
Iepriekš minētie piemēri izgaismo dažādus un savstarpēji<br />
atšķirīgus jēdziena “politika” aspektus. Politiku iespējams<br />
uztvert kā noteiktu resursu sadales veidu. To var interpretēt arī<br />
kā konfliktu risināšanu un izlīguma meklēšanu publiskajā sfērā.<br />
Politiku var izprast arī kā sabiedrības pārvaldes mākslu.<br />
Dažkārt politika tiek klasificēta pēc tās satura un mērķiem.<br />
Reakcionāra politika ir vērsta uz iepriekšējās kārtības<br />
vai politiskā režīma atjaunošanu. Par reakcionāru politiku<br />
bieži tiek dēvēti centieni likvidēt republikānisku pārvaldi un<br />
atjaunot monarhiju. Konservatīvas politikas centrā ir pastāvošās<br />
iekārtas saglabāšana un tādu institūciju atbalstīšana,<br />
kas ir veidojušās pakāpeniski sabiedrības un valsts evolūcijas<br />
gaitā, nevis revolūcijās vai straujos vēstures “lēcienos”. Svarīgi<br />
saprast, ka konservatīva politika nav akla pretošanās jebkādām<br />
pārmaiņām; drīzāk šāda politika uzsver labi pārdomātas<br />
un pakāpeniskas pārmaiņas. Progresīvu politiku raksturo<br />
atvērtība pārmaiņām, t. sk. straujām pārmaiņām, kas nereti ir<br />
vērstas uz lielākas sociāli ekonomiskās vienlīdzības un plašāku<br />
izvēles iespēju sasniegšanu. Progresīvas politikas atšķirības<br />
no konservatīvas politikas ir meklējamas pārmaiņu straujumā<br />
un saturā, taču ne kopējā pārmaiņu novērtējumā un lietderībā.<br />
Dažkārt ar progresīvu politiku saprot indivīda iespēju<br />
paplašināšanu – rasu vai dzimumu vienlīdzības iedibināšanu,<br />
Jēdziens<br />
Pārvaldība – salīdzinoši jauns<br />
termins, par kura saturu nav<br />
vienprātības; Pasaules Banka<br />
interpretē pārvaldību kā tradīciju<br />
un institūciju kopumu, kas<br />
attiecīgajā valstī nosaka varas<br />
izmantošanu sabiedrisko mērķu<br />
sasniegšanai; pārvaldības jēdziens<br />
var šķist identisks politikas<br />
jēdzienam, taču pārvaldība<br />
nedaudz vairāk tiek saistīta tieši<br />
ar lēmumu īstenošanas (nevis<br />
lēmumu pieņemšanas) sfēru.<br />
Saeimas deputāti diskutē ar<br />
Latvijas invalīdu organizāciju<br />
pārstāvjiem
10 POLITIKA UN TIESĪBAS<br />
Jēdziens<br />
Emancipācija – process,<br />
kas vērsts uz kādas sociālās<br />
grupas tiesību paplašināšanu<br />
un nevienlīdzības novēršanu.<br />
Kaut gan šis jēdziens ļoti bieži<br />
tiek lietots saistībā ar sieviešu<br />
emancipāciju jeb sieviešu<br />
politisko un sociālo tiesību<br />
nodrošināšanu vīriešiem pieejamo<br />
tiesību apjomā, šis jēdziens var<br />
tikt saistīts arī ar, piemēram,<br />
vergu emancipāciju (1862. gada<br />
Emancipācijas deklarācija ASV),<br />
atzīmējot verdzības atcelšanu, vai<br />
katoļu emancipāciju Lielbritānijā<br />
18.–19. gadsimtā, ar to saprotot<br />
dažādu ierobežojumu atcelšanu<br />
katoļticīgajiem anglikāņu<br />
pārvaldītajā valstī.<br />
uzskatu daudzveidību, toleranci u.tml. Taču šāda izpratne par<br />
progresīvu politiku ļoti cieši saskaras ar liberālismu, padarot<br />
šos jēdzienus teju par sinonīmiem. Turklāt jāņem vērā, ka vairākus<br />
sociālās emancipācijas pasākumus pirmoreiz praksē ir<br />
ieviesuši konservatīvi orientēti politiķi.<br />
Kopsavilkums<br />
Politika nodrošina kolektīvu rīcību, kas vajadzīga sabiedrības<br />
pārvaldīšanai. Tā ir nepieciešama, lai spētu vienoties par<br />
prioritātēm sabiedrībā, kurā parasti nav vienprātības. Tieši<br />
viedokļu atšķirību salāgošana lēmumu pieņemšanas procesā<br />
ir mudinājusi uzskatīt politiku par kompromisu mākslu.<br />
Viedokļu dažādību nereti veicina nevalstiskās organizācijas,<br />
kuru aktivitātes veido daļu no pilsoniskās sabiedrības. Tiek<br />
uzskatīts, ka pilsoniskā sabiedrība ierobežo pārvaldes aparāta<br />
uzkundzēšanos indivīdiem un tā ir nepieciešama cilvēka<br />
brīvību ievērošanai. Tieši tāpēc daudzās zemēs nevalstiskās<br />
organizācijas saņem finansējumu savas darbības nodrošināšanai,<br />
kas savukārt dara problemātisku strikto nošķīrumu starp<br />
valsti un pilsonisko sabiedrību.<br />
JAUTĀJUMI UN UZDEVUMI<br />
Pārbaudi zināšanas!<br />
<strong>1.</strong> Kas ir politika<br />
2. Kas ir pilsoniskā sabiedrība<br />
3. Ko saprot ar jēdzienu “pārvaldība”<br />
4. Kas ir konsenss<br />
5. Kādas ir biežāk sastopamās varas jēdziena interpretācijas<br />
Jautājumi diskusijai<br />
<strong>1.</strong> Kāpēc Latvijas sabiedrībai ir kopumā negatīva<br />
attieksme pret politiku Kas to nosaka<br />
2. Vai cilvēks pēc dabas ir ļauns<br />
3. Vieni cilvēki cieš no bada, slimībām vai trūkuma.<br />
Citi visu mūžu dzīvo kā analfabēti vai bezdarbnieki.<br />
Savukārt vēl citi nekad nav sastapušies ar<br />
šādām problēmām. Vai politiskie lēmumi ir veicinājuši<br />
šādas atšķirības Vai šādas atšķirības ir<br />
attaisnojamas<br />
4. Cik lielā mērā 2007. gada 18. oktobra “lietussargu<br />
revolūciju” Latvijā var uzskatīt par pilsoniskās<br />
sabiedrības rīcības rezultātu Kāda ietekme “lietussargu<br />
revolūcijai” ir bijusi uz politiku, kas tiek<br />
īstenota pēc tās<br />
5. Vai atteikums piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības<br />
nepilsoņiem Latvijā ir daļa no politiskās cīņas par<br />
ietekmi<br />
Uzdevumi<br />
<strong>1.</strong> Aptaujājiet savus vecākus, pilngadīgos radus un<br />
draugus un analizējiet viņu attieksmi pret politiku<br />
Latvijā un tās cēloņus!<br />
2. Izmantojot laikrakstu publikācijas, karikatūras,<br />
fotogrāfi jas un citus materiālus, izveidojiet kolāžu,<br />
kas visprecīzāk ataino jūsu attieksmi pret politiku!<br />
Apspriediet šo kolāžu ar saviem klasesbiedriem<br />
un izskaidrojiet tajā paustās emocijas!<br />
3. Noskaidrojiet labas pārvaldības pazīmes un analizējiet,<br />
cik lielā mērā šīs pazīmes ir raksturīgas jūsu<br />
pašvaldībai!<br />
4. Aprakstiet situāciju no savas klases/skolas dzīves,<br />
kurā bija iesaistītas varas attiecības starp skolēniem,<br />
un norādiet alternatīvas rīcības/risinājuma<br />
iespējas!<br />
5. Apkopojiet informāciju par jūsu pašvaldībā funkcionējošajām<br />
nevalstiskajām organizācijām un<br />
raksturojiet to ietekmīgumu, izmantojot konkrētus<br />
piemērus no lēmumu pieņemšanas prakses pašvaldībā!<br />
Uzrakstiet argumentētu eseju!<br />
<strong>1.</strong> Politika ir/nav kompromisu māksla.<br />
2. Politika ir/nav “netīra”.<br />
3. Pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir/nav vāja.
Change language