lejupielÄdÄjot 1. nodaļu - Zvaigzne ABC
lejupielÄdÄjot 1. nodaļu - Zvaigzne ABC
lejupielÄdÄjot 1. nodaļu - Zvaigzne ABC
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
8 POLITIKA UN TIESĪBAS<br />
Jēdziens<br />
Pilsoniskā sabiedrība – valsts<br />
tieši nekontrolēta sabiedrības un<br />
sabiedrisko aktivitāšu daļa.<br />
Persona<br />
Georgs Vilhelms Frīdrihs<br />
Hēgelis (1770–1831) –<br />
viens no ievērojamākajiem<br />
vācu ideālistiskās filozofijas<br />
pārstāvjiem, kurš devis milzīgu<br />
ieguldījumu vēstures filozofijas<br />
attīstībā. Hēgelis uzskatīja, ka<br />
visa cilvēces vēsture ir racionāls<br />
progress uz arvien lielāku<br />
brīvību. Turklāt šim progresam<br />
ir dialektiska daba – tas attīstās,<br />
balstoties uz pretpolu sadursmi.<br />
Uz šo izpratni savus darbus<br />
balstījis Kārlis Markss.<br />
Tā kā politika ir nesaraujami saistīta ar kolektīvo lēmumu<br />
pieņemšanu, politiku var interpretēt arī kā sabiedriskās sfēras<br />
pārvaldīšanu. Dažkārt pat mēdz teikt, ka viss sabiedriskais ir<br />
politisks, savukārt viss privātais – ārpus politikas esošs. Tomēr<br />
ilgstošas diskusijas apvij jautājumu par to, kur būtu jānovelk<br />
robeža starp privāto un sabiedrisko. Georgs Vilhelms Frīdrihs<br />
Hēgelis savulaik nošķīra privāto sfēru no sabiedriskās, ieviešot<br />
pilsoniskās sabiedrības jēdzienu. Sabiedriskajā sfērā viņš<br />
ietilpināja valsts un pašvaldību pārvaldes institūcijas, savukārt<br />
ar pilsonisko sabiedrību saprata pārvaldes institūciju<br />
tiešā ietekmē neesošus veidojumus – nevalstiskās organizācijas,<br />
privātos uzņēmumus, profesionālās asociācijas, plašsaziņas<br />
līdzekļus, reliģiskās organizācijas u. tml.<br />
Pilsoniskā sabiedrība tiek uzlūkota kā pretsvars valsts institūcijām,<br />
kuras ne tikai tiek finansētas no nodokļu maksātāju<br />
līdzekļiem, bet kurām bieži vien tiek piedēvēta tieksme ierobežot<br />
un kontrolēt cilvēku rīcību. Pilsoniskajai sabiedrībai piemīt<br />
spēja pašorganizēties, tādējādi mazinot vajadzību pēc valsts<br />
iejaukšanās un regulēšanas. Piemēram, ārsti daudzās valstīs<br />
ir izveidojuši savas profesionālās asociācijas, kas nodarbojas<br />
ar ārstam nepieciešamo zināšanu pārbaudi un ārstu sertificēšanu,<br />
apliecinot viņu profesionālo varēšanu. Tas atbrīvo valsti<br />
no nepieciešamības pārbaudīt speciālistu kvalifikāciju, kā arī<br />
paaugstina pārbaudes procesa kvalitāti.<br />
Pilsoniskā sabiedrība ideālā situācijā spēj pati finansēt<br />
savas vajadzības, taču šo vajadzību apmierināšanai ir plašāka<br />
pozitīva ietekme uz sabiedrību kopumā. Piemēram, nevalstiskās<br />
organizācijas īsteno savus projektus, izmantojot iemaksāto<br />
biedru naudu vai citu personu ziedojumus. Tomēr pēdējās<br />
desmitgadēs ir paplašinājušies valsts vai pašvaldību budžeta<br />
asignējumi pilsoniskajai sabiedrībai. To ir veicinājusi pozitīvā<br />
pieredze ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti valsts<br />
pārvaldīšanā un pieaugusī izpratne par pilsoniskās sabiedrības<br />
nozīmīgo lomu demokrātijas sekmīgā funkcionēšanā.<br />
Notiek plašas diskusijas par pilsoniskās sabiedrības ietekmīgumu<br />
Latvijā. No vienas puses, Satversme garantē virkni cilvēktiesību,<br />
kas ir vitāli nepieciešamas pilsoniskās sabiedrības<br />
funkcionēšanai (vārda brīvība, biedrošanās brīvība, tiesības uz<br />
privātīpašumu u. tml.). Turklāt jāatceras, ka oficiāli reģistrēto<br />
nevalstisko organizāciju skaits Latvijā 201<strong>1.</strong> gada vidū pārsniedza<br />
14,5 tūkstošus; katrs septītais Latvijas iedzīvotājs darbojās kādā<br />
nevalstiskā organizācijā; nevalstiskajām organizācijām ir plašas<br />
iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesā, izmantojot<br />
lēmumprojektu saskaņošanas kārtību Ministru kabinetā un piedaloties<br />
dažādu konsultatīvo padomju darbā ministrijās; Latvijā<br />
darbojas plašs drukāto un elektronisko plašsaziņas līdzekļu klāsts,<br />
kas pauž ļoti plašu uzskatu spektru; uzņēmējdarbības uzsākšana<br />
Latvijā ir viena no vienkāršākajām visā Eiropas Savienībā.