lejupielÄdÄjot 1. nodaÄ¼u - Zvaigzne ABC

More documents

Recommendations

Info

6 POLITIKA UN TIESĪBAS Jēdziens Politika – kolektīvu un saistošu lēmumu pieņemšanas process, ko nosaka ierobežoto resursu sadales nepieciešamība. Ar politiku parasti saprot procesu, kurā tiek kaldināti kolektīvi un noteiktai ļaužu grupai saistoši lēmumi, kas vērsti uz valsts pārvaldīšanu. Īpaši akcentējama ir šo lēmumu kolektivitāte, t. i., tie attiecas nevis uz atsevišķu indivīdu, bet uz ļaužu grupām. Pārvaldes procesā ļoti daudzās situācijās ir jūtama nepieciešamība pēc kolektīvas rīcības: vēlēšanās, karadarbībā, likumu ievērošanā u. c. Turklāt arī mūsu dzīvi regulējošo normu izmaiņas parasti nav izdarāmas bez daudzu cilvēku sadarbības. Tāpēc bez lieka pārspīlējuma var apgalvot: ja nav kolektivitātes, nav arī politikas. Turklāt ļoti svarīgi ir saprast to, ka lēmumiem nav jābūt pieņemtiem kolektīvi, grupā. Politisku lēmumu var pieņemt arī viens cilvēks, ja vien šis lēmums attiecas uz plašāku cilvēku kopumu un ja šis lēmums ir minētajam ļaužu kopumam saistošs, t. i., šim lēmumam ir jāpakļaujas un tas ir jāievēro. Kāpēc politika rodas To nosaka bieži vien novērojamā situācija, ka dažādiem ļaudīm ir visai atšķirīgi uzskati par visplašāko jautājumu loku un ļoti dažādas intereses. Piemēram, vieni uzskata, ka narkomānijas problēmu vissekmīgāk var risināt, veidojot šļirču apmaiņas punktus un kultivējot iecietīgu sabiedrības attieksmi pret šo atkarības formu, bet citi domā, ka piemērotāk būtu noteikt stingrus sodus par narkotisko vielu lietošanu, uzglabāšanu vai izplatīšanu; vieni uzskata, ka ir jāveido tāda nodokļu sistēma, kas daļai sabiedrības ļautu uzkrāt kapitālu, ko varētu ieguldīt tautsaimniecības attīstībā, bet citiem tuvāka šķiet tāda nodokļu sistēma, kas sekmē ienākumu vienmērīgāku sadali starp sabiedrības locekļiem, bet kas mazāk veicina dinamisku saimniecisko attīstību. Bieži vien valsts pārvaldīšanas un sabiedrībai aktuālo problēmu risināšanas jomā ir jāsaskaras ar dilemmām un ir nepieciešams pieņemt kādai pusei labvēlīgāku lēmumu, jo nav iespējams vienlaikus apmierināt pilnīgi visas vajadzības un vēlmes. Citiem vārdiem sakot, sabiedrībai pieejamie resursi ir ierobežoti. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams noteikt vajadzību apmierināšanas secību. Taču var droši teikt, ka tad sagaidāmas nesaskaņas, jo dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas vērtību sistēmas un prioritātes, kas nosaka atbalstu vienam vai citam risinājumam – vieniem svarīgāka šķiet ekonomikas attīstība (pat ja tā tiek panākta uz apkārtējās vides rēķina vai pieaugošu ekonomisko atšķirību rēķina sabiedrībā), bet citi augstāk vērtē sociālā taisnīguma un vienlīdzības principus. Tomēr sabiedrisko dilemmu risināšana izceļ politikas kā kompromisu mākslas raksturu. Kaut gan vienlaikus nav iespējams apmierināt visas intereses, nav tālredzīgi problēmas risināt tikai vienai pusei izdevīgā veidā. Šāda rīcība ilgākā laika posmā veicina citu sabiedrības grupu neizpratni un neapmierinātību, kas savukārt var izraisīt pat vardarbīgu pretošanos pieņemtajiem lēmumiem. Tāpēc ir svarīgi meklēt risinājumus,
POLITIKA UNPILSONISKĀ SABIEDRĪBA 7 kas ir pieņemami iespējami plašākam ļaužu lokam. Šādi risinājumi nereti mēdz būt saistīti ar katras iesaistītās ļaužu grupas zināmu piekāpšanos un kompromisa lēmuma pieņemšanu, kas nav pilnībā pieņemams nevienai no grupām, jo pilnībā neatbilst to interesēm, taču ļauj virzīties uz priekšu attiecīgās problēmas risināšanā. Reizumis tiek likts tik liels uzsvars uz savstarpēji pieņemamiem risinājumiem, ka lēmumi ir jāpieņem, panākot konsensu (piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar vienprātības principu). Jēdziens Konsenss – vienprātība; vienots priekšstats par pamatprincipiem; lēmumu pieņemšana, balstoties uz vienprātības principu (lēmums netiek pieņemts, ja pret to iebilst kaut vai viens no lēmuma pieņemšanas procesa dalībniekiem). Svarīgi ievērot, ka kompromisi ļauj vienoties par risinājumiem mierīgā, “politiskā” ceļā, izvairoties no vardarbības un militāriem risinājumiem. Tāpēc politiku mēdz uzskatīt par problēmu risināšanas civilizētu veidu. Ir svarīgi saprast, ka dažādu interešu salāgošanas process ir sarežģīts un var būt lēns, bet atrasto risinājumu saturs var brīžam šķist bezjēdzīgs. Tomēr tas ļauj pakāpeniski un nevardarbīgi risināt sabiedrībai aktuālus jautājumus. Kaut gan politiku mēdz dēvēt par kompromisu mākslu, tā var radīt kādai ļaužu grupai nepieņemamus risinājumus. Nereti šāda situācija veidojas, lemjot par morālas iedabas jautājumiem, kuru izšķiršanā mazāk svarīgi ir finansiālie aspekti. Kāda nodokļa paaugstināšanu vai pazemināšanu ir iespējams aplūkot no ekonomiskā viedokļa, bezkaislīgi aprēķinot ieguvumus un zaudējumus, savukārt musulmaņu galvassegu nēsāšanas atļaušanā vai aizliegšanā nozīmīgāki ir lēmēju morālie principi un uzskati par reliģijas vietu sabiedrības dzīvē. Lēmumu pieņēmēju vērtību sistēmu nozīme izpaužas arī citā gadījumā. Nereti sastopamas situācijas, kad lēmēji ir vienoti par nepieciešamo pārmaiņu galamērķi, taču viņu viedokļi atšķiras līdzekļu izvēlē, turklāt šo līdzekļu nosacītās izmaksas ir visai līdzīgas. Piemēram, bezdarba sociālo seku novēršanā sastopamas divas kardināli atšķirīgas pieejas. Vieni uzskata, ka bezdarbniekiem ir piešķirami dažādi valsts pabalsti, tādējādi mazinot viņu materiālās problēmas. Citi aizstāv iespēju radīšanu darba atrašanai, neakcentējot īslaicīgu materiālo pabalstu nozīmi. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sēde
Page 1 and 2: Mācību grāmatas saturs izstrād
Page 3 and 4: Saturs 1. nodaļa. POLITIKA UN PILS
Page 5: 1. nodaļa. POLITIKA UN PILSONISKĀ
Page 9 and 10: POLITIKA UNPILSONISKĀ SABIEDRĪBA

lejupielÄdÄjot 1. nodaÄ¼u - Zvaigzne ABC

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

lejupielÄdÄjot 1. nodaÄ¼u - Zvaigzne ABC