2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Parādzīmju izsolēs sākotnējās izvietošanas peļņas likmju fiksēšana salīdzinoši augstā līmenī saistīta ar to, ka likviditātes<br />
situācija starpbanku tirgū bija diezgan saspringta (brīvo resursu iztrūkums). Līdz ar to investoru pieprasītās ienesīguma<br />
likmes pietuvinājās Latvijas Bankas REPO izsoļu likmju vidējam līmenim. Pie tam pēdējā divpadsmit mēnešu parādzīmju<br />
izsolē investoru aktivitāte bija salīdzinoši zema, un kopējais pieprasījums nesedza piedāvāto apjomu.<br />
2006.gadā notika trīs piecu gadu obligāciju izsoles. Vidējās svērtās ienesīguma likmes fiksēja 117 līdz 128 bāzes punktu<br />
līmenī virs atbilstošā termiņa EUR SWAP likmēm. Eiro un latu likmju lielā starpība izskaidrojama ar 2005.gadā novērojamās<br />
izteiktās korelācijas samazināšanos starp eiro un latu likmēm. Likmju starpības palielināšanos veicināja arī tādi faktori kā<br />
nenoteiktība par eiro ieviešanas reālo termiņu un atsevišķi makroekonomiskie rādītāji (joprojām augsta inflācija, strauji<br />
pieaugošais tekošā konta deficīts). Turklāt jāatzīmē arī centrālās bankas centieni samazināt starpbanku naudas tirgus<br />
likviditāti ar mērķi ierobežot arvien pieaugošos kreditēšanas apjomus. Īpaši aktuāli tas ir tāpēc, ka valsts vērtspapīru<br />
tirgus galvenie investori ir vietējās komercbankas, kurām minēto centrālās bankas aktivitāšu dēļ samazinājās pieejamo<br />
resursu apjoms.<br />
%<br />
5,0<br />
4,5<br />
4,0<br />
3,5<br />
3,0<br />
6 un 12 mēn. parādzīmju peļņas<br />
likmes, 6 un 12 mēn. RIGIBID likmes<br />
6M RIGIBID likme 6M parādzīmju<br />
peļņas likme 12M RIGIBID likme<br />
12M parādzīmju peļņas likme<br />
Avots: LB, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
5,5<br />
5,0<br />
4,5<br />
4,0<br />
5 un 10 g. obligāciju peļņas<br />
likmes, 5 un 10 g. EUR SWAP likmes<br />
3,5<br />
3,0<br />
Jan<br />
06<br />
Feb<br />
06<br />
Mar<br />
06<br />
Apr<br />
06<br />
Mai<br />
06<br />
Jūn<br />
06<br />
Jūl<br />
06<br />
Aug<br />
06<br />
Sep<br />
06<br />
Okt<br />
06<br />
Nov<br />
06<br />
Dec<br />
06<br />
10G EUR SWAP likme 10G obligāciju<br />
peļņas likme 5G EUR SWAP likme<br />
5G obligāciju peļņas likme<br />
Avots: Bloomberg, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Līdzīgi faktori ietekmēja arī desmit gadu obligāciju izsoļu rezultātus 2006.gadā, taču šajā gadījumā lielākais aizņēmumu<br />
apjoms veikts <strong>2006.gada</strong> sākumā, kad procentu likmes, arī eiro procentu likmes, vēl atradās zemākā līmenī.<br />
Salīdzinājumam 3.ceturksnī īstenotās emisijas vidējā svērtā ienesīguma likme bija 71 bāzes punkts virs atbilstošā<br />
termiņa EUR SWAP likmes.<br />
Situācija ar latu likmēm ietekmē vērtspapīru<br />
pieprasījumu sākotnējā tirgū<br />
Vidējās latu aizņēmumu likmes:<br />
– Vidējā īstermiņa likme<br />
2006.gadā bija 12 bāzes<br />
punkti virs Rigibid<br />
– Vidējā ilgtermiņa likme<br />
2006. gadā bija 61 bāzes<br />
punkts virs EUR Swap<br />
<strong>Valsts</strong> vērtspapīrus pārdod sākotnējās izvietošanas izsolēs, kas tiek organizētas<br />
kā konkurējošās daudzcenu izsoles un nekonkurējošās fiksētas likmes apjoma<br />
izsoles. Vērtējot investoru aktivitāti valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā<br />
pārskata periodā, jāatzīmē, ka vidējais pieprasījums 2006.gadā gan parādzīmju,<br />
gan obligāciju izsolēs bija samērā zems un bieži vien nesasniedza <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s<br />
piedāvājumu. Investoru intereses mazināšanās par ieguldījumiem Latvijas<br />
vērtspapīros primārā tirgū skaidrojama ar to, ka komercbankas piesardzīgāk<br />
vērtē ieguldījumus vidēja un ilgtermiņa valsts vērtspapīros, ņemot vērā esošo<br />
vērtspapīru ienesīguma līmeni, kā arī makroekonomisko faktoru ietekmē<br />
izraisītos finanšu riskus, piemēram, procentu likmju risku, kas rodas, bankām<br />
izmantojot Latvijas Bankas piedāvātos monetāros instrumentus. Tāpēc,<br />
palielinoties procentu likmēm, bankas likviditātes nodrošināšanai pārsvarā<br />
izmanto īstermiņa parādzīmes..<br />
22
Change language