2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
Transform your PDFs into Flipbooks and boost your revenue!
Leverage SEO-optimized Flipbooks, powerful backlinks, and multimedia content to professionally showcase your products and significantly increase your reach.
VALSTS PARĀDA VADĪBAS PĀRSKATS<br />
2006
Latvijas Republikas <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
<strong>Valsts</strong> <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> <strong>pārskats</strong><br />
2006. gads
Saīsinājumi<br />
CSP Centrālā statistikas pārvalde<br />
ES Eiropas Savienība<br />
FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija<br />
FM Finanšu ministrija<br />
IKP Iekšzemes kopprodukts<br />
LB Latvijas Banka<br />
Mērvienības<br />
EUR – eiro, oficiālā Eiropas Savienības naudas vienība<br />
LVL – lats, Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība<br />
Piezīme<br />
Pārskatā izmantoti <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s operatīvie dati, ja nav norādīts cits informācijas avots.<br />
DIZAINS<br />
Kristaps Epners, Dizaina aģentūra Depo<br />
FOTO<br />
Juris Kalniņš<br />
Iespiests<br />
Tipogrāfija Imanta<br />
ISBN 978-9984-39-193-9
Saturs<br />
4 Ministra uzruna<br />
4 <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s pārvaldnieka ievadvārdi<br />
6 Nozīmīgākie 2006. gada dati<br />
7 2006.gadā paveiktais un jaunu attīstības pasākumu uzstādījumi<br />
11 Latvijas finanšu tirgus aktualitātes<br />
15 Finansēšanas stratēģijas virziens<br />
21 <strong>Valsts</strong> vērtspapīru tirgus attīstība<br />
27 Parāda portfeļa vadība<br />
31 <strong>Valsts</strong> budžeta aizdevumi<br />
34 <strong>Valsts</strong> galvojumi<br />
36 Par <strong>Valsts</strong> kasi<br />
37 Kontakti<br />
38 Pielikumi
Ministra uzruna<br />
2006.gadā Latvijā turpinājās strauja ekonomikas izaugsme, kas ir pamatnosacījums, lai mūsu valsts labklājības līmenis<br />
izlīdzinātos ar Eiropas Savienības vidējo līmeni.<br />
Tautsaimniecības attīstība nodrošināja arī ievērojamu nodokļu ieņēmumu un valsts budžeta apjoma pieaugumu.<br />
2006.gadā Latvijas valsts kopbudžeta apjoms jau sasniedza 4 miljardus latu, un valsts budžeta deficīts bija tikai 1% no IKP.<br />
Tas nodrošina, ka Latvijai ir salīdzinoši maza aizņemšanās nepieciešamība, un mūsu centrālās valdības <strong>parāda</strong> rādītāji ne<br />
tikai iekļaujas, bet pat netuvojas <strong>parāda</strong> kritērijam, kas tiek izvirzīts drošām ekonomikām.<br />
Latvijā valsts <strong>parāda</strong> un valsts aktīvu vadība ir uzticēta <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>i, kas ir Finanšu ministrijas padotībā esoša iestāde. <strong>Valsts</strong><br />
<strong>kase</strong>s darbību jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas raksturo divas vērtības – konservatīva attieksme pret finanšu<br />
stabilitātes jautājumiem un inovatīva attieksme pret modernu finanšu instrumentu un tehnoloģisko risinājumu ieviešanu.<br />
Tas ir ļāvis <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>i 2006.gadā veiksmīgi realizēt <strong>Valsts</strong> <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> stratēģijā uzstādīto uzdevumu – nodrošināt valstij<br />
nepieciešamos finanšu resursus ar iespējami zemākām izmaksām, ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērā Latvijas valsts<br />
kapitāla tirgus un visas finanšu sistēmas attīstību.<br />
Latvijas <strong>Valsts</strong> kasē valsts finanses tiek pārvaldītas uzticami un progresīvi – to pārliecināti saku tagad un esmu drošs, ka to<br />
pašu varēšu teikt arī nākotnē.<br />
Oskars Spurdziņš<br />
Finanšu ministrs<br />
2007.gada martā<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s pārvaldnieka ievadvārdi<br />
Man ir patiess prieks sniegt jūsu vērtējumam <strong>Valsts</strong> <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> pārskatu par 2006.gadu. Šeit esam apkopojuši <strong>Valsts</strong><br />
<strong>kase</strong>s sasniegto 2006.gadā <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> jomā, iezīmējuši nozīmīgākos notikumus Latvijas finanšu un kapitāla tirgū un<br />
aprakstījuši vērtspapīru tirgus attīstību un plānotās aktivitātes 2007.gadā.<br />
2006.gadā valsts budžeta izpilde veikusies īpaši labi. <strong>Valsts</strong> budžeta deficīts sasniedza tikai 1% no IKP, lai arī deficīta līmenis<br />
tika plānots augstāks – 1,5% no IKP. Sekas tam ir nelieli valsts aizņemšanās apjomi 2006.gadā, kā rezultātā centrālās<br />
valdības parāds gada beigās bija 1 001 milj. latu (pēc nominālvērtības).<br />
Līdz ar veiksmīgo valsts budžeta izpildi pieņemti svarīgi lēmumi par aizņemšanās pasākumu īstenošanu un valsts budžeta<br />
brīvo līdzekļu izvietošanu. Aktuālāks arī kļuvis jautājums par aktīvu vadībā izmantojamo instrumentu klāsta paplašināšanu.<br />
Tādēļ <strong>2006.gada</strong> beigās tika apstiprināta <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s izstrādātā Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong> stratēģija, kas paredz<br />
2007.gadā nodrošināt pirmo darījumu veikšanu ar fiksēta ienākuma vērtspapīriem, izmantot atvasinātos finanšu<br />
instrumentus likviditātes nodrošināšanai, kā arī ieviest Value-at-risk un Delta modeļus, kas palīdzēs pilnveidot ar<br />
ieguldījumiem saistīto risku novērtēšanu.
Lai arī valsts <strong>parāda</strong> apjoms ir salīdzinoši mazs, tas nemazina <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s centienus meklēt jaunas iespējas attīstīties<br />
valsts <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> jomā. Tā 2006.gadā izvērtētas valsts vērtspapīru tirgus nākotnes perspektīvas, kā arī jaunu<br />
aizņemšanās tirgu apgūšanas iespējas. Tomēr 2007.gadā plānots galvenokārt aizņemties iekšējā tirgū, veicot valsts<br />
parādzīmju un obligāciju emisijas. Lai uzlabotu stratēģisko <strong>parāda</strong> portfeļa rādītāju līmeņa novērtēšanu, attīstīts<br />
Cost-at-risk modelis, kas dod iespēju <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>i precīzāk noteikt plānotos valsts <strong>parāda</strong> apkalpošanas procentu<br />
maksājumus, kā arī izvērtēt un noteikt optimālās aizņemšanās stratēģijas. Turklāt, ņemot vērā opciju tirgus attīstības<br />
tendences un opciju iespējamo pielietojumu, izvērtēta iespēja iekļaut opcijas <strong>parāda</strong> portfeļa vadībā pielietojamo<br />
instrumentu klāstā. Tādēļ plānots izstrādāt opciju vērtēšanas modeli un metodoloģisko aprakstu un veikt izmaiņas <strong>Valsts</strong><br />
<strong>kase</strong>s iekšējās sistēmās, kas nepieciešamas opciju izmantošanas nodrošināšanai. Īpaši jāatzīmē iniciatīva apzināt valsts<br />
budžeta iestāžu finanšu riskus, kuru vadīšanas iespējas tiks attīstītas arī 2007.gadā.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> arī 2006.gadā saglabājusi lielākā Latvijas pašvaldību kreditora lomu, valsts budžeta aizdevumiem veidojot 59%<br />
no pašvaldību <strong>parāda</strong>. Lai nodrošinātu konkurētspēju ar citiem pašvaldību aizdevējiem, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> izstrādā elastīgāku<br />
procentu likmju noteikšanas metodoloģiju.<br />
Jāpiemin arī <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s īstenotā stress testing analīze, ko paredzēts attīstīt, lai novērtētu makroekonomisko rādītāju,<br />
finanšu tirgu un ekonomikas nozaru attīstības tendenču izmaiņu ietekmi uz valsts finanšu līdzekļu un <strong>parāda</strong> vadību.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>, būdama nozīmīgs finanšu un kapitāla tirgus spēlētājs, apzinās, cik nozīmīgi ir uzturēt un pilnveidot ilgtermiņa<br />
sadarbību ar to dalībniekiem. Tāpēc, lai regulāri informētu par padarīto, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> sākusi publicēt ceturkšņa biļetenu, kas<br />
ir īss kopsavilkums par <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> jautājumiem. Lai palielinātu investoru interesi, plānots īstenot arī citus publicitātes<br />
pasākumus.<br />
2006.gadā lielākās starptautiskās reitingu aģentūras – Moody`s Investor Service, Standard&Poor`s un Fitch Ratings<br />
– saglabājušas Latvijas kredītreitingu iepriekšējā A-/ A2 līmenī, turklāt Moody`s Investor Service paaugstināja Latvijas<br />
kredītreitinga nākotnes novērtējumu (outlook), kā arī saistībā ar metodoloģiskām izmaiņām 2006.gadā būtiski palielināti arī<br />
Latvijas valsts reitinga griesti (rating ceiling) - no „A2” uz „Aa1”.<br />
Par paveikto varam pateikties mūsu darbiniekiem un partneriem, kas palīdzējuši <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>i attīstīties un pilnveidoties.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s darbinieki smeļas jaunas zināšanas un dalās ar tām dažādos sadarbības projektos. 2006.gadā īstenoti projekti<br />
ar Somijas <strong>Valsts</strong> kasi un Zviedrijas Parāda <strong>vadības</strong> biroju, iepazīstot šo valstu praksi valsts <strong>parāda</strong> vadībā, savukārt Sofijā<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s speciālisti iepazīstināja Bulgārijas kolēģus ar Latvijas pieredzi <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s izveidošanā un attīstīšanā.<br />
Izvērtējot padarīto, secinu, ka <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s komanda ir būtiski pilnveidojusies un attīstījusi savu profesionalitāti. Tāpēc<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> ir gatava strādāt pie jauniem uzdevumiem un izaicinājumiem, kas virza uz šajā pārskatā aplūkoto attīstības<br />
mērķu sasniegšanu.<br />
Kaspars Āboliņš<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s pārvaldnieks<br />
2007.gada martā
Nozīmīgākie 2006. gada dati<br />
IKP* 10 965,2 milj., LVL<br />
pieaugums faktiskajās cenās* 22,7 %<br />
pieaugums salīdzināmās cenās* 11,5 %<br />
Patēriņa cenu indekss (gads pret gadu)** 6,5 %<br />
Maksājumu bilances tekošais konts* -2051,1 milj., LVL<br />
-18,7 % no IKP<br />
Konsolidētā kopbudžeta deficīts (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) 104,9 milj., LVL<br />
1,0 % no IKP<br />
Vispārējās valdības parāds*** 1 174,4 milj., LVL<br />
10,7 % no IKP<br />
Centrālās valdības parāds (nominālvērtībā) 1 001,0 milj., LVL<br />
9,1 % no IKP<br />
Centrālās valdības <strong>parāda</strong> apkalpošanas izdevumi 47,5 milj., LVL<br />
Budžetā saņemtie procentu ieņēmumi no maksājumiem par aizdevumiem un valdības depozītiem 16,9 milj., LVL<br />
Noslēgti 357 valsts budžeta aizdevumu līgumi 78,5 milj., LVL<br />
Izsniegti 11 valsts galvojumi**** 90,8 milj., LVL<br />
* FM prognoze (11.12.2006.)<br />
** CSP dati (9.01.2007.)<br />
*** Latvijas Konverģences programma 2006-2009<br />
**** Bez studiju un studējošo kreditēšanas
2006.gadā paveiktais<br />
un jaunu attīstības pasākumu uzstādījumi<br />
Aizņēmumu <strong>vadības</strong> jomā paveiktais<br />
Tā kā jebkuras izmaiņas, ko ievieš valsts vērtspapīru tirgū, var ne tikai atstāt būtisku ietekmi uz<br />
valsts budžetu un valsts parādu, bet arī ietekmēt finanšu tirgus attīstību kopumā, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
izvērtēja valsts vērtspapīru tirgus nākotnes attīstības perspektīvas un iezīmēja iespējamo<br />
attīstības scenāriju, t.sk eiro ieviešanas kontekstā. Iepriekš minēto attīstības scenāriju analīzē<br />
atkārtoti apsvērta primāro dīleru institūcijas ieviešanas lietderība un nepieciešamība, tomēr<br />
izvirzītā scenārija dēļ pieņemts lēmums primāro dīleru institūciju neieviest.<br />
Izstrādātas Latvijas<br />
valsts vērtspapīru<br />
tirgus attīstības<br />
perspektīvas<br />
Lai arī līdz šim Latvijas aizņēmumi starptautiskajā kapitāla tirgū veikti tikai izmantojot<br />
eiroobligācijas, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> izvērtēja valsts vērtspapīru emisijas iespējas dažādos<br />
starptautiskajos finanšu tirgos un citās valūtās, piemēram, ASV dolāros, Japānā jenās,<br />
Kanādas dolāros, Šveices frankos un Lielbritānijas mārciņās. Apsverot ieguvumus<br />
un zaudējumus, tika secināts, ka šie investoru reģioni var kļūt par papildu, bet ne<br />
pamatfinansējuma piesaistīšanas avotiem un Latvija varētu aizņemties šajos tirgos<br />
gadījumos, kad ir īpaši izdevīgas izmaksas un iespēja diversificēt investoru loku.<br />
Apskatītas un<br />
analizētas iespējas<br />
Latvijas valsts<br />
vērtspapīru emisijām<br />
ne-eiro valūtā<br />
Īstenojot regulārus komunikāciju pasākumus ar Latvijas un starptautiskā finanšu un<br />
kapitāla tirgus sistēmas dalībniekiem par valsts <strong>parāda</strong> un aktīvu <strong>vadības</strong> jautājumiem,<br />
pirmo reizi izstrādāts ceturkšņa biļetens par centrālās valdības <strong>parāda</strong> vadību un sākta tā<br />
regulāra publicēšana <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s interneta mājas lapā.<br />
Reizi ceturksnī tiek<br />
publicēts īss kopsavilkums<br />
par <strong>parāda</strong><br />
<strong>vadības</strong> jautājumiem<br />
Iedibinātā prakse analizēt aizņemšanās scenārijus vairākiem gadiem uz priekšu tika<br />
turpināta arī 2006.gadā un, konsultējoties ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju, ir<br />
izstrādāts Resursu piesaistīšanas plāns 2007.-2009. gadam.<br />
Izstrādāts Resursu<br />
piesaistīšanas plāns<br />
2007.-2009. gadam<br />
Līdz 2005.gadam <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> reizi gadā analizēja resursu piesaistīšanas aktivitātes gada<br />
ietvaros un detalizēti novērtēja to ietekmējošos faktorus, tomēr 2006.gadā ieviesta<br />
prakse veiktos un tuvākajā laikā plānotos aizņemšanās pasākumus izvērtēt katru<br />
mēnesi. <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> arī turpināja reizi ceturksnī salīdzināt aizņemšanās darījumus ar<br />
laika un izmaksu etaloniem.<br />
Īstenota regulāra<br />
resursu piesaistes<br />
analīze un precizēšana<br />
Parāda portfeļa <strong>vadības</strong> jomā paveiktais<br />
Jau 2005.gadā tika ielikts pamats Cost-at-risk modeļa izveidei, un 2006.gadā <strong>Valsts</strong><br />
<strong>kase</strong>s speciālisti turpināja darbu pie šī jaunā modeļa pilnveidošanas un testēšanas.<br />
Cost-at-risk modeli jau izmantoja lēmumu pieņemšanā, vērtējot iespējamos finansēšanas<br />
scenārijus 2007.-2009.gadam (Resursu piesaistīšanas plānam) un šo scenāriju izpildes<br />
ietekmi uz portfeļa rādītājiem.<br />
Pilnveidots<br />
Cost-at-risk modelis<br />
Parāda portfeļa rādītāji ievēroti, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus (procentu<br />
likmju un valūtas mijmaiņas (swap) darījumus). Cost-at-risk modelis izmantots arī<br />
analizējot stratēģisko <strong>parāda</strong> portfeļa indikatoru līmeņus un atbilstību vidējā termiņa<br />
stratēģiskajiem mērķiem.<br />
Parāda portfeļa<br />
rādītāji pilnībā ievēroti
Izskatītas iespējas<br />
<strong>parāda</strong> vadībā<br />
izmantot opcijas<br />
Līdz šim kā izņēmums <strong>parāda</strong> portfeļa vadībā pielietojamo instrumentu klāstā ir bijušas<br />
opcijas, tomēr, ņemot vērā opciju tirgus attīstības tendences un opciju iespējamo<br />
pielietojumu, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> 2006.gadā sagatavoja apskatu par to, kā un kuros gadījumos<br />
opciju izmantošana valsts <strong>parāda</strong> vadībā varētu būt lietderīga.<br />
Likviditātes <strong>vadības</strong> jomā paveiktais<br />
Pirmie depozīti<br />
starptautiskajās<br />
bankās<br />
2006.gadā budžeta izpilde bija īpaši veiksmīga un līdz pat novembra beigām saglabājās<br />
liels brīvo budžeta līdzekļu apjoms, tādēļ tika paplašināts darījumu partneru loks<br />
naudas tirgus darījumiem un uz laiku brīvie naudas līdzekļi tika izvietoti depozītos arī<br />
starptautiskajās bankās.<br />
Izstrādāta Naudas<br />
līdzekļu <strong>vadības</strong><br />
stratēģija<br />
Pēdējos gados jautājums par aktīvu vadībā izmantojamo instrumentu un metožu klāsta<br />
paplašināšanu ir kļuvis arvien aktuālāks, tāpēc <strong>2006.gada</strong> beigās finanšu ministrs<br />
apstiprināja <strong>Valsts</strong> kasē izstrādāto Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong> stratēģiju.<br />
<strong>Valsts</strong> budžeta aizdevumu <strong>vadības</strong> jomā paveiktais<br />
Gandrīz visas valsts<br />
budžeta aizdevumu<br />
izmaksas bijušas<br />
pašvaldībām<br />
2006.gadā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> 98% (76 milj. latu) no kopējā valsts budžeta aizdevumu apjoma<br />
izmaksāja pašvaldībām, saglabājot vadošo lomu aizdevumu izsniegšanā pašvaldībām,<br />
turklāt 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, noslēgto aizdevumu līgumu summa<br />
palielinājusies par 81,7 %.<br />
2007.gadā plānotie attīstības pasākumi<br />
aizņēmumu <strong>vadības</strong> jomā<br />
Stress tesing<br />
izmantošana risku padziļinātai<br />
izvērtēšanai<br />
Lai nodrošinātu sabalansētību starp finanšu resursu izmaksām un finanšu risku<br />
ierobežošanu vidējā termiņā, par nozīmīgāko uzskatot risku ierobežošanu, plānots veikt<br />
stress testing analīzi.<br />
Iespējamas izmaiņas<br />
valsts vērtspapīru<br />
sākotnējā izvietošanā<br />
Lai veiktu aizņēmumus ar iespējami izdevīgākiem nosacījumiem, plānots izvērtēt<br />
nepieciešamību pēc izmaiņām pašreizējā valsts vērtspapīru sākotnējās izvietošanas<br />
modelī un iespējas īstenot šīs izmaiņas.<br />
Aizņēmumu etalonu<br />
metodoloģijas<br />
pilnveidošana<br />
Lai nodrošinātu valsts veikto aizņēmumu izmaksu regulāru efektivitātes novērtēšanu pret<br />
izstrādātajiem aizņemšanās darījumu laika un izmaksu etaloniem, plānots apsvērt iespēju<br />
veikt etalonu modeļu metodoloģijas pilnveidošanas pasākumus.<br />
Plānots izvērtēt CP<br />
un MTN programmu<br />
izmantošanu<br />
Lai nodrošinātu pastāvīgas finanšu resursu piesaistīšanas iespējas gan vietējā, gan<br />
starptautiskajos finanšu tirgos un pilnveidotu Latvijai pieejamo finanšu instrumentu<br />
spektru, plānots izvērtēt CP (Commercial Papers) un MTN (Medium Term Note) programmu<br />
realizācijas lietderību valsts budžeta finansēšanas nepieciešamības segšanai.<br />
Publicitātes pasākumu<br />
attīstīšana<br />
Lai nodrošinātu pieejamību informācijai par valsts <strong>parāda</strong> vadību, plānots veikt papildu<br />
pasākumus, kas uzlabotu <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s rīcībā esošās informācijas pasniegšanas veidus un<br />
tuvinātu informācijas atbilstību tās lietotāju prasībām.
Lai noteiktu kopējo finansēšanas nepieciešamību 2008.-2010.gadam, izvērtētu likviditātes<br />
un finanšu tirgu riskus un izvēlētos valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai un valsts<br />
<strong>parāda</strong> pārfinansēšanai vidējā termiņā piemērotākos finanšu instrumentus, paredzēts<br />
izstrādāt Resursu piesaistīšanas plānu 2008.-2010.gadam.<br />
Jauna Resursu<br />
piesaistīšanas plāna<br />
izstrāde nākošajiem<br />
trīs gadiem<br />
2007.gadā plānotie attīstības pasākumi<br />
<strong>parāda</strong> portfeļa <strong>vadības</strong> jomā<br />
Lai pilnveidotu <strong>parāda</strong> portfeļa vērtēšanas metodes un riska <strong>vadības</strong> instrumentus,<br />
plānots izstrādāt opciju vērtēšanas modeli un metodoloģisko aprakstu un veikt iekšējās<br />
sistēmās izmaiņas, kas nepieciešamas opciju izmantošanas nodrošināšanai.<br />
Opciju vērtēšanas<br />
modeļa izstrāde<br />
2007.gadā plānotie attīstības pasākumi likviditātes <strong>vadības</strong> jomā<br />
Lai realizētu Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong> stratēģiju, plānots:<br />
– nodrošināt pirmo darījumu veikšanu ar fiksēta ienākuma vērtspapīriem, kā arī pirmoreiz<br />
izmantot atvasinātos finanšu instrumentus likviditātes <strong>vadības</strong> nodrošināšanai,<br />
– ieviest ieguldījumu tirgus vērtības riska novērtējuma modeli (Value-at-risk), sagatavojot<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>i piemērotāko šī modeļa noteikšanas metodoloģiju,<br />
– ieviest Delta modeli, kurš atspoguļo finanšu risku ierobežošanai izmantoto atvasināto<br />
finanšu instrumentu cenu jūtīgumu pret ieguldījuma cenu izmaiņām, sagatavojot<br />
metodoloģisko aprakstu un sistēmas modeli.<br />
Sākt Naudas līdzekļu<br />
<strong>vadības</strong> stratēģijas<br />
īstenošanu<br />
Lai finanšu <strong>vadības</strong> ietvaros nodrošinātu ar valsts budžeta līdzekļiem veikto darījumu<br />
regulāru novērtēšanu pret izstrādātajiem ieguldījumu etaloniem, plānots veikt etalonu<br />
efektivitātes novērtēšanu un pārskatīt etalonu atbilstību naudas līdzekļu izvietošanā<br />
izmantotajām metodēm un finanšu tirgus situācijai.<br />
Ieguldījumu etalonu<br />
efektivitātes<br />
novērtēšana<br />
Lai naudas līdzekļu <strong>vadības</strong> darījumos nodrošinātu piesardzīguma principa ievērošanu, kā<br />
galveno faktoru ņemot vērā līdzekļu nodrošināšanas savlaicīgumu un partnerpuses riska<br />
ierobežošanu, plānots pilnveidot <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s darījumu partneru analīzes iespējas.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s darījumu<br />
partneru analīzes<br />
pilnveidošana<br />
2007.gadā plānotie attīstības pasākumi<br />
valsts budžeta aizdevumu jomā<br />
Lai palielinātu <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s konkurētspēju valsts budžeta aizdevumu izsniegšanā un<br />
nodrošinātu tirgus situācijai atbilstošākas aizdevumu likmes, paredzēts izstrādāt elastīgāku<br />
aizdevumu procentu likmju noteikšanas metodoloģiju.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s konkurētspējas<br />
palielināšana<br />
aizdevumu izsniegšanā<br />
2007.gadā plānotie attīstības pasākumi jaunu iniciatīvu ieviešanā<br />
Ņemot vērā publiskās-privātās partnerības (PPP) principu pielietošanas attīstības<br />
tendences publisko investīciju projektu īstenošanā Latvijā, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> plāno sagatavot PPP<br />
projektu risku pārdales mehānisma un uzskaites metodoloģisko aprakstu.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s<br />
ieguldījums PPP<br />
projektu attīstībā<br />
Lai nodrošinātu efektīvāku valsts budžeta plānošanu un ierobežotu valsts budžeta iestāžu<br />
finanšu risku attiecībā uz budžeta maksājumiem ārvalstu valūtās, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> sagatavos<br />
priekšlikumus par pasākumiem valsts budžeta iestāžu finanšu risku vadīšanas sākšanai.<br />
<strong>Valsts</strong> budžeta iestāžu<br />
finanšu risku vadība
Latvijas finanšu tirgus aktualitātes<br />
2006.gadā Latvijas tautsaimniecībā turpinājās strauja izaugsme, sasniedzot vēl augstākus rādītājus nekā iepriekšējā gadā.<br />
Sagaidāms, ka 2006.gadā IKP (salīdzināmās cenās) pieaugums būs aptuveni 11,5% apmērā, kas ir augstākais rādītājs ES<br />
valstīs. Tomēr jānorāda, ka IKP pieaugumu joprojām galvenokārt stimulē iekšējais pieprasījums, t.sk. straujais celtniecības<br />
apjomu pieaugums un izsniegto patēriņa un hipotekāro kredītu apjoma palielināšanās, kā rezultātā imports pārsniedz<br />
eksportu, tādā veidā palielinot tekošā konta deficītu.<br />
Latvijas izaugsmes temps<br />
2006. gadā bija straujākais<br />
starp ES valstīm<br />
%<br />
12<br />
10,2<br />
11,5<br />
ES (25 valstis)<br />
Latvija<br />
* - FM un Eurostat prognoze<br />
Avots: CSP, Eurostat, FM<br />
9<br />
6<br />
8,0<br />
6,5<br />
7,2<br />
8,6<br />
3<br />
2,0<br />
1,2<br />
1,3<br />
2,4<br />
1,7<br />
2,9<br />
0<br />
2001 2002 2003 2004 2005 2006*<br />
2006.gadā, ņemot vērā administratīvi regulējamo cenu kāpumu, vidējā gada inflācija sasniedza 6,5%, kas vērtējams kā<br />
salīdzinoši augsts rādītājs attiecībā pret Māstrihtas līguma kritēriju izpildi. Faktiski šis ir vienīgais no kritērijiem, kuru Latvija<br />
šobrīd neievēro, un tas arī ir būtiskākais faktors, kas kavē Latviju iespējami ātrāk pievienoties eiro zonai.<br />
Māstrihtas kritēriju izpilde<br />
Kritērijs 2004. gadā<br />
Latvijas sniegums 2004. gadā<br />
Kritērijs 2005. gadā<br />
Latvijas sniegums 2005. gadā<br />
Kritērijs 2006. gadā<br />
Latvijas sniegums 2006. gadā<br />
Avots: Eurostat, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>, FM<br />
%<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
-10 Budžeta<br />
bilance<br />
(% no IKP)<br />
Valdības<br />
parāds<br />
(% no IKP)<br />
Pēdējo 12 mēnešu<br />
vidējā gada inflācija<br />
(%)<br />
<strong>Valsts</strong> vērtspapīru<br />
ilgtermiņa procentu<br />
likme (%)<br />
Latvijas Banka palielina refinansēšanas likmi un<br />
obligāto rezervju normu komercbankām<br />
Lai ierobežotu inflācijas pieaugumu un veicinātu makroekonomisko stabilitāti, 2006.gadā Latvijas Banka turpināja iepriekšējā<br />
gadā uzsākto ierobežojošo monetāro politiku, divas reizes (par 0,5%) palielinot refinansēšanas likmi - no 4,0% līdz 5,0%.<br />
Vienlaikus tika palielinātas arī lombarda likmes, tomēr depozītu likme mainīta netika (īsākā termiņa – 7 dienu depozītu likme<br />
- 2%). Līdz ar to palielinājies īstermiņa procentu likmju svārstību diapazons (no 2% līdz 6% - lombarda kredītu likmei ar<br />
termiņu līdz 10 dienām). Kā vēl viens nozīmīgs pasākums jāatzīmē komercbanku obligāto rezervju aprēķināšanas bāzes<br />
paplašināšana, iekļaujot visus kredītus (arī ar termiņu virs 2 gadiem). Šis lēmums būtiski palielināja resursu apjomu, kas<br />
komercbankām ir jāuztur obligāto rezervju normas nodrošināšanai (kopējais pieaugums gada laikā par 560 milj. līdz 950<br />
milj. latu). Turklāt starpbanku naudas tirgus likviditāti ierobežojošs faktors bija arī Latvijas Bankas īpašumā esošo Latvijas<br />
valsts vērtspapīru portfeļa pārdošana.<br />
11
%<br />
6<br />
5<br />
4<br />
3<br />
2<br />
Latu īstermiņa likmju svārstību<br />
diapazons 2006.gadā<br />
Lombardu kredītu likme (līdz 10 dienām)<br />
Refinansēšanas likme<br />
Depozītu likme (septiņām dienām)<br />
O/N<br />
Avots: LB, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
1<br />
Jan<br />
06<br />
Feb<br />
06<br />
Mar<br />
06<br />
Apr<br />
06<br />
Mai<br />
06<br />
Jūn<br />
06<br />
Jūl<br />
06<br />
Aug<br />
06<br />
Sep<br />
06<br />
Okt<br />
06<br />
Nov<br />
06<br />
Dec<br />
06<br />
Atsevišķu Latvijas ekonomikas iekšējo faktoru dēļ investori gada otrajā pusē kļūst<br />
nedaudz piesardzīgāki attiecībā uz ieguldījumiem<br />
Līdzās centrālās bankas veiktajiem pasākumiem papildu nervozitāti latu starpbanku tirgū radīja informācija par eiro ieviešanas<br />
termiņa pārcelšanu uz vēlāku laiku saistībā ar paaugstināto inflāciju. Šāda nenoteikta situācija un makroekonomiskie<br />
riski (ekonomikas „pārkaršana”, rekordaugsts nekustamā īpašuma cenu pieaugums u.tml.) padarīja ilgtermiņa investorus<br />
uzmanīgākus, kā rezultātā 2006.gadā pakāpeniski palielinājās vidēja termiņa un ilgtermiņa latu likmes. Lai arī pirmajā<br />
pusgadā latu ilgtermiņa likmju pieaugumu lielā mērā ietekmēja eiro ilgtermiņa likmju kāpums, otrajā pusgadā, neraugoties<br />
uz nelielu eiro ilgtermiņa likmju samazinājumu, latu likmes turpināja pakāpeniska palielinājuma tendenci, tādējādi uzskatāmi<br />
norādot uz to, ka korelācija starp eiro un latu likmēm nav vairs tik izteikta kā 2005.gadā un ka latu likmju kāpuma pamatā ir<br />
Latvijas ekonomikas iekšējie faktori.<br />
%<br />
5,5<br />
5,0<br />
4,5<br />
Etalonu peļņas līknes<br />
<strong>2006.gada</strong> 29.decembrī<br />
LVL (RIGIBID+<strong>Valsts</strong> obligācijas)<br />
EUR (EURIBOR+SWAP)<br />
Avots: Bloomberg, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
4,0<br />
3,5<br />
6m 1g 2g 3g 4g 5g 6g 7g 8g 9g 10g<br />
Latu un eiro likmju starpība palielinās par aptuveni 100 bāzes punktiem<br />
Kopš 2005.gada lats ir piesaistīts eiro un tāpēc ar aizņēmumiem eiro saistītais valūtas risks salīdzinājumā ar citām ārvalstu<br />
valūtām līdz šim ir bijis ierobežots (2% robežās). Līdz ar to kopš 2005.gada Latvijas finanšu tirgū ir vērojama būtiska latu<br />
resursu procentu likmju konverģence ar eiro likmēm, starpībai starp šo valūtu etalonu likmēm sasniedzot 10 – 25 bāzes<br />
punktus (brīžiem pat vēl zemāk). Savukārt 2006.gadā, galvenokārt būtiski samazinoties finanšu tirgus likviditātei, latu un<br />
eiro likmju starpība atkal pieauga, faktiski atgriežoties 2004.gada beigās fiksētajā līmenī. 2006.gadā tiešā starpība starp<br />
latu un eiro likmēm ir palielinājusies no 10 – 25 bāzes punktiem līdz vismaz 100 – 140 bāzes punktiem. Ļoti iespējams, ka<br />
arī 2007.gadā svārstīgās finanšu tirgus likviditātes dēļ latu likmes joprojām būs diezgan mainīgas. Tomēr vidējā termiņā,<br />
palielinoties skaidrībai par eiro ieviešanas datumu un stabilizējoties inflācijas līmenim, ir sagaidāma eiro un latu likmju<br />
atkārtota konverģence.<br />
12
LVL un EUR obligāciju<br />
ar dzēšanas termiņu 2014.gadā<br />
ienesīguma līknes<br />
%<br />
5,5 100<br />
b.p.<br />
LVL<br />
EUR<br />
Starpība (pa labi)<br />
Avots: Bloomberg, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
4,5<br />
3,5<br />
80<br />
30<br />
2,5<br />
-20<br />
Jan<br />
05<br />
Mar<br />
05<br />
Mai<br />
05<br />
Jūl<br />
05<br />
Sep<br />
05<br />
Nov<br />
05<br />
Jan<br />
06<br />
Mar<br />
06<br />
Mai<br />
06<br />
Jūl<br />
06<br />
Sep<br />
06<br />
Nov<br />
06<br />
Latvijas kredītreitings nemainīgs un ar pozitīvu nākotnes novērtējumu<br />
2006.gadā starptautiskās reitingu aģentūras pārskatīja Latvijas kredītreitingu un novērtēja tā atbilstību pašreizējai situācijai,<br />
un, neskatoties uz atsevišķām ne tik labvēlīgām tendencēm Latvijas makroekonomiskajos rādītājos, Latvijas kredītreitingu<br />
saglabāja nemainīgu. Vienīgi Moody’s Investor Service izmainīja Latvijas kredītreitingu 2006.gadā, palielinot kredītreitinga<br />
nākotnes vērtējumu.<br />
– Fitch Ratings - pēc ikgadējās vizītes Latvijā <strong>2006.gada</strong> pirmajā pusē reitingu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā saglabāja<br />
nemainīgu „A-„ līmenī, kā arī saglabāja Latvijas reitinga nākotnes vērtējumu (outlook) stabilu. Savu lēmumu Fitch Ratings<br />
galvenokārt pamatoja ar spēcīgajiem valsts finanšu rādītājiem, t.sk. valdības <strong>parāda</strong> zemo līmeni un straujo iekšzemes<br />
kopprodukta pieaugumu;<br />
– Standard&Poor`s - reitingu ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā saglabāja nemainīgu „A-„, arī reitinga nākotnes vērtējumu<br />
saglabājot stabilu.<br />
– Moody`s Investor Service - <strong>2006.gada</strong> martā paaugstināja Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu,<br />
ko skaidroja ar Latvijas veiksmīgo dalību ERM II un konsekvento virzību uz pievienošanos eirozonai. Arī pēc vizītes<br />
<strong>2006.gada</strong> novembrī aģentūra pieņēma lēmumu apstiprināt reitingu esošajā “A2” līmenī un saglabāt pozitīvu reitinga<br />
nākotnes vērtējumu.<br />
Jāmin arī fakts, ka līdzās Latvijas kredītreitinga atjaunošanai reitingu aģentūra Moody`s saistībā ar metodoloģiskām<br />
izmaiņām 2006.gadā būtiski palielināja Latvijas valsts reitinga griestus (rating ceiling) - no „A2” uz „Aa1”. Reitinga griesti<br />
(jeb maksimālais reitings) ir par 4 iedaļām augstāk nekā Latvijas kredītreitings, un tas raksturo zemo iespējamību, ka valdība<br />
varētu apturēt un atlikt savu saistību izpildi (t.sk. noteikt saistību izpildes moratoriju).<br />
Ilgtermiņa saistības<br />
ārvalstu valūtā<br />
Moody’s<br />
Fitch<br />
Standard&Poor’s<br />
Avots: Moody’s, Fitch, Standard&Poor’s<br />
Moody's<br />
A2<br />
A3<br />
Baa1<br />
Baa2<br />
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006<br />
Fitch<br />
Standard&Poor's<br />
A<br />
A-<br />
BBB+<br />
BBB<br />
Īstermiņa saistības ārvalstu valūtā<br />
Moody’s<br />
Fitch<br />
Standard&Poor’s<br />
Avots: Moody’s, Fitch, Standard&Poor’s<br />
Moody's<br />
P1<br />
P2<br />
P3<br />
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006<br />
Fitch<br />
Standard&Poor's<br />
F1/A-1<br />
F2/A-2<br />
F3/A-3<br />
13
Finansēšanas stratēģijas virziens<br />
Veiksmīga valsts budžeta izpilde ietekmējusi aizņemšanās<br />
un ieguldījumu veikšanas aktivitātes<br />
2006.gads, salīdzinot ar citiem gadiem, budžeta izpildes, uz laiku brīvo naudas līdzekļu izvietošanas un līdz ar to arī<br />
aizņemšanās jomā atšķiras ar to, ka gada pirmajos trīs ceturkšņos turpināja pieaugt budžeta pārpalikums, kas galvenokārt<br />
veidojās, pateicoties ievērojami lielākiem nodokļu ieņēmumiem salīdzinājumā ar prognozētajiem, atsevišķās ieņēmumu<br />
pozīcijās sasniedzot pat 130% izpildi pret plānoto līmeni. Situācija valsts budžeta izpildē veicināja aizņemšanās apjoma<br />
samazināšanos un uz laiku brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu apjomu pieaugumu un ieguldījumu termiņu pagarinājumu.<br />
<strong>Valsts</strong> konsolidētā budžeta*<br />
izpilde 2006.gadā<br />
Izpilde no gada sākuma<br />
Pārskata mēneša izpilde<br />
* neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
milj. latu<br />
300<br />
200<br />
100<br />
0<br />
-100<br />
-200<br />
-300<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 mēneši<br />
Inflācijas apkarošanas pasākumi<br />
sadarbībā ar Latvijas Banku<br />
<strong>Valsts</strong> budžeta brīvie naudas līdzekļi tika ieguldīti termiņa noguldījumos uz<br />
laiku no overnight līdz pat 3 mēnešiem vai arī atstāti konta atlikumā, par to<br />
uzkrājot attiecīgus procentus. Termiņnoguldījumi eiro valūtā tika izvietoti<br />
ne tikai vietējās, bet arī starptautiskajās bankās. Savukārt latu depozīti kopš<br />
<strong>2006.gada</strong> augusta tiek izvietoti tikai Latvijas Bankā saskaņā ar vienošanos<br />
starp <strong>Valsts</strong> Kasi un Latvijas Banku. Šīs vienošanās mērķis ir samazināt vietējā<br />
finanšu tirgus likviditātes līmeni un bankām pieejamo resursu apjomu, kuru<br />
iespējams izmantot kreditēšanas operācijām un obligāto rezervju līmeņa<br />
nodrošināšanai. Tas varētu būt viens no pasākumiem straujo kreditēšanas<br />
tempu ierobežošanai, kas savukārt varētu sekmēt gan inflācijas līmeņa,<br />
gan tekošā konta deficīta samazināšanos.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s vienošanās ar<br />
Latvijas Banku par latu resursu<br />
izvietošanu tikai centrālajā bankā,<br />
lai paaugstinātu Latvijas Bankas<br />
veikto pasākumu efektivitāti<br />
likviditātes samazināšanai latu<br />
finanšu tirgū.<br />
Līdzekļu izvietošana Latvijas Bankā<br />
nodrošināja saskaņotas monetārās<br />
un fiskālās politikas realizāciju,<br />
sekmējot valsts makroekonomisko<br />
rādītāju uzlabošanos, t.sk. inflācijas<br />
līmeņa stabilizēšanos.<br />
15
milj. latu<br />
400<br />
Likvīdo resursu<br />
atlikums 2006.gadā<br />
uz katra mēneša beigām<br />
300<br />
200<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
100<br />
0<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 mēneši<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> veic regulāru valsts budžeta līdzekļu ieguldījumu efektivitātes izvērtējumu<br />
Kopš 2005.gada pēdējā ceturkšņa <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> regulāri izvērtē uz laiku brīvo valsts budžeta līdzekļu <strong>vadības</strong> efektivitāti,<br />
izmantojot divu veidu etalonus – portfeļa etalonu un ikdienas depozītu etalonu. Šo etalonu aprēķina pamatā ir naudas<br />
tirgus indeksi attiecīgai valūtai un termiņam. Ieguldījumu efektivitāte reizi ceturksnī tiek apspriesta Parāda <strong>vadības</strong><br />
komitejā, nepieciešamības gadījumā izvērtējot konkrēto rezultātu cēloņus. Tāpat kā aizņēmumu efektivitātes novērtējuma<br />
etaloni, arī ieguldījumu efektivitātes etaloni netiek uzskatīti par sasniedzamu mērķi, bet kā viens no izpildes novērtējuma<br />
instrumentiem.<br />
Izstrādāta Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong> stratēģija<br />
Līdz ar Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong><br />
stratēģijas apstiprināšanu ir<br />
palielinātas valsts budžeta uz<br />
laiku brīvo līdzekļu ieguldījumu<br />
iespējas<br />
Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong><br />
mērķis ir nodrošināt efektīvu<br />
un drošu likvīdo naudas līdzekļu<br />
vadību, ierobežojot finanšu<br />
riskus, savlaicīgi un pilnā apjomā<br />
nodrošinot nepieciešamo likviditāti<br />
valsts budžeta finansēšanas<br />
nepieciešamības segšanai,<br />
vienlaicīgi izvērtējot darījumu<br />
iespējamo ietekmi uz valsts<br />
makroekonomisko rādītāju un<br />
finanšu tirgus attīstību<br />
Arvien pieaugošais budžeta pārpalikums un līdz šim izmantotais naudas<br />
<strong>vadības</strong> instrumentu loks bija par iemeslu, lai 2006.gadā pārskatītu stratēģiju<br />
uz laiku brīvo valsts budžeta līdzekļu ieguldījumiem. Tādējādi <strong>2006.gada</strong><br />
otrajā pusē <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> izstrādāja Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong> stratēģiju, kuru<br />
finanšu ministrs apstiprināja <strong>2006.gada</strong> 30.oktobrī. Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong><br />
stratēģija nosaka mērķus, pamatprincipus un ieguldījumu instrumentus, ar<br />
to saistītos finanšu risku un likviditātes <strong>vadības</strong> principus, kā arī dažādus<br />
ieguldīšanas ierobežojumus. Paredzēts attīstīt arī esošo ieguldījumu<br />
efektivitātes novērtēšanu. Lai praksē realizētu šo stratēģiju, jau tuvākajā<br />
laikā paredzēts īstenot vairākus pasākumus, kas saistīti ar nepieciešamo<br />
līgumu noslēgšanu, IT sistēmu izmaiņu veikšanu, grāmatvedības politikas<br />
un iekšējo <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s kvalitātes dokumentu izstrādi. Līdz ar to jau 2007.<br />
gada pirmajā pusē būtu iespējams veikt pirmos ieguldījumus arī fiksēta<br />
ienākuma vērtspapīros.<br />
16
Likviditātes <strong>vadības</strong> mērķis sasniegts<br />
Ņemot vērā Naudas līdzekļu <strong>vadības</strong> stratēģijā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>i noteiktos<br />
uzdevumus likviditātes <strong>vadības</strong> nodrošināšanai, tika apstiprināti <strong>Valsts</strong><br />
<strong>kase</strong>s likviditātes nodrošināšanas metodiskie norādījumi, kas nosaka<br />
naudas līdzekļu likviditātes nodrošināšanas prasības un prasību izpildes<br />
kārtību, tādējādi sekmējot kvalitatīvu naudas līdzekļu likviditātes vadību.<br />
Likviditātes nodrošināšanas prasību ievērošanai <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> uzrauga<br />
likvīdo naudas līdzekļu nodrošinājumu, savlaicīgi apzina situācijas, kas var<br />
būtiski pasliktināt naudas līdzekļu likviditāti, izvieto uz laiku brīvos naudas<br />
līdzekļus tā, lai uzturētu pietiekamu likvīdo naudas līdzekļu apjomu, kā arī<br />
nodrošina pastāvīgu naudas līdzekļu piesaistīšanas iespēju.<br />
Likviditātes <strong>vadības</strong> mērķis<br />
ir savlaicīgi un pilnā apmērā<br />
nodrošināt naudas līdzekļus<br />
finansiālo saistību izpildei<br />
Likviditātes <strong>vadības</strong> ietvaros tiek<br />
noteikti un ievēroti:<br />
1) likviditātes limiti vienai dienai un<br />
divām nedēļām<br />
2) likvīdo naudas līdzekļu minimālā<br />
rezerve nākošajam mēnesim<br />
Darījumu partneru riska <strong>vadības</strong> pamatā<br />
ir skaidri noteikta metodoloģija<br />
Katram darījumu partnerim, pamatojoties uz starptautisko reitingu aģentūru<br />
piešķirto reitingu, saskaņā ar apstiprināto metodoloģiju nosaka sadarbības<br />
apjoma un termiņa limitus un pieļaujamos darījuma veidus. <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> regulāri<br />
pārskata limitus un ik dienu kontrolē to ievērošanu. Turklāt regulāri tiek veikta<br />
arī darījumu partneru finansiālās darbības un stabilitātes uzraudzība.<br />
Efektīvai darījuma partneru riska<br />
ierobežošanai tiek izmantota limitu<br />
noteikšana katram <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s<br />
darījumu partnerim atkarībā no<br />
darījumu veida un termiņa<br />
2006.gadā iekšējā aizņēmuma vērtspapīru neto emisija - negatīva<br />
2006.gadā, veicot finanšu resursu piesaistīšanas pasākumus valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai un valsts (centrālās<br />
valdības) <strong>parāda</strong> pārfinansēšanai, kā arī valsts budžeta izpildes cikla un saistību izpildei nepieciešamās likvīdo naudas<br />
līdzekļu rezerves nodrošināšanai, veikti aizņēmumi gan iekšējā, gan ārējā finanšu tirgū.<br />
No valsts iekšējā aizņēmuma instrumentiem 2006.gadā finansēšanas nepieciešamības segšanai tika izmantotas īstermiņa valsts<br />
iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisijas ar dzēšanas termiņu seši un divpadsmit mēneši, kā arī ilgtermiņa obligāciju emisijas<br />
programma ar dzēšanas termiņu desmit gadi. Turklāt gada beigās trijās izsolēs uzsākta jauna piecu gadu obligāciju emisijas<br />
programma. No vērtspapīru emisijām 2006.gadā iekšējā finanšu tirgū piesaistīto resursu apjoms veido 166,7 milj.latu.<br />
Neto aizņemšanās 2006.gadā<br />
Veiktie aizņēmumi<br />
Veiktās atmaksas<br />
Neto aizņemšanās<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
milj. latu<br />
150<br />
100<br />
50<br />
0<br />
-50<br />
-100<br />
-150<br />
1. cet. / 06 2. cet. / 06 3. cet. / 06 4. cet. / 06<br />
17
Ārējā finanšu tirgū 2006.gadā veiktais aizņemšanās apjoms no starptautiskajām finanšu institūcijām ilgtermiņa investīciju<br />
projektu finansēšanai saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem veido 1,67 milj.latu, savukārt no Eiropas Investīciju bankas<br />
aizdevuma Kohēzijas un strukturālo fondu projektu budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai piesaistīti 75 milj. eiro.<br />
milj. latu<br />
600<br />
500<br />
400<br />
300<br />
Centrālās valdības parāds<br />
pa mēnešiem 2006.gadā<br />
Iekšējais<br />
Ārējais<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
200<br />
100<br />
0<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 mēneši<br />
Liels aizņēmumu apjoms fiksēts <strong>2006.gada</strong> 1.ceturksnī. Tomēr gada pēdējā ceturksnī aizņemšanās apjomi vēl palielināti, lai<br />
kopā ar uzkrāto pārpalikumu un ņemot vērā minimālo rezervi, kas nepieciešama 2007.gada uzsākšanai, nosegtu lielos valsts<br />
budžeta izdevumus novembrī un decembrī. Kopējā <strong>2006.gada</strong> neto aizņemšanās (iekšējā un ārējā) sasniedz 33,5 milj. latu.<br />
Līdz ar to var secināt, ka plānotie aizņemšanās pasākumi tika īstenoti, bet aizņemšanās apjomi samazināti mazākas faktiskās<br />
finansēšanas nepieciešamības rezultātā kam par iemeslu bija labie valsts budžeta izpildes rādītāji.<br />
milj. latu<br />
1000<br />
750<br />
500<br />
Centrālās valdības<br />
<strong>parāda</strong> attīstība 2000-2006<br />
Ārējais<br />
Iekšējais<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
250<br />
0<br />
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006<br />
Kopumā valsts parāds pēc 2006.gadā īstenotajiem aizņemšanās pasākumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski<br />
nemainījās un decembra beigās bija 1 001 milj. latu (pēc nomināla). Lielākās izmaiņas bija ārējā parādā - tas pieauga par<br />
37,8 milj. latu.<br />
Centrālās valdības parāds<br />
sadalījumā pa instrumentiem<br />
<strong>2006.gada</strong> beigās<br />
Iekšējā aizņēmuma parādzīmes<br />
Iekšējā aizņēmuma obligācijas<br />
Aizņēmumi no finanšu institūcijām<br />
Eiroobligācijas<br />
5% 37% 16% 42%<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
18
2007.gadā finansēšanu galvenokārt paredzēts<br />
koncentrēt iekšējā finanšu tirgū<br />
2007.gada janvāra sākumā finanšu ministrs apstiprināja <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s<br />
sagatavotos galvenos valsts aizņemšanās pasākumus 2007.gadam.<br />
Atbilstoši šiem pasākumiem aizņēmumi pamatā tiks veikti iekšējā finanšu<br />
tirgū, emitējot iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus, kā arī nepieciešamības<br />
gadījumā piesaistot resursus no Eiropas Investīciju bankas. Taču ja resursu<br />
piesaiste iekšējā tirgū kļūs apgrūtinoša, ko varētu izraisīt iekšējā finanšu<br />
tirgus likviditātes pazemināšanās, nozīmīgi samazinoties pieprasījumam<br />
pēc valsts vērtspapīriem, būtiski pieaugot latu likmēm vai citu nelabvēlīgu<br />
faktoru ietekmē, 2007.gada otrajā pusgadā iespējami aizņēmumi arī<br />
starptautiskajā finanšu un kapitāla tirgū.<br />
Plānotie resursu piesaistīšanas<br />
avoti 2007.gadā:<br />
Latos:<br />
– 3, 5 un 11 gadu latu obligācijas<br />
– 6, 12 un < 6 mēnešu latu<br />
parādzīmes (atkarībā no<br />
nepieciešamības)<br />
Valūtā:<br />
– Eiropas Investīciju bankas līdzekļi<br />
(atkarībā no nepieciešamības)<br />
Attiecībā uz aizņēmumiem iekšējā tirgū līdzās iepriekšējos gados izmantotajiem aizņēmuma instrumentiem 2007.gadā <strong>Valsts</strong><br />
<strong>kase</strong> pirmo reizi investoriem piedāvās ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu vienpadsmit gadu.<br />
Centrālās valdības parāds saglabāsies zemā līmenī arī turpmāk<br />
<strong>Valsts</strong> parāds zemās neto aizņemšanās rezultātā 2006.gadā pieauga uz ārējo aizņēmumu rēķina par 33,5 milj. latu un<br />
turējās stabilās 10 % no IKP robežās.<br />
Nesen Latvijas Republikas valdība apstiprināja Latvijas konverģences programmu turpmākajiem trim gadiem, kas paredz<br />
nodrošināt sabalansētu valsts budžeta bilanci līdz 2010.gadam. Atbilstoši šim dokumentam valsts parāds vidējā termiņā<br />
samazināsies līdz 8,4 % no IKP.<br />
Centrālās valdības<br />
<strong>parāda</strong> prognoze<br />
milj. latu<br />
1500<br />
% no IKP<br />
10,0<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
1000<br />
9,1<br />
9,2<br />
9,5<br />
9,5<br />
9,0<br />
500<br />
8,4<br />
8,5<br />
8,0<br />
0<br />
2006 2007 2008 2009<br />
7,5<br />
19
<strong>Valsts</strong> vērtspapīru tirgus attīstība<br />
2006.gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, finansēšanas nepieciešamības segšanai iekšējā finanšu tirgū tika izmantotas<br />
valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas. Īstermiņa likviditātes nodrošināšanai gada pirmajā un pēdējā ceturksnī tika<br />
izmantots arī īstermiņa banku aizdevums – overdrafts.<br />
<strong>Valsts</strong> iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū 2006.gadā tika piedāvātas īstermiņa parādzīmju emisijas ar dzēšanas termiņu<br />
seši un divpadsmit mēneši, ilgtermiņa obligāciju emisijas programma ar dzēšanas termiņu desmit gadi, savukārt gada<br />
beigās uzsākta jauna piecu gadu obligāciju emisijas programma. 2006.gadā no vērtspapīru emisijām iekšējā finanšu tirgū<br />
piesaistīto resursu apjoms veido 166,7 milj. latu. Lai gan 2006.gadā apgrozībā esošā latu vērtspapīru apjoma pieaugumu<br />
prognozēja līdz pat 121,3 milj. latu apmērā, reāli valsts vērtspapīru apjoms apgrozībā nedaudz samazinājās – par<br />
4,24 milj. latu pēc nominālvērtības. Rādītāja kritums bija saistīts, pirmkārt, ar pozitīviem valsts budžeta izpildes rādītājiem,<br />
otrkārt, ar mazāku vispārējo pieprasījumu pēc valsts vērtspapīriem un, treškārt, ar pieaugošajām procentu likmēm.<br />
2006.gadā veiktie iekšējie<br />
aizņēmumi<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
6%<br />
6m parādzīmes<br />
20%<br />
12m parādzīmes<br />
21%<br />
5g obligācijas<br />
37%<br />
10g obligācijas<br />
16%<br />
Kredītlīnijas<br />
Apgrozībā esošo iekšējā<br />
aizņēmuma vērtspapīru sadalījums<br />
pa veidiem <strong>2006.gada</strong> beigās<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
2%<br />
6m parādzīmes<br />
9%<br />
12m parādzīmes<br />
37%<br />
5g obligācijas<br />
52%<br />
10g obligācijas<br />
Gada otrajā pusē valsts aizņēmumu cenu ietekmē finanšu tirgus likviditāte<br />
2006.gadā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> organizēja trīs sešu mēnešu parādzīmju izsoles, un lielākais sešu mēnešu parādzīmju apjoms tika<br />
pārdots 4.ceturksnī. Savukārt lielākais divpadsmit mēnešu parādzīmju apjoms pārdots izsolēs, kas notika 2006.g. 1. un<br />
2.ceturksnī, kad starpbanku naudas tirgus likmes bija daudz zemākas nekā gada beigās.<br />
<strong>Valsts</strong> vērtspapīru sākotnējās<br />
tirdzniecības aktivitāte<br />
konkurējošās daudzcenu izsolēs<br />
2006.gadā<br />
Pārdots (n/v) (kreisajā pusē)<br />
Piedāvājuma seguma<br />
proporcija KDI (labajā pusē)<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
milj. latu<br />
25<br />
20<br />
15<br />
10<br />
5<br />
0<br />
10g 10g 12m 6m 10g 12m 10g 12m 6m 5g 5g 5g<br />
11<br />
Jan<br />
24<br />
Jan<br />
8<br />
Feb<br />
22<br />
Mar<br />
26<br />
Apr<br />
31<br />
Mai<br />
13<br />
Sep<br />
4<br />
Okt<br />
18<br />
Okt<br />
1<br />
Nov<br />
15<br />
Nov<br />
13<br />
Dec<br />
2,5<br />
2,0<br />
1,5<br />
1,0<br />
0,5<br />
0<br />
<strong>Valsts</strong> vērtspapīru sākotnējās<br />
tirdzniecības aktivitāte fiksētas<br />
likmes izsolēs 2006.gadā<br />
Pārdots (n/v) (kreisajā pusē)<br />
Piedāvājuma seguma<br />
proporcija FLI (labajā pusē)<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
4,5<br />
3,0<br />
1,5<br />
0,0<br />
12<br />
Jan<br />
25<br />
Jan<br />
9<br />
Feb<br />
23<br />
Apr<br />
27<br />
Apr<br />
1<br />
Jūn<br />
14<br />
Sep<br />
5<br />
Okt<br />
19<br />
Okt<br />
2<br />
Nov<br />
16<br />
Nov<br />
14<br />
Dec<br />
4<br />
3<br />
2<br />
1<br />
0<br />
21
Parādzīmju izsolēs sākotnējās izvietošanas peļņas likmju fiksēšana salīdzinoši augstā līmenī saistīta ar to, ka likviditātes<br />
situācija starpbanku tirgū bija diezgan saspringta (brīvo resursu iztrūkums). Līdz ar to investoru pieprasītās ienesīguma<br />
likmes pietuvinājās Latvijas Bankas REPO izsoļu likmju vidējam līmenim. Pie tam pēdējā divpadsmit mēnešu parādzīmju<br />
izsolē investoru aktivitāte bija salīdzinoši zema, un kopējais pieprasījums nesedza piedāvāto apjomu.<br />
2006.gadā notika trīs piecu gadu obligāciju izsoles. Vidējās svērtās ienesīguma likmes fiksēja 117 līdz 128 bāzes punktu<br />
līmenī virs atbilstošā termiņa EUR SWAP likmēm. Eiro un latu likmju lielā starpība izskaidrojama ar 2005.gadā novērojamās<br />
izteiktās korelācijas samazināšanos starp eiro un latu likmēm. Likmju starpības palielināšanos veicināja arī tādi faktori kā<br />
nenoteiktība par eiro ieviešanas reālo termiņu un atsevišķi makroekonomiskie rādītāji (joprojām augsta inflācija, strauji<br />
pieaugošais tekošā konta deficīts). Turklāt jāatzīmē arī centrālās bankas centieni samazināt starpbanku naudas tirgus<br />
likviditāti ar mērķi ierobežot arvien pieaugošos kreditēšanas apjomus. Īpaši aktuāli tas ir tāpēc, ka valsts vērtspapīru<br />
tirgus galvenie investori ir vietējās komercbankas, kurām minēto centrālās bankas aktivitāšu dēļ samazinājās pieejamo<br />
resursu apjoms.<br />
%<br />
5,0<br />
4,5<br />
4,0<br />
3,5<br />
3,0<br />
6 un 12 mēn. parādzīmju peļņas<br />
likmes, 6 un 12 mēn. RIGIBID likmes<br />
6M RIGIBID likme 6M parādzīmju<br />
peļņas likme 12M RIGIBID likme<br />
12M parādzīmju peļņas likme<br />
Avots: LB, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
5,5<br />
5,0<br />
4,5<br />
4,0<br />
5 un 10 g. obligāciju peļņas<br />
likmes, 5 un 10 g. EUR SWAP likmes<br />
3,5<br />
3,0<br />
Jan<br />
06<br />
Feb<br />
06<br />
Mar<br />
06<br />
Apr<br />
06<br />
Mai<br />
06<br />
Jūn<br />
06<br />
Jūl<br />
06<br />
Aug<br />
06<br />
Sep<br />
06<br />
Okt<br />
06<br />
Nov<br />
06<br />
Dec<br />
06<br />
10G EUR SWAP likme 10G obligāciju<br />
peļņas likme 5G EUR SWAP likme<br />
5G obligāciju peļņas likme<br />
Avots: Bloomberg, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Līdzīgi faktori ietekmēja arī desmit gadu obligāciju izsoļu rezultātus 2006.gadā, taču šajā gadījumā lielākais aizņēmumu<br />
apjoms veikts <strong>2006.gada</strong> sākumā, kad procentu likmes, arī eiro procentu likmes, vēl atradās zemākā līmenī.<br />
Salīdzinājumam 3.ceturksnī īstenotās emisijas vidējā svērtā ienesīguma likme bija 71 bāzes punkts virs atbilstošā<br />
termiņa EUR SWAP likmes.<br />
Situācija ar latu likmēm ietekmē vērtspapīru<br />
pieprasījumu sākotnējā tirgū<br />
Vidējās latu aizņēmumu likmes:<br />
– Vidējā īstermiņa likme<br />
2006.gadā bija 12 bāzes<br />
punkti virs Rigibid<br />
– Vidējā ilgtermiņa likme<br />
2006. gadā bija 61 bāzes<br />
punkts virs EUR Swap<br />
<strong>Valsts</strong> vērtspapīrus pārdod sākotnējās izvietošanas izsolēs, kas tiek organizētas<br />
kā konkurējošās daudzcenu izsoles un nekonkurējošās fiksētas likmes apjoma<br />
izsoles. Vērtējot investoru aktivitāti valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā<br />
pārskata periodā, jāatzīmē, ka vidējais pieprasījums 2006.gadā gan parādzīmju,<br />
gan obligāciju izsolēs bija samērā zems un bieži vien nesasniedza <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s<br />
piedāvājumu. Investoru intereses mazināšanās par ieguldījumiem Latvijas<br />
vērtspapīros primārā tirgū skaidrojama ar to, ka komercbankas piesardzīgāk<br />
vērtē ieguldījumus vidēja un ilgtermiņa valsts vērtspapīros, ņemot vērā esošo<br />
vērtspapīru ienesīguma līmeni, kā arī makroekonomisko faktoru ietekmē<br />
izraisītos finanšu riskus, piemēram, procentu likmju risku, kas rodas, bankām<br />
izmantojot Latvijas Bankas piedāvātos monetāros instrumentus. Tāpēc,<br />
palielinoties procentu likmēm, bankas likviditātes nodrošināšanai pārsvarā<br />
izmanto īstermiņa parādzīmes..<br />
22
Gada laikā notikušas būtiskas izmaiņas investoru struktūrā<br />
2006.gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru investoru struktūrā. Kā galvenā izmaiņa<br />
jāmin Latvijas Bankas īpašumā esošā valsts vērtspapīru portfeļa pārdošana, lai mazinātu Latvijas finanšu tirgus likviditāti un<br />
līdz ar to bremzētu kreditēšanas pieaugumu.<br />
Latvijā tradicionāli bankas ir galvenie valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgus investori. Bankām 2006.gads, tāpat kā<br />
iepriekšējais, ir bijis straujas izaugsmes gads. Ieguldījumus valsts vērtspapīros bankas parasti veic, lai nepieciešamības<br />
gadījumā varētu nodrošināt likviditāti. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu vidējais banku īpašumā esošais<br />
valsts vērtspapīru apjoms ir palielinājies par aptuveni 15 milj. latu jeb 8,05%, taču šis pieaugums lielā mērā iekļauj sevī<br />
arī to vērtspapīru apjomu, kuru 2006.gadā pārdeva Latvijas Banka. <strong>2006.gada</strong> beigās Latvijas Bankas īpašumā iekšējā<br />
aizņēmuma vērtspapīru nebija.<br />
Banku īpašumā esošais<br />
vērtspapīru portfelis<br />
Akcijas u.c. vērtspapīri<br />
ar nefiksētu ienākumu<br />
Parāda vērtspapīri (t. sk. citi vērtspapīri<br />
ar fiksētu ienākumu)<br />
Ārvalstu centrālo valdību vērtspapīri<br />
Latvijas centrālās valdības vērtspapīri<br />
Avots: FKTK<br />
milj. latu<br />
1200<br />
1000<br />
800<br />
600<br />
400<br />
200<br />
0<br />
1. cet.<br />
2004<br />
2. cet.<br />
2004<br />
3. cet.<br />
2004<br />
4. cet.<br />
2004<br />
1. cet.<br />
2005<br />
2. cet.<br />
2005<br />
3. cet.<br />
2005<br />
4. cet.<br />
2005<br />
1. cet.<br />
2006<br />
2. cet.<br />
2006<br />
3. cet.<br />
2006<br />
Arvien lielāku nozīmi valsts vērtspapīru tirgū ieņem institucionālie investori (apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu un<br />
pensiju fondi). <strong>2006.gada</strong> beigās Latvijas institucionālo investoru īpašumā bija aptuveni 24% no valdības vērtspapīru<br />
portfeļa. Lai arī šis rādītājs gada laikā ir pieaudzis nedaudz – par 6%, paredzams, ka šiem investoriem (kopā ar ārvalstu<br />
institucionālajiem investoriem), kuri pārsvarā realizē buy and hold ieguldījumu stratēģiju, t.i. ieguldījumu veikšanu līdz <strong>parāda</strong><br />
vērtspapīra dzēšanai, būs arvien lielāka nozīme valsts iekšējā aizņēmuma tirgū un tie pakāpeniski veidos pamata pircēju<br />
segmentu valsts vērtspapīru sākotnējā izvietošanā.<br />
Apdrošināšanas sabiedrību<br />
ieguldījumu struktūra<br />
milj. latu<br />
150<br />
Prasības uz pieprasījumu pret<br />
kredītiestādēm Citi ieguldījumi<br />
Termiņnoguldījumi kredītiestādēs Ar<br />
hipotēku nodrošinātie un citi aizdevumi<br />
Līdzdalība ieguldījumu kopfondos<br />
Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar<br />
fiksētu ienākumu Akcijas un citi<br />
vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu<br />
Ieguldījumi radniecīgajās un asociētajās<br />
sabiedrībās Zemes gabali un ēkas<br />
100<br />
50<br />
0<br />
3. cet.<br />
2004<br />
4. cet.<br />
2004<br />
1. cet.<br />
2005<br />
2. cet.<br />
2005<br />
3. cet.<br />
2005<br />
4. cet.<br />
2005<br />
1. cet.<br />
2006<br />
2. cet.<br />
2006<br />
3. cet.<br />
2006<br />
Avots: FKTK<br />
VFP* shēmas līdzekļu<br />
ieguldījumu plānu ieguldījumi<br />
Termiņnoguldījumi kredītiestādēs<br />
Ieguld. fondu ieguldījumu apliecības<br />
Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu<br />
ienākumu Parāda un citi<br />
vērtspapīri ar fiksētu ienākumu<br />
*<strong>Valsts</strong> fondētā pensija<br />
Avots: FKTK<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
4. cet.<br />
2002<br />
1. cet.<br />
2003<br />
2. cet.<br />
2003<br />
3. cet.<br />
2003<br />
4. cet.<br />
2003<br />
1. cet.<br />
2004<br />
2. cet.<br />
2004<br />
3. cet.<br />
2004<br />
4. cet.<br />
2004<br />
1. cet.<br />
2005<br />
2. cet.<br />
2005<br />
3. cet.<br />
2005<br />
4. cet.<br />
2005<br />
1. cet.<br />
2006<br />
2. cet. 3. cet.<br />
2006 2006<br />
23
Salīdzinoši neliela daļa investoru ir nerezidenti. Tam pamatā galvenokārt ir zemais Latvijas finanšu tirgus likviditātes līmenis,<br />
kas saistīts gan ar valsts iekšējā aizņēmuma tirgus kapacitāti, gan likvīda atvasināto instrumentu finanšu tirgus trūkumu.<br />
milj. latu<br />
500<br />
400<br />
300<br />
200<br />
100<br />
<strong>Valsts</strong> iekšējā aizņēmuma<br />
vērtspapīru investoru struktūra<br />
otrreizējā tirgū<br />
<strong>Valsts</strong> fondi<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> (REPO)<br />
Klienti - nerezidenti<br />
Klienti - rezidenti<br />
LR bankas<br />
Latvijas Banka<br />
Avots: LB<br />
0<br />
Jan<br />
05<br />
Mar<br />
05<br />
Mai<br />
05<br />
Jūl<br />
05<br />
Sep<br />
05<br />
Nov<br />
05<br />
Jan<br />
06<br />
Mar<br />
06<br />
Mai<br />
06<br />
Jūl<br />
06<br />
Sep<br />
06<br />
Nov<br />
06<br />
Eiroobligāciju tirdzniecība otrreizējā tirgū nemainīgi stabila<br />
Pēdējā Latvijas eiroobligāciju emisija tika veikta 2004.gadā. Šīs emisijas uzcenojuma virs eUR swap likmēm samazināšanās<br />
radījusi Latvijai iespēju piesaistīt nepieciešamo finansējumu starptautiskajos kapitāla tirgos ar izdevīgākiem nosacījumiem<br />
nekā iepriekš. Latvijas uzcenojums virs eUR swap likmēm 2006.gadā turpināja samazināties, gada beigās sasniedzot<br />
0-2 bāzes punktus. Vienlaikus jāatzīmē, ka zemais uzcenojums otrreizējā tirgū ir skaidrojams arī ar Latvijas emitēto<br />
eiroobligāciju zemo likviditāti, kas raksturīga relatīvi nelielām emisijām ar nelielu atlikušo termiņu līdz to dzēšanai. Līdz<br />
ar to turpmāk, veicot jaunas eiroobligāciju emisijas, papildus uzmanība noteikti tiks pievērsta likviditātes faktoram,<br />
īpaši attiecībā uz minimālajiem emsijas apjomiem, kas nodrošinātu šo vērtspapīru iekļaušanu kādā no lielākajām fiksētā<br />
ienākuma vērtspapīru tirdzniecības sistēmām.<br />
b.p.<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
-10<br />
Jan-06 Mar-06 Mai-06 Jūl-06 Sep-06 Nov-06<br />
Eiroobligāciju uzcenojums virs<br />
EUR Swap likmēm<br />
Ungārija 4.50% 2014<br />
Polija 4.50% 2013<br />
Lietuva 4.50% 2013<br />
Latvija 4.25% 2014<br />
Avots: Bloomberg<br />
%<br />
4,4<br />
4,2<br />
4,0<br />
3,8<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 gadi līdz dzēšanai<br />
Latvijas, Lietuvas, Polijas<br />
emitēto eiroobligāciju un Vācijas<br />
valsts vērtspapīru peļņas līkņu<br />
salīdzinājums<br />
Polija<br />
Latvija<br />
Lietuva<br />
Vācija<br />
Avots: Bloomberg<br />
24
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> veic aizņēmumu efektivitātes novērtēšanu<br />
2006.gadā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> regulāri veica aizņēmumu efektivitātes<br />
novērtējumu, izmantojot laika un izmaksu etalonus, kuru metodoloģija<br />
izstrādāta un praktiskais pielietojums uzsākts 2005.gadā. Jāuzsver, ka<br />
izstrādātie etaloni nav uzskatāmi par precīzi sasniedzamiem mērķiem, bet<br />
gan lietojami kā objektīvs aizņēmuma darījumu salīdzināšanas instruments.<br />
Analizējot aizņēmumu darījumus pēc etaloniem, var secināt, ka 2006.<br />
gadā aizņemšanās kopumā veikta izdevīgākā laika periodā salīdzinājumā<br />
ar vidējo etalona rādītāju, savukārt aizņēmumu likmes vidēji bija ļoti tuvu<br />
etalona līmenim. Līdz ar to 2006.gadā valsts budžeta deficīta finansēšanai<br />
un valsts <strong>parāda</strong> pārfinansēšanai nepieciešamie finanšu resursi tika<br />
nodrošināti ar labvēlīgiem nosacījumiem, un var apgalvot, ka <strong>Valsts</strong><br />
<strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> stratēģijā definētais valsts aizņēmumu <strong>vadības</strong> mērķis un<br />
pamatprincipi 2006.gadā ir ievēroti.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> par plānotajām izsolēm<br />
publicē šādu informāciju:<br />
– Gada sākumā plānotās neto<br />
emisijas (izsolēs piedāvātais –<br />
dzēšamais nominālvērtību<br />
apjoms) pusgada ietvaros;<br />
– Piedāvājamie vērtspapīru veidi<br />
(obligāciju programmu kopapjomi<br />
un indikatīvi piedāvājuma apjomi<br />
atsevišķās obligāciju izsolēs);<br />
– Konkrēti izsoļu datumi un<br />
piedāvāto vērtspapīru veidi, kas<br />
tiks publicēti kalendārā ceturkšņa<br />
ietvaros;<br />
– Indikatīvi vērtspapīru<br />
piedāvājuma apjomi, kas tiks<br />
paziņoti katram nākamajam<br />
Lielāko daļu no pamata finansējuma 2007.gadā plānots nodrošināt<br />
ar iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijām<br />
Finanšu ministrs 2007.gada 8.janvārī apstiprinājis galvenos valsts aizņemšanās pasākumus 2007.gadam. Atbilstoši<br />
šiem pasākumiem aizņēmumi pamatā tiks veikti vietējā finanšu tirgū, emitējot iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus, kā arī<br />
nepieciešamības gadījumā piesaistot resursus no Eiropas Investīciju bankas. <strong>Valsts</strong> vērtspapīru piedāvājumā 2007.gadā,<br />
salīdzinot ar pāris iepriekšējiem gadiem, paredzēti lielāki emisijas apjomi, lielāka regularitāte un jauni instrumenti.<br />
Vienlaicīgi jāatzīmē, ka 2007.gada otrajā pusgadā nepieciešamības gadījumā tiek pieļauta iespēja veikt aizņēmumus arī<br />
starptautiskajā finanšu un kapitāla tirgū.<br />
Ņemot vērā to, ka arī iepriekšējā gadā valsts budžeta izpilde budžeta gada ietvaros ir bijusi salīdzinoši labāka nekā<br />
sākotnēji plānots, paziņojumus par plānotajām valsts iekšējā aizņēmuma izsolēm arī turpmāk publicēs formā, kas nodrošina<br />
elastīgāku finanšu resursu vadību, proti, katru ceturksni paziņos plānotos instrumentu veidus, bet katru mēnesi - plānotos<br />
emisijas apjomus.<br />
Ņemot vērā finansēšanas nepieciešamību un reālo situāciju vietējā naudas tirgū, noteiktas emisijas programmas ietvaros<br />
paredzēts piedāvāt vidēja termiņa - triju un piecu gadu - un ilgtermiņa - vienpadsmit gadu obligācijas.<br />
Vienlaikus ar regulārām sešu un divpadsmit mēnešu parādzīmju izsolēm kā papildus finanšu instrumentus īstermiņa<br />
finanšu likviditātes nodrošināšanai iespējams izmantot īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu līdz sešiem mēnešiem.<br />
Šo parādzīmju piedāvājuma apjomus saskaņā ar attiecīgu <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s rīkojumu paziņos ne vēlāk kā dienu pirms plānotās<br />
emisijas datuma. Piedāvātie parādzīmju apjomi var mainīties atkarībā no finansēšanas nepieciešamības un situācijas<br />
finanšu tirgū.<br />
25
Parāda portfeļa vadība<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> ne tikai aktīvi aizņemas līdzekļus finansēšanas nepieciešamības segšanai,<br />
bet arī veic ar šīm darbībām saistīto finanšu risku vadību. Finanšu risku vadību veic<br />
<strong>parāda</strong> portfeļa līmenī, izdalot procentu likmju un valūtu kursu svārstības risku,<br />
pārfinansēšanas u.c. riskus un piemērojot tiem atbilstošos rādītājus. 2006.gadā<br />
<strong>parāda</strong> portfeļa riska <strong>vadības</strong> ietvaros regulāri veikti portfeļa stāvokļa mērījumi pret<br />
stratēģiskajiem uzstādījumiem, veiktas iespējamo aizņemšanās scenāriju simulācijas<br />
un analizēta to iespējamā ietekme uz <strong>parāda</strong> portfeļa rādītājiem. Parāda portfeļa<br />
finanšu riska vadībai izdala šādus parametrus - latu <strong>parāda</strong> īpatsvars, dzēšanas<br />
profils, fiksēto likmju īpatsvars, vidējais svērtais fiksētais periods (duration) un valūtu<br />
kompozīcija tīrajam valūtu <strong>parāda</strong>m. 2006.gadā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s speciālisti, izmantojot<br />
Cost-at-risk modeli, izpētīja stratēģisko rādītāju pamatotību, ņemot vērā aizņemšanās<br />
plānu un <strong>parāda</strong> procentu maksājumus, un pārliecinājās, ka noteiktie rādītāju izpildes<br />
līmeņi ir optimāli un finansiāli pamatoti.<br />
Pamatprincips -<br />
<strong>parāda</strong> portfeļa<br />
<strong>vadības</strong> galvenais<br />
uzdevums ir finanšu<br />
risku ierobežošana un<br />
novēršana, nepieļaujot<br />
nekontrolējamu finanšu<br />
resursu izmaksu<br />
palielināšanos<br />
Latu <strong>parāda</strong> īpatsvars 2006.gadā<br />
uz 31.12.2006<br />
STRATĒĢIJA<br />
%<br />
45<br />
42% > 35%<br />
Izpilde<br />
Stratēģijā noteiktais<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
40<br />
35<br />
30<br />
1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet.<br />
Parāda portfeļa vadība īstenota, pielietojot atvasinātos finanšu instrumentus<br />
Parāda portfeļa <strong>vadības</strong> aktivitātes un mērījumus veic katru dienu. Reizi mēnesī un reizi gadā tiek analizēta apkopotā<br />
informācija par <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> ietvaros veiktajām aktivitātēm un to efektivitāti. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem un<br />
izmantojot dažādus analītiskos modeļus, tiek prognozēta situācija nākamajam periodam. Pateicoties šādai aktīvai uzraudzībai,<br />
bija iespējams noteikt nepieciešamās korektīvās darbības, piemēram, atvasināto finanšu instrumentu pielietošana, lai<br />
portfeļa rādītāji atbilstu noteiktajiem parametriem. 2006.gadā noteiktie <strong>parāda</strong> portfeļa rādītāji, izmantojot procentu likmju<br />
un valūtas mijmaiņas darījumus, tika ievēroti un atbilda stratēģijā norādītajiem līmeņiem.<br />
Parāda portfeļa dzēšanas profils<br />
2006.gadā<br />
uz 31.12.2006<br />
STRATĒĢIJA<br />
< 1 gadu < 3 gadiem < 1 gadu < 3 gadiem<br />
13 30 < 25 < 50<br />
< 1 gadu<br />
< 3 gadiem<br />
Stratēģijā noteiktais (< 1 gadu)<br />
Stratēģijā noteiktais (< 3 gadiem)<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
%<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet.<br />
27
%<br />
70<br />
Fiksētas likmes īpatsvars portfelī<br />
2006.gadā<br />
uz 31.12.2006<br />
STRATĒĢIJA<br />
60<br />
64,7% 60% - 70%<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
50<br />
1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet.<br />
gadi<br />
3,75<br />
Duration (gados) 2006.gadā<br />
3,50<br />
uz 31.12.2006<br />
STRATĒĢIJA<br />
3,25<br />
3,06 3,25 (+/- 0,25)<br />
3,00<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
2,75<br />
1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet.<br />
%<br />
110<br />
105<br />
100<br />
95<br />
90<br />
1. cet. 2. cet. 3. cet. 4. cet.<br />
Valūtu kompozīcija valūtu parādā<br />
2006.gadā<br />
uz 31.12.2006<br />
STRATĒĢIJA<br />
EUR 98,92% EUR 100% /- 5%<br />
EUR<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Opciju izmantošana risku vadībā<br />
Tā kā vairākus gadus <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> stratēģijās kā instruments portfeļa vadībā nebija iekļauts, 2006.gadā tika apzināti<br />
iespējamie ieguvumi opciju izmantošanas gadījumā un pieņemts lēmums iesniegt finanšu ministram priekšlikumu par<br />
izmantojamo atvasināto finanšu instrumentu spektra papildināšanu ar opcijām. Pēc finanšu ministra atbalsta saņemšanas par<br />
šo priekšlikumu, tika papildināta <strong>Valsts</strong> <strong>parāda</strong> <strong>vadības</strong> stratēģija un ir uzsākts darbs pie opciju vērtēšanas modeļa izstrādes.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s Cost-at-risk modelis un stress testing analīze<br />
Kā viena no būtiskākajām <strong>2006.gada</strong> aktivitātēm riska <strong>vadības</strong> pilnveidošanai ir <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s speciālistu izveidotais un sekmīgi<br />
testētais Cost-at-risk modelis, kuru paredzēts nepārtraukti uzlabot un pilnveidot. Tā 2007.gadā plānotas konkrētas aktivitātes<br />
modeļa tehniskās bāzes pilnveidošanai, kas pavērtu iespējas palielināt procentu likmju scenāriju skaitu, tādējādi ļaujot efektīvāk<br />
izvēlēties aizņemšanās stratēģijas un noteikt <strong>parāda</strong> portfeļa finanšu riska rādītājus. Modelis jau izmantots, izvērtējot iespējamos<br />
finansēšanas scenārijus 2007.-2009.gadā (Resursu piesaistīšanas plānam) un šo scenāriju izpildes ietekmi uz portfeļa rādītājiem.<br />
Nenoliedzami Cost-at-risk modeļa izveidošana ir būtisks <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s speciālistu ieguldījums efektīvākā valsts <strong>parāda</strong> portfeļa<br />
vadībā, tomēr tas ir tikai viens no instrumentiem, kurus var izmantot lēmumu pieņemšanā. Apzinoties, ka pastāv arī citi riski, kas<br />
varētu ietekmēt <strong>parāda</strong> portfeļa rādītājus, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> kā vienu no 2007.gada mērķiem izvirzīja nepieciešamību strādāt pie stress<br />
testing analīzes. Šī analīze tiks izmantota, lai novērtētu, kādā diapazonā varētu svārstīties reālā parametru izpilde gadījumā, ja būtiski<br />
mainītos situācija finanšu tirgos, kā arī lai pārliecinātos, vai <strong>parāda</strong> portfeļa parametru stratēģiskie līmeņi ir noteikti adekvāti.<br />
28
<strong>Valsts</strong> budžeta aizdevumi<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> saskaņā ar finanšu ministra pilnvarojumu veic valsts budžeta aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu. <strong>Valsts</strong><br />
budžeta aizdevumu apjomus (t.i. neto aizdevumi) katru gadu nosaka gadskārtējā valsts budžeta likumā. <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> valsts<br />
budžeta aizdevumus izsniedz pašvaldībām, komercsabiedrībām, valsts budžeta izpildītājiem attiecībā uz speciālo budžetu<br />
(studiju un studējošo kreditēšanai) un citiem valsts budžeta aizdevumu saņēmējiem, ja tas ir noteikts valsts budžetā.<br />
2006.gadā valsts budžeta aizdevumi izmaksāti 77,9 milj. latu apmērā.<br />
<strong>2006.gada</strong> beigās kopējais valsts budžeta aizdevumu apjoms bija 273 milj. latu, kas ir par 6,5 milj.latu mazāk nekā<br />
2005.gada beigās.<br />
2006.gadā noslēgti valsts budžeta aizdevuma līgumi par kopējo summu 78,5 milj. latu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā<br />
2005.gadā, kad tika noslēgti aizdevuma līgumi par 43,2 milj. latu.<br />
2006.gadā izmaksātie valsts<br />
budžeta aizdevumi sadalījumā<br />
pēc saņēmējiem (milj. latu)<br />
Studiju un studējošo kreditēšana<br />
Pašvaldības<br />
Pašvaldību kapitālsabiedrības<br />
Pārējie<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
0,1 76,2 1,2 0,4<br />
<strong>Valsts</strong> budžeta aizdevumos dominē latu aizdevumi ar fiksētu likmi<br />
2006.gadā lielākā daļa no valsts budžeta aizdevumiem izsniegti latos (97%), aizdevumi eiro un ASV dolāros veidoja attiecīgi<br />
2,7% un 0,3%. <strong>Valsts</strong> budžeta aizdevumi eiro un ASV dolāros izsniegti, izmantojot Latvijai pieejamos finanšu resursus no<br />
Eiropas Investīciju bankas un Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas. 2006.gadā valsts budžeta aizdevumu<br />
saņēmēji varēja izvēlēties aizdevumam piemērot gan fiksēto, gan mainīgo procentu likmi, taču visbiežāk (98%) aizņēmēji<br />
izvēlējās fiksēto procentu likmi.<br />
<strong>Valsts</strong> budžeta aizdevumu<br />
saņēmēju <strong>parāda</strong> izmaiņas<br />
sadalījumā pa valūtām<br />
milj. latu<br />
300<br />
Aizdevumi valūtā<br />
Aizdevumi latos<br />
200<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
100<br />
0<br />
31.12.2004. 31.12.2005. 31.12.2006.<br />
31
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s mērķis ir būt līderim aizdevumu izsniegšanā pašvaldībām<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s darbības stratēģijas 2007.-2009.gadam uzstādījums ir saglabāt dominējošo lomu aizdevumu izsniegšanā<br />
pašvaldībām (ne mazāk par 65% no kopējā pašvaldību <strong>parāda</strong>), uz ko <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> arī mērķtiecīgi ir virzījusies, sniedzot ne<br />
tikai kvalitatīvus pakalpojumus budžeta izpildes procesā, bet arī nodrošinot izdevīgus aizdevumu nosacījumus.<br />
milj. latu<br />
80<br />
60<br />
40<br />
Pašvaldību aizņēmumi<br />
sadalījumā pēc aizdevējiem<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Cits aizdevējs<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
20<br />
0<br />
2001 2002 2003 2004<br />
2005<br />
2006<br />
Pēdējos četros gados visvairāk valsts budžeta aizdevumus ir saņēmušas pašvaldības. 2006.gadā pašvaldībām izsniegti<br />
aizdevumi 76,2 milj. latu apmērā, kas atbilst 98% no kopējā izmaksāto valsts budžeta aizdevumu apjoma. Lai gan ar finanšu<br />
ministra atļauju gadījumos, kad cita aizdevēja nosacījumi ir izdevīgāki nekā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s piedāvātie, pašvaldības var saņemt<br />
aizdevumus arī no cita aizdevēja, lielākais aizdevējs joprojām ir <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>. 2006.gadā pašvaldības no cita aizdevēja<br />
saņēmušas aizdevumus 9,6 milj. latu apmērā, kas ir 11% no kopējā 2006.gadā pašvaldībām piešķirto aizdevumu apmēra.<br />
milj. latu<br />
300<br />
250<br />
200<br />
150<br />
Pašvaldību <strong>parāda</strong> izmaiņas<br />
2006.gadā pa mēnešiem<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Cits aizdevējs<br />
Parāds kopā<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
100<br />
50<br />
0<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 mēnesis<br />
Uz <strong>2006.gada</strong> 31.decembri pašvaldību parāds <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>i bija 167 milj. latu, kas salīdzinājumā ar <strong>2006.gada</strong> sākumu ir par<br />
58 milj. latu vairāk, bet kopējais pašvaldību parāds <strong>2006.gada</strong> beigās bija 284 milj. latu.<br />
Tā kā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s izmaksāto aizdevumu apjoms pašvaldībām ir būtiski pieaudzis, pašvaldību <strong>parāda</strong> saistības pret <strong>Valsts</strong> kasi<br />
<strong>2006.gada</strong> beigās veidoja 59% no kopējā parādu apjoma. Lai sasniegtu savu mērķi un palielinātu pašvaldībām izsniegto<br />
aizņēmumu apjomu līdz 65% no to kopējā aizņēmumu portfeļa, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> izvirzījusi uzdevumu palielināt konkurētspēju,<br />
2007.gadā izstrādājot jaunu aizdevumu likmju noteikšanas metodoloģiju, kas nodrošinās elastīgākus un tirgus situācijai<br />
atbilstošākus aizdevumu nosacījumus.<br />
32
<strong>Valsts</strong> budžeta aizdevumus pašvaldības visbiežāk izmantojušas to teritorijā esošo ielu un ceļu remontam, satiksmes<br />
drošības uzlabošanai, izglītības iestāžu renovācijai, sporta un kultūras iestāžu celtniecībai un renovācijai, kā arī<br />
ūdensapgādes sistēmu rekonstrukcijai.<br />
Pašvaldību parāds<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Citi aizdevēji<br />
Kopā<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
milj. latu<br />
300<br />
250<br />
200<br />
150<br />
100<br />
50<br />
0<br />
2001 2002 2003 2004<br />
2005<br />
2006<br />
Pašvaldības ar aizņēmumiem no <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s finansē<br />
Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos projektus<br />
Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai 2006.gadā pašvaldības ir izmantojušas<br />
18 milj. latus no kopējā valsts budžeta izsniegto aizdevumu apjoma. Plānots, ka 2007.gadā šo aizdevumu apjoms<br />
palielināsies par 10 milj. latu.<br />
2006.gadā izmaksātie valsts<br />
budžeta aizdevumi pašvaldībām<br />
sadalījumā pēc atbalsta sfērām<br />
Veselības aprūpe<br />
Pārējie<br />
Transports, sakari<br />
Sports, kultūra<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Budžeta un finanšu vadībai<br />
Ūdensapgādei<br />
Siltumapgādei<br />
Dzīvīvokļi, komunālā saimniecība<br />
Finanšu stabilizācija<br />
Izglītība<br />
Sociālā apdrošināšana<br />
Atkritumu saimniecība, vide<br />
0 5 10 15 20 25 30 35 40 %<br />
33
<strong>Valsts</strong> galvojumi<br />
<strong>Valsts</strong> galvojumi tiek plānoti gadskārtējā valsts budžeta likumā, un saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tikai<br />
finanšu ministram ir tiesības valsts vārdā sniegt galvojumus, kas uzliek saistības valsts līdzekļiem. Kopš 1993.gada ir izsniegti<br />
68 valsts galvojumi.<br />
<strong>Valsts</strong> galvoto aizdevumu parāds <strong>2006.gada</strong> beigās bija 150,7 milj. latu.<br />
milj. latu<br />
200<br />
%<br />
20<br />
<strong>Valsts</strong> galvoto aizdevumu atlikums<br />
uz <strong>2006.gada</strong> beigām<br />
150<br />
100<br />
15<br />
10<br />
<strong>Valsts</strong> galvoto aizdevumu atlikums<br />
perioda beigās<br />
Galvojumi pret Centrālās Valdības<br />
parādu (%)<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
50<br />
5<br />
0<br />
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006<br />
0<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> rūpīgi izvērtē valsts galvojamo projektu riskus<br />
un nodrošina valsts galvoto saistību uzskaiti<br />
2006.gadā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> aktīvi iesaistījās valsts galvojumu izsniegšanas procesā, nodrošinot iesniegto projektu riska<br />
izvērtējumu, riska uzcenojumu noteikšanu, sniedzot priekšlikumus aizdevumu līgumu projektiem, kā arī organizējot valsts<br />
galvojumu sniegšanas procesu. Pēc valsts galvojumu izsniegšanas <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> uzskaita valsts galvojumu rezultātā radušās<br />
saistības, kā arī regulāri publicē informāciju par kopējo galvoto parādu.<br />
milj. latu<br />
120<br />
100<br />
80<br />
60<br />
<strong>Valsts</strong> noslēgtie galvojumu līgumi<br />
2000.-2006.gadā<br />
Studiju un studējošo kreditēšanai<br />
Projektu realizācijai<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
40<br />
20<br />
0<br />
2001<br />
budžetā izsniegts<br />
2002<br />
budžetā izsniegts<br />
2003<br />
budžetā izsniegts<br />
2004<br />
budžetā izsniegts<br />
2005<br />
budžetā izsniegts<br />
2006<br />
budžetā izsniegts<br />
Lielāko valsts atbalstu galvojumu veidā 2006.gadā saņem veselības sektors<br />
2006.gadā bija plānots sniegt valsts atbalstu galvojumu veidā 115,7 milj. latu apmērā, no kuriem 51,51 milj. latu saņēma<br />
veselības sektors jeb vairākas slimnīcas. Otrs lielākais valsts atbalstu saņēmušais sektors 2006.gadā bija mikro un mazie<br />
uzņēmumi, kuri projektus realizē ar Hipotēkas un zemes bankas starpniecību. Kopumā lielāko galvojumu apjomu no valsts<br />
galvoto aizdevumu atlikuma, kas veido 22%, ir saņēmuši mazie un vidējie uzņēmumi attīstības veicināšanai, 20% - izglītības<br />
un 18% - veselības aprūpes nozare.<br />
34
<strong>Valsts</strong> galvoto aizdevumu atlikums<br />
sadalījumā pēc atbalsta nozarēm<br />
Gaisa satiksme<br />
Jūras transports<br />
Dzelzceļš<br />
Enerģētika<br />
Sadzīves pakalpojumi<br />
Reģionālā attīstība<br />
Izglītība<br />
Mazie vidējie uzņēmumi<br />
Sports<br />
Veselības aprūpe<br />
2% 8% 13% 3% 4% 2% 20%<br />
22% 8% 18%<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Ārējie aizdevēji nodrošina izdevīgākus nosacījumus<br />
Iespēja pieteikties konkursam par galvojamo projektu finansēšanu ir gan Latvijas, gan ārvalstu bankām. Līdz šim aizņēmējam<br />
izdevīgākus finansējuma nosacījumus piedāvājuši ārvalstu aizdevēji. Tādējādi ārvalstu aizdevēju finansējums veido 67% no<br />
izsniegto galvojumu summas. Lielākie valsts galvoto projektu finansētāji ir Eiropas Investīciju banka (34%), DEPFA Bank PLC<br />
(15%), Ziemeļu Investīciju banka (12%) un a/s Parex banka (7%).<br />
2007.gadā lielākie valsts galvojumi plānoti projektiem veselības sektorā<br />
2007.gadā valsts budžetā ir plānots sniegt valsts galvojumus 142,8 milj. latu apmērā. Lielākais atbalsts 104,0 milj. latu apmērā<br />
ir paredzēts veselības sektoram - trīs Latvijas slimnīcu infrastruktūras sakārtošanai.<br />
Tāpat kā līdz šim, arī 2007.gadā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> iesniegs finanšu ministram pirms lēmuma pieņemšanas par galvojuma sniegšanu<br />
iespējamo risku novērtējumu, un pozitīva lēmuma gadījumā koordinēs valsts galvojumu izsniegšanas procesu.<br />
2007.gadā plānotie valsts<br />
galvojumi<br />
Plānotais 2007<br />
2006<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Atkritumu apsaimniekošana<br />
Veselība<br />
Mikro un mazo uzņēmumu atbalsts<br />
Sports<br />
Izglītība<br />
0 20 40 60 80 100 120 milj. latu<br />
35
Par <strong>Valsts</strong> kasi<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s juridiskais statuss un struktūra<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir efektīva valsts pārvaldes<br />
funkciju īstenošana valsts finanšu <strong>vadības</strong> jomā atbilstoši normatīvo aktu prasībām.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s darbu vada pārvaldnieks. Pārvaldnieku ieceļ un atbrīvo no amata finanšu ministrs.<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>i ir šādas funkcijas:<br />
1) valsts budžeta izpildes un finanšu uzskaites organizēšana;<br />
2) maksājumu un asignējumu veikšana no valsts budžeta ieņēmumiem;<br />
3) valsts <strong>parāda</strong> un aktīvu 1 vadība;<br />
4) valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana 2 ;<br />
5) normatīvajos aktos noteiktās ES politikas instrumentu maksājumu iestādes funkcijas un nacionālās atbildīgās amatpersonas<br />
uzdotās nacionālā fonda funkcijas;<br />
6) citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.<br />
Īsa <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s vēsture<br />
<strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas laikā izveidotajām valsts pārvaldes iestādēm – tās aizsākumi datējami<br />
ar 1919.gada 25.martu. Laika posmā no 1928. līdz 1992.gadam budžeta <strong>kase</strong>s funkciju izpildi veica centrālā banka.<br />
1992.gadā, neilgi pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s funkcijas tika nodotas Finanšu ministrijai, bet kopš<br />
1997.gada <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> darbojas kā patstāvīga valsts pārvaldes iestāde.<br />
Savas pastāvēšanas laikā <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> ir uzkrājusi bagātu pieredzi valsts budžeta apkalpošanā, valsts <strong>parāda</strong> vadībā un<br />
valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldībā, ko apliecina valdības uzticētais pienākums veikt Eiropas Savienības<br />
finansēto programmu maksājumu iestādes funkcijas.<br />
Šodien <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s struktūru un darba organizāciju nosaka <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s reglaments. <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s struktūrā ietilpst 18<br />
departamenti, Birojs un 27 pilsētu un reģionālie norēķinu centri.<br />
Pieņemot jaunus izaicinājumus un iespējas, ko Latvijai sniedz dalība Eiropas Savienībā, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> ir izvirzījusi augstu<br />
mērķi – kļūt par labāko minēto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs. Tieši tāpēc svarīgs ir <strong>Valsts</strong><br />
<strong>kase</strong>s darbs Kvalitātes <strong>vadības</strong> sistēmas ieviešanā atbilstoši starptautiskā standarta ISO:9001:2000 prasībām.<br />
1<br />
Finanšu resursu vadība.<br />
2<br />
Pēc 2007.gada 1. novembra ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu nodarbosies tikai privātie līdzekļu pārvaldītāji.<br />
36
Kontakti<br />
PĀRVALDNIEKS<br />
Kaspars Āboliņš <strong>kase</strong>@<strong>kase</strong>.gov.lv<br />
PĀrvaldnieka vietnieks valsts budŽeta izpildes<br />
un finanšu resursu vadĪbas jautĀjumos<br />
FinanŠu resursu DEPARTAMENTS<br />
Jānis Pone Janis.Pone@<strong>kase</strong>.gov.lv<br />
FINANSĒŠANAS DEPARTAMENTS<br />
Antra Bērziņa Antra.Berzina@<strong>kase</strong>.gov.lv<br />
STARPTAUTISKĀS SADARBĪBAS DEPARTAMENTS<br />
Ieva Zīlīte Ieva.Zilite@<strong>kase</strong>.gov.lv<br />
FINANŠU RISKU VADĪBAS DEPARTAMENTS<br />
Armands Tapiņš Armands.Tapins@<strong>kase</strong>.gov.lv<br />
PROGNOZĒŠANAS UN FINANŠU PLĀNOŠANAS DEPARTAMENTS<br />
Jevgēnija Jalovecka Jevgenija.Jalovecka@<strong>kase</strong>.gov.lv<br />
BUDŽETA IZPILDES UN UZRAUDZĪBAS DEPARTAMENTS<br />
Aivars Asafrejs Aivars.Asafrejs@<strong>kase</strong>.gov.lv<br />
PĀrvaldnieka vietnieks valsts budŽeta<br />
uzskaites, pĀrskatu un norĒĶinu jautĀjumos<br />
PĀRSKATU DEPARTAMENTS<br />
INFORMĀTIKAS DEPARTAMENTS<br />
NORĒĶINU DEPARTAMENTS<br />
EIROPAS LIETU DEPARTAMENTS<br />
VALSTS FONDĒTO PENSIJU SHĒMAS LĪDZEKĻU PĀRVALDĪŠANAS DEP.<br />
BIROJS<br />
JURIDISKAIS DEPARTAMENTS<br />
IEKŠĒJĀ AUDITA DEPARTAMENTS<br />
KVALITĀTES UN RISKU VADĪBAS DEPARTAMENTS<br />
PERSONĀLA DEPARTAMENTS<br />
GRĀMATVEDĪBAS DEPARTAMENTS<br />
INFRASTRUKTŪRAS APSAIMNIEKOŠANAS DEPARTAMENTS<br />
NORĒĶINU CENTRU KOORDINĀCIJAS DEPARTAMENTS<br />
REĢIONĀLIE NORĒĶINU CENTRI (27)<br />
37
Pielikumi<br />
<strong>Valsts</strong> iekšējā aizņēmuma vērtspapīri apgrozībā uz <strong>2006.gada</strong> 31.decembri<br />
ISIN kods Dzēšanas Vērtspapīra Fiksētā Summa apgrozībā<br />
datums veids ienākuma likme pēc nomināla<br />
LV0000532141 2007.01.05 6 mēnešu parādzīmes 871 200<br />
LV0000540888 2007.02.09 1 gada parādzīmes 11 650 000<br />
LV0000532158 2007.04.20 6 mēnešu parādzīmes 9 592 600<br />
LV0000570034 2007.05.08 5 gadu parādzīmes 5,625% 66 296 600<br />
LV0000540896 2007.06.01 1 gada parādzīmes 10 276 000<br />
LV0000540904 2007.10.05 1 gada parādzīmes 17 750 600<br />
LV0000570042 2010.02.04 5 gadu parādzīmes 3,375% 46 184 400<br />
LV0000570059 2011.11.03 5 gadu parādzīmes 5,000% 42 276 300<br />
LV0000580017 2013.02.14 10 gadu parādzīmes 5,125% 97 150 900<br />
LV0000580025 2014.04.02 10 gadu parādzīmes 4,750% 28 925 000<br />
LV0000580033 2015.12.02 10 gadu parādzīmes 3,500% 87 740 700<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
<strong>Valsts</strong> ārējā aizņēmuma vērtspapīri apgrozībā uz <strong>2006.gada</strong> 31.decembri<br />
ISIN kods Dzēšanas Vērtspapīra Fiksētā Summa apgrozībā<br />
datums veids ienākuma likme pēc nomināla<br />
XS0138888689 27.11.2008 7 gadu obligācija 5,375% 200 000 000<br />
XS0189713992 02.04.2014 10 gadu obligācija 4,250% 400 000 000<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
<strong>Valsts</strong> iekšējā aizņēmumu vērtspapīru izsoļu rezultāti 2006.gadā<br />
10 gadi 10 gadu EUR SWAP likme peļņas likme (%)* uzcenojums (bp)<br />
11-Jan-06 3,433 3,644 21,13<br />
24-Jan-06 3,529 3,730 20,08<br />
26-Apr-06 4,209 4,304 9,49<br />
13-Sep-06 4,018 4,728 70,96<br />
5 gadi 5 gadu EUR SWAP likme<br />
1-Nov-06 3,828 5,003 117,50<br />
15-Nov-06 3,897 5,128 123,10<br />
13-Dec-06 3,949 5,237 128,80<br />
1 gads RIGIBID<br />
8-Feb-06 3,12 3,402 28,20<br />
31-Mai-06 4,09 3,997 -9,30<br />
4-Okt-06 4,73 4,828 9,80<br />
6 mēneši RIGIBID<br />
22-Mar-06 3,59 3,589 -0,10<br />
18-Okt-06 4,60 4,838 23,80<br />
* vidējā svērtās sākotnējās izvietošanas peļņas likme<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
38
Plānotās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsoles 2007. gada 1. ceturksnī<br />
ISIN kods Vērtspapīra Izsoles Izsoles Norēķinu Dzēšanas Piedāvājuma apjoms<br />
sākotnējais termiņš datums tips datums datums pēc nominālvērtības<br />
LV00005 32166 6 mēneši 3-Jan-2007 konkurējošā daudzcenu 5-Jan-2007 6-Jūl-2007 8 000 000<br />
LV00005 32166 6 mēneši 4-Jan-2007 fiksētas likmes (apjoma) 5-Jan-2007 6-Jūl-2007 2 000 000<br />
LV00005 40912 1 gads 10-Jan-2007 konkurējošā daudzcenu 12-Jan-2007 11-Jan-2008 9 600 000<br />
LV00005 40912 1 gads 11-Jan-2007 fiksētas likmes (apjoma) 12-Jan-2007 11-Jan-2008 2 400 000<br />
LV00005 70059 5 gadi (programma) 24-Jan-2007 konkurējošā daudzcenu 26-Jan-2007 3-Nov-2011 12 000 000<br />
LV00005 70059 5 gadi (programma) 25-Jan-2007 fiksētas likmes (apjoma) 26-Jan-2007 3-Nov-2011 3 000 000<br />
LV00005 70059 5 gadi (programma) 7-Feb-2007 konkurējošā daudzcenu 9-Feb-2007 3-Nov-2011 16 000 000<br />
LV00005 70059 5 gadi (programma) 8-Feb-2007 fiksētas likmes (apjoma) 9-Feb-2007 3-Nov-2011 4 000 000<br />
LV00005 32166 6 mēneši 14-Feb-2007 konkurējošā daudzcenu 16-Feb-2007 6-Jūl-2007 4 000 000<br />
LV00005 32166 6 mēneši 15-Feb-2007 fiksētas likmes (apjoma) 16-Feb-2007 6-Jūl-2007 1 000 000<br />
LV00005 32166 6 mēneši 28-Feb-2007 konkurējošā daudzcenu 2-Mar-2007 6-Jūl-2007 izsole atcelta<br />
LV00005 32166 6 mēneši 1-Mar-2007 fiksētas likmes (apjoma) 2-Mar-2007 6-Jūl-2007 izsole atcelta<br />
LV00005 40912 1 gads 14-Mar-2007 konkurējošā daudzcenu 16-Mar-2007 11-Jan-2008 4 800 000<br />
LV00005 40912 1 gads 15-Mar-2007 fiksētas likmes (apjoma) 16-Mar-2007 11-Jan-2008 1 200 000<br />
LV00005 90016 11 gadi (jauna progr.) 28-Mar-2007 konkurējošā daudzcenu 30-Mar-2007 30-Mar-2018 9 600 000<br />
LV00005 90016 11 gadi (programma) 29-Mar-2007 fiksētas likmes (apjoma) 30-Mar-2007 30-Mar-2018 2 400 000<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
Centrālās valdības <strong>parāda</strong> apkalpošanas neto rezultāts<br />
Gads 2005 2006 2007*<br />
milj. LVL %** milj. LVL %** milj. LVL %**<br />
Procentu ieņēmumi<br />
ieņēmumi no depozītiem un konta atlikumiem 5,254 7,067 2,500<br />
ieņēmumi par aizdevumiem 10,905 9,796 7,604<br />
ieņēmumi no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta 1,217 1,257 0,140<br />
Procentu ieŅĒmumi kopĀ 17,376 0,9% 18,120 0,8% 10,244 0,3%<br />
Procentu izdevumi<br />
maksājumi par iekšējiem aizņēmumiem 23,317 20,433 22,403<br />
maksājumi par ārvalstu aizņēmumiem 24,251 27,052 26,249<br />
izdevumi no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta 0,000 0,064 0,551<br />
maksājumi par depozītiem un kontu atlikumiem <strong>Valsts</strong> kasē 2,300 5,244 11,516<br />
Procentu izdevumi kopā 49,868 2,4% 52,794 2,0% 60,718 1,7%<br />
NETO REZULTĀTS -32,491 -34,674 -50,474<br />
* prognoze<br />
** procentos attiecīgi no valsts pamatbudžeta kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem<br />
Avots: <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
39
Galvenie makroekonomiskie rādītāji<br />
Gads 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006* 2007* 2008* 2009* 2010* 2011*<br />
Iekšzemes<br />
kopprodukts (IKP), 4750,8 5219,9 5758,3 6392,8 7421,4 8937,3 10965,2 12842,1 14637,7 16448,4 18267,6 20141,9<br />
milj. LVL<br />
pieaugums<br />
faktiskajās 11,4 9,9 10,3 11,0 16,1 20,4 22,7 17,1 14,0 12 ,4 11,1 10,3<br />
cenās, %<br />
pieaugums<br />
salīdzinošajās 6,9 8,0 6,5 7,2 8,6 10,2 11,5 9,0 7,5 7,5 7,3 7,0<br />
cenās, %<br />
IKP deflators<br />
(gads pret gadu), %<br />
PCI (decembris<br />
pret decembri), %<br />
4,2 1,7 3,6 3,6 6,9 9,2 10,0 7,5 6,0 4,5 3,5 3,1<br />
1,8 3,2 1,4 3,6 7,3 7,0 6,8 5,6 5,0 3,8 3,0 2,5<br />
PCI (gads pret gadu), % 2,6 2,5 1,9 2,9 6,2 6,7 6,5 6,4 5,2 4,2 3,4 2,7<br />
Tautsaimniecībā<br />
nodarbināto<br />
mēneša vidējā 149,5 159,3 172,8 192,5 210,9 245,8 297,6 350,0 391,8 436,7 483,4 530,6<br />
bruto darba<br />
samaksa, LVL<br />
pieaugums<br />
faktiskajās 6,1 6,5 8,5 11,4 9,6 16,5 21,1 17,6 12,0 11,5 10,7 9,8<br />
cenās, %<br />
pieaugums<br />
salīdzinošajās 3,4 3,9 6,5 8,3 3,2 9,2 13,7 10,5 6,4 7,0 7,1 6,9<br />
cenās, %<br />
Nodarbinātība,<br />
tūkst. iedzīvotāju<br />
(atbilstoši darbaspēka<br />
apsekojumiem ) 941,1 960,0 989,0 1006,9 1017,7 1035,9 1087,7 1104,0 1115,0 1120,6 1122,8 1124,0<br />
Bezdarba līmenis<br />
(gada vidējais),<br />
% no ekonomiski<br />
aktīviem iedzīvotājiem<br />
Preču un pakalpojumu<br />
eksports, milj. LVL<br />
9,1 8,6 8,9 8,6 8,7 8,0 6,8 6,6 6,4 6,2 6,2 6,0<br />
1978,3 2170,3 2353,7 2689,3 3268,3 4300,3 4998,2 5856,9 6614,1 7445,8 8307,0 9209,3<br />
pieaugums<br />
faktiskajās 14,9 9,7 8,5 14,3 21,5 31,6 16,2 17,2 12,9 12,6 11,6 10,9<br />
cenās, %<br />
pieaugums<br />
salīdzinošajās 11,3 7,5 5,4 5,2 9,4 20,7 8,6 11,6 9,1 8,8 7,8 7,2<br />
cenās, %<br />
Preču un pakalpojumu<br />
imports, milj. LVL<br />
2312,4 2667,8 2914,9 3493,4 4428,9 5576,6 7207,6 8441,9 9453,0 10528,6 11637,7 12797,4<br />
pieaugums<br />
faktiskajās 9,3 15,4 9,3 19,8 26,8 25,9 29,2 17,1 12,0 11,4 10,5 10,0<br />
cenās, %<br />
pieaugums<br />
salīdzinošajās 3,1 14,3 4,7 13,1 16,6 13,5 18,0 11,0 8,7 8,1 7,4 7,1<br />
cenās, %<br />
Maksājumu bilances<br />
tekošais konts, -227,2 -394,2 -382,5 -522,8 -961,2 -1137,3 -2051,1 -2382,9 -2588,4 -2830,4 -3066,8 -3290,8<br />
million LVL<br />
tekošais konts,<br />
% no IKP<br />
-4,8 -7,6 -6,6 -8,2 -13,0 -12,7 -18,7 -18,6 -17,7 -17,2 -16,8 -16,3<br />
* Prognoze<br />
Avots: FM (prognoze uz 11.12.2006.)<br />
40
Change language