18.02.2015 Views

2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase

2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase

2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2006.gadā paveiktais<br />

un jaunu attīstības pasākumu uzstādījumi<br />

Aizņēmumu <strong>vadības</strong> jomā paveiktais<br />

Tā kā jebkuras izmaiņas, ko ievieš valsts vērtspapīru tirgū, var ne tikai atstāt būtisku ietekmi uz<br />

valsts budžetu un valsts parādu, bet arī ietekmēt finanšu tirgus attīstību kopumā, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />

izvērtēja valsts vērtspapīru tirgus nākotnes attīstības perspektīvas un iezīmēja iespējamo<br />

attīstības scenāriju, t.sk eiro ieviešanas kontekstā. Iepriekš minēto attīstības scenāriju analīzē<br />

atkārtoti apsvērta primāro dīleru institūcijas ieviešanas lietderība un nepieciešamība, tomēr<br />

izvirzītā scenārija dēļ pieņemts lēmums primāro dīleru institūciju neieviest.<br />

Izstrādātas Latvijas<br />

valsts vērtspapīru<br />

tirgus attīstības<br />

perspektīvas<br />

Lai arī līdz šim Latvijas aizņēmumi starptautiskajā kapitāla tirgū veikti tikai izmantojot<br />

eiroobligācijas, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> izvērtēja valsts vērtspapīru emisijas iespējas dažādos<br />

starptautiskajos finanšu tirgos un citās valūtās, piemēram, ASV dolāros, Japānā jenās,<br />

Kanādas dolāros, Šveices frankos un Lielbritānijas mārciņās. Apsverot ieguvumus<br />

un zaudējumus, tika secināts, ka šie investoru reģioni var kļūt par papildu, bet ne<br />

pamatfinansējuma piesaistīšanas avotiem un Latvija varētu aizņemties šajos tirgos<br />

gadījumos, kad ir īpaši izdevīgas izmaksas un iespēja diversificēt investoru loku.<br />

Apskatītas un<br />

analizētas iespējas<br />

Latvijas valsts<br />

vērtspapīru emisijām<br />

ne-eiro valūtā<br />

Īstenojot regulārus komunikāciju pasākumus ar Latvijas un starptautiskā finanšu un<br />

kapitāla tirgus sistēmas dalībniekiem par valsts <strong>parāda</strong> un aktīvu <strong>vadības</strong> jautājumiem,<br />

pirmo reizi izstrādāts ceturkšņa biļetens par centrālās valdības <strong>parāda</strong> vadību un sākta tā<br />

regulāra publicēšana <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s interneta mājas lapā.<br />

Reizi ceturksnī tiek<br />

publicēts īss kopsavilkums<br />

par <strong>parāda</strong><br />

<strong>vadības</strong> jautājumiem<br />

Iedibinātā prakse analizēt aizņemšanās scenārijus vairākiem gadiem uz priekšu tika<br />

turpināta arī 2006.gadā un, konsultējoties ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju, ir<br />

izstrādāts Resursu piesaistīšanas plāns 2007.-2009. gadam.<br />

Izstrādāts Resursu<br />

piesaistīšanas plāns<br />

2007.-2009. gadam<br />

Līdz 2005.gadam <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> reizi gadā analizēja resursu piesaistīšanas aktivitātes gada<br />

ietvaros un detalizēti novērtēja to ietekmējošos faktorus, tomēr 2006.gadā ieviesta<br />

prakse veiktos un tuvākajā laikā plānotos aizņemšanās pasākumus izvērtēt katru<br />

mēnesi. <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> arī turpināja reizi ceturksnī salīdzināt aizņemšanās darījumus ar<br />

laika un izmaksu etaloniem.<br />

Īstenota regulāra<br />

resursu piesaistes<br />

analīze un precizēšana<br />

Parāda portfeļa <strong>vadības</strong> jomā paveiktais<br />

Jau 2005.gadā tika ielikts pamats Cost-at-risk modeļa izveidei, un 2006.gadā <strong>Valsts</strong><br />

<strong>kase</strong>s speciālisti turpināja darbu pie šī jaunā modeļa pilnveidošanas un testēšanas.<br />

Cost-at-risk modeli jau izmantoja lēmumu pieņemšanā, vērtējot iespējamos finansēšanas<br />

scenārijus 2007.-2009.gadam (Resursu piesaistīšanas plānam) un šo scenāriju izpildes<br />

ietekmi uz portfeļa rādītājiem.<br />

Pilnveidots<br />

Cost-at-risk modelis<br />

Parāda portfeļa rādītāji ievēroti, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus (procentu<br />

likmju un valūtas mijmaiņas (swap) darījumus). Cost-at-risk modelis izmantots arī<br />

analizējot stratēģisko <strong>parāda</strong> portfeļa indikatoru līmeņus un atbilstību vidējā termiņa<br />

stratēģiskajiem mērķiem.<br />

Parāda portfeļa<br />

rādītāji pilnībā ievēroti

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!