2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
2006.gada parāda vadības pārskats - Valsts kase
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
2006.gadā paveiktais<br />
un jaunu attīstības pasākumu uzstādījumi<br />
Aizņēmumu <strong>vadības</strong> jomā paveiktais<br />
Tā kā jebkuras izmaiņas, ko ievieš valsts vērtspapīru tirgū, var ne tikai atstāt būtisku ietekmi uz<br />
valsts budžetu un valsts parādu, bet arī ietekmēt finanšu tirgus attīstību kopumā, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong><br />
izvērtēja valsts vērtspapīru tirgus nākotnes attīstības perspektīvas un iezīmēja iespējamo<br />
attīstības scenāriju, t.sk eiro ieviešanas kontekstā. Iepriekš minēto attīstības scenāriju analīzē<br />
atkārtoti apsvērta primāro dīleru institūcijas ieviešanas lietderība un nepieciešamība, tomēr<br />
izvirzītā scenārija dēļ pieņemts lēmums primāro dīleru institūciju neieviest.<br />
Izstrādātas Latvijas<br />
valsts vērtspapīru<br />
tirgus attīstības<br />
perspektīvas<br />
Lai arī līdz šim Latvijas aizņēmumi starptautiskajā kapitāla tirgū veikti tikai izmantojot<br />
eiroobligācijas, <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> izvērtēja valsts vērtspapīru emisijas iespējas dažādos<br />
starptautiskajos finanšu tirgos un citās valūtās, piemēram, ASV dolāros, Japānā jenās,<br />
Kanādas dolāros, Šveices frankos un Lielbritānijas mārciņās. Apsverot ieguvumus<br />
un zaudējumus, tika secināts, ka šie investoru reģioni var kļūt par papildu, bet ne<br />
pamatfinansējuma piesaistīšanas avotiem un Latvija varētu aizņemties šajos tirgos<br />
gadījumos, kad ir īpaši izdevīgas izmaksas un iespēja diversificēt investoru loku.<br />
Apskatītas un<br />
analizētas iespējas<br />
Latvijas valsts<br />
vērtspapīru emisijām<br />
ne-eiro valūtā<br />
Īstenojot regulārus komunikāciju pasākumus ar Latvijas un starptautiskā finanšu un<br />
kapitāla tirgus sistēmas dalībniekiem par valsts <strong>parāda</strong> un aktīvu <strong>vadības</strong> jautājumiem,<br />
pirmo reizi izstrādāts ceturkšņa biļetens par centrālās valdības <strong>parāda</strong> vadību un sākta tā<br />
regulāra publicēšana <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong>s interneta mājas lapā.<br />
Reizi ceturksnī tiek<br />
publicēts īss kopsavilkums<br />
par <strong>parāda</strong><br />
<strong>vadības</strong> jautājumiem<br />
Iedibinātā prakse analizēt aizņemšanās scenārijus vairākiem gadiem uz priekšu tika<br />
turpināta arī 2006.gadā un, konsultējoties ar Latvijas Banku un Finanšu ministriju, ir<br />
izstrādāts Resursu piesaistīšanas plāns 2007.-2009. gadam.<br />
Izstrādāts Resursu<br />
piesaistīšanas plāns<br />
2007.-2009. gadam<br />
Līdz 2005.gadam <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> reizi gadā analizēja resursu piesaistīšanas aktivitātes gada<br />
ietvaros un detalizēti novērtēja to ietekmējošos faktorus, tomēr 2006.gadā ieviesta<br />
prakse veiktos un tuvākajā laikā plānotos aizņemšanās pasākumus izvērtēt katru<br />
mēnesi. <strong>Valsts</strong> <strong>kase</strong> arī turpināja reizi ceturksnī salīdzināt aizņemšanās darījumus ar<br />
laika un izmaksu etaloniem.<br />
Īstenota regulāra<br />
resursu piesaistes<br />
analīze un precizēšana<br />
Parāda portfeļa <strong>vadības</strong> jomā paveiktais<br />
Jau 2005.gadā tika ielikts pamats Cost-at-risk modeļa izveidei, un 2006.gadā <strong>Valsts</strong><br />
<strong>kase</strong>s speciālisti turpināja darbu pie šī jaunā modeļa pilnveidošanas un testēšanas.<br />
Cost-at-risk modeli jau izmantoja lēmumu pieņemšanā, vērtējot iespējamos finansēšanas<br />
scenārijus 2007.-2009.gadam (Resursu piesaistīšanas plānam) un šo scenāriju izpildes<br />
ietekmi uz portfeļa rādītājiem.<br />
Pilnveidots<br />
Cost-at-risk modelis<br />
Parāda portfeļa rādītāji ievēroti, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus (procentu<br />
likmju un valūtas mijmaiņas (swap) darījumus). Cost-at-risk modelis izmantots arī<br />
analizējot stratēģisko <strong>parāda</strong> portfeļa indikatoru līmeņus un atbilstību vidējā termiņa<br />
stratēģiskajiem mērķiem.<br />
Parāda portfeļa<br />
rādītāji pilnībā ievēroti