Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ŽURNĀLĀ LASIET...VĀRDS 6 Kā klājas ierakumu otrā pusē?Intervija ar valsts sekretāra vietnieci vides jautājumosAldu Ozolu26 Kā īlens iz maisaGunta Belēviča plāns demences epidēmijas apturēšanaiDABA 12 Dabas izglītības centrs «Meža māja»14 <strong>2014</strong>. gada dabas simboli16 «...bet par pupuķiem es šo to zinu gan»32 Interesantie kokiVIDRŪPE 22 Mūsu endokrīnā sistēma briesmās36 Nodokļi vides saglabāšanai38 Pesticīdi grauj bišu veselību52 Dabīgi attīrīti nokrišņu ūdeņiDARBI 20 Esam izēduši jūras un okeānus40 «Skolas auglis» – bez pesticīdiem!42 Tiešā pirkšana44 Mans pārtikas ceļš Ziemeļkurzemē46 Neizmet ēdienu!50 «Eco Baltia vide» uzsāk stikla šķirošanu pa krāsām54 Vides tehnoloģiju un inovāciju izstāde «IFAT <strong>2014</strong>»56 Rotaļlietu stāsts58 Zini, ko pērc – rotaļlietu TOP60 Tava pēda ir pārāk liela!RUBRIKAS 1.vāka autors – putnu zīmētājs Ēriks Tempelfelds3 Redakcijas sleja4 Vides ziņas62 Grāmatu un tīmekļa vietņu apskatsVIDES VĒSTISZIEMA/01/<strong>2014</strong> 1
VIDES ZIŅASMāra Lielkalna fotoRīgas Zooloģiskais dārzs glābj sugasNesen plašsaziņas līdzekļus aplidoja prieka vēsts – RīgasZooloģiskajā dārzā ieradies Amūras tīģeris Pans Janeks, laiar savu vērtīgo ģenētisko materiālu aplaimotu šeit mītošotīģerieni Katrīnu! Ziņa svarīga un sabiedrību saviļņojoša,jo katram taču zināms, ka ķīniešu pseidomedicīnaspopularitātes dēļ Amūras tīģeri savvaļā teju vai izmedītiun nu tieši zoodārziem jāuzņemas atbildība par sugassaglabāšanu, saprātīgi un gudri vairojot vareno kaķunebrīves populāciju! Būtu taču ļoti žēl, ja tik vareni unskaisti zvēri izzustu no Zemes virsas!Pašlaik zooloģiskais dārzs piedalās 63 apdraudēto sugustarptautiskās vairošanas programmās (EEP, ISB, ESB, SSB).Aptuveni 100 kolekcijā esošo dzīvnieku sugu iekļautas PasaulesSarkanajā grāmatā (IUCN Red List). Rīgas zoodārzakolekcijā ietilpst arī tādas sugas, kurām šobrīd vēl nav izveidotasstarptautiski koordinētas aizsardzības programmas,bet kuras kalpo izglītības mērķim. Tāda «loma» tikusiarī kuplastes smilšu pelēm Sekeetamyscalurus. 2012. gadanogalē tās atveda no Maskavas zooloģiskā dārza, un nu šiedabā reti sastopamie dzīvnieciņi aplūkojami Tropu mājasnakts dzīvnieku ekspozīcijā. Savvaļā kuplastes smilšupeles sastopamas Vidusjūras reģiona dienvidaustrumudaļā: Sudānas ziemeļaustrumos, Ēģiptes austrumos,Izraēlas dienvidos, Jordānijā un Saūda Arābijas centrālajādaļā. Savvaļas populācija tiek raksturota kā stabila, betzemā populācijas blīvuma un slēptā dzīvesveida dēļ sugasavvaļas apstākļos pētīta maz. Zoodārzu speciālisti turpinastrādāt, lai vairotu un vērotu smilšu peles nebrīvē,izprastu riskus, kādi šai sugai var rasties dabā.Amūras tīģeris Pans Janeks.Bet vai tādu pašu interesi izraisītu ziņa par kuplastessmilšu peļu ekspozīcijas atklāšanu zoodārza Tropu mājā?Phe! Kaut kādas tur peles! Reti kuram par tām interese. Atlieksecināt, ka daudzi dzīvnieki tomēr tiek diskriminēti!Pēc izmēra, krāsas vai pat nosaukuma... Velti gaidīt, kasabiedrības vairākums nožēlotu par kādas čūsku, krupjuvai zirnekļu sugas pilnīgu izzušanu. Arī grauzēju retikuram žēl.Tad nu jāatzīst, ka zooloģiskajiem dārziem nenākasviegli pildīt savu galveno misiju – apdraudēto savvaļasdzīvnieku sugu pētniecību, vairošanu un aizsardzību, jolielākā daļa apmeklētāju par zooloģiskā dārza kolekcijaskvalitāti spriež ļoti subjektīvi – «patīk», «nepatīk» līmenī.Diemžēl lielākā daļa apdraudēto sugu dzīvnieku nav nedzkrāšņi, nedz pūkaini, nedz arī atraktīvi. Neskatoties uz to,Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza kolekcijā arvien lielākuīpatsvaru iegūst tieši retās un apdraudētās dzīvniekusugas, kā arī sugas, kuras varētu būt apdraudētas nākotnēun par kurām trūkst pētījumu par to pavairošanu nebrīvē.Kuplastes smilšu pele.Atšķirībā no kuplastes smilšu pelēm Amūras tīģeri ir nevien labi izpētīti, bet arī lieliski pazīstami Rīgas zoodārzaapmeklētājiem. Kad pagājušā gadsimta 90. gadossenatnīgajā tīģeru sprostā draiskojās ņipri tīģerēni, arsabiedrības atbalstu tapa jauna tīģeru mītne. Diemžēlpēdējos 15 gados ar Amūras tīģeru vairošanu Rīgā nevisai veicies, jo tīģeriene spītīgi atteicās pieņemt visuspiegādātos «preciniekus». Kad tīģerienei Katrīnai 2011.gadā piedzima trīs mazuļi, šķita, ka nu Rīgas zoodārzsatkal būs starptautiskās Amūras tīģeru saglabāšanas programmasaktīvs dalībnieks. Diemžēl izdzīvoja tikai vienstīģerēns – mākslīgi izbarotais Klifs Grants, bet Katrīnaitīkamais tēviņš nomira no sirds mazspējas. Un tieši tāpēc,ka gana sarežģīta ir ne tikai to aizsardzība savvaļā, bet arīvairošana nebrīvē, Amūras tīģeri ir uz izzušanas robežas.Nu Katrīnai ir jauns draugs Pans Janeks. Vismaz caur režģiabi saostās visai mīlīgi, un astes, vienam otru ieraugot,sāk drudžaini trīcēt... Cerēsim uz veiksmi!Laura Līdaka, NRZDMāra Lielkalna fotoZIEMA/01/<strong>2014</strong>5
VĀRDSvalsts pārvaldē. Es parunājos arī ar cilvēkiem no valstssektora (viņi gan nezināja, ko tieši apsveru, tādēļ runāja,iespējams, daudz atklātāk) un sapratu, cik daudz Videsaizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir sakrājiesproblēmu un ka situācija ir diezgan pasmaga. Tajā pašālaikā es sapratu, ja es tagad neizmantošu šo iespēju, drošivien tas būs kaut kas tāds, ko pēc tam ilgi nožēlošu. Tādēļnolēmu pamēģināt – šo iespēju uztvēru kā interesantuizaicinājumu, bet tagad mana dzīve ir pilnīgi citāda.Jānis Ulme: Kā jūtas tava revolucionārā pārliecība tagad,kad tev jāaizstāv tas, ko politiķi sauc par nacionālajāminteresēm, no vienas puses, un vides intereses, no otraspuses?Trīsarpus mēneši šajā amatā ir vēl salīdzinoši īss laiks –pirmie divi mēneši pagāja, mēģinot saprast, kā sistēmastrādā no iekšpuses, un bija brīdis, kad vispār nesapratu,no kuras puses kaut ko sākt risināt. Zināmā mērā ir zudusikontrole pār manu darbu kārtību, jo ir vienkārši visādipienākumi: sanāksmes, kur jāpiedalās, pasākumi, kurijāatklāj, un tā vairs nav mana brīva izvēle, ko un kādāsecībā darīt. Trakākais ir tas, ka ir maz laika domāt parstratēģiskām lietām, bet līdzīgi jūtas daudzi mani kolēģi...Arī mēs tagad tiekamies pēc darba laika, jo agrāk manvienkārši nebija iespējas atvēlēt laiku nopietnai intervijai.Bet, atgriežoties pie jautājuma par revolucionāropārliecību, droši vien pirmo izaicinājumu piedzīvojunedēļu pēc stāšanās amatā, kad man nācās Ministrukabinetā diskutēt ar Leldi Eņģeli, ar kuru mēs gadiemilgi ļoti koleģiāli kopā strādājām Vides konsultatīvajāpadomē. Es biju situācijā, kad bija jāaizstāv VARAMpozīcija par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, savukārtvides organizācijas pret dažiem grozījumu punktiem asiiebilst. Ja tā pavisam godīgi, arī es nebiju pārliecināta,ka daži grozījumu punkti ir pietiekami pārdomāti unnepieciešami, bet man bija jāizsaka viedoklis par to, cikšie grozījumi ir labi pārdomāti un ka viss būs kārtībā.Mjā, kāda tur vairs revolucionārā pārliecība? Tagad esmuierēdnis, kam ir jāaizstāv iestādes virzītā pozīcija, untā droši vien nebūs vienīgā reize, kad nonākšu līdzīgāsituācijā.Tagad man ir trīs reizes jāpadomā, ko sanāksmē drīkstu, konedrīkstu teikt, un tā ir liela atšķirība no vides organizācijām,kuras var paust jebko pēc savas pārliecības un vienmērvadīties pēc savas sirdsapziņas... Es pieņemu, ka lielākajā daļāgadījumu man lielās līnijās ir izdevies paturēt zaļo pārliecībuun iet uz risinājumiem, kas tiešām objektīvi ir nepieciešamivalsts interesēs. Protams, ne jau visu nosaka ierēdniecība,bieži nākas pieņemt kompromisus, kas rodas saskaņošanasprocesā, parādās dažādi politiskie uzstādījumi, un tad irjāvadās pēc tiem. Lai panāktu optimālo risinājumu, nākasjau iepriekš pārliecināt politiķus, bet, ja tas nav izdevies,jāpiekāpjas un jāmācās no kļūmēm.Kopā ar meitu Elizabeti.J.U.: Kāda šo trīs mēnešu laikā tev izkristalizējusies «diagnoze»vides aizsardzībai Latvijā? Vai tā ļoti atšķiras notās, kāda bija, esot NVO?Tā kā es arī agrāk daudz lasīju dažādus politikas plānošanasdokumentus, nekādu īpaši jaunu atklāsmju nav, izņemotto, ka nu man ir jāspēj iedziļināties visos jautājumos. Pirmstam es daudzām problēmām varēju pieiet selektīvi, joneviena vides organizācija neiedziļinās visos jautājumos.Manā amatā (nezinu – diemžēl vai par laimi) jautājumuloks ir bezgalīgi plašs. Ir jāspēj izprast un komentēt ganjautājumus, kas saistīti ar radiāciju un kodoldrošību, gankurmju iznīcināšanu, gan ziņojumu par biotopiem unklimata pārmaiņām. Un nereti tie ir jautājumi, kuriemes iepriekš nebiju pievērsusi uzmanību, bet par kuriemtagad nākas uzzināt un izprast, kas tur notiek.Viena no jomām, kas man šķiet svarīga un risināma, ir tāsauktie horizontālie jautājumi, piemēram, vides izglītībaun sabiedrības līdzdalība, kas noteikti interesē videsorganizācijas. Esmu secinājusi, ka ministrijā tie it kā karājasgaisā, ir cilvēki, kas pieskata dažus elementus, bet tādassistēmiskas plānveida pieejas nav. Tāpat arī vides nodokļi.Eiropas valstīs notiek tā sauktā vides nodokļu reforma –mērķtiecīgi palielina vides nodokļus jeb maksājumus pardabas resursu izmantošanu un vides piesārņošanu. Latvijātas, protams, arī notiek, bet nevarētu teikt, ka mums tasir laikus izplānots, lai visi zina, kā nodokļi mainīsies pēcpieciem gadiem. Vide jau ir tāda pārnozaru tēma, kurdažādi jautājumi iesliecas citās nozarēs. Zaļā ekonomika,piemēram, ir jautājumu bloks, kas skar gan Ekonomikasministrijas darbības jomu, gan VARAM, taču VARAM navcilvēka, kurš ar to nodarbotos.Viens no atklājumiem un zināmām mērā pārsteigums bijatas, ka ministrijas cilvēki ir pārslogti ar darbiem. Mums irjāievieš ES normatīvo aktu prasības, kas saistīti ar vides undabas aizsardzību, kā arī jāformulē Latvijas viedoklis partiem ES tiesību aktu projektiem vai iniciatīvām, kuri ESVIDES VĒSTIS9ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSvēl tikai top. Mums ir jāatskaitās par to, kādus ilgtspējīgasattīstības mērķus Latvija ir apņēmusies īstenot un kā gatavojaspalīdzēt attīstības valstīm. Tad vēl nāk visādi uzdevumino Ministru kabineta un informācijas pieprasījumino Saeimas. Ir jāatbild uz iedzīvotāju vēstulēm, lielākotiessūdzībām, un citiem pieprasījumiem, piemēram, ja Ārlietuministrijas cilvēki vai citu ministriju pārstāvji brauc uzstarptautiskām sanāksmēm, tad, tā kā tagad modē ir klimatapārmaiņas, tēzes prasa sagatavot mums.A.T.: Bet nedēļā ir piecas darba dienas, un likumos noteikts,ka darba diena ir astoņas stundas gara. Vai tu spējšajā laikā visu izdarīt?Nē, varbūt ir cilvēki, kas to spēj, bet šeit es tādus neesmusatikusi. Es redzu, ka visi departamentu vadītāji unviņu vietnieki strādā krietni garākas stundas, arī es. Unnedomāju, ka tas ir tāpēc, ka mēs būtu tūļas, bet gantāpēc, ka darba laiks paiet dažādās sanāksmēs, daudznākas tikties ar cilvēkiem un runāt. Lai kaut ko uzrakstītuun padomātu, atliek vakarpuse jau pēc pieciem.Jā, mēs daudz strādājam, bet nereti gadās tā, ka politiķiuzspiež pilnīgi nezaļus lēmumus, kam tu ne vienmērpiekrīti, bet uzdevums ir dots, un nav pārāk daudz variantu.To laikam sauc par varas hierarhiju... Man pašai pagaidāmnav tik daudz sāpīgas pieredzes, bet es redzu, ka kolēģidepartamentos ieguldījuši ļoti daudz laika, lai gatavotuvidei draudzīgus likumu un noteikumu grozījumus, tačubeigās tas viss tiek izmests mēslainē, jo pieņemts lēmumsiet pilnīgi citā virzienā. Nezinu, vai tur objektīvi kaut ko varmainīt, jo nepazīstu daudzus, kas pirms vēlēšanām rūpīgianalizētu to, ko partijas raksta savās programmās parvidi. Viņi savaldzina cilvēkus ar populistiskiem saukļiem,iekļūst Saeimā, kļūst par ministriem un pēc tam uzspiežlēmumus, kas kaitē sabiedrībai.J.U.: Pēdējos divos gados Latvija atrodas ļoti zemu klimatareitingos vismaz Eiropas līmenī. Kādas tēzes jūsrakstāt Ārlietu ministrijai, ja Latvija šajos jautājumos vainu klusē, vai faktiski ir pārvirzījusies uz to valstu bloku,kas nevis palīdz tapt Eiropas zaļajām iniciatīvām, betbloķē tās! Vai ir cerības, ka tas mainīsies?Te būtu jāsaprot, ka klimata politikas jomā mēs strādājampēc Eiropas Savienības Vides padomē apstiprinātāmpozīcijām, kuras ir veidotas no dažādu valstu nacionālajāmpozīcijām. Jā, Latvija, protams, nav nekāda supervalsts, kasbieži iniciētu jaunas idejas, lai veidotu progresīvu videspolitiku. Nav jau tā, ka VARAM nebūtu Ministru kabinetāpiedāvājuši labas idejas! Šajās dienās bija mēģinājumsiet uz Ministru kabinetu un pieņemt Latvijas nacionālopozīciju par Zaļo grāmatu klimata un enerģētikas politikasmērķiem laika posmam līdz 2030. gadam. Šie ieteikumibija daļēji saskaņoti ar Zemkopības, Ekonomikasun Satiksmes ministriju, bet joprojām ir jautājumi, kurosvienkārši nav iespējams panākt vienošanos, un tad irjāiziet uz politisko kompromisu. Un situācijā, kad VARAMar savu zaļo nostāju ir pilnīgi viena pati – mums gandrīzmēnesi pat sava ministra nebija! –, kurš panāks pretī unteiks: «Jā, mums vajag kaut ko zaļu un labu, lai glābtu pasauli!»?Diemžēl, aizejot uz diskusijām Saeimā, nemaz nerunājotpar Ekonomikas ministriju vai Latvijas pašvaldībām, kurpiedalās cilvēki, kas nenāk no vides bloka, tā retorikair tāda diezgan drūma un skarba. Katrā ziņā cilvēkiemLatvijā klimata jautājumi nešķiet prioritāri – tādi, kurbūtu vērts ieguldīt jelkādus līdzekļus, bet jo īpaši publiskofinansējumu. Ja nebūtu Eiropas Komisijas nostādņupar to, ka noteikta daļa Eiropas fondu ir jānovirza ar klimatusaistītiem mērķiem, arī tādiem, lai pielāgotos klimatapārmaiņu ietekmēm un, piemēram, mazinātu plūduriskus, tad Latvija labprātīgi to noteikti nedarītu. Bet klimatapārmaiņas notiek, tas ir globāls process, un arī mumsjāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet racionālieekonomisti teic, ka pat tad, ja Latvija pilnībā apstādināstautsaimniecību, arī tā mēs pasauli neizglābsim! Kādēļ tadmums vajadzētu upurēt savu komfortu un labklājību, jatādas lielās valstis kā Ķīna, ASV un Austrālija vispār spļaujvirsū visiem šiem regulējumiem?J.U.: Kad stājies amatā, zaļo iepirkumu nosauci par vienuno savām trim prioritātēm. Kad tas sāks darboties?Brīnišķīgs jautājums! Zaļais iepirkums... Jā, kad es stājosšajā amatā, domāju, ka ministrija ir sākusi nopietnu darbupie zaļā iepirkuma veicināšanas programmas. Izrādās, tāir tikai mazliet iesākta, nav pabeigta, bet es negribētu,ka tas ir kārtējais dokuments, kas nonāk putekļaināplauktiņā. Zināmā mērā Latvijas prezidentūra EiropasSavienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē ir Latvijailikusi sasparoties. Pie mums notiks ļoti daudz sanāksmju,būs ļoti daudz papīru, ļoti daudz visa kā, tāpēc labi, kaprezidentūras sekretariātā strādā arī tāds zaļā iepirkumafanāts kā Laimonis Osis. Jā, arī VARAM mēģina domāt parto, kā organizēt šos pasākumus zaļi un videi draudzīgi.Tāpēc mums pašiem ir jārāda priekšzīme. Ministrijā visoskabinetos šķiro makulatūru, tagad vēlamies iepirktvidei draudzīgus tīrīšanas līdzekļus, kad pienāks laiksnomainīt datortehniku, tiks iepirkti energoefektīvi datori.Tā mēs uzzināsim, kur rodas sarežģījumi un problēmas,vai tiešām zaļais iepirkums kopumā izmaksā dārgāk, kāierasts sūkstīties.Nesen man bija saruna ar Beļģijas vēstnieku Latvijā.Runājām par prezidentūras jautājumiem, un viņš teica,ka nesaprot, kā Latvija vispār izpilda direktīvu prasībasatkritumu apsaimniekošanas jomā, jo Beļģijā viss tieksašķirots, bet pie mums konteineri šķirotiem atkritumiemvai ar uguni jāmeklē. Nu jā, atskaitēs parādās, kamēs visas pašreizējās prasības izpildām, bet, piemēram,VIDES VĒSTIS10 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSkaut vai lidostā «Rīga», kas ir valsts vizītkarte, tur navneviena konteinera stiklam, papīram vai PET! Man grūtiatcerēties kādu citu lidostu, kur netiktu veikta atkritumušķirošana. Tuvojoties Latvijas prezidentūrai, par to irnoteikti jādomā.J.U.: Lasot jaunās Vides politikas pamatnostādnes, kasir sagatavotas izskatīšanai Ministru kabinetā, nepametsajūta, ka VARAM ir diezgan dziļi vienaldzīga ganzaļā izpratne, gan sabiedrības līdzdalība, gan zaļāsapziņas veidošana, jo vienīgais, kas plānots nākamajiemseptiņiem gadiem, – vides informāciju mērīt internetaklikšķos VARAM mājaslapā un sabiedrības līdzdalību –sūdzību skaits samazinājumā! Kā tas iet kopā?Darbs pie Vides politikas pamatnostādnēm sākās pirmsgada no nulles. Es tajā laikā vēl kā Vides konsultatīvāspadomes pārstāve aktīvi piedalījos vairākās darba grupās,kur nāca kopā dažādu jomu cilvēki un stāstīja, kādas irproblēmas, kā tās vajadzētu risināt, un tā izkristalizējāsprioritātes. Es pati rakstīju priekšlikumus par t.s.horizontālajiem jautājumiem, un tur nebija nekā parklikšķiem mājaslapā. Bet tad no darba aizgāja Jurijs Spiridonovs,un šis dokuments palika bārenīša lomā, tas ceļojano departamanta uz departamentu, tika uz pusi saīsināts,un vairākas lietas no dokumenta pazuda... No otras puses –varam uzrakstīt ideālas Vides politikas pamatnostādnes,bet, ja nebūs, kas to dzīvē īsteno un regulāri uzrauga, tastāpat nenovedīs pie vēlamā rezultāta.Man ir zudušas dažas ilūzijas un mainījies priekšstats parto, kā tiek rakstīti informatīvie ziņojumi, toties es labāksaprotu, kāpēc tie bieži vien ir tādi, kādi ir. Bet tas nu gan irskaidrs – ja sabiedrība nezaudē interesi par kādu konkrētujautājumu un aktīvi sniedz priekšlikumus, tad dokumentukvalitāte noteikti uzlabojas. Tāpēc aktīvas NVO vai citaspilsoniskās sabiedrības organizācijas ir veids, kā pateiktministrijām, kuras tad ir aktuālās problēmas. Šeit gribuuzsvērt, ka tieši priekšlikumi un konstruktīvas idejas tiekļoti gaidītas, jo ir viegli pateikt, ka viss ir slikti, bet svarīgiir arī spēt formulēt idejas, kas ļautu mums virzīties uz to,lai būtu labi. Protams, te zināmā mērā ir arī tā sauktā vistasun olas problēma: ja pamatnostādnēs nekas nebūs minētspar vides izglītību, arī turpmāk nekas nenotiks. Un tad būsgrūti sagaidīt, ka sabiedrība ir izglītota vides jautājumosun prasa, lai valsts gādā par vides uzlabojumiem. Bet ļotidaudz kas ir atkarīgs arī no dažādām prioritātēm, unto visbiežāk nosaka politiķi. Un ļoti daudz kas atkarīgsno spēcīgām personībām, kas izvirzījušās nozarespriekšgalā, – tās var gan celt, gan graut.Zaļajiem ir nesaprotami, kā daļa sabiedrības var nicīgiizturēties pret vides un dabas aizsardzību. Būtu taču dabiski– jo labāka vides kvalitāte, jo cilvēki apmierinātāki.Bet šī korelācija nav viennozīmīga. Cilvēku apmierinātībaar vidi nav objektīvi sasaistīta ar tās kvalitāti, un interesanti,ka tieši sievietes vecumā no 26 līdz 40 gadiem,ar pietiekami labu izglītību un labiem ienākumiem,potenciāli biežāk būs neapmierinātas ar vides, it īpaši gaisa,kvalitāti. Tāpēc vislielākās iespējas, ka tieši šī personugrupa sūdzēsies un paudīs neapmierinātību ar nezaļiemlēmumiem. Tas droši vien tāpēc, ka tieši jaunām sievietēmnākas cīnīties ar mazuļu alerģijām, iedzimtības slimībām,un viņas domā un meklē, kāpēc tā noticis. Un ļoti bieži pievainas ir vides piesārņojums un preces, kas cilvēkam kaitē.A.T.: Bet kā tu vērtē to, ka šobrīd visa vides un dabasaizsardzības nozare ir sieviešu rokās?O, pozitīvi! Iztrūkstot augstam testosterona līmenim,kad neviens netiecas par katru cenu apliecināties, betsistemātiski dara ikdienā smago darbu, var vairāk izdarītun pieņemt prātīgākus lēmumus. Visas sievietes, kas atrodasdepartamentu un padoto iestāžu priekšgalā, ir izcilidarba rūķi un profesionāles.A.T.: Vai tava jaunība šajā amatā nav mīnuss? Un tas, kaesi sieviete? Mūsu valstī ļoti šķiro cilvēkus...Nē, visā valsts pārvaldē ir diezgan liels sieviešu īpatsvars.Tikai, kad nonāk līdz vadītāja līmenim, tad izvirzīties irgrūtāk. Bet mūsu ministrijas vadībā visi lielākoties ir aptuvenimanā vecumā – jauni cilvēki, enerģijas pilni, bettajā pašā laikā pietiekami pieauguši un pieredzējuši. Reizkādā starptautiskā sanāksmē man izteica komplimentu:«Tu laikam esi ļoti spējīga, ja esi jau tādā amatā!» Bet espieņemu, ka tas cilvēks domāja, ka esmu daudz jaunākanekā patiesībā.A.T.: Es uzskatu, ka visbiežāk cilvēki pie rūpēm par vidinonāk caur ciešanām.VIDES VĒSTIS 11ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAAija Pendere,Dabas aizsardzības pārvaldesdabas izglītības speciālisteDABAS IZGLĪTĪBAS CENTRS«MEŽA MĀJA» ĶEMEROSPalīdzēt iepazīt tuvāk, mācīt iemīlēt to, kas ir nepazīstams, uniepazīto saudzēt – tāda ir Dabas aizsardzības pārvaldes un tāssadarbības partneru izveidoto dabas izglītības centru misija. Par to,ka šādi centri ir vajadzīgi, liecina arī citu Eiropas valstu pieredze.Izglītota sabiedrība ir dabai draudzīgāka, un tas vairs nav jāpierāda.Tikai viens tāds nieks... Ko nozīmē «izglītota» sabiedrība? Kāda tā ir?Vai maģistra grāds un diploms, piemēram, informācijas tehnoloģijuspeciālistu padara gudrāku, zaļāk domājošu par piektklasnieku nomazas lauku skoliņas? Šis «jaunais, daudzsološais» varbūt nekadmūžā nav dzīvu lapsu redzējis, izņemot to, kas dziesmā «The Fox(What Does the Fox Say?)» staigā uz divām kājām un saka «Wa-papa-pa-pa-pa-pow!».Saprast dabas likumsakarības ir jāmāca jau nomazotnes, un diemžēl ar skolotāju labo gribu vien ir par maz, joviņu iespējas skolā ir ierobežotas. Tieši dabas izglītības speciālistiun viņu vadītās nodarbības dabā palīdz vieglāk saprast lietas, kasvieniem tikko skolā mācītas, bet citiem – sen aizmirsušās, jo skolasgadi jau aiz kalniem. Pateicoties iespējām darboties starptautiskosprojektos, daudzas idejas ir aizgūtas no kolēģiem citās valstīs.Pieredzes apmaiņa ļauj apmainīties daudzām radošām idejām unnekļūdīties. Tā rezultātā tapuši vairāki dabas izglītības centri, arkuriem iepazīstināsim vairākos žurnāla «Vides Vēstis» numurospēc kārtas. Šobrīd atklāti jau seši centri: «Meža māja» Ķemerunacionālajā parkā, «Rāzna» un «Jaundome» Rāznas nacionālajā parkā,«Vecupītes» un «Pauguri» Gaujas nacionālajā parkā, «Ziemeļvidzeme»Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.Tie, kas kaut reizi bijuši Ķemeru «Meža mājā», parasti to atcerasilgi. Maz vairs ir to cilvēku, kuri šeit baudīja izklaides centra unrestorāna «Jautrais ods» priekus Latvijas pirmās brīvvalsts gados.Majestātiskā 1933. gadā būvētā celtne savu ārējo krāšņumu, parlaimi, nezaudēja arī padomju varas gados, kad šeit bija bērnu sanatorija.Kopš 1997. gada, kad dibināts Ķemeru nacionālais parks,tā administrācija nodrošināja «Meža mājas» uzturēšanu un ERAFprojekta ietvaros veica remontu, iespēju robežās saglabājot un atjaunojottās sākotnējo izskatu.VIDES VĒSTIS12 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABA2013. gadā Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā Latvijas,Igaunijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta«Cilvēki un daba» ietvaros «Meža mājā» tika izveidots dabasizglītības centrs, dodot iespējas apmeklētājiem uzzināt kovairāk. Savu ieguldījumu centra iekārtošanā devis arī LatvijasVides aizsardzības fonds. Izglītības centra piedāvātās aktivitātesir plašas un daudzveidīgas, tās orientētas uz apmeklētājiem,kuru mērķis ir tuvāk iepazīt dabas bagātības un saprast, kodaba vēlas mums pateikt.Ceļotāju dienu vai Sikspārņu nakti. Arī Putnu dienas, Pļavu dienaun citi bioloģiskajai daudzveidībai veltītie pasākumi, ko katru gadupiedāvā dabas izglītības centrs, aizvien būs citādi, lai rosinātucilvēkus iegriezties pie mums arī nākamajos gados. Šajos pasākumosvienmēr ir padomāts par nodarbēm visai ģimenei – radošāsdarbnīcas, kurās vecvecāki dod sirsnīgus padomus mazbērniem,izglītojošas lekcijas un kopīga darbošanās talkās, sportiskasaktivitātes, piedaloties velobraucienos un pārgājienos dabā... visugrūti uzskaitīt. Tā kā arī tradicionālo pasākumu datumi mainās,katru gadu jāseko līdzi jaunumiem Dabas aizsardzības pārvaldesmājaslapā www.daba.gov.lv vai citos informācijas līdzekļos.Apmeklētāji, kuri atbrauc uz Ķemeru nacionālo parku, to iepriekšneplānojot un nepiesakot, «Meža mājā» var saņemt teritorijas kartiar populārāko apskates objektu aprakstiem un visai plašo tūrismapakalpojumu klāstu, pakavēties informācijas centrā, kas atvērts arībrīvdienās no maija līdz septembrim, kā arī apskatīt interaktīvoekspozīciju «Ieraugi to, ko citi neredz!» (vēlams iepriekš pieteikties,jo dzīvs gids ir interesantāks nekā darba lapa!).Nodarbība Dabas skolā.Kāda ir dabas izglītības centra auditorija? Lielākoties tie bezšaubām ir Latvijas skolu jaunieši. Ņemot vērā to, ka «Meža māja»ir tikai 40 minūšu brauciena attālumā no Rīgas, loģiski būtu,ka tieši galvaspilsētas skolotāji un skolēni būtu visbiežākiešā objekta apmeklētāji. Taču statistikas dati rāda ko citu –biežākie viesi ir skolēni no Zemgales novadiem un Jūrmalas.«Meža mājā» skolēnu grupas piedalās Dabas skolas nodarbībās– apmeklē dabas takas, veic pētnieciskās aktivitātes, izmantojotīpašu aprīkojumu –, kā arī var noskatīties filmu parĶemeru nacionālā parka dabas vērtībām, apmeklēt interaktīvuekspozīciju un izspēlēt dažādas vides izziņas spēles. Uznodarbībām ir iepriekš jāpiesakās, turklāt jārēķinās ar to, katā sauktajā karstajā sezonā – maijā un septembrī – gribētājuir vairāk, nekā dabas izglītības centrs spēj uzņemt. Te atkal saskaramiesar stereotipu, ka dabā ir jāiet vasarā – būšot vairāk,ko redzēt! Tā gluži nav. Arī martā un aprīlī vai vēlā rudenī unpat ziemā dabā var atrast gan aizraujošas lietas, gan dzīvasradības, ko iepazīt un pētīt. Turklāt tad neko neapslēpj kokuzaļās lapas vai garā zāle...Pierīgas reģiona ietvaros dabas izglītības centra «Mežamāja» speciālisti labprāt viesojas ar nodarbībām arī skolās,bērnudārzos, bibliotēkās, kopienu centros, lai stāstītu pardabas aizsardzību. Ir padomāts arī par vecāka gadagājumaļaudīm – dabas izglītības centra aktivitāšu klāstā ir «Zaļāspēcpusdienas» ar sarunām par dabu, kopīgu padziedāšanu untējas dzeršanu. Ir patīkami uzklausīt senioru viedokli par to, kādabu sargāja kādreiz un ko, viņuprāt, šobrīd darām nepareizi.Tā ir pieredze, kas ļoti noder turpmākajā darbā.«Meža mājas» piedāvātie dabas izziņas pasākumi jau daudzusgadus pulcē interesentus no visas Latvijas. Tiem, kuri nekadnav bijuši Ķemeru nacionālajā parkā, noteikti vērts apmeklēt«Meža mājas» ļaudis strādā ar cerību, ka turpmāk nebūsim atkarīgitikai no projektu līdzekļiem. Labu ideju īstenošanai vajadzīgsstabils pamats. Bet visu pamatu pamatā – misijas apziņa, ļaujotcilvēkiem ieskatīties dziļāk Dabas mātes plašā mājokļa attālākajosnostūros, vienlaikus saudzējot un netraucējot tos, kuri tur mitināsun nevēlas būt pamanīti.DIC «Meža māja» piedāvātie pasākumi <strong>2014</strong>. gadā:Ceļotāju diena 10. maijāPļavu diena 29. jūnijāSikspārņu nakts 5. jūlijāEiropas Putnu vērošanas dienas 4. un 5. oktobrīCiti bioloģiskajai daudzveidībai veltīti pasākumi, piemēram,pūču ekskursijas, pavasara Putnu dienas, slēpošanas pārgājieni,velobraucieni (tuvāko pasākumu datumi tiks publicētiwww.daba.gov.lv).DIC «Meža māja» darba laiks ziemas sezonā:Darbdienās 9.00 – 17.00Sestdienās un svētdienās «Meža māja» atvērta pasākumu laikāun apmeklējumu iepriekš saskaņojot, kā arī īpašajās ziemasAtvērto durvju dienās 22. februārī un 22. martā.Vasaras sezonā, palielinoties apmeklētāju plūsmai, darbojas arītūrisma informācijas centrs.Gaidīsim ciemos! Ja jūs ieinteresējis ne tikai «Meža mājas», betarī pārējo Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības centrupiedāvājums, vairāk informācijas varat meklēt Dabas aizsardzībaspārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv sadaļā «Vides izglītība».Kontaktpersona – Aija Pendere: tālrunis 29149365,e-pasts: aija.pendere@daba.gov.lvVIDES VĒSTIS 13ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABA<strong>2014</strong>. GADA DABAS SIMBOLIGada koks – parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanumZirga gadā lieliska iespēja vērst uzmanību uz to, ka mūsu tik labi pazīstamā koku suganemaz nav vietējā – tās īstā dzimtene ir Dienvideiropā. Tāpat droši vien daudziem bez atbildessavulaik palicis jautājums, kāpēc ir tā pirmā vārda daļa «zirg...»? Izrādās, atšķirībāno īstās kastaņas, zirgkastaņas sēklas izsenis izmantotas zirgu barībai.Un, ja vēl kādam nav skaidrs, kāpēc vasaras otrajā pusē zirgkastaņas lapas mēdz būtklātas brūniem plankumiem, to arī var paskaidrot – vainīgs tauriņš, zirgkastaņu mīnējošākode Cameraria ohridella, kuras kāpuri barojas lapu iekšpusē. Lielu ļaunumu tie nenodara,skāde drīzāk ir vizuāla.Gada augs – laksis Allium ursinumPretstatā Gada kokam, Gada augs gan ir vietējā suga, taču ne tik bieži sastopams unievērots, lai arī Kurzemē vietām ir tīri plašas lakšu audzes. Meklējams dabiskos platlapjumežos un krūmājos upju ielejās. Lapas tam līdzīgas maijpuķītēm, bet nekļūdīgi laksi varpazīt ziedu baltuma laikā maija beigās un jūnija sākumā, kad tie smaržo pa gabalu – pēcķiplokiem. Lāčiem un meža cūkām – liels gardums. Varētu būt gardums arī cilvēkiem, tačuaugs ir īpaši aizsargājams, tāpēc neplūc, negriez, neroc un citādi nebojā šo interesantosavvaļas sīpolaugu! Vasaras otrajā pusē lapas nonīkst un laksis nav vairs atrodams.Ja izdodas Gada augu redzēt – ziņo par to portālā dabasdati.lv!Foto: Julita Kluša Foto: Julita KlušaGada gliemis – liellūpas vīngliemezisIsognomostoma isognomostomosPlatlapju mežos var meklēt arī vēl retāku sugu – gliemezi ar viegli atšķiramām pazīmēm, –tā čaulu klāj matiņi, bet ap čaulas atveri apliekusies liela, balta lūpa ar asu malu. Liellūpasvīngliemezis līdz šim atrasts tikai dabas parka «Daugavas loki» gravās un arī tur tikai trīsreizes. Varbūt, daudziem meklējot, izdodas atrast vēl?Gada kukainis – Mannerheima īsspārnis Oxyporus mannerheimiiKurš gan nav redzējis vecas baravikas, tādas, kuras jau par vecu un tārpainu, lai liktugrozā? Izrādās, <strong>2014</strong>. gadā arī tādām vērts pievērst īpašu uzmanību, jo šādas vecas sēnesvarētu būt laba ēdnīca Gada kukainim. Tad tik jāskatās, vai sēnē nav izgrauztas lielastumšas ejas, un varbūt skatāms arī pats grauzējs – gandrīz 1 cm lielais, pilnībā melnaiskukainis ar iespaidīgo galvu ķermeņa platumā un milzīgiem žokļiem. Un, ja ir, – ziņodabasdati.lv vai nosūti ziņu biedrībai uz e-pastiem: kristaps.vilks@lu.lv un raimonds.cibulskis@biology.lv, jo pagaidām šis kukainis ievērots pat mazāk nekā 10 vietās – Rīgas,Jelgavas, Gulbenes, Daugavpils apkārtnē, bet tam vajadzētu būt sastopamam biežāk! Kukainissastopams kritalām un sēnēm bagātos mežos un apdzīvo ne tikai baravikas – arībērzu bekas, retāk – piepes.Foto: Kristaps VilksVIDES VĒSTIS14 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAFoto: Edgars MūkinsGada sēne – dzīslkāta beka Boletus projectellusBet, ja neizdodas atrast baraviku ar pareizo kukaini, varmeklēt beku bez kukaiņa, toties ar izteiktām dzīslām uzkātiņa un sarkanīgi brūnu cepurīti, kam virsmiziņa stiepjaspāri malai. Taču arī šo sēni labāk grozā nelikt, jo, lai arīēdama, tā varētu būt reti sastopama – kā jau Ziemeļamerikassuga, kas pirmoreiz Latvijā konstatēta tikai 2013. gadaseptembrī, Dabas muzeja sēņu izstādes laikā, kad tāduuz izstādi atnesa vairāki apmeklētāji. Latvijā šī sēne atrastatikai piejūras kāpu zonā. Ja izdodas sēni redzēt unnofotografēt, ziņo dabasdati.lv – interesanti taču, vai 2013.gada atklājums sastopams arī <strong>2014</strong>. gadā!Foto: Julita KlušaGada bezmugurkaulnieks – parastā jūraszīle Balanus improvisusSavukārt pašā jūrmalā var meklēt vairs ne tik reti sastopamu Gada simbolu – jūraszīli.Izskatā ārkārtīgi neparasts vēžveidīgais – sprogkājvēzis, kas atgādina apdrupušu zobu.Tādus nereti var novērot barā, redzēti gan uz aļģēm, gan akmeņiem, koka gabaliem,laivām un akmeņogļu gabaliem, pat uz plastmasas pudeles. Interesants ir arī fakts, kajūraszīles spēj pašas sevi apaugļot, taču var arī izvirzīt savam ķermeņa izmēram neparastigaru vīrišķo dzimumorgānu, ar ko aizsniegt līdzās esošās, taču praktiski nekustīgāsjūraszīles.Arī par jūraszīļu novērojumiem aicināti ziņot dabasdati.lv vai informējot Entomoloģijasbiedrību pa e-pastu: ruta.abaja@lu.lv.Foto: Velga VītolaGada dzīvnieks – pelēkais vilks Canis lupusLai arī vilks ir it kā zināms dzīvnieks (Latvijā to varētu būt pāris simtu), lielākoties cilvēkito redzējuši tikai attēlos, jo vilks ir īpaši piesardzīgs, par kādu kļuvis biežo tā medībudēļ, tādēļ laikus pazūd no redzamības loka. Par vilka klātbūtni var spriest pēc pēdu nospiedumiem,ekskrementiem, gaudošanas. Cilvēkam uzbrūk tikai ar trakumsērgu slimivilki, taču šādu gadījumu ir ļoti maz.Foto: upes.lvGada ģeoloģiskais objekts – Korkuļu ūdensrijējsSēlijā tek interesanta maza upīte Korkule (kartēs atzīmēta arī kā Dešupe), kas netālu noPļaviņu HES ūdenskrātuves dambja it kā pazūd, līdz kādai citai upei īsti nemaz netiekot,jo stāvajās gravās vairāki ūdensrijēji to pamazām aprij. Tomēr pavisam upes ūdeņi zemēnepazūd – ir arī izteka avotu veidā pie lielākas upes ar plašāku un dziļāku ieleju. Īpašospavasara sniega kušanas apstākļos, ne katru gadu, gadās, ka ūdens esot tik daudz, ka tasno pazemes nākot ārā līdzīgi geizeriem.Sagatavoja: Julita KlušaVIDES VĒSTIS 15ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAViesturs Ķerus,Latvijas Ornitoloģijas biedrībaZīmējums: Ēriks Tempelfelds«...BET PAR PUPUĶIEM ES ŠO TO ZINU GAN» 1Pirms desmit gadiem «Vides Vēstīs» tika publicēts viens no maniempirmajiem rakstiem par pupuķi («Pupuķis – sengrieķu valdnieks undārzkopju draugs»; «Vides Vēstis» Nr. 5./6., 2004), kas, izrādās, bijisarī viens no lietderīgākajiem – joprojām saņemu ziņas par pupuķanovērojumiem no cilvēkiem, kas toreiz šo rakstu izlasīja un uzzināja,ka ornitologi aicina ziņot par jebkuru šā putna novērojumu. Toreiz,atbildot uz jautājumu, kas zināms par pupuķiem Latvijā, rakstīju:«Uz šo jautājumu atbildēt ir ļoti viegli – zināms nav gandrīz nekas.»Darbu ar pupuķiem, lielākoties gan vaļasprieka līmenī, esmuturpinājis, un šobrīd par Latvijas pupuķiem zināms jau krietnivairāk. Bet šis ir īpašs gads gan man, gan pupuķim, jo LatvijasOrnitoloģijas biedrība iecēlusi to <strong>2014</strong>. gada putna godā.Interneta komentāros jau esam saņēmuši uzslavas par smalko humoru,pirmajā Latvijas gadā ar eiro Gada putna godā ieceļot... badadzeguzi, bet varu atzīties, ka šāds joks mums nebija ne prātā, unes joprojām uzskatu, ka mūsu senči kaut ko ir pārpratuši, piešķirotpupuķim tik drūmu nosaukumu. Tomēr šogad, atšķirībā novairākiem iepriekšējiem, Gada putna izvēles pamatā nav arī kādsbēdīgs stāsts vai dabas aizsardzības problēma, ko mēs mēģinātuaktualizēt.Taču tagad – par visu pēc kārtas: ko esam uzzinājuši par pupuķiempēdējo desmit gadu laikā, kā pupuķiem Latvijā klājas, un kāpēcbada dzeguze galu galā ir šā gada putns.Kur dzīvo pupuķi?Savulaik par pupuķi «Vides Vēstīm» rakstīju tādēļ, laimudinātu iedzīvotājus sniegt ziņas par šo putnu, jo manabakalaura darba mērķis bija noskaidrot pupuķu skaituun izplatību Latvijā. Kāds mans kolēģis skeptiski bilda,ka esmu izvēlējies nepareizo sugu. Suga izrādījās ļotipareiza – iedzīvotāji ar prieku ziņoja par savā dārzā vaicitviet novērotiem pupuķiem un turpina ziņot joprojām.2000.–2004. gadā projekta «Latvijas ligzdojošo putnu atlants»ietvaros ornitologi apsekoja Latvijas teritoriju, lainoskaidrotu visu šeit ligzdojošo putnu sugu izplatību,bet no kopējā informācijas apjoma aptuveni puse ziņupar pupuķi tika saņemtas no iedzīvotājiem, kas nebijaiesaistīti atlanta tapšanā.Ligzdojošo putnu atlanta vajadzībām savāktā informācijaļāva iezīmēt pupuķu izplatību Latvijā. Lai gan šis putnsreti sastopams visā Latvijā, skaidri saskatāma izplatībaskoncentrēšanās Rīgas apkārtnē – teritorijā no Jūrmalaslīdz Baložiem un līdz Zvejniekciemam. Iemesli šādai ainaivarētu būt dažādi, bet pagaidām nopietni izpētījis nees-1 Nedaudz pārfrāzēts izteikums «Es zinu tikai to, ka nezinu neko, bet parerotiku es šo to zinu gan», kuru reizēm piedēvē Sokrātam. Skaidrs, kaSokrāts neko tādu nav teicis, bet teiciens vienalga jauks.VIDES VĒSTIS16 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAJāpiebilst, ka viens no līdzekļiem, ko izmantoju, lai atrastupupuķus, bija t.s. provocēšana – dziesmas ierakstaatskaņošana. Metode izrādījās sekmīga, un par to tapamans pirmais un līdz šim vienīgais zinātniskais rakstspar pupuķu tēmu – «Pupuķu Upupa epops konstatēšanaar provocēšanas metodi Latvijas apstākļos: pirmaisnovērtējums» (raksts angļu valodā publicēts žurnālā«Latvijas Universitātes Raksti. Bioloģija»). Lai gan rakstiņšir samērā īss un noteikti nav lepošanās vērts, tajāaprakstītajai metodei izrādījās būtiska nozīme notikumuturpmākā attīstībā.Militārie pupuķiPupuķu izplatība Latvijā 2000.–2004. gadā (dati no «Latvijasligzdojošo putnu atlanta»). Jo tumšāks kvadrātiņš, jo lielāka iespēja,ka šajā vietā pupuķis ligzdo.mu nevienu no tiem. Pirmkārt, tā paša bakalaura darbaietvaros noskaidroju, ka Latvijas pupuķu iecienītākaisligzdošanas biotops ir mazdārziņi, un Rīgas apkārtnētādu ir ne mazums. Pupuķim, kurš barību meklē uz zemesun tāpēc izvēlas barības meklējumiem vietas ar īsu vairetu veģetāciju, bet ligzdo dažādos caurumos, ainava aruzrušinātām dobēm un mauriņiem, dažādu izmēru putnubūriem un šķirbainām mājelēm ir gandrīz ideāla dzīvotne.Bet dārzi ir dzīvesvieta ne tikai pupuķim. Tur mīt arī viensno iecienītākajiem tā barības objektiem – zemesvēzis.Savulaik, kad zemesvēzis bija Gada kukainis, entomologikartē iezīmēja šā kukaiņa sastapšanas vietas, un toizplatība atgādināja pupuķa izplatības karti.Strādājot pie ligzdojošo putnu atlanta, interesi izraisījavēl kāda ļoti īpaša vieta – Ādažu militārais poligons.Foto: Viesturs ĶerusSavukārt, mēģinot aplēst Latvijā ligzdojošo pupuķu skaitu,nonācu līdz vērtējumam, ka tie varētu būt 150–260pāru, kas būtībā atbilst iepriekšējam vērtējumam 100–300 pāru, tikai ir mazliet precīzāks. Tātad nav pamatadomāt, ka pupuķu skaits Latvijā kopš 20. gadsimta 80. gadiembūtu gājis mazumā, tomēr arī šķietamā izplatībaspalielināšanās, visticamāk, skaidrojama ar iedzīvotājuaktivitāti, ziņojot par novērotajiem pupuķiem, nevis patiesuizplatības pieaugumu.Tāds izskatījās pirmais Ādažu poligonā izvietotais pupuķubūris. Konstrukcija bija izgatavošanai neērta, būra novietojums– nepareizs, stiprinājums – nedrošs. Bet pētījums Ādažosbija sācies.Foto: Viesturs ĶerusTipiska pupuķu dzīvotne – mazdārziņi Rīgas pievārtē.Tāpat kā dārziņi, arī poligons pupuķiem nodrošina izcilasbarošanās un ligzdošanas vietas – plašus smilšainus klajumus,kur vairāk nekā astoņdesmit gadu kukaiņi navindēti ar pesticīdiem, un dažādas ēkas, drupas un citasbetona un ķieģeļu konstrukcijas. Pēc dabas drauga unsmilšu krupju pētnieka Arņa Bērziņa ierosinājuma unVIDES VĒSTIS 17ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAar Aizsardzības ministrijas finansiālu atbalstu 2006. gadā Ādažupoligonā izvietojām eksperimentālus būrus pupuķu ligzdošanai.Būru konstrukcijas pamatā bija pupuķu būri, kādus izmantopētījumos bijušajos militārajos poligonos Vācijā, bet, lai toizgatavošana būtu ērtāka, tie tika vienkāršoti.apstiprināja – Garkalnes apkārtnē atrasta perējam mātīte,kas vienu perējumu jau bija sekmīgi izvedusi. Lai gansīkākas šā stāsta detaļas nezinām, literatūrā atrodamāinformācija liecina, ka pupuķu mātītes nereti atstāj tēviņuparūpēties par mazuļiem, kas tikko atstājuši ligzdu, unaiziet pie cita, lai ķertos pie otrā perējuma.Foto: Viesturs ĶerusKā es kļuvu par gredzenotājuVeicot putnu pētījumus, kuru ietvaros ietilpst arī būruapsekošana, parasti tiek apgredzenoti arī mazuļi. Tā esbeidzot kļuvu par putnu gredzenotāju (gredzenot gan manatļauts tikai pupuķus). Iedvesmojies no kolēģu veiktajiemzaļo vārnu pētījumiem, es izmantoju ne tikai tradicionālosalumīnija, bet arī krāsainos plastmasas gredzenus, kurukombinācijas ļauj putnu atpazīt, to nenoķerot.Parasti pupuķi neizmanto nekādu ligzdas izklājumu, tāpēc būros tiekiebērtas skaidas.Patīkams pārsteigums bija pupuķu apmešanās vienā no būriem jaupirmajā gadā. Mazāk patīkams bija šā perējuma un būra turpmākaisliktenis – nezināmu iemeslu dēļ aizgāja bojā visi mazuļi, bet vēlākarī pats būris. Tomēr galvenais bija noskaidrots – pupuķi būrosligzdo! Tālākie pētījumi ļāva kliedēt arī sākotnējās bažas, ka pirmāperējuma bojāejā varētu būt vainojams pats būris, t.i., mazuļupārkaršana, būrim atrodoties pilnīgi klajā vietā.Jāpiebilst, ka šā Aizsardzības ministrijas finansētā pētījuma ietvarosvienlaikus ar pupuķu būriem Ādažu poligonā tika izvietoti arī būrizaļajām vārnām. Tas ne tikai ļāva zaļo vārnu populācijai mazlietizplesties ziemeļu virzienā no Garkalnes mežiem, bet deva iespējupārliecināties par to, ka pupuķi nav ļoti izvēlīgi ligzdošanas vietasziņā un «pupuķu būris» acīmredzot vairāk ir putnu pētnieku nekāpašu pupuķu koncepcija. Ļoti virspusējs vērtējums liek domāt,ka pupuķis vienlīdz labprāt ligzdo gan sev, gan zaļajai vārnaiparedzētajā būrī. Šā aspekta zinātniska analīze gan vēl nav veikta.Arī citi novērojumi gan turpat Ādažu poligonā, gan citviet Latvijāliek domāt, ka pupuķi nav sevišķi izvēlīgi ligzdošanas vietas ziņā,tāpēc ir maz ticams, ka Latvijas populāciju ierobežotu piemērotuligzdošanas vietu trūkums, kā tas tiek uzsvērts attiecībā uz citāmdobumperētāju putnu sugām.Pateicoties gan pētījumiem Ādažu poligonā, gan tam, ka pupuķisāka aktīvi izmantot arī Garkalnes apkārtnē izliktos zaļo vārnubūrus (šobrīd pupuķi ir biežākie šo būru iemītnieki), esam ieguvušidaudz jaunu zināšanu par šo putnu ligzdošanu Latvijā, piemēram,par pupuķu ligzdošanas sezonu, kas, izrādās, ir krietni garāka,nekā sākotnēji domāts, proti, tā sākas aprīļa trešās dekādes vidūun turpinās līdz augusta pirmās dekādes beigām. Tas radīja aizdomas,ka arī tālajā ziemeļu zemē Latvijā pupuķiem varētu būtdivi perējumi gadā. Gredzenoto putnu kontrole šīs aizdomasŅemot vērā ierobežoto laiku, ko varēju veltīt savamvaļaspriekam, gredzenoju galvenokārt pupuķu mazuļus,pirms tie atstājuši ligzdu. Sākumā biju plānojis ķertpieaugušos pupuķu tēviņus ligzdošanas sezonas sākumā,lai iegūtu informāciju par šā putna teritorijas lielumu unteritoriālo uzvedību. Ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi arpupuķu provocēšanu, nolēmu putnu ķeršanā izmantot tābalss ierakstu. Zinot, ka kolēģis Aleksejs Kuročkins mēdzizgatavot putnu figūriņas no putuplasta, palūdzu sevpupuķi. Cerēju, ka šāda lellīte fokusēs putna uzbrukumušķietamajam iebrucējam, lai ķeramā pupuķa ceļā varētunolikt tīklu. Kopā ar savu gredzenošanas skolotāju AigaruKalvānu pārliecinājāmies, ka šī metode strādā, bet, kā jauminēju, pieaugušo putnu ķeršanai galu galā metu mieruun pievērsos tikai mazuļu gredzenošanai.Starptautiskā sadarbība2012. gada augustā saņēmu vēstuli e-pastā no ŠveicesOrnitoloģijas institūta doktorantūras studenta Rina vanFoto: Ieva MārdegaŠī ir simboliska fotogrāfija. Tieši militāro treniņu dēļ Ādažu poligonsir kļuvis par vienu no labākajām pupuķu ligzdošanas vietāmLatvijā. Var teikt, ka karavīri ir izauklējuši šo pupuķu mazuli.VIDES VĒSTIS18 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAVejka, kurš internetā bija atradis manu rakstu par pupuķuprovocēšanu. Tā, uzzinājis, ka pupuķus pēta arī Latvijā,viņš aicināja mani sadarboties. Šveicē tiek pētīta pupuķumigrācija, un Rins gribēja vērst šo pētījumu plašumā, sadarbojotiesar pupuķu pētniekiem citās valstīs. Latvijaspupuķu populācija ir interesanta ar to, ka atrodas gandrīzuz pupuķu izplatības areāla pašas ziemeļu robežas.Pētījuma ideja bija noskaidrot pupuķu ceļu uz ziemošanasvietām un izpētīt, vai šiem ceļiem ir saistība ar pupuķugēniem.Pupuķis ir mazs, tāpēc tam uz muguras nevar uzliktsatelītraidītāju kā, piemēram, melnajam stārķim. Mazuputnu migrācijas ceļu noskaidrošanai šobrīd izmantoģeolokatorus – mazas ierīcītes, kas reģistrē gaismasintensitāti un diennakts laiku. Izmantojot ģeolokatorāuzkrāto informāciju, var aprēķināt aptuvenas koordinātas(dienas garums liecina par ģeogrāfisko platumu, betdienas vidus – ģeogrāfisko garumu). Ģeolokators nekoneraida, tāpēc, lai informāciju iegūtu, putns ir vēlreizjānoķer un ierīce jānoņem. Zināmas bažas man radījanepieciešamība ņemt putnu DNS paraugus. Tā kā manapieredze rīkoties ar putniem rokās ir tikai dažus gadusilga un vienkārši nevēlējos arī putnam darīt pāri, doma parasins paraugu ņemšanu nešķita pārāk vilinoša. Galu galāRins piedāvāja izmantot metodi, ko esmu redzējis tikaiizmeklēšanas seriālos televīzijā, proti, siekalu parauguņemšanu. Pupuķu ķeršanai izmantojām jau pārbaudītometodi – dziesmas ierakstu un putna figūriņu. Ar Rina unpašmāju kolēģu Aigara Kalvāna un Kaspara Funta palīdzībupagājušajā sezonā ar ģeolokatoriem aprīkojām 19pupuķus. Putnus ķērām Ādažu poligonā, kā arī Garkalnesun Baložu apkārtnē. Šogad ceram kādu no pupuķiem atkaldabūt rokā un iegūt datus, ko tas ievācis ceļā uz Āfriku unatpakaļ.Pupuķis – <strong>2014</strong>. gada putnsKādēļ pēc desmit gadu pētījumiem pupuķis beidzot kļuvispar Gada putnu? Tā kā šogad paredzēti vairāki pupuķimveltīti pasākumi, kas, protams, notiktu arī bez Gada putnaakcijas, bija labs iemesls šim titulam izvirzīt tieši pupuķi.Pirmkārt, kā jau minēju, mēs ceram uz pagājušajā gadāar ģeolokatoriem aprīkoto pupuķu atgriešanos. Skaidrs,ka visus 19 putnus rokā nedabūsim, bet pat daži putniļaus mums iegūt vērtīgu informāciju par Latvijas pupuķuziemošanas vietām un ceļu uz tām. Otrkārt, Ādažupoligonā drošības apsvērumu dēļ paredzēts novākt lielākodaļu ēku un drupu, ko putni izmanto ligzdošanai. Lai no tāneciestu Ādažu pupuķu populācija, Aizsardzības ministrijapapildinājusi pupuķu būru piedāvājumu, kas šogad dosjaunu elpu poligonā notiekošajiem pupuķu pētījumiem,jo pārbaudīt būrus ir drošāk un vienkāršāk nekā drupas.Treškārt, Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošais Valstsaizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs šogaduzsāk Eiropas Savienības LIFE+ programmas finansētuPirmais pupuķu perējums, kas tika sekmīgi izvests no Ādažupoligonā izvietotajiem pupuķu būriem.projektu «Īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībasstāvokļa uzlabošana Natura 2000 teritorijā «Ādaži»», unšajā projektā piedalās arī Latvijas Ornitoloģijas biedrība.Lai gan pupuķis nav īpaši aizsargājama suga EiropasSavienības mērogā un tāpēc nav viena no projekta mērķasugām, tomēr tas neapšaubāmi iegūs no plānotajiembiotopu apsaimniekošanas pasākumiem. Savukārt projektsnoteikti iegūs no tik populāras sugas sastopamībasapsaimniekotajā teritorijā. Ne velti pupuķa siluets rotāprojekta emblēmu, un arī šogad projektā organizētaisatvērto durvju dienu pasākums tiks veltīts pupuķim.Tomēr akcijas «Gada putns» neatņemama sastāvdaļa irsabiedrības līdzdalība. Tādēļ lūgums, ko izteicu pirms desmitgadiem, joprojām ir aktuāls: lūdzu, ziņojiet par ikvienunovērotu pupuķi! Īpaši priecīgs būšu saņemt ziņas parpupuķu ligzdošanas vietām, tomēr svarīgs un interesants irkatrs novērojums. Vislabāk, ja savu novērojumu reģistrēsitportālā www.dabasdati.lv, bet varat rakstīt arī uz e-pastaadresi viesturs@lob.lv vai sūtīt vēstuli pa pastu: LatvijasOrnitoloģijas biedrība, a.k. 105, Rīga, LV-1046.Paldies!Ir ļoti daudz cilvēku, kas man šo gadu laikā ir palīdzējušipupuķu pētījumos. Lai nejauši kādu neaizmirstu un neapvainotu,vārdā visus nesaukšu, bet paldies jums visiem!Tomēr ir divi cilvēki, kurus es nevaru nenosaukt vārdā.Pirmkārt, lielu pateicību parādā esmu zaļo vārnu pētniekamEdmundam Račinskim par to, ka viņš neuzskatīja, ka esmuizvēlējies nepareizo sugu, un bija ar mieru kļūt par manakursa darba un bakalaura darba vadītāju. Paldies jāsaka arīaizsaulē priekšlaikus aizgājušajam Arnim Bērziņam. Viņšbija autors gan idejai par pupuķu būru izvietošanu Ādažupoligonā, gan pirmajiem būriem.Foto: Viesturs ĶerusVIDES VĒSTIS 19ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIESAM IZĒDUŠI JŪRAS UN OKEĀNUSMēs nereti dzīvojam tā, it kā jūras un okeāni, kā arīviena no lielākajām bagātībām, ko tie dāvā, t.i., zivis,būtu neizsmeļami. Taču pēdējās desmitgadēs, kad turienāk arvien vairāk un daudz jaudīgāki zvejas kuģi, zivjuresursi strauji samazinās. Šobrīd katru gadu no jūrāmun okeāniem izzvejo aptuveni 80 miljonus tonnu zivju.2011. gadā pasaules kopējā nozvejotā produkcija bija78,9 miljoni tonnu un vēl aptuveni 11,5 miljoni savvaļaszivju tonnu, kas nozvejotas iekšējos ūdeņos (ANOPārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, 2012).Salīdzinājumam: 50. gados okeānos un jūrās nozvejojaaptuveni 20 miljonus tonnu; 70. gados – aptuveni 60 miljonus;90. gados – līdz pat 90 miljoniem tonnu gadā.nozare (t.sk. akvakultūras) nodrošina darbavietas un iztikuaptuveni 660–820 miljoniem cilvēku visā pasaulē.Tie ir ne tikai zvejnieki, bet arī pārstrādes, iepakošanas,transportēšanas, izplatīšanas un tirdzniecības jomāstrādājošie. Tās ir darbavietas aptuveni 10–12 % pasaulesiedzīvotāju. Ja vēlamies saglabāt to, ko vēl ir iespējamssaglabāt, tostarp – darbavietas zvejniekiem, atsevišķuzivju sugu zveja un patēriņš uz laiku ir jāsamazina vaipat pilnībā jāpārtrauc, lai zivju resursi spētu atjaunoties.Ja domājat, ka mūsu, patērētāju, loma šajā procesā navsvarīga, jūs kļūdāties – mainot zivju lietošanas paradumusjeb balsojot ar savu maku, mēs varam mainīt arī zvejastendences.ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)aprēķinājusi, ka 52 % no pasaules zivju resursiem ir izmantotipilnā apjomā, bet vēl 28 % – pārzvejoti un ievērojamisamazinājušies. Arī lielākā daļa visvairāk zvejoto 10 zivjusugu populāciju, kas veido aptuveni 30 % no pasauleskopējās zivju nozvejas, ir izmantoti pilnā apjomā vaipārzvejoti. Pasaules zivju resursu pētījumā, ko iniciējusiFAO, tiek prognozēts – ja pašreizējās zvejniecības un zivjupatēriņa tendences nemainīsies, rūpniecisko zivju sugasokeānos būs izzudušas jau pēc 35 gadiem!Paradoksāli, bet šobrīd lielāka un jaudīgāka zvejas flotedzenas pēc arvien mazāka zivju daudzuma. Nevar noliegt,ka zivis ir nozīmīgs olbaltumvielu, D vitamīna un dažādu organismamnepieciešamu minerālvielu avots. ZvejniecībasZvejas tendences jāmainaZivis ēst nav slikti, bet svarīgi ir zināt, kādas zivisizvēlēties. Tieši tāpēc Pasaules Dabas fonds ir izveidojisikvienam pieejamu Zivju gidu. Tajā sniegta informācijapar lielāko daļu Latvijā nopērkamo populārāko zivjusugu. Tās apzīmētas atšķirīgās krāsās: zaļā nozīmē «Ēdietuz veselību!», dzeltenā – «Uzmanīgi! Painteresējieties unpadomājiet!», bet sarkanā – «Nepērciet!». Vadoties pēcšajā brošūriņā ievietotās informācijas, ikviens atbildīgspatērētājs var piedalīties zivju resursu saglabāšanā unveicināt likumīgu un resursus saudzējošu zvejniecību, tajāpašā laikā priecājoties par zivju daudzveidību gan jūrās,gan savās maltītēs. Zivju gids pieejams Pasaules Dabasfonda mājaslapā www.pdf.lv.VIDES VĒSTIS20 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIDažas no Zivju gida rekomendācijāmĒd droši:karpas;stores;mencas, kas nozvejotas pie Latvijas krastiem vai pārējā Baltijasjūras austrumu daļā;saidas;Baltijas brētliņas (jeb tā sauktās šprotes vai ķilavas);siļķes un reņģes;skumbrijas, kas zvejotas Atlantijas okeāna ziemeļrietumos;mīdijas.Nepērciet:zuti;doradu jeb zeltaino jūraskarūsu;zilo un dzeltenspuru tunzivi;jūrasvelnu;haizivis un rajas;Atlantijas lielgalvi;pangasiju (kurai nav ASC vai cita ekomarķējuma).Padomājiet un izpētiet rekomendācijas Zivju gidā:hekam;paltusam;tunzivīm;lašiem;tilapijām.Ieteikumi, izvēloties zivis• Pievērsiet uzmanību tam, kur zivis vai citas jūras veltesaudzētas vai nozvejotas.• Nepērciet mazas zivis! Ir ļoti svarīgi ļaut zivij pirmsnozvejošanas vismaz vienu reizi iznārstot. Ja pērkat jaunu,mazu zivi, visticamāk, tā vēl nebūs ne reizi nārstojusi.• Pamēģiniet ko jaunu! Pērciet dažādas zivis, tādā veidāļaujot atgūties iecienītākajām un visvairāk nozvejotajāmzivīm – piemēram, tunzivīm.• Izvairieties no dziļos ūdeņos mītošu zivju iegādes! Šīszivis aug lēni, tāpēc to resursu atjaunošanās process ir ilgs,tās ir īpaši jutīgas pret pārzveju, bet pati zveja tiek nepietiekamiregulēta.• Nepērciet zivis, kas iekļautas nacionālajās Sarkanajāsgrāmatās un IUCN (Starptautiskā dabas aizsardzības savienība)Starptautiskajā Sarkanajā grāmatā!• Izvēlieties vietējo sugu zivis, kuru resursi ir bagātīgi!Tādā veidā atbalstīsit vietējos uzņēmējus, savukārt zivis būssvaigākas un kvalitatīvākas.• Jautājiet pārdevējiem! Pat tad, ja nesaņemsit atbildes,jūsu jautājumi var mudināt zivsaimniecības vai tirdzniecībaspārstāvjus interesēties par zivju izcelsmi un uz veikaliempiegādāt vairāk to zivju sugu, kuru eksistence nav apdraudēta,bet zveja tiek īstenota ar zivju resursu ilgtspēju nodrošinošāmmetodēm.• Pirms iegādājaties zivis, ieskatieties Zivju gidā. Centietiesneiegādāties zivis no sarkanā saraksta.Zivju gids ir veidots, izmantojot precīzumetodoloģiju; to veido zinātnieki un eksperti,ņemot vērā oficiālos pētījumus, kas par konkrētosugu pieejami. Tiek ņemti vērā vairāki aspekti,piemēram, populācijas stāvoklis un zvejas ietekmeuz apkārtējo vidi. Rekomendācijas parasti tiek veidotasreizi gadā vai reizi divos gados. Šādi Zivjugidi ir īpaši populāri Skandināvijas valstīs, kurar patērētāju atbalstu ir panākts, ka daudzos nolielākajiem veikaliem un zināmākajiem restorāniemsarkanā saraksta zivis vairs netiek tirgotas. Zivjugidu popularitāte pieaug arī citās Eiropas un Āzijasvalstīs.MSC marķējumsVides aizsardzības marķējumi sniedzpatērētājiem informāciju par to, kā viņu izvēleietekmē vidi, kā arī rosina izvēlēties produktus,kuru ražošana ir videi mazāk kaitīga. Šobrīdpasaulē visvairāk izplatīta zivju un jūras velšumarķēšanas sistēma MSC (Marine StewardshipCouncil). MSC marķējums norāda, kurā vietā unkādā veidā zivs ir nozvejota, un garantē to, kazvejas laikā nodarīts minimāls kaitējums dabai.Ar šo zīmi marķēti zivju produkti šobrīdLatvijā nav plaši pieejami, tomēr to daudzumsnākotnē varētu palielināties. Tas lielā mērāatkarīgs no mums, patērētajiem.Vai zinājāt, ka...• Vairāk nekā puse Latvijā nopērkamo zivjutiek importētas.• Zvejas rīki, ko jūrā pazaudējuši zvejnieki,turpina «zvejot» – tajos iekļūst zivis, jūrasputni, roņi. Šādi tīkli kļūst par savdabīgiemzemūdens rēgiem.• Pasaulē katru gadu nozvejo aptuveni 7,3miljonus tonnu «nevēlamā» loma – gan zivis,gan citus jūras dzīvniekus. Tie parasti tieknedzīvi izmesti atpakaļ jūrā, lai izvairītosno soda par nelaikā nozvejotu vai neatļautulomu.• Aptuveni ceturto daļu pasaulē nozvejotozivju un jūras velšu apjoma lieto zivju eļļasun zivju miltu ražošanai, kas galvenokārt tiekizmantoti dzīvnieku un audzētavās audzētozivju barībai.Dārta Treija, PDFRakstā izmantota informācija no Zivju gida (2013) unFAO Pasaules zivsaimniecības un akvakultūras pārskata(pieejams: http://ej.uz/FAO2012)VIDES VĒSTIS 21ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPEDr. sc. ing. Jana SimanovskaMŪSUENDOKRĪNĀSISTĒMABRIESMĀSViena no kaitīgākajām ķīmiski sintezētajām vielām cilvēcesvēsturē, iespējams, ir DDT (dihlordifeniltrihloretāns), kurainsekticīdo īpašību atklājējam P. H. Milleram 1948. gadāpiešķīra Nobela prēmiju. Tas, ka šī viela ir kancerogēna,stabila, uzkrājas vidē un dzīvajos organismos, izplatāsbarības ķēdē, zināms jau sen, taču šobrīd konstatēta vēlviena nelāga tās īpašība, proti, DDT ir endokrīno sistēmutraucējoša viela. Tolaik, kad DDT sāka plaši izmantot,speciālisti vērtēja tikai to, cik liela šīs vielas deva izraisaakūtu saindēšanos. Tā kā DDT akūtais toksiskumscilvēkiem bija neliels, to ar aizrautību izmantoja nevēlamukukaiņu iznīcināšanā. Pārējās šīs vielas nevēlamās īpašībastika atklātas krietni vēlāk – pētot iemeslus, kādēļ aizvienbiežāk rodas dažādas vides problēmas, un izrādījās, ka tāsizraisa DDT pārmērīgā kaisīšana uz laukiem. Pagāja gadudesmiti, līdz tika iegūti pietiekami pamatoti pierādījumitam, ka, piemēram, zivjērgļu izmiršanā vainojams tiešiDDT, kura ietekmē samazinās olas čaumalas biezumsun putni vairs nespēja izperēt mazuļus. Savukārt putnosDDT nonāca, uzkrājoties barības ķēdē: laukos un mežosizkaisītā viela ieskalojās upju un vēlāk arī jūras ūdeņos,tālāk tā uzkrājās zivīs, kuras savukārt ēda zivjērgļi.Tādējādi DDT radīja nopietnus traucējumus zivjērgļumātīšu endokrīnajā sistēmā, izjaucot hormonālo līdzsvaru.Par vienu no aizmetņiem aktīvai vides aizsardzībaskustībai visā pasaulē uzskata bioloģes Reičelas Kārsonesgrāmatu «Klusais pavasaris» (Silent Spring, 1962), kasbrīdināja tieši par DDT un citu pesticīdu ilgtermiņaietekmi uz vidi. Grāmatas autori kritizēja, saucot pat par«traku sievišķi», tomēr izrādījās, ka viņai ir taisnība. Viņapirmā izteica aizdomas par to, ka putnu bojāeja varētubūt saistīta ar DDT, taču sākotnēji tika apstrīdēta. Viņasteikto kategoriski noraidīja kā minējumu bez pamatotiemzinātniskiem pierādījumiem. Līdzīga situācija bija arī arendokrīno sistēmu traucējošām jeb noārdošām vielāmjeb EDS (angl. endocrine disrupting substances). Pagājušāgadsimta deviņdesmitajos gados, parādoties arvien jauniempierādījumiem par sintētisko ķīmisko vielu ietekmiuz cilvēku un dzīvnieku endokrīno sistēmu, aktivizējāsarī diskusija par šo vielu ierobežošanu un kontroli. Šajāsakarā jāpiemin vēl viena grāmata – «Mūsu nozagtānākotne» (Our stolen future, 1996), kuras ievadvārduautors ir toreizējais ASV viceprezidents Alans Gors.Grāmatas autori jau tolaik brīdināja par sintētisko vielunelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka endokrīno sistēmu, kā arīreproduktīvo veselību. Tomēr vēl 2002. gadā starptautiskazinātnieku grupa sprieda, ka pierādījumi par šo vielusaistību ar cilvēku saslimšanu pieaugumu un bioloģiskāsdaudzveidības samazināšanos ir netieši, bet cēloņsakarībusaikne ir nepietiekami pierādīta. Tomēr 2012. gadā izdotaisPasaules Veselības organizācijas (WHO) un ApvienoNāciju Organizācijas Vides programmas (UNEP) kopsavilkumspar endokrīno sistēmu traucējošām vielām (State ofthe science of endocrine disrupting chemicals, 2012) brīdina:pētījumi ir pārliecinoši, liecības par EDS kaitīgumu ir pamatotas,un secinājumi ir ļoti nepatīkami. Pētījumi rāda,ka reproduktīvās sistēmas un imūnsistēmas traucējumu,sirds un asinsvadu saslimšanas, neirodeģeneratīvās Alcheimeraun Pārkinsona slimības, uzmanības deficīta sindroma,astmas, diabēta gadījumu skaits aizvien pieaug,un ir skaidrs, ka endokrīno sistēmu traucējošās vielasveicina šo slimību attīstību. Priecē, ka reģionos, kur aizliegtslietot, piemēram, DDT, polihlorētos bifenilus, tributilalvu,atjaunojas no izmiršanas paglābtās putnu, zīdītājuun molusku populācijas. Tomēr dzīvnieku sugu skaits visāpasaulē vēl arvien turpina strauji samazināties, un DDTvēl arvien izmanto malārijas apkarošanai Āfrikā. Ornitologibrīdina, ka tas kaitē arī tur ziemojošajiem Latvijasmelnajiem stārķiem.Apjukuši hormoni maitā dzīviSarežģīto un komplekso endokrīno sistēmu veidoendokrīnie jeb iekšējās sekrēcijas dziedzeri (skat. attēlu),kas izdala hormonus, un hormonu receptori jeb uztvērējipārējos ķermeņa orgānos, kas saņem «ziņu» no hormonaun dod pavēli atbilstošā orgāna rīcībai, tādējādi nodrošinotmijiedarbību starp nervu sistēmu un pārējiem orgāniem.Endokrīno dziedzeru izdalītie hormoni, visbiežāk peptīdiun steroīdi, nonāk asins plūsmā un ar tās palīdzību nokļūstorgānos un ietekmē vielmaiņu, imunitāti, vairošanās procesusun uzvedību. Piemēram, sievietes smadzenes dzemdībulaikā «dod pavēli» organismā izdalīties oksitocīnam, kasstimulē gan dzemdes darbību, gan piena izdalīšanos, ganarī mātes pieķeršanos jaundzimušajam.Ir divi veidi, kā kaitīgās vielas ietekmē endokrīno sistēmu:pirmkārt, to ķīmiskā uzbūve var atgādināt organisma dabiskoshormonus, tāpēc kaitīgās vielas saistās pie hormonureceptoriem, un organismam šķiet, ka hormonu līmenis iraugstāks, tāpēc arī seko atbilstoša pārējo orgānu rīcība. Citasendokrīno sistēmu traucējošās vielas iejaucas hormonuražošanas un transportēšanas procesā, mainot hormonukoncentrāciju asinīs, kas izsauc organisma tālāku reakciju.VIDES VĒSTIS22 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPEEpifīzeRegulē diennakts ritmu,miegainību, ķermeņatemperatūru.Hormoni: serotonīns,melatonīnsHipofīzeStimulē vairogdziedzera,virsnieru, sēklinieku,olnīcu, aizkuņģa u.c.dziedzeru darbību.Hormoni: tropīni(stimulējošie hormoni),to skaitā somatropīns(augšanas hormons)Aizkrūtes dziedzeris(bērniem)Regulē imūnsistēmasattīstību, kaulu augšanu.Hormoni: timozīniOlnīcas(sievietēm)Regulē attīstību, augšanu,vairošanos, imunitāti,pubertāti, uzvedībuHormoni: progesterons,estrogēni (estradiols)HipotalāmsRegulē endokrīno sistēmu,izdala hormonus, kas rosinahipofīzes darbību.Hormoni: oksitocīns,vasopresīns, dopamīns u.c.VairogdziedzerisRegulē vielmaiņu, enerģijaspatēriņa intensitāti.Hormoni: tiroīdie hormoniVirsnierudziedzeriRegulē vielmaiņu,uzvedību, ķermeņaatbildes reakciju stresasituācijāsHormoni: adrenalīns,kortizolsSēklinieki(vīriešiem)Regulē attīstību,augšanu,vairošanos,imunitāti, pubertāti,uzvedību.Hormoni: androgēni(testosterons),estradiols u.c.AizkuņģadziedzerisRegulē glikozes līmeniorganismā u.c.procesus.Hormoni: insulīns,glikagonsCilvēka endokrīnā sistēma. Svarīgākie endokrīnie dziedzeri, hormoni un to uzdevumi.Visspēcīgākā endokrīno sistēmu traucējošo vielu ietekmeir audu un orgānu veidošanās laikā, tāpēc īpaši jutīgs pretendokrīno sistēmu traucējošo vielu ietekmi ir embrijsmātes miesās un bērns, turklāt kaitīgā ietekme var izpaustiestikai pēc vairākiem gadiem.Fakti, kas uztrauc2012. gadā izdotajā Pasaules Veselības organizācijas(WHO) un Apvieno Nāciju organizācijas Vides programmas(UNEP) kopsavilkumā par endokrīno sistēmu traucējošajāmBisfenols AEstradiols (hormons)CHOH3HHOOHHOHHBisfenols A mijiedarbojas ar hormonu estradiolu un izjauc hormonālo līdzsvaru organismā.VIDES VĒSTIS 23ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPEvielām secināts, ka aizvien vairāk cilvēku skar saslimšanas, ko saistaar endokrīnās sistēmas traucējumiem:• lielai daļai jaunu vīriešu (līdz pat 40%) ir ļoti slikta spermaskvalitāte, kas samazina iespēju radīt bērnus;• aizvien vairāk jaundzimušo zēnu ir iedzimtas dzimumorgānukroplības, piemēram, sēklinieku nenoslīdēšana, urīnkanālaattīstības traucējumi;• pieaug problemātisku grūtniecību skaits, kas beidzas arpriekšlaicīgām dzemdībām vai samazinātu jaundzimušā svaru;• pēdējā desmitgadē ievērojami pieaudzis to bērnu skaits,ko skar ar vairogdziedzera saslimšanām saistītie uzvedības unmācīšanās traucējumi, uzmanības deficīta sindroma izplatība;• visā pasaulē ievērojami pieaugusi saslimstība arļaundabīgiem audzējiem (dzemdes gļotādas, prostatas,sēklinieku, vairogdziedzera audzēji), ko saista ar izmaiņāmendokrīnajā sistēmā. Īpaši satraucoša ir aizvien pieaugošābērnu saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, tomēr, pateicotiesmedicīnas attīstībai, ar šīm saslimšanām saistītā mirstība irsamazinājusies;• visās valstīs, kur veikti pētījumi, ir liecības par pārāk agrīnukrūšu dziedzeru attīstību meitenēm, kas palielina krūts vēžarisku;• pēdējos 40 gados visā pasaulē ievērojami pieaugusi cilvēkuaptaukošanās problēma (1,5 miljardiem pasaules iedzīvotājuir liekais svars) un 2. tipa diabēta izplatība (slimnieku skaitspieaudzis no 153 miljoniem 1980. gadā līdz 347 miljoniem2008. gadā).Tāpat ir pētījumi, kas dzīvnieku sugu izmiršanu saista ar endokrīnosistēmu traucējošo vielu sastopamību vidē.Endokrīno sistēmu traucējošo vielu ietekmipierādīt ir grūtiHormonu koncentrācija asinīs ir neliela, tāpēc hormonālo līdzsvaru varietekmēt arī niecīgas endokrīno sistēmu traucējošo vielu devas. Patiendokrīnā sistēma ir ļoti kompleksa un sarežģīta, tāpēc ir neiespējamiiepriekš precīzi paredzēt un modelēt, kā tieši pētītā viela ietekmēsendokrīno sistēmu, un nepietiek ar modernajiem in vitro testiemmēģenēs, nepieciešami arī pētījumi ar dzīvajiem organismiem.Lai pētītu ķīmisko vielu ietekmi uz endokrīno sistēmu, nepieciešamidaudzveidīgi testi vairākās pakāpēs, katrā atlasot iespējamiaizdomīgākās vielas. Katrs atsevišķs tests izmaksā ārkārtīgi dārgi –sākot no vairākiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 100 tūkstošiemeiro – un ilgst pat pusgadu. Daudzos testos dzīvnieki ir jānovēroilgstoši, lai saprastu, kā viņu tālāko attīstību un uzvedību ietekmēvecāku un paša saskarsme ar kaitīgo vielu gan mātes miesās, ganpēc dzimšanas un vēlākā periodā. Piemēram, nesen publicētāpētījumā par dioksīnu 1 un polihlorēto bifenilu 2 ietekmi uz bērnuseksuālo uzvedību zinātnieki noteica šo vielu klātbūtni mātesķermenī grūtniecības laikā un pienā un vēlāk, pēc 7 gadiem, lūdzašo bērnu vecākiem novērot, kādas ir bērna dzimumam raksturīgāsuzvedības īpatnības, piemēram, rotaļlietu izvēle, uzvedība, mīļākāsnodarbības. Izrādās, ka lielāka dioksīnu un polihlorēto bifenilukoncentrācija mātes organismā un mātes pienā ietekmē bērnuseksuālo uzvedību. Bet šādu secinājumu veikšanai zinātniekamVinnekem un viņa līdzstrādniekiem bija nepieciešami vairāknekā septiņi gadi!Endokrīno sistēmu traucējošo vielu izpēti apgrūtina arī tas, kaviena un tā pati viela var iejaukties dažādu hormonu darbībā,un saistība starp vielas devu un ietekmi nav lineāra, turklātdažādas piesārņojošās vielas mijiedarbojas cita ar citu unpastiprina vai maina savu iedarbību. Cilvēku veselību ietekmēdaudzi citi faktori, tāpēc ir grūti noteikt cēloņsakarību.Piemēram, aptaukošanos bērniem veicina ne vien endokrīnosistēmu traucējošās vielas, bet arī pārmērīgs saldumu ungāzēto dzērienu patēriņš un mazkustīgs dzīvesveids.Bīstamo veselības maitātāju «melnais ducis»ASV nevalstiskā organizācija «Environmental Working Group»(EWG) jeb Vides darba grupa izveidojusi endokrīno sistēmutraucējošo vielu «netīro duci», un arī Eiropas nevalstiskāorganizācija «The International Chemical Secretariat» (Chem-Sec) jeb Ķīmiskās drošības sekretariāts, izveidojis savu sarakstu.Tabulā apkopoti tikai daži piemēri.Sargā sevi pats!Jautājums, kā pasargāt cilvēkus un vidi no endokrīno sistēmutraucējošo vielu iedarbības, ir aktuāls visā pasaulē. Jau kopšpagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad gan AmerikasSavienotās Valstis, gan Eiropas Savienība, starptautiskālīmenī Pasaules Veselības organizācija (WHO) un Ekonomiskāssadarbības un attīstības organizācija (OECD) izveidoja pētniekugrupas un radīja stratēģijas, kā samazināt endokrīno sistēmutraucējošo vielu ietekmi uz cilvēkiem un vidi, vairāku vieluizmantošana ir ievērojami ierobežota, tomēr daudzas iecerespalikušas vien uz papīra vai to īstenošana ir ļoti lēna. Eiropasnevalstiskās organizācijas un zinātnieki ar to ir neapmierinātiun pieprasa Eiropas Komisiju rīkoties straujāk, uzņemotiesvadošo lomu pasaulē. Ja tiek pierādīts, ka viela negatīvi ietekmēendokrīno sistēmu, tās tālākai lietošanai ir nepieciešama īpašalicence, un to nedrīkst izmantot ne kā pesticīdu, ne biocīdu.Tomēr vislielākā problēma ir tā, ka ļoti daudzām vielām navpētījumu par to ietekmi uz endokrīno sistēmu.Ilgs laiks paiet arī no brīža, kad radušās pirmās aizdomas parkādas vielas ietekmi, līdz tās novērtēšanai un, ja nepieciešams,aizliegšanai, jo ražotāju lobijs pret ierobežojumiem ir spēcīgs, betnevalstiskajām un arī valsts iestādēm līdzekļu šādu vielu izpēteinepietiek. Piemēram, atsakoties no parabēnu izmantošanaskosmētiskajos līdzekļos, ražotāji aizvien plašāk tā vietā sāk izmantotmetilizotiazolinonu (methylisothiazolinone), lai gan jau1 Dioksīns – viela, kas rodas sadegšanas procesos2 Polihlorētais bifenils (PBT) – viela, ko savulaik plaši izmantoja,piemēram, elektrības kondensatoros; šobrīd ir aizliegta, bet vidē unmūsu organismos sastopama tās noturības dēļ.VIDES VĒSTIS24 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPEno 2004. gada zinātnieki diskutē par šīs vielas kaitīgo ietekmiuz nervu sistēmas attīstību un ir aizdomas, ka tā ir endokrīnosistēmu traucējoša viela. Šo konservantu savos produktos izmantoarī atsevišķi ražotāji Latvijā. Šobrīd metilizotiazolinonsiekļauts ASV Vides aizsardzības aģentūras endokrīno sistēmutraucējošo vielu pārbaudes sarakstā.Ko darīt mums, patērētājiem, kamēr pienāks kārta šīs vielasrūpīgai testēšanai, kam sekos vai nu tās attaisnošana, vaiaizliegšana? Vai mēs varam sevi pasargāt? Diemžēl nekā jauna:pārtikā lietot bioloģiskās lauksaimniecības produktus, neglabātpārtiku polikarbonāta traukos, sadzīvē izvēlēties biokosmētiku unproduktus ar ekomarķējumu, vēdināt telpas, tā samazinot kaitīgovielu koncentrāciju gaisā, iekštelpu apdarē priekšroku dot dabiskiemmateriāliem, jo sintētiskos materiālos bieža piedeva ir liesmuslāpējošās vielas, kā arī neizmantot kukaiņu indes savās mājās. Tākā daudzas kaitīgas vielas nosēžas putekļos, tādējādi apdraudotmazus bērnus, svarīga ir regulāra telpu mitrā uzkopšana.Vielas unvielu grupaBisfenols ADioksīniParabēniDzīvsudrabsPolibromētieliesmuslāpētājiFtalātiPerfluorsavienojumiDažādipesticīdi unbiocīdiKur var sastapt? Kā kaitē endokrīnajai sistēmai? Kā izvairīties?To var saturēt polikarbonātatrauki, pārtikas konservukārbas, vecas ūdenscaurules.Agrāk bija pat bērnu pudelītēs,tagad aizliegts.Veidojas degšanas procesos, kāļoti stabila un bioakumulatīvaviela uzkrājas dabā un ceļolielos attālumos no izcelsmesvietas.Konservanti, ko plaši izmantokosmētikas līdzekļos.Šobrīd dzīvsudraba izmantošanair ievērojami samazinājusies,bet vidē nokļuvušaispiesārņojums nepazūd, tasuzkrājas zivīs. Dzīvsudrabs ir arīvecajos termometros, kā arī t.s.ekonomiskajās spuldzēs.Tagad aizliegti. Savulaiktos izmantoja mēbeļu unelektropreču ražošanā, laisamazinātu to aizdegšanāsrisku.Piedeva, ko lieto plastmasās,agrāk arī kosmētisko līdzekļuražošanā. Ne visi ftalāti ir kaitīgi,sliktāko ftalātu izmantošana iraizliegta, bet kādreiz tos plašiizmantoja arī rotaļlietās.Pannas ar pretpiedegumapārklājumu, impregnēti audumi,lielākās emisijas rodas šopriekšmetu ražošanas laikā.Lauksaimniecībā (auguaizsardzības līdzekļi), rūpniecībā(konservanti), mājsaimniecībā(nevēlamu kukaiņu, grauzēju,sēnīšu u.c. iznīcinātāji).Vaino pāragrā pubertātē, aptaukošanās un krūtsvēža izplatībā.Izraisa traucējumus bērnu seksuālajā attīstībā.Sekmē krūts vēža attīstību.Uzkrājas embriju smadzenēs, kaitē nervu sistēmasattīstībai un negatīvi ietekmē intelektuālās spējas.Iejaucas vairogdziedzera izdalīto hormonudarbībā.Plaša spektra iedarbība, ļoti negatīva ietekme uzvīriešu reproduktīvajām spējām, kavē augšanu,veicina aptaukošanos. Lai gan Latvijā ir aizliegtstirgot rotaļlietas, kuru izgatavošanā izmantotskāds no sešiem viskaitīgākajiem flalātiem, izrādās,importētāji šo likumu pārkāpj.Ietekmē vairogdziedzera, sēklinieku un olnīcuhormonu darbību, kas savukārt izraisa spermaskvalitātes pasliktināšanos, samazinātujaundzimušo svaru, vairogdziedzera saslimšanas,holesterīna līmeņa palielināšanos. Strādniekiem,kas ar perfluorsavienojumiem saskaras darbā,novērota saslimstība ar nieru un urīnpūšļa vēzi.Ļoti daudzi agrāk lietotie pesticīdi un biocīdiizraisa endokrīnos traucējumus. Mūsdienās, jair aizdomas par ietekmi uz endokrīno sistēmu,tādiem biocīdiem un pesticīdiem pārtrauc licenci,tos nedrīkst izmantot.Izvairīties no ēdiena polikarbonātatraukos,konserviem.Nekad nededzināt atkritumus unneļaut to darīt kaimiņiem.Lai izvairītos no dioksīna klātbūtnespārtikā, samazināt gaļas un dzīvniekutauku patēriņu uzturā, jo dioksīniuzkrājas barības ķēdē, tāpēc gaļasproduktos to būs vairāk nekā auguizcelsmes pārtikas produktos.Lasīt kosmētikas sastāvu!Skumji, bet mazāk ēst suši un citusjūras zivju produktus. Neglabāt mājāsdzīvsudraba termometrus (tiem irtendence saplīst; ja tas saplīst, zvanīt112). Nolietotas spuldzes jānododkopā ar pārējiem elektroniskajiem unelektriskajiem atkritumiem.Izvēlēties zināmu ražotāju elektrotehniku,kas sniegs lielāku drošību, karažotājs ievēro likumus un kaitīgosliesmu slāpētājus neizmanto! Izmestvecos, sintētiskos paklājus!Neizmantot plastmasas, it īpašiPVC priekšmetus. Izvēlēties zināmuražotāju preces – lielāka drošība, karažotājs ievēro likumus!Nepērc nepazīstamu ražotāju mīkstāsplastmasas rotaļlietas!Neizmantot pannas ar pretpiedegumapārklājumu (īpašs risks –pārkarsēšana), speciāli apstrādātosnetīrumus atgrūdošos audumus.Atteikties no pesticīdiem unbiocīdiem, tos izmantot tikai absolūtasnepieciešamības gadījumā.VIDES VĒSTIS 25ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSAnitra ToomaFoto no Gunta Belēviča arhīvaKĀ ĪLENSIZ MAISAGuntis Belēvičs nav Latvijas masu mediju un publikasmīlulis – droši vien tāpēc, ka nesirgst arpieticību un kā īlens lien laukā no viduvējības maisa.Es, nopriecājusies, ka beidzot ne tikai PēterisApinis pauž šokējošus faktus par slikta uztura baisoietekmi uz veselību, uzaicināju Gunti uz interviju.GUNTIS BELĒVIČSDzimis 1958. gada 2. septembrī VirešosUzaudzis un skolas gaitas sācis Vecbebros; pēc8. klases beigšanas Kokneses vidusskolā mācījiesRīgas 1. vidusskolāBeidzis Maskavas 2. Medicīnas institūtu kāārsts-biofiziķis un pēc Latvijas Medicīnasakadēmijas Farmācijas fakultātes absolvēšanasieguvis farmaceita grādu.Bioloģijas doktors molekulārās farmakoloģijasjomāBioloģiski sertificētas zemnieku saimniecības«Zemitāni» īpašnieksEs piedzimu Virešos. Mans tēvs bija mežsargs, betmamma – ēdiena gatavošanas skolotāja. Taču viņaikā izsūtītā kulaka meitai skolā darbu atrast bija grūti,tādēļ drīz pēc manas piedzimšanas vecāki pārcēlāsuz Vecbebriem, kur mamma dabūja skolotājas vietuBiškopības un mājturības tehnikumā. Tēvspārkvalificējās par grāmatvedi. Vecbeb-ros mēsnodzīvojām desmit gadu, un tur mums, trīsbrāļiem, pagāja ļoti skaistā un piedzīvojumiembagātā bērnība. Mūsu māju no trim pusēm apņēmaābeļdārzi, ķirši un bumbieres. Tas bija laiks, kad tehnikumadārzus apsargāja sargs, un viņam bija ar sālipielādēta plinte.Līdz 3. klasei mācījos Vecbebru astoņgadīgajā skolā,bet mammai jau mūsu bērnībā bija skaidrs, par komums katram jākļūst. Es sēdēju mammai klēpī,kad viņa manam vecākajam brālim – tolaik sešusgadus vecam – stāstīja, ka viņš būs inženieris. Vidējam brālim, kuramtolaik bija četri gadi, viņasprāt, bija jākļūst par arhitektu. Savukārt man,visjaunākajam, tolaik divus gadus vecam puišelim, viņa teica: «Tu, dēliņ,būsi dakteris.» Un tā tas arī notika. Bet, lai to varētu piepildīt, vecākiKoknesē uzbūvēja māju, jo tur bija dzelzceļa stacija un bija skaidrs, kadēli vieglāk varēs izbraukāt uz studijām Rīgā. Koknesē es pabeidzu 8. klasi,pēc tam dzīvoju Rīgā pie savas krustmātes Elgas un mācījos Rīgas1. Leona Paegles vidusskolā. Iemesls skolas maiņai bija tas, ka man īpašilabi padevās matemātika un fizika.Kas gan šai skolā ir tāds, ka tik daudz izcilu cilvēku tur mācījušies?Rīgas 1. vidusskola bija izcili laba tolaik, kad es tur mācījos. Tā bija izcililaba arī tad, kad mani bērni tur mācījās, un ir izcili laba vēl aizvien. Šķiet,es zinu to noslēpumu, kas ir laba skola! Laba skola ir tā, kur skolēniemlabais stils ir zināt, nevis nezināt; mācēt pierādīt teorēmu, nevis nemācēt;atrisināt uzdevumu ātrāk nekā pārējie.Bet kā tava mamma uzminēja, ka tu bez lielas pretošanās iesi pamedicīnas līniju?Es domāju, ka cilvēkbērna profesionālā orientācija ir jāsāk veidot jau noļoti agras bērnības. Talanti, kādi cilvēkam piemīt, noskaidrojas jau agrābērnībā. Ja es būtu bijis muzikāli apdāvināts, iespējams, mamma orientētumani uz konservatoriju. Es biju tikai diezgan apķērīgs, tāpēc mamma teica:«Tu būsi dakteris! Būs, kas ārstē mani vecumdienās.» Mamma mūs visus jauļoti agrā bērnībā pareizi salika pa dzīves plauktiņiem.VIDES VĒSTIS26 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSArī tu domāji, ka meita pārņems aptieku biznesu, tomērto pārņēma dēls.Jā. Laimei ir daudz seju. Viena no jaukākajām ir tā, jabērni turpina vecāku iesākto lietu. Mēs gan domājām, katā aptieku lieta būs meitai, tādēļ pēc 8. un 9. klases Laurailikām vasaras brīvdienās strādāt aptiekā, cerot, ka viņaiiepatiksies. Bet viņa paziņoja, ka farmāciju nestudēs, jogrib kļūt par arhitekti. Un tad Artūrs, kurš tolaik mācījās7. klasē, teica: «Ja māsa negrib – nepierunā. Es iešustudēt farmāciju!» Un kopš tā laika viņš savu viedokli navmainījis: izstudēja farmāciju Ķīles universitātē Vācijā unšobrīd Latvijā ir vienīgais ārzemēs izglītību ieguvušais farmaceitsar augstāko izglītību. Laura pabeidza ZviedrijasEkonomikas skolu Rīgā un pēc tam Amerikā, Sentluisasuniversitātē, arhitektūras fakultāti.Tolaik, kad tev vajadzēja izvēlēties, kur studēt, vienīgāspieejamās ārzemes bija Maskava?Lauku jaunietim toreiz tikt uz Rīgu arī jau bija kaut kas.Bet Rīgā es jau biju bijis. Man gribējās tikt kaut kur tālāk.Gāju iesniegt dokumentus Rīgas Medicīnas institūtaĀrstniecības fakultātē un ieraudzīju, ka Maskavas 2. Medicīnasinstitūtā uz biofizikas specialitāti ir viena vieta, un,ilgi nedomājot, es iesniedzu tur dokumentus.Tevī nav ne miņas no latvieša pieticības! Cits būtu atmetisar roku uzreiz, sak, viena vieta – kur nu es? Bet tev uzreizbija skaidrs, ka tā viena vieta – tā ir tavējā!Jā, uz to vietu bija atsevišķs konkurss, turklāt krievujaunieši vidusskolu tolaik beidza pēc desmit, bet mēs –pēc vienpadsmit gadiem. Krievu puiši varēja augstskolā stāties divusgadus pēc kārtas, bet latviešiem bija tikai viens mēģinājums.Ja netiki, sekoja iesaukums Padomju armijā, kas tolaik karojaAfganistānā. Tāpēc man bija tikai viena iespēja – studēt. Bet esne sekundi nešaubījos – iesniedzu dokumentus un tiku. Tas bijaļoti īpašs studiju kurss – bija paredzēts pusi studentu atskaitīt jaupirmajā studiju gadā, jo kurš katrs taču nevar kļūt par zinātnieku,bet mūs gatavoja par zinātniekiem Padomju Savienības medicīnas,bioloģijas, mikrobioloģijas un kosmiskās bioloģijas jomā. Lielākādaļa no beidzējiem palika strādāt slepenos, ar militārām nozarēmsaistītos institūtos.Runājot ar tevi, šķiet, ka tev vienmēr viss ir pilnīgi skaidrs: ja sieva,tad uz mūžu, ja viena studiju vieta, tad tā ir manējā...Es gribu teikt, ka skaidrības par ceļu nav nevienam, skaidri ir tikaimērķi. Ja tu zini, ka gribi tikt kalnā, nav lielas nozīmes, vai kāpsi pakreiso vai pa labo tā pusi. Galvenais – uzkāpt kalnā. Ja ceļā gadīsiesšķēršļi, tu tos mēģināsi pārvarēt un kāpsi, līdz viss izdosies. Un espiederu pie tiem, kurus šķēršļi nevis aptur, bet motivē. Šķērslis – tāir priekšrocība, jo to nevar pārvarēt visi.Mūsu valstī cilvēkus, kuri gudri strādājuši un tikuši pie turības,īpaši nemīl.Tā ir tiesa. Bet tas nekas. Mamma jau bērnībā man iemācīja, ka irtikai divas iespējas: vai nu tu apskaudīsi citus, vai citi apskaudīstevi. Tāpēc ir svarīgi, kādā skolā bērns mācās. Svarīgi, lai tā irskola, kur tiek veicināta izcilība. Tādā Bebru astoņgadīgajā skolāun pēc tam Kokneses vidusskolā būt par labāko ir ļoti viegli. Bettad, kad nonāc tādā skolā kā Rīgas 1. vidusskola, kur no daudzāmskolām sanākuši tikai labākie, nākas sacensties ar līdzvērtīgiem.Un, ja pēc tam nonāc augstskolā, kur no visas Padomju SavienībasVIDES VĒSTIS 27ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSun daudzām sociālistiskajām valstīm ir atbraukuši paši labākie,tad turēties vienā līmenī ar viņiem un būt pie labākajiem – tasir pilnīgi cits uzdevums. Sacensība ar līdzvērtīgiem ir tā, kas teviveido. Man visu mūžu ir veicies ne tikai ar skolām, bet arī ar izciliemskolotājiem, un tādi man ir bijuši visur – gan Koknesē, ganRīgas 1. vidusskolā, gan Maskavā un pēc tam arī vēlāk dzīvē. Lielāmērā tā ir arī audzināšanas lieta. Protams, padomju laikā bērniemskolā mācīja, ka jābūt tādam kā visi, un apsēja sarkanu kaklautu.Manai mammai, kura piedzima divus mēnešus pēc Latvijas valstsizveidošanas, vācu un krievu laikus pārdzīvot palīdzēja divas domas:pirmā – visu var pieciest, jo bērniem būs labāka dzīve, untā labākā dzīve nāks tikai ar izglītību; otrā – kad mēs jau bijāmpaaugušies un mācējām skolā turēt muti, mamma teica, ka Latvijabūs brīva un viņa pati to vēl piedzīvos. Mana mammīte nomirapagājušā gada pavasarī – atjaunotajā Latvijā viņa nodzīvoja ilgāk,nekā pastāvēja pirmā Latvijas valsts. Lūk, tā ir ticība savai valstij!Diemžēl tagad cilvēkos šī pārliecība un ticība savai valstij zūd, bettā nedrīkstētu notikt. Studiju laikos profesori Maskavā man izskaidroja,kāpēc Baltijas republikas PSRS ir vadošās – tāpēc, ka Krievijasteritorijā visi gudrie prāti tika izkauti vairākās paaudzēs. Un tadatsperties ir ļoti grūti. Padomju laikos mums izdzīvot palīdzēja tas,ka mūs audzināja cilvēki, kuri izveidoja pirmo Latvijas brīvvalsti unjoprojām ticēja, ka agri vai vēlu mēs atkal dzīvosim savā valstī.Pēc studijām Maskavā tu sāki strādāt Zinātņu akadēmijā Latvijā?Jā, 1987. gadā – pēc vienpadsmit gadu studijām Maskavā – mēs arsievu un bērniem atgriezāmies Latvijā un es sāku strādāt LPSR Zinātņuakadēmijas Organiskās sintēzes institūtā. Man bija zinātņu kandidātagrāds, un es dabūju vecākā laboranta vietu par 110 rubļiem mēnesī.Darbu uzsākot, laboratorijas vadītājam profesoram, tagadakadēmiķim Gunāram Duburam uzdevu jautājumu, kādas manir perspektīvas. Viņš atbildēja: «Tu varēsi strādāt. Mēs nopirksimtev jaunu spektrofluorimetru – varēsi mērīt fluorescenci labāknekā līdz šim.» Bet es neatlaidos un taujāju tālāk, sak, kad es tīriteorētiski varētu no vecākā laboranta kļūt par jaunāko zinātniskolīdzstrādnieku, kad – par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, kad, biedriprofesor, ieņemt jūsu, laboratorijas vadītāja, vietu. Tīri teorētiskies gribētu zināt, kad ir iespēja kļūt par šā institūta direktoru, kades varētu kļūt par Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, kadpar akadēmiķi, kad galu galā par Zinātņu akadēmijas prezidentu.Viņš atbildēja: «Jaunais cilvēk, jūs esat jucis!» Pēc šīs sarunas manradās tāds kā iekšējs sapīkums. Labi, štrunts par tiem 110 rubļiem,jo tāpat mēs dzīvojām no tulpju naudas. Bet kāpēc es nevaru savuģimeni nodrošināt, strādājot profesijā, kuru esmu apguvis vienpadsmitgadu??? Turklāt bez jebkādām izaugsmes iespējām?! Betir tā, kā Bībelē teikts: kas meklē, tas atrod. Avīzē «KomsomoļskajaPravda» izlasīju sludinājumu, ka Vācijas valdība izsludina konkursu14 mēnešu apmācībai biznesā ar ikmēneša stipendiju 1800doičmarku mēnesī. Pēc tā brīža maiņas kursa mana vecākā laborantadarba alga bija akurāt 11 vācu markas mēnesī.Es pieteicos šim konkursam, un no 3,5 tūkstošiem pretendentuvācieši beigās atlasīja 54, bet no Padomju Savienības krievi izlaidatikai 36. Tā es aizbraucu uz Vāciju... Pēc teorētiskās apmācības manapirmā prakses vieta bija privātā zāļu vairumtirdzniecībasuzņēmumā Lībekā, pēc tam Minhenē, firmā «Bayer Diagnostic».Pēc atgriešanās Latvijā es zinātnē vairs neatgriezos,bet sāku darīt to, kam tiku gatavots Vācijā, proti,šajās abās nozarēs izveidoju biznesus Latvijā – 1992. gadāsāku nodarboties ar zāļu vairumtirdzniecību, nākamajāgadā sākām atvērt «Saules aptiekas», pēc tam «Mēness aptiekas»,bet 1994. gadā – arī klīnisko laboratoriju. Šobrīdvisi mani bijušie uzņēmumi turpina strādāt, lai arī mūsuģimenei vairs nepieder. Bija laiks, kad Latvijā pieņēmalikumu, ka aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitiem,tāpēc es tepat Rīgā pabeidzu Farmācijas fakultāti. Tadpieņēma likumu, ka katram farmaceitam drīkst piederēttikai viena aptieka. Tobrīd mums bija jau 43 aptiekas. Mēssavas aptiekas pārdevām, ticēdami Latvijas valstij. Tačulikumu atkal izgrozīja, un nu aptiekas var piederēt jebkuramun tik, cik gribi. Bet otrs iemesls, kāpēc pārdevusavu biznesu, – mēs sākām no nulles un ar kapitālu, koaizņēmāmies uz ļoti bargiem procentiem. Tāpēc bija tikaiviena iespēja, kā norēķināties ar bankām, – pārdodot daļuuzņēmumu.Ja tu vēlies nodarboties ar uzņēmējdarbību Latvijā, irjābūt drosmei uzņemties lielu atbildību apmaiņā pretcerību tikt pie turības. Jārēķinās, ka tu sāksi dzīvotbaiļpilnu, vētrainu uzņēmēja dzīvi, jo uz mūsu valsti nevarpaļauties. Bet pie bagātības tu tiksi tad, kad pārdosi savuuzņēmumu. Un, ja tas ir kaut kas liels un nopietns, tad tutiešām kļūsti par bagātu cilvēku, bet – tev vairs nav savauzņēmuma! Un rodas citas problēmas – ko darīt ar lielonaudu un brīvo laiku? Pēc uzņēmumu pārdošanas parastitiek noteikti dažādi aizliegumi kādu laiku nodarboties arto pašu biznesu. Mēs, par laimi, vienu aptieku saglabājām,jo dēls Artūrs Vācijā studēja farmāciju. Tad mēs vairākusgadus strādājām pie tā, lai šo vienu aptieku izveidotu parvisizcilāko, un nu tas ir izdevies, pateicoties ne tikai tam,ka dēls to dara jau otrajā paaudzē, bet galvenokārt tam,ka viņš to dara ar jaunības enerģiju, spēku, degsmi unpilnīgi citu pieeju un citām zināšanām. Šī mūsu aptieka ir«Saules aptieka», kas atrodas Rīgā, Brīvības un Ģertrūdesielas stūrī. «Saules aptiekā» mēs nodarbojamies gan ar gatavozāļu izsniegšanu, gan turpat aptiekā gatavojam zālesmūsdienīgā līmenī. Ir pierādīts, ka aptiekā gatavotas zālesir tikpat iedarbīgas un tikpat mazbīstamas cik modernirūpnieciski ražoti medikamenti.Vai «Saules aptiekā» tirgo arī tik atšķirīgi vērtētos uzturabagātinātājus un vitamīnus?Saklausu skepsi šajā jautājumā. Robežšķirtne starp to, kasir medikaments, kas – uztura bagātinātājs, ir ļoti trausla,un tā ir likumdošanas novilkta. Vai arī naudas ietekmēta.Piemēram, vieni un tie paši vitamīni var būt gan medikaments,gan uztura bagātinātājs. Ļoti daudziem veciem,jau paaudzēs pārbaudītiem medikamentiem EiropasSavienībā ir jāpierāda to medicīniskā iedarbība ar šīsdienasVIDES VĒSTIS28 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSzinātniskajām metodēm. Ja konkrēto zāļu realizācijas apjomsir neliels, šie pierādījumi neatmaksājas, jo ir pardārgu. Tāpēc nereti šīs zāles nevis izņem no tirgus, betpadara medikamentu par nemedikamentu – pārtikaspiedevu. Mēs «Saules aptiekā» esam ļoti izvēlīgi šo tāsaukto pārtikas piedevu jomā, mūsu sortimentā tādu irvien procenta desmitdaļas. Mēs apzināti izvairāmies noproduktiem, kuru ražotājs ar reklāmām piedēvē produktamnepiemītošas īpašības.Kā nonāci ne tikai pie sapņa par bioloģiski sertificētulauksaimniecību, bet pats pie savas saimniecības?Zini, aiz mīlestības pret Latviju. Domājot par bērniem unmazbērniem – saviem un citu, tātad par tiem cilvēkiem,kuri Latvijā dzīvos pēc manis. Pateicoties savai izglītībai,es īpaši interesējos par to, kāda pārtika cilvēka sugai vispārir piemērota. Mēs visi esam liecinieki tam, ka bērni cieš nodažādām alerģijām, astmas, liekā svara. Bērniem ir dažādiuzvedības un emocionālie traucējumi, hiperaktivitāteun depresija. Lielākoties tas ir tieši industriāli ražotaspārtikas dēļ. Mans sākotnējais mērķis bija izveidot laukusaimniecību, kur varētu audzēt un ražot veselīgu pārtikusaviem bērniem un mazbērniem, bet, lai tas kaut kādāveidā rentētos un saimniecība pati sevi uzturētu, irjāražo nedaudz lielākā apjomā. Mēs apstrādājam 1300 habioloģiski sertificētas zemes, mūsu briežu ganāmpulkssvārstās aptuveni 1200–1500 galvu robežās, ir savs gaļaspārstrādes cehs un arī veikals Rīgā, Spīķeros. Mums irzivju dīķi ar dažādām zivju sugām, drīz būs arī putni.Vai nebrīvē turēti brieži ēd dabisku barību? Varbūt tospiebaro ar spēkbarību, kas satur ģenētiski modificētusoju un kukurūzu? Varbūt dodat briežiem augšanas hormonus,lai ragi būtu lielāki?Teorētiski tas ir iespējams, bet es nezinu, kurš Latvijā arto nodarbotos. Mēs ar to noteikti nenodarbojamies. Mūsubriežu īpaši dižie ragi ir selekcijas un iedzimtības rezultāts.Mums ir Eiropas Savienībā lielākā trofejas staltbriežuciltsdarba saimniecība. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka bezģenētikas ļoti svarīga ir arī barības kvalitāte.Man ir bioloģiskā saimniecība, un mani brieži ēd tikaisertificētās ganībās un pļavās augušu zāli, ko mēs pašivītinām un satinam ruļļos.Drīz mums būs arī putni un olas. Atkal varēsim sākt audzētko jaunu. Bet līdz tam ir jānonāk – paldies Dievam, krīzesāk beigties. Taču svarīgi ir ne tikai audzēt, bet pašam arīpārstrādāt izaudzēto tā, lai gatavo produktu var Rīgā drošitirgot. Tas nozīmē, ka mēs jau esam un arī turpmāk būsimpārtikas pārstrādātāji un ražotāji.Ceļš uz bioloģisko produktu ir ļoti grūts, un mēs arīneesam to nogājuši līdz galam. Patlaban bioloģiska irtikai mūsu audzēto dzīvnieku gaļa. Taču mēs to nemarķējam kābioloģisku, jo tas man nedod nekādas priekšrocības. Lai pagatavotubioloģisko desu, ar biogaļu vien ir par maz. Tā būtu jātaisa tikaiar bioloģiski sertificētām garšvielām, un tas vēl vairāk sadārdzinātumūsu produkciju. Mēs taisām nevis bioloģisku, bet vienkārši labudesu no bioloģiski sertificētas un ļoti augstvērtīgas gaļas. Gaļaskvalitāti nosaka trīs svarīgas lietas: dzīvnieka šķirne, barība unkaušanas apstākļi – lai tā būtu notikusi bez stresa. Mūsu brieži tieknošauti, viņi nezina, ka mirs. Tajā pašā laikā industriāli audzētos lopussadzen furgonā, ved uz lopkautuvi, kur viņi pārdzīvo bailes unlielu stresu. Vācijā uz autobāņiem transportā katru gadu no stresamirst nepilns pusmiljons cūku! Un nevajag iedomāties, ka pārējāsnonāca galā baigi dzīvespriecīgās. Daudzas jau pirms nokaušanasir knapi dzīvas. Turklāt mūsdienās lielajās kautuvēs cūkas nemaznekauj – tās nosmacē gāzes kamerā.Tāpēc man industriālā lopu audzēšana un kaušana derdzas. Var jaupārmest medniekiem un arī man dzīvnieku šaušanu. Taču, lopunenokaujot, tu pie tā gaļas netiksi. Bet ir ļoti svarīgi, lai dzīvnieksdzīvotu dzīvnieka cienīgu dzīvi sugai piemērotos apstākļos un tiktuizņemts no dabas bez stresa. Es negribu nodarboties ar intensīvolopkopību. Es eju savu ceļu. Tas nav finansiāli efektīvs, nenesnekādu lielo peļņu, bet tas pieder pie mana dzīvesveida.Bieži man uzdod jautājumu, kad tad tā saimniecība atmaksāsies.Nekad! Varētu domāt, ka esmu dumjš, ja jau ar to lietu nodarbojos.Bet man nemaz nevajag, lai mans dzīvesveids nestu sazin kādu peļņu.Tāpēc taujātājiem es pretī vaicāju, vai viņiem ir māja. Ir. Kad tā mājaatmaksāsies? Nekad. Nu re, es dzīvoju savā briežu dārzā, katru dienuredzu to skaistumu, un man ir svarīgs pilnīgi kas cits – tas, lai manasaimniecība no ienākumiem finansē savu uzturēšanu un attīstību, laivaru attīstīt nākamos produktus. Piemēram, lai mūsu izcilo briežuvairošana ietu raitāk, tuvākajos gados novedīsim šo lietu līdz embrijutransplantācijai, lai varam briežus jau embrija stadijā eksportētuz Ķīnu un ASV. Uzbūvēsim konservu cehu – nelielu, kvalitatīvu, patbez īpašām ambīcijām uz bio, bet labu, lai varam gatavot garšīgusievārījumus, kompotus un visu ko citu no dabīgām izejvielām.VIDES VĒSTIS 29ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSVai zināt, kāpēc ir īpaši svarīgi gādāt par tīru zemi un dabiskupārtiku? Pagājušā gada nogalē pasaules Alcheimera biedrība vērsāspie visu valstu valdībām ar satraucošu paziņojumu par to, cikstrauji izplatās demence jeb vecuma plānprātība. Šobrīd pasaulēir aptuveni 46 miljoni cilvēku ar šādu diagnozi, bet 2050. gadā– un tas būs jau pēc 36 gadiem! – 71% planētas iedzīvotāju, tostarpzīdaiņi un jauni cilvēki, sirgs ar vecuma plānprātību! Patlabantikai 13 pasaules valstīs ir nacionālie demences apkarošanas plāni!Latvija diemžēl nav šo valstu vidū. Demences straujās izplatībasiemesls ir vides piesārņojums un īpaši kaitīgo vielu uzņemšana aruzturu, galvenokārt – ar industriāli ražotu pārtiku. Ja mēs negribam,lai mūsu valstī dzīvotu pārsvarā plānprātiņi, mums vajadzētujau šobrīd kaut ko darīt. Valstij vajadzētu atmosties un saprast,ka mūsu nav daudz un ka mēs nu nepavisam nedrīkstam atļautiesbūt stulbi un plānprātīgi, nedrīkstam audzināt savus bērnus parnepilnvērtīgiem cilvēkiem. Manuprāt, tam ir jākļūst par valstsaizsardzības galveno uzdevumu. Mums ir jāsāk aizsargāt bērnusbērnudārzos un skolās no piesārņojuma, ko satur industriāli ražotāpārtika! Mums ir jāpārstāj bērniem dot vislētākais, viņiem jāsaņemvislabākais! Tāpēc valsts uzdevums ir gādāt par to, lai skolā vismazvienu reizi dienā un bērnudārzā attiecīgi trīs reizes dienā bērniēstu viskvalitatīvāko ēdienu. Varbūt sākumā tas visiem nebūs ekovai bio, bet ēdiens būs vismaz no normāliem produktiem, ko ražomūsu pašu zemnieki tepat Latvijā.Jau vairāk nekā 12 gadu esmu Zaļajā partijā. Nu esmu nolēmisaktīvi iet politikā faktiski ar vienu lielu mērķi – es gribupanākt, lai mūsu bērni ēstu nevis vislētāko, bet vislabākopārtiku! Mums jāapzinās tie milzīgie draudi, kas tuvojas,– no šā gada mēs jau dzīvojam eiro zonā, un pavisamdrīz mūs, iespējams, sagaida jaunas nepatikšanas. Šogad,vēlākais nākamgad, tiks parakstīts Brīvās tirdzniecībaslīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un EiropasSavienību – pie šā līguma jau sen tiek strādāts. Mūsu valstišajās sarunās pārstāv Ekonomikas ministrija. Latvijaspozīcija ir noslepenota. Pēc šā Brīvā tirdzniecības līgumaparakstīšanas visā Eiropā, tātad arī Latvijā, brīvi varēstirgot amerikāņu sū..s, es atvainojos – mēslus. Daudzasno Amerikā atļautajām E vielām Eiropā ir stingri aizliegtas.Pavisam drīz šie Amerikas produkti ar visām aizliegtajāmE vielām Eiropā tiks brīvi tirgoti. Mēs varēsim nopirktvēl lētāku gaļu, bet tā būs no klonētiem dzīvniekiem, kasbaroti ar augšanas hormoniem. Un neviens Briselē nerunā,ka varētu kaut ko tādu aizliegt. Eiropieši grib marķējumānorādīt, ka šie lopi ir audzēti ar augšanas hormoniem,taču amerikāņi tam, protams, kategoriski iebilst. Amerikāarī dzīvnieku labturības prasības ir daudz zemākā līmenīnekā Eiropā. Piemēram, lai samazinātu baktēriju skaituuz nokauto vistu gaļas, viņi tās atdzesē, velkot cauri aukstamhlorētam ūdenim! Eiropas Savienībā vistas atdzesēledusskapjos. Tas ir dārgāks process, un ar Eiropā audzētasvistas kautķermeni to var darīt, jo šeit dzīvnieki nav tikbakterioloģiski piesārņoti kā ASV.Bet tās labās pārtikas tāpat visiem nepietiks! Tā būsdārga!Jā, jā, jā... Es visus šos stāstus zinu. Saprotiet, tai sabiedrībasdaļai, kas šīs briesmas izprot, vajadzētu gādāt, lai normālupārtiku saņemtu arī tie bērni, kuru vecāki neapzinās, cik tasir svarīgi. Viņi taču būs mūsu līdzcilvēki! Mēs taču negribamplānprātīgu sabiedrību!Kas īsti ir demence?Nervu šūnām – neironiem – ejot bojā, zūd saites starpatlikušajām, un rodas atmiņas traucējumi. Ja kādam nolasītājiem ir gadījies tā, kā man šad tad, kad pēkšņi nevaruatcerēties kādu skaitli vai uzvārdu, par kuru zinu, kazinu, un kurš atmiņā atausīs pēc brīža, ziniet – tā ir demencespazīme, un tāda drīkstētu parādīties tikai krietnāvecumā! Manos piecdesmit piecos tā kā drusku par agru!Bet problēma ir tā, ka šādi atmiņas traucējumi parādās jaupirmklasniekiem! Tāpēc mans galvenais uzdevums ir parto brīdināt Latvijas sabiedrību. Un šī ir ne tikai Izglītībasmi-nistrijas, bet arī Zemkopības un Veselības ministrijaslieta, arī pašvaldību – tātad Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrijas – lieta. Bet katru no šīmministrijām pārvalda cita partija. Kā panākt vienošanos,lai mēs bez kavēšanās pārstātu skolā indēt bērnus undotu viņiem normālu pārtiku?! Tas radītu arī milzīguVIDES VĒSTIS30 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSmierīga, bet galvenais, ka viņai ir bērni un mazbērni. Viņa darīs visusavu bērnu un mazbērnu labā, tātad – arī mūsu bērnu un mazbērnulabā. Es vispār ierosinātu pieņemt likumu, ka valsti nedrīkst vadītprezidents un Ministru prezidents, kuram nav bērnu, jo cilvēkam,kurš nedomā par dzimtas turpināšanu, nav arī patiesas nākotnesvīzijas par valsti.Kas būtu jādara, lai Latvija tiešām būtu zaļa valsts?ekonomisko vilkmi laukos, jo cilvēkiem, zinot, ka būs, kurizaudzēto likt, atkal būtu jēga kaut ko audzēt. Laukosatkal parādītos koptas sētas un bērni!Ir jāizglīto vecāki. Visi un neatkarīgi no turības! Esnevēlos, lai mūsu skaita ziņā mazā tauta būtu dementa!Tas ir mans uzdevums. Varbūt man tas neizdosies, bet esvismaz būšu mēģinājis. Zaļajai partijai ir jākļūst par varaspartiju! Nedrīkst būt tā, ka Zaļās partijas biedri runā tikaikaut ko par vides jautājumiem, turklāt tramīgi vēro, kadpolitiskā situācija ļauj runāt, kad jāklusē. Tāpēc zaļajiemir jāformulē viedoklis it visās jomās, kas attiecas uz Latvijassabiedrību. Es ceru, ka mums izdosies izveidot mūsuZaļo partiju par tādu partiju, kas jau uz aiznākamajāmvēlēšanām varēs nosaukt pilnīgi visu ministriju ministrukandidātus neatkarīgi no tā, cik un tieši kuras ministrijasmums pēc vēlēšanām tiks. Jo tikai mums, zaļajiem,izdosies paglābt Latvijas iedzīvotājus no aizbraukšanas,bet palikušos – no plānprātības. Un, lai arī kāda ministrijatiktu atvēlēta zaļajiem, nekavējoties jāsāk strādātpie tādām izmaiņām Izglītības likumā kā Somijā, proti,likumā jāieraksta viens vai divi panti par to, ka skolā bērniveselīgi jāēdina uz valsts rēķina. Latviju var izglābt ēdot,bet tas ir jādara!Tas jau nav tikai Zaļās partijas uzdevums – glābt savutautu. Tas būtu jāsaprot it visiem un neatkarīgi no tā,kurā partijā cilvēks iestājies.Es ar prieku redzu, ka manas idejas, kuras izteicu laikā,kad kandidēju uz Rīgas pilsētas mēra amatu, nekur navpazudušas. Tolaik daudzi, bet jo īpaši politiskie pretinieki,mani publiski apsmēja. Tagad tās jau tiek īstenotas. Espriecājos, ka tieši Straujumas kundze būs premjere. Viņaipārmet, ka viņa ir sieviete, turklāt jau gados un vēl omīte.Manuprāt, tās visas ir tikai lielas priekšrocības. Mums navbijis labāka prezidenta par sievieti – Vairu Vīķi-Freibergu.Straujumas kundzei arī ir visas iespējas kļūt ne tikai parpirmo sievieti premjeri, bet arī par vienu no vislabākajiempremjeriem Latvijā. Tas, ka viņai ir 62 gadi, nozīmē viento, ka viņai ir pieredze. Bez tam viņai ir arī zinātņu doktoragrāds ekonomikā. Viņa ir ļoti pragmatiska, nosvērta unLai noteiktu valsts tā saukto zaļumu, Jēlas un Kalifornijasuniversitāte to vērtē pēc daudziem kritērijiem, par katru piešķirotpunktus. Saskaitot šos punktus, tiek aprēķināta zaļuma pakāpe.Tāpēc ir jāizanalizē katrs no šiem kritērijiem un jāsaprot, kur mēsvaram panākt būtiskāku uzlabojumu. Tie, kuri ir piedalījušiesmācību priekšmetu olimpiādēs, zina, ka maksimāls uzdevumuskaits ir jāatrisina noteiktā laika posmā. Tie, kuri risina uzdevumustādā kārtībā, kādā tie uzrakstīti uz lapas, nekad nekļūst parolimpiādes uzvarētājiem. Par uzvarētājiem kļūst tie, kas izlasa visusuzdevumus un saprot, kurus var atrisināt tūlīt, bet kuru risināšanaivajadzēs nedaudz vairāk laika. Arī mums vajadzētu tūlīt atrisinātto, kas viegli padodas, un sākt arī risināt tos uzdevumus, kuri prasīsgadus un desmitgades. Un nevajag aizmirst, ka tu esi tas, ko ēd. Jamēs būsim plānprātiņi, tas zaļums mūs vai nu neinteresēs, vai arīliksies, ka mēs esam gana zaļi. Bet es gribu, lai mūsu bērni izauggudri un veseli tīrā un zaļā zemē.Vēl, turpinot par Brīvās tirdzniecības līgumu starp ASV un ES...Arī tur es saskatu milzīgas iespējas. Neticu, ka mūsu preces varēskonkurēt Amerikas tirgū, bet mūsu ekoloģiskā, tīrā pārtika ar lielupievienoto vērtību noteikti atradīs tur noietu. Jo ne tikai amerikāņi,pat eiropieši, tādu vairs nevar izaudzēt, viņiem tīras un zaļas zemesvienkārši vairs nav. Un tas, ko valdībai šobrīd vajadzētu darīt –jau tagad nekavējoties nodrošināt, lai mēs būtu piemēroti šaikonkurences cīņai, kad globālie vēji Latvijā ienesīs hlorētās vistasun ar hormoniem audzēto liellopu gaļu.Ikvienam cilvēkam jau šobrīd vajadzētu sākt domāt arī paralternatīviem pārtikas sagādes veidiem un ceļiem. Ja kāds domā,ka, ja jau latviešu tauta ir pārdzīvojusi visus pasaules karus, kadsimtiem tūkstoši iedzīvotāju aizgāja bēgļu gaitās un desmitiemtūkstoši mira represijās un izsūtījumā, tagad notiks tas pats un tautaatkal ataugs... tas ir pilnīgs bleķis! Toreiz ģimenēs dzima desmitun divpadsmit bērnu, no kuriem astoņi vai desmit izdzīvoja. Tagadvidēji dzimst 1,3, un no tiem viens aizbrauc uz ārzemēm. Mumsvairs nav laika blēņoties, mums ir jādomā, kā glābt savu tautu. Visoskaros un krīzēs pilsētnieki muka uz laukiem, jo tolaik Latvijasstruktūra bija tāda, ka mūsu zeme bija nosēta ar viensētām un katramtur bija brālis vai kāds radagabals, kurš saimniekoja. Tagad tāvisa vairs nav. Tāpēc es aicinu cilvēkus atkal turēties pie tēvu zemescieši klāt, atgriezties laukos – kaut vai daļēji – un sākt tur saimniekot.Ja laukos ir īpašums, nekādā gadījumā nedrīkst to pārdot. Janav, tas ir jānopērk! Un jāsāk kaut ko ēdamu audzēt un ražot, laiproduktu var pārdot pilsētniekiem. Skaitliski mūsu tauta ir maza.Mēs nevaram atļauties kļūt plānprātīgi! Iedomājieties tikai – 2050.gadā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju sirgst ar demenci, bet mēsvisi – gudri! Tā gan būtu lieta!VIDES VĒSTIS 31ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAJulita Kluša;autores fotoINTERESANTIE KOKIŠķiet, ziemā, ja vien tā navskaisti balta, ārā nav ko darīt– nekā īpaši daiļa nav, vissdrūms un garlaicīgs. Tomērziemas otrajā pusē dienas irgana garas, lai dotos kādāgarākā un varbūt pat saulaināpastaigā, tikai – ko skatīties?Šajā rakstā aicināšu ieskatītieskokos vērīgāk un ievērot tajosarī to interesanto, kas navmērāms skaitļos. Dižkoki, kājau veci, daudz pieredzējušikoki, varētu būt tam joīpaši piemēroti, bet nebūtne obligāti. Interesants varizrādīties arī pavisam jaunskociņš. Bezlapainais laiks irīpaši pateicīgs, lai izbaudītukoka formas īpatnības.Aknīstes raganu slota. Skujkokiem reizēm var novērot interesantus veidojumus, kas rodas mutāciju ceļā – tad parastaipriedei vai, retāk, eglei skatāms kāds īpaši biezi sazarojies pušķītis uz vienmērīga zarojuma fona. Tādus veidojumus saucpar vējaslotām vai raganu slotām. Uz bērziem līdzīgi zaru pušķi jeb vējaslotas rodas savādāk – to veidošanos izraisa sēnebērzu tafrīna Taphrina betulina. Viena no skaistākajām redzētajām raganu slotām (ap 3 m diametrā) aug uz priedes Aknīsteskapos. Savukārt Liepupes pagasta jūrmalā netālu no Roņu mājām var skatīt pat 10 m platu raganu slotu.VIDES VĒSTIS32 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABANav liels retums, ka koki uz apakšu strauji paplatinās,veidojot augstu sakņu kaklu, taču daži tādi veidojumi,piemēram, Smalkbāržu ozolam, izskatās ļoti īpatnēji. Kokaapkārtmērs, kas virs sakņu kakla ir 3,73 m, pie zemes irgandrīz divas reizes lielāks – 7 m! Izteikts paplatinājumsvirzienā uz leju un vēl milzu māzers virsū ir arī osim Dikļumuižas parkā.Liepas ir interesanti koki, jo tās mēdz dzīt atvases un tādējādidzīvot vairākās paaudzēs tā, ka vairs nav skaidrs, vai tas vēl ir taspats koks vai jau cits. Brātiņu liepa (Džūkstes pagasts) unikāla arto, ka no tās varenā, joprojām dzīvā stumbra (5,38 m apkārtmērs)līdz zemei noliekušies zari apsakņojušies, radot aptuveni 30 jaunasatvasītes, kas nu jau sasniegušas ap 40 gadu vecumu. SavukārtSmalkbāržu liepas (Kalngalē pie Rīgas robežas) 5,55 m apkārtmērastumbenis pats vairs nezaļo, taču divi zari no tā atlūzušās daļas,līdzīgi kā Brātiņu liepai, apsakņojušies un 2011. gada maijā bijabagātīgi salapojuši.Par vilkačpriedēm ir dzirdēts, ka tās ir tādas, kam saknes virszemes paceļas kā tādas koka kājas, – kurš tām izlien cauripareizajā laikā un vislabāk pliks, un ja vēl trīs reizes, par vilkati paliek.Populārākās ir Mazsalacas un Mazirbes vilkaču priedes, tačune mazāk interesantas un savdabīgas ir arī citas, piemēram, ļotineparasta izskatās Ragakāpas vilkaču priede, kurai ir arī divas galotnes– no attāluma izskatās kā divgalvains četrkājis. Ragakāpasdabas parkā sastopamas vēl arī citas priedes ar augsti atsegtāmsaknēm. Vecāķu Vilkaču priedes atsegtās varenās un augstās trīssakņu kājas piedevām vēl greznotas ar bumbuļu bumbuļiem.Rīgā, Anniņmuižā, īpaši interesants ir vilkačpriežu pāris,kuru saknes, lai arī ne tik varenas kā iepriekš minētajāmvilkaču priedēm, taču tik eleganti savijušās, it kākrustiņdūrienus mācītos!VIDES VĒSTIS 33ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAIzrādās, ne vien priedēm var būt kājas. Lai arī G. Eniņa grāmatā«100 dižākie un svētākie» minētā Sumpurņa vīksna jau gājusi bojā,tomēr tās lielās, izteiksmīgās kājas joprojām apskatāmas.Nereti ļoti interesanti ir dobumainie koki – tie veido neparastasformas vai ļauj ielīst un apskatīt koku no iekšpuses.Varenajam Lēdmanes pagasta Akotu ozolam (apkārtmērs7,79 m) ir tik liels dobums, ka tajā varētu satilpināt patļoti kuplu ģimeni. Baronu kapu ozols Vānes pagastāir brīnums pats par sevi – kā tik liels un varens (5,11 mapkārtmērā) tas var nostāvēt teju uz mizas vien, turklātpamatīgi izdedzis un joprojām zaļo!Nereti sastopami daždažādi tā sauktie zaru tilti, kad viena vaivairāku koku zari vai stumbri savā starpā saauguši – līdzīgi kāRagakāpas priedei Buļļuciemā.Unikālajai liepai Īves aizaugušajā parkā var vispār izietcauri! Arī Vecbebru muižas parka sudrabkļava var lepotiesar dīvaini cauru stumbru.Abzaļu ozolam Ādažu pagastā divi zari, stiepjoties vienā virzienā,saauguši kopā, kļūstot par vienu zaru.VIDES VĒSTIS34 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABASavulaik, ejot pa Amatas taku, paskatījos uz augšu un pēkšņi atklāju,ka atrodos zem... palmas! Izrādās, arī parasta egle var sagādāt kāduneparastu skatu.Dobumainajos kokos reizēm var redzēt dīvainus degunusstumbram uz iekšu. Izrādās – tie ir zaru sākumi. Kokastumbrs vidū iztrupējis, bet zars līdz pat tā sākumamsaglabājies. Skats interesants! Tādu var redzēt arīLapmežciema pagasta priedē, kas aug netālu no jūras.Interesanti ir vērot arī dažādus augus, kas pamanījušies ieaugt kokā.Pirms sāku rūpīgāk skatīties, pat prātā nenāca, ka tik daudz dažāduziedaugu, krūmu, pat citu sugu kociņu var redzēt augam kokos, – tamvarētu veltīt atsevišķu rakstu.Rīgā, Iļģuciemā, aug ozols ar 3 m augstumā ieaugušu nu jau ap 2 mgaru bērziņu, bet Vilzēnmuižā Braslavas pagastā, kā arī Meņģelesbaznīcas priekšā var skatīt palielos celmos ieaugušus nu jau pavisamlielus bērzus! Meņģeles bērzam blakus uz celma aug arī divas mazaspriedītes.Ne vienmēr tas interesantums saskatāms pa gabalu unuzreiz, reizēm vajag atrast pareizo skatu leņķi un virzienu– bet tas taču tik interesanti, atklāt jaunu skatījumu! Tāreiz atklāju Kārķu pagasta Naglu dižā vītola plaukstu, –citā skatījumā tas ir vienkārši resns koks.Vēl varētu rakstīt par daudzstumbru un daudzžuburu kokiem, unikāloValdemārpils Elku liepu un citiem dižkokiem, taču šoreiz gribēju akcentētto, ka interesantā dabā ir daudz vairāk nekā tikai tas, kas minēts šajā vaikādā citā publikācijā. Ej dabā un raugies tajā vērīgām acīm, jo arī tikierastajā ikdienas ceļā vari atklāt ko jaunu. Lai izdodas!Šo rakstu plašākā versijā līdz ar iespēju te minētajiem kokiem noskaidrotprecīzas atrašanās vietas vari atrast mājaslapas dziedava.lv sadaļā«Vērojumi».VIDES VĒSTIS 35ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBINODOKĻI VIDES SAGLABĀŠANAIVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija(VARAM) ziņo, ka no <strong>2014</strong>. gada 1. janvāra spēkāstājušies grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (DRN),kas pieņemti pagājušā gada nogalē. Grozījumi skārušivairākas nodokļu objektu grupas, kurām no šā gada irpaaugstinātas nodokļa likmes. Jaunas nodokļa likmesnoteiktas videi kaitīgo preču ražotājiem un izplatītājiem,iepakotājiem, piesārņojošo darbību veicējiem, zemesdzīļu resursu ieguvējiem un lietotājiem. Jāatzīmē, kanodoklis no šā gada tiek piemērots arī diviem jauniemobjektiem – «mazajām» hidroelektrostacijām (HES) unuguņošanas ierīcēm.Paaugstinātas DRN likmes ģipšakmenim, kvarca smiltīmun kūdrai. Nodokļa likmes par kvarca smiltīm <strong>2014</strong>. gadāir 0,45 eiro/m 3 , par kūdru – 0,55 eiro/t. Savukārt nodokļalikme ģipšakmenim pieaugs pakāpeniski trīs gadu laikā no0,54 eiro/m 3 <strong>2014</strong>. gadā līdz 0,60 eiro/m 3 2016. gadā.VARAM atzīmē, ka ir paaugstinātas nodokļa likmes arīvairākiem piesārņojuma veidiem. Lai samazinātu poligonosapglabājamo atkritumu apjomu un veicinātu atkritumupārstrādi un reģenerāciju pēc iespējas lielākos apjomos,par sadzīves atkritumu apglabāšanu poligonosturpmāk būs jāmaksā 12 eiro par tonnu.Savukārt, lai attīstītu atkritumu dalīto vākšanu un šī pakalpojumapieejamību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā, vidējipar 20 % paaugstinātas nodokļa likmes par videi kaitīgāmprecēm, iepakojumu un tiem transportlīdzekļiem, uz kuriemattiecas Nolietotu transportlīdzekļu likums. Nodokļalikme par vienu transportlīdzekli turpmāk būs 40 eiro.Ievērojot, ka paaugstinātas nodokļa likmes iepakojumam,paaugstināts arī nodokļa maksājums par iepakojumugadījumā, kad nodokļa maksātājs, kurš maksā nodoklipar iepakojumu un kuram atbilstoši vides aizsardzībasnormatīvajiem aktiem nav jāveic izlietotā iepakojumapārstrāde un reģenerācija (izlietotais iepakojumsnepārsniedz 300 kg gadā), nevar nodrošināt iepakojumamateriāla veida un svara pamatošanu ar uzskaites dokumentiem.Šis maksājums būs 120 eiro gadā. Šie nodokļalikmju pieaugumi veicinās atkritumu apjoma, kas jāapglabāatkritumu poligonā, samazināšanu un resursu pārdomātulietošanu, kā arī dažādu atkritumu veidu pārstrādes unotrreizējo izejvielu lietošanas apjomu palielināšanu.Likuma izmaiņas nosaka arī DRN likmju paaugstināšanupar PM 10 daļiņu (smagos metālus nesaturošie putekļi) unCO 2 emisijām gaisā. Šīs izmaiņas motivēs piesārņojošodarbību veicējus izvēlēties savas darbības veikšanai videidraudzīgas tehnoloģijas, kā rezultātā iedzīvotājiemVIDES VĒSTIS36 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBItiktu nodrošinātas tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē. Likumagrozījumi paredz nodokļa likmes pieaugumu no 2015.gada 1. janvāra, kad nodokļa likme noteikta 75 eiro partonnu. <strong>2014</strong>. gadā šī nodokļa likme ir noteikta 51,22 eiropar tonnu, šādu likmes paaugstinājumu likums noteica jauiepriekš. Savukārt par CO 2 emisijām nodokļa likme <strong>2014</strong>.gadā ir 2,85 eiro par tonnu, kā jau iepriekš to likumsparedzēja, bet 2015. gadā 3,50 eiro par tonnu.Attiecībā uz nodokļa likmju pieaugumu, kas skarpiesārņojošo darbību veicējus, jānorāda, ka paaugstinātasnodokļa likmes ir arī par piesārņojošo vielu emisijāmūdeņos. Paaugstinātas nodokļa likmes par fosfora daudzumu,kas nonāk ūdenī, – tā noteikta 270 eiro par tonnu,un par nebīstamām vielām (slāpekļa) apjomu – 5,50 eiropar tonnu.Jāmin, ka ar DRN no <strong>2014</strong>. gada 1. janvāra tiek apliktasuguņošanas ierīces. Nodokļa likme par Latvijas Republikāievestām uguņošanas ierīcēm ir noteikta 5 % no paredzētāšo ierīču ievešanas apjoma kopsummas, kas uzrādītaLR Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejasizsniegtajā ievešanas licencē.DRN turpmāk jāmaksā arī par ūdens resursu lietošanuelektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, kuruhidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviemmegavatiem. DRN jau no tā ieviešanas sākuma tiekpiemērots par ūdeņu piesārņošanu un par ūdeņu ieguvi(tajā skaitā dzeramā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem).Elektroenerģijas ražošanas gadījumā hidroelektrostacijāsnenotiek ūdeņu ieguve, bet gan ūdeņu lietošana. Jebkuraaizsprosta gadījumā tiek pārtraukta upes dabīgāekosistēma, izmainīts dabīgais tecējums, pārveidots caurtecesrežīms. Līdz šim tikuši izvērtēti tikai zivju migrācijaspārtraukšanas vai ierobežošanas nodarītie zaudējumi, betkaitējums tiek nodarīts visiem bioloģiskajiem resursiem,augšbjefā radot pārmitrus apstākļus, bet lejasbjefā – ūdenstrūkumu un krastu eroziju. Jāatceras, ka ūdens bioloģiskosresursus veido ne tikai tādas komerciāli nozīmīgas zivis kālaši, foreles un alatas, bet arī citas zivis un dažādi ūdensorganismi (bezmugurkaulnieki, aļģes, ūdens augi), kā arītie augi un dzīvnieki, kuru dzīve saistīta ar upju krastiem.Nodoklis par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijasražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējāuzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem, noteikts,lai mazinātu dabas resursiem nodarīto kaitējumu.DRN likme par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijasražošanai «mazajā» hidroelektrostacijā noteikta 0,00853eiro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būveicaurplūdušā ūdens. Saskaņā ar likumu nodokļa likme parūdens resursu izmantošanu ir 0,00853 eiro par m 3 , mazoHES gadījumā piemēro šo pašu likmi, tikai attiecinot to uz100 m 3 .Ieviešot DRN par ūdens resursu lietošanu mazajāshidroelektrostacijās elektroenerģijas ražošanai, tiekizbeigta tiesiskā nevienlīdzība starp SIA «Latvenergo»pārvaldītajām valsts trīs lielākajām uz Daugavasizbūvētajām Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES un mazajāmHES, jo šo hidroelektrostaciju īpašnieki par ūdens resursulietošanu līdz šim neko nemaksāja. Nodokļa uzlikšanamazajām HES motivēs pārdomāti un saudzīgi lietot dabasresursus un mazināt videi nodarīto kaitējumu. Vienlaikusjāatzīmē, ka <strong>2014</strong>. gada laikā plānots pārskatīt arīlielo HES maksājumu apmērus par videi nodarītajiemkaitējumiem.2013. gada 6. novembrī tika pieņemts arī grozījums Atkritumuapsaimniekošanas likumā, kas nosaka būvniecībāradušos atkritumu uzskaiti un būvniecībā radušos atkritumupārvadājumu uzskaiti, ko veiks valsts kapitālsabiedrība«Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs». Šīsnormas ieviešana nodrošinās precīzu būvniecībā radušosatkritumu uzskaiti un būvniecībā radušos atkritumupārvadājumu uzskaiti, kā rezultātā šādi atkritumi nenonāksvairs tiem neatbilstošās vietās, piemēram, mežā, bet tiksapsaimniekoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajāmprasībām. Līdz ar to tiek prognozēts, ka palielināsies arīieņēmumi no DRN maksājumiem.VIDES VĒSTIS 37ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPEIneta Eglīte,Latvijas Biškopju biedrībasveterinārārstePESTICĪDI GRAUJBIŠU VESELĪBUAtziņas pēc pasaules biškopības organizācijufederācijas «Apimondia» 44. kongresaBiškopjiem joprojām nav īsti skaidrs, kas izraisa bišuizmiršanas sindromu Colony Collapse disorder (CCD), kadbites it kā bez iemesla pamet stropus un iet bojā. Nav,protams, tā, ka bišu saime, kas šodien vēl dzīva, rīt jauir mirusi. Saime ilgāku laiku vārguļo un pamazām kļūstaizvien mazāka. Pēc biškopju domām, to varētu izraisītvairāku bitēm kaitīgu faktoru sakritība, un viena novisbīstamākajām ietekmēm ir pesticīdu koncentrācijavidē, kas aizvien pieaug. Šīs indes, ar ko bites saskarasuz augiem, tās ienes arī stropos – it kā nedaudz, dažreiztik tikko konstatējamas pat ar laboratorijas metodēm –,taču ir zināms, ka pat nelielas insekticīdu devas, ilgstošiuzkrājoties, var izraisīt lielas problēmas bišu saimesveselībai. Kombinējoties ar bišu slimību ierosinātājiem,bišu dzīvotspēja samazinās.Bitēm kaitē arī barības bāzes samazināšanās un vienveidība,ja apkārtnē ir tikai kultivēto lauksaimniecības auguplatības. Pirms kāda laika tika novērota bišu saimju skaitasamazināšanās Nīderlandē, un zinātnieki konstatēja, kabitēm un citiem kukaiņiem patiesībā vienkārši vairs nav,kur dzīvot, jo ir apstrādāti visi iespējamie zemes pleķīši!Cilvēki pat pie savas mājas vairs nestāda augļu kokus,krūmus un neveido dārzus, bet lielākoties iesēj biežipļaujamu mauriņu, kurā nekas nezied. Kur gan bitēm palikt?Mobilo telefonu radītie elektromagnētiskie viļņi ganvairs nekur netiek minēti kā iemesls bišu izzušanai.Mazinās kukaiņu daudzveidībaJau sen zināms, ka nav iespējams radīt insekticīdu arselektīvu iedarbību, tas ir, tādu, kurš iedarbotos tikai uzto konkrēto kaitēkli, no kura lauksaimnieks grib pasargātražu. Šīs indes diemžēl ietekmē arī citus kukaiņus gan uzlauka, gan tā apkārtnē. Cieš putekšņu un nektāra ēdāji,kas pie reizes apputeksnē augus, proti, vaboles, tauriņi,ziedu mušas, kamenes u.c. Ne vienmēr šie derīgie kukaiņinomirst uzreiz – ASV zinātnieki laboratorijas pētījumosir novērojuši, ka šo insekticīdu ietekmē pamazām maināsbišu asins jeb hemolimfas šūnu sastāvs. Labā ziņa ir tā, kapērn arī Latvijā aizliedza neonikotinoīdu grupas preparātus– tiametoksamu, imidakloprīdu, klotiniadīnu un fipronilu.Vietās, kur šie insekticīdi lietoti, bišu veselība pamatīgicieš, tiesa, izmaiņas nav akūtas, kukaiņi nenomirst uzreiz,bet cik gan vērtīga medus vācēja bite var būt laikā, kad irslima un tās dzīvības funkcijas ir novājinātas?Dravā jāstrādā ar dabiskām metodēmUz bišu veselību graujoši iedarbojas arī tie preparāti,kurus biškopji lieto, lai cīnītos ar bišu ērci Varroa destructor.Šis parazīts ir izplatīts gandrīz visur, kur vien mītbites. Mūsu bišu suga Apis melllifera neprot ar šo parazītusadzīvot, un, ja tām nepalīdz, saimes var aiziet bojā 2–3VIDES VĒSTIS38 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPEPESTICĪDITūlītēja nonāvēšanaCitas sekas:• bojāta spēja orientēties vidēIlgstošas, paliekošas sekas:• sabojāta imūnā funkcija• sabojāta reproduktīvā sistēma• pazemināta bišu māšuizdzīvošanas spējaIetekme uz dabisko vidi:• monokultūras lauksaimniecības platībās• herbicīdu izmantošana samazina barībuceļmalās un lauku malās• agresīvi centieni iznīdēt nezāles,izmantojot herbicīdus, samazinabarības pieejamībugadu laikā. Lai arī bite ir kukainis, bet ērce ir ērce, tomērkumafosam, fluvalinātam un amitrāzei ir graujoša ietekmearī uz bitēm. Kaitējuma apjomu nosaka gan preparātakoncentrācija, gan arī bišu veselība un saimes stiprums.Tieši tāpēc daudzās Eiropas valstīs arvien populārākikļūst bioloģiskajā biškopībā atļautie preparāti, vielasun metodes bišu ērču skaita samazināšanai. Pareizi lietojot,tie bitēm kaitē mazāk vai nekaitē vispār, neatstājkaitīgas atliekvielas bišu produktos, kā arī nekaitē dabai.Protams, varrozes apkarošana ar bioloģiskām metodēmprasa vairāk iemaņu un darba, bet vairākās ES valstīs,piemēram, Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā, nekad navbijuši atļauti sintētiskie pesticīdi bišu ērču ierobežošanai.Arī Vācijā bitenieki tiek brīdināti nepaļauties tikai uzsintētisko vielu iedarbību un atgriezties pie bioloģiskajāmmetodēm. Lai ierādītu Lat-vijas biškopjiem, ka bišu ērciar labiem panākumiem var ierobežot arī ar dabīgiempreparātiem, tad par ES naudu, kas domāta biškopības nozaresattīstībai, LBB dala bez maksas dabīgus preparātusun apmāca to lietošanā.Pesticīdu ražotāji gatavi noindēt ikvienuPēc konferences daudz domāju par vēl vienu lietu. Strīdotiesar lauksaimniecības ķimikāliju firmu izplatītājiem,biškopjiem nākas uzklausīt pārmetumus, ka pesticīdi neesotvainojami bišu nāvē, jo pašu firmu veiktajos pētījumospierādīts, ka bites iet bojā no dažādām slimībām unparazītiem, nevis no insekticīdiem. Tāpēc viņi biškopjiempārmet, ka tie neprot aprūpēt bišu saimes. It kā taisnība,jo galu galā bites tiešām mirst no kādas slimības,bet – tā piemetas tikai un vienīgi tādēļ, ka organismapretošanās un imunitātes mehānismi ir novājināti vaipat sagrauti lauksaimniecības inžu iedarbības rezultātā.Jocīgi šķiet, ka tagad tiek meklēti pierādījumi, mērītasdevas, koncentrācijas, analizēti simptomi, lai nonāktupie secinājuma, ka, jā, tā ir – insekticīdi tomēr ir kaitīgibitēm. To, ka tā patiešām ir, saprot ikviens, kurš darbojasar bitēm un vēro apkārtnes laukos notiekošo. Manskolēģis biškopis, ar kuru kopā piedalījāmies apaļā galda diskusijā,to visu salīdzināja ar kājnieku mīnu lietošanu. Kamēr nav izmērīts,izanalizēts un izpētīts, cik gabalos kāja tiek sarauta, tikmēr nevarpaziņot, ka kājnieku mīnas ir bīstamas dzīvībai.Plašsaziņas līdzekļos ik pa laikam parādās satraucošas ziņas parpesticīdu ietekmi uz bišu veselību. Un ne bez pamata. Decembrasākumā tika ziņots, ka Eiropas Pārtikas drošuma dienests (EFSA)ziņojis par divu neonikotinoīdu grupai piederošo vielu neirotoksiskumuun iedarbību ne tikai uz kukaiņu nervu sistēmu, betsecināts, ka tie kaitē arī cilvēku nervu sistēmai, it īpaši bērnuagrīnās attīstības periodā. Negribu būt ļauna pareģe, bet aizdomaspar to man bija jau pērn, kad diezgan raiti un bez gariem skaidrojumiemEiropā tika apstādināta šīs grupas vielu lietošana it kābišu aizsardzības nolūkos. Jā, izrādās, tas tādēļ, ka neonikotinoīdiir ne tikai bišu indes, bet arī ļoti kaitīgi cilvēkiem! Taču cīņa pretvisaptveroši kaitīgajiem pesticīdiem vēl nav galā, jo «Syngenta»,«BASF» un «Bayer» plāno iesūdzēt tiesā ES par to, ka tā aizliegusilietot šo kompāniju ražotos produktus.Par spīti lielajam troksnim, kas radies, runājot par šiem jautājumiem,varu apgalvot, ka Latvijā vēl ir pieejams tīrs un dabisks bišu medus.Mums vēl ir gana daudz neskartu dabas stūrīšu, kur zied savvaļasziedi, un, cerams, ir arī saprātīgi lauksaimnieki. Galvenais ir to visusaglabāt. Latvija var būt sakopta zeme arī tad, ja viss līdz pēdējammetram nebūs lauksaimnieku apstrādāts.VIDES VĒSTIS 39ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBI«SKOLAS AUGLIS» – BEZPESTICĪDIEM!Cik daudz svaigu augļu vai dārzeņu jūsu bērns dienā apēd?Izrādās, skolas vecuma bērni visā Eiropā tos ēd krietni parmaz! Un tas ir viens no iemesliem, kādēļ aizvien vairākbērnu cieš no tādām kaitēm, kas pārsvarā raksturīgaspieaugušajiem, proti, aptaukošanās un sirds-asinsvaduslimībām. Ja bērni ēstu vairāk augļu un dārzeņu, tas viņuveselībai nāktu tikai par labu. Tāpēc Eiropas Komisija pirmspieciem gadiem iedibinājusi lielisku programmu «Skolasauglis», kuras mērķis ir radināt bērnus pie augļiem undārzeņiem, tā nostiprinot veselīgus ēšanas ieradumus. Arīcitur pasaulē – Kanādā, ASV, Norvēģijā – ir līdzīgas programmas.Tas ir arī veids, kā atbalstīt vietējos lauksaimniekus,nodrošinot pieprasījumu viņu produkcijai. Eiropas«Skolas augļa» programmai var pieteikties ikviena Latvijasskola vai ēdināšanas uzņēmums, 75% no cenas apmaksā EiropasKomisija, 25% – valsts. Laikā no oktobra līdz janvārimtrīs reizes mācību nedēļā bērni bez maksas saņem augļus– ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes – vai dārzeņus –kāpostus, kolrābjus, burkānus, kāļus –, un skolās tiek stāstītspar to labvēlīgo ietekmi uz veselību. Gadās, ka skolasbērnapārpalikušos un mājās pārnestos augļus vai dārzeņus apēdmājnieki, varbūt dažreiz piedāvājums ir pārāk vienmuļš,tādēļ bērniem apnīk, tomēr tā ir ļoti izdevusies programmaar labiem rezultātiem. Visā Eiropā šajā programmā piedalās55 tūkstoši skolu, arī gandrīz visas (91%) Latvijas skolas.Izrādās, Latvijas valsts ir viena no lielākajām «Skolas augļa»labumu guvējām.Tomēr – dažreiz arī medus mucā iekrīt kāds piliens darvas.Rudenī trauksmi cēla bioloģiskais zemnieks GintsStrazdiņš, kurš vēlējās skolai Jūrmalā piedāvāt bioloģiskiaudzētos ābolus, bet, izrādās, programmā «Skolas auglis»bioloģiskie zemnieki nemaz nevar piedalīties – tikaitie, kuri reģistrējušies integrēto saimniecību sarakstā.Zemkopības ministrija skaidroja, ka šādu regulējumupieņēmusi, lai dotu priekšroku vietējiem zemniekiem, jotāds integrēto saimniecību saraksts ir tikai Latvijā, cituvalstu zemnieku tajā nemaz nav. Par to, ka šādā veidāmūsējie vēlējās izskaust no tirgus lietuviešu zemniekus,skaļi nerunāja.Bet – bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir ne tikai vidisaudzējošāki, tie ir daudz labāki veselībai. Kāpēc nedotbērniem labāko, ja reiz lauvas tiesu apmaksā Eiropas Komisija?Nereti dzirdētas iebildes, ka integrētās saimniecībasir gandrīz tas pats, kas bioloģiskās. Tā nu gan nav! Paratšķirībām jau 2002. gadā «Vides Vēstu» 3. numurā rakstījaMāra Vaivare: «Integrētajā lauksaimniecības sistēmā lietovisu to pašu, ko industriālajā jeb konvencionālajālauksaimniecībā, t.i., minerālmēslus un pesticīdus, tikaidevās, kas saskaņotas ar augsnes analīzēm un atbilstošāmslimību un kaitēkļu attīstības prognozēm. Pārtika ir mazākkaitīga nekā tā, kas iegūta konvencionālajā sistēmā.Sistēmas trūkums ir tas, ka nav iespējams kontrolētizmantotās pesticīdu un minerālmēslu devas. PrognožuVIDES VĒSTIS40 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIdienesta darbība prasa lielus līdzekļus. Nav arī garantijas,ka, lietojot šajā sistēmā ražotu pārtiku, cilvēku veselībaibriesmas nedraud, jo, lietojot ķimikālijas, izpildītājs biežikļūdās.»Vienotu bioloģisko saimniecību sertifikācijas kārtību nosakaEiropas Komisijas regula. Kritēriji sertifikāta iegūšanaiir ļoti stingri, jo mērķis ir panākt, lai dabas resursus izmantotusaprātīgi un saglabātu vidi. Atšķirībā no prasībāmintegrētajām saimniecībām, bioloģiskajiem zemniekiem irļoti stingri ierobežojumi pesticīdu un mākslīgā mēslojumalietošanai (tos var izmantot tikai īpašos gadījumos), tāpatir jāievēro citas stingras vides aizsardzības prasības.Parastajām jeb konvencionālajām zemnieku saimniecībāmtāpat ir jāievēro likumi, bet tie ir maigāki nekā brīvprātīgiestandarti. Pesticīdus un mākslīgo mēslojumu drīkst izmantot,lai gan tieši tie visvairāk kaitē videi un mazinabioloģisko daudzveidību. Augļu un dārzeņu audzēšanā izmantotiepesticīdi tomēr saglabājas pārtikā un kaitē cilvēkuveselībai. Protams, likumu un noteikumu diktētās normastiek ievērotas, bet vai tās garantē pilnīgu drošību? Bieži iraizdomas, ka tas ir kompromiss starp veselības aizsardzībuun ražotāju vajadzībām. Nelāgā pieredze ar endokrīnosistēmu traucējošām vielām liecina, ka mūsu organismadarbību var ietekmēt pat ārkārtīgi nelielas dažādu pesticīdusastāvdaļu devas, tāpat ir pierādījumi, ka dažādu vielu kokteilimvar būt krietni atšķirīga ietekme, bet likumdevējs,nosakot normas, vadās tikai pēc katras atsevišķās vielas ietekmes.Arī integrētās saimniecības drīkst lietot pesticīdusun minerālmēslus saprātīgās devās, kas tās ļoti ievērojamiatšķir no bioloģiskajām saimniecībām.Tātad – ja reiz bioloģisko saimniecību produkcijamazāk kaitē videi un veselībai, kāpēc bioloģiskie zemniekinedrīkst piedalīties «Skolas augļa» programmā?Zemkopības ministrija taisnojās, ka bioloģiskāssaimniecības varot piereģistrēties «integrēto» sarakstā.Bet tas nozīmē lieku papīru kārtošanu, neskatoties uzto, ka bioloģiskās saimniecības sertifikātam ir ievērojamistingrākas prasības nekā integrētajām saimniecībām.Turklāt daudziem pārliecinātiem bioloģiskajiem zemniekiemtas ir arī principa jautājums – šāda rīcība līdzināsgandrīz vai kažoka mešanai uz otru pusi. Tiek minēts arīarguments, ka bioloģisko saimniecību šobrīd ir pārāk mazun to piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu. Sanākapburtais loks: bioloģiskās saimniecības programmā nevarpiedalīties, jo nespēj saražot augļus vai dārzeņuspietiekamā daudzumā, rezultātā – pieprasījuma nav, tadkāpēc lai pats no sevis rastos piedāvājums? Parasti jaupieprasījums stimulē piedāvājumu. Turklāt iepirkumuvienmēr var sadalīt vairākās daļās, lai bioloģiskie zemniekipiegādā tik, cik viņi var.Lietuvā programma «Skolas auglis» stimulē izvēlētiesLietuvā audzētus izcilas kvalitātes un bioloģiskos produktus,turklāt bioloģiskos produktus drīkst iepirkt arī tad,ja tie ir mazliet dārgāki nekā parastie. Tomēr, izrādās,sadārdzinājums ir neliels: ja Latvijā vidēja porcija izmaksāja0,17 eiro, tad Lietuvā 0,18 eiro, no kuriem 75% sedza EK.Prieks, ka Zemkopības ministrija sadzirdēja bioloģiskozemnieku un bērnu vecāku iebildumus un pārskatīja «Skolasaugļa» programmu – nu arī bioloģisko lauksaimniecībusaražotie augļi un dārzeņi drīkst «piedalīties» tajā.Vietējos zemniekus pasargā noteikums, ka ražošanasun saiņošanas attālums no skolas līdz ražošanas vietainedrīkst pārsniegt 300 km. Tas samazina arī transportaietekmi uz vidi.Un tagad ļoti svarīga ziņa bērnu vecākiem: sāciet jau tagadiedvesmot savu bērnu skolu un pirmsskolu vadītājus, lainākamgad jūsu bērni saņemtu bioloģiski sertificētus, nevisar pesticīdiem miglotus augļus! Ja skola pati nespēj,palīdziet viņiem atrast bioloģisko saimniecību.Jana SimanovskaVIDES VĒSTIS 41ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBILāsma OzolaTIEŠĀPIRKŠANAPēc traģiskā nelaimes gadījuma tirdzniecības centrā «Maksima»Zolitūdē daudzi, zinot, ka mana nodarbošanāsun sirdslieta saistīta ar ilgtspējīgām pārtikas sistēmām,prasīja padomu, kur iegādāties pārtiku. Sāpīgi apzināties,ka tikai pēc traģiskiem notikumiem un skandāliem mēssākam pievērst uzmanību tam, ko ēdam, un vērtēt, vailielveikalu tīkls, kurā esam pieraduši iegādāties pārtiku,ievēro demokrātijas principus un ētikas normas. Mēs visigribam nesagandētu vidi laukos, bet paši pērkam ārzemjuvai vietējos produktus, nezinot, kā tos ražo, turklāt nouzņēmumiem, kuriem vārdi «atbildīgs bizness» labākajāgadījumā ierakstīti, bet aizmirsti korporatīvās sociālāsatbildības stratēģijā. Mēs esam pieraduši izvēlēties lētākoproduktu, nedomājot, ka tādējādi atbalstām gan zemesnoplicināšanu un indēšanu ar pesticīdiem, gan cilvēkustrādāšanu verdzībai pielīdzināmos apstākļos.Veids, kā es organizēju pārtikas piegādi, ir mans «mazaispārtikas manifests» – ar savu izvēli es tiecos atbalstīt tīrusun dzīvelīgus Latvijas laukus, kur zemnieks, saimniekojotvidei draudzīgi, spēj sev nodrošināt pietiekamu iztiku. Tāes balsoju pret atkarību no lielveikala pārtikas piegādesķēdēm, kurām ir dominējošs stāvoklis Latvijā un kurasveicina konvencionālās lauksaimniecības radīto videspiesārņojumu un agroķīmijas negatīvo ietekmi uz cilvēkuveselību.Bioloģiskās z/s «Kaņepītes» saimnieks Guntars pie paša atjaunotāmdzirnavām. «Kaņepītēs» audzē bioloģiskās auzas, kviešus, zirņus, griķus,miežus, ķimenes un dinkelu.Bioloģiskās z/s «Lielkalni» saimnieki – Aija un Dainis Paukšēni –Alojas novadā izveidojuši paradīzes ābolu bioaugļudārzu 2,6 haplatībā.Es pērku vietējo pārtiku no bioloģiskajām saimniecībāmcaur tiešās pirkšanas grupu. Tiešās pirkšanas grupa irneformāla patērētāju apvienība, kas reizi nedēļā kopīgiemspēkiem organizē bioloģisko produktu piegādi no zemniekiem.Ar tiešās pirkšanas grupas darbības pamatprincipiemvar iepazīties mājaslapā www.tiesapirksana.lv unwww.bioinfo.lv. Tiešās pirkšanas kustības aizsācēji Latvijāšo ideju pārņēmuši no citām valstīm, kur līdzīgas lokālāspārtikas piegādes ķēdes darbojas jau pāris gadu desmitu.Tiešā pirkšana – tā ir sadarbība starp pircēju un zemniekubez starpniekiem. Šobrīd Rīgā darbojas sešas tiešāspirkšanas grupas un trīs tiešās pirkšanas grupas ārpusRīgas – Ikšķilē, Siguldā un Valmierā. Produktu iegādetieši no zemniekiem sniedz iespēju iegādāties svaigusproduktus, kas nav nostāvējušies noliktavās vai veikaluplauktos. Sezonā iespējams iegādāties tādas ogas, kaslielveikalos nemaz nav atrodamas, jo tās ir trauslas un ātribojājas pārvadājot. Lai gan bioloģiskās pārtikas iegādebez starpniecības ļauj ietaupīt, tas nav galvenais tiešāspirkšanas pastāvēšanas iemesls. Grupas dalībniekus unzemniekus vieno kopēja filozofija – alternatīvas pārtikasVIDES VĒSTIS42 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIsistēmas veidošana, kas balstīta uz ciešām attiecībāmstarp zemnieku un patērētāju un videi draudzīgu pārtikasražošanu. Viena no tiešās pirkšanas grupu pamatvērtībāmir uz uzticību un savstarpējās sapratnes balstītu attiecībuveidošana starp pircējiem un zemniekiem. Pircēji zina, kasun kā viņiem ražo produkciju, savukārt zemnieki pazīstsavus klientus. Tiešajā pirkšanā saziņa ar zemniekiem notiekik nedēļu, precizējot piedāvājuma klāstu, kā arī pircējibrauc ciemos pie zemniekiem ražas svētkos un palīdzētlauku darbos. Aizdomīgajiem ir iespējas pārliecināties,ka zemnieks tiešām saimnieko ar videi draudzīgāmmetodēm.Kāpēc vērts iegādāties pārtiku tieši no bioloģiskajāmsaimniecībām? Saimniekot ar bioloģiskajām metodēmnozīmē audzēt pārtiku, nenodarot kaitējumu videi un uzturotaugsnes auglību. Man bioloģiskās pārtikas sertifikātsnav augstākās kvalitātes simbols, gluži otrādi – es uzskatu,ka videi draudzīga saimniekošana ir pats minimums, laipārtiku vispār varētu uzskatīt par kvalitatīvu un veselīgu.Dabas piesārņojums nav kaut kas abstrakts un atrauts novisas dzīvās dabas. Intensīvā lauksaimniecība noplicinaaugsni un iznīcina bioloģisko daudzveidību. Kā var kāduproduktu uzskatīt par veselīgu, ja tajā atrodamas pesticīdupaliekas, kas negatīvi ietekmē cilvēka veselību? Ļoti dziļiir iesakņojies mīts, ka visa Latvijā saražotā pārtika ir «eko».Patiesībā jau padomju laikos zemnieki un mazdārziņuīpašnieki bija pieraduši lietot minerālmēslus un pesticīdus.Pajautājiet saviem vecākiem vai vecvecākiem par DDTlietošanu! Tagad mēs to darām «modernāk un efektīvāk».Diemžēl ar ražošanas efektivitātes paaugstināšanu, mēsātros tempos tuvināmies vidējam lietoto minerālmēsluun pesticīdu daudzuma līmenim Eiropā. Lai izaudzētuBioloģiskās z/s «Vizbuļi» saimnieces Laimas Hercbergas plašodārzeņu klāstu ļoti iecienījuši veģetārieši, vegāni un svaigēdāji.Tiešās pirkšanas grupa – veids, kā organizēties, lai iegādātos pārtikuno bioloģiskajām saimniecībām bez starpnieku uzcenojuma.ražu, labības un rapšu lauki 3–5 reizes tiek apsmidzinātiar agroķīmijas kokteili, kas sastāv no augšanas stimulatoriem,herbicīdiem, insekticīdiem utt. Minerālmēslupārpalikums caur virsūdeņiem un gruntsūdeņiem nonākupēs un tālāk ieplūst Baltijas jūrā. Tikai retais zina,ka Baltijas jūrā konstatēta pasaulē lielākā mirusī zonabez jebkādu dzīvības formu pazīmēm, un šo katastrofulielākoties veicinājusi minerālmēslu un pesticīdu lietošanalauksaimniecībā, kā arī nepilnīgi attīrīti notekūdeņi. Protams,Latvija nav vienīgā piesārņotāja, par to atbildīgasvisas Baltijas jūras baseina valstis.Tomēr tie, kuri uzskata, ka bioloģiski sertificētāmsaimniecībām jābūt perfektām, var sāpīgi vilties. Zaļiezemnieki bieži nopūlas ar ražas apjoma, kvalitātesun loģistikas problēmu risināšanu, tāpēc, izmantojotalternatīvus pārdošanas veidus, viņiem ir lieliska iespējapārdot saražoto produkciju nelielos apjomos, uzsāktpārstrādi un lēnām attīstīties, neuzņemoties pārāk lielusriskus. Abpusējā sapratne un uzticība kalpo pariedrošinājumu paplašināt ražošanu un uzlabot produktukvalitāti.Lai kopā ar domubiedriem izveidotu savu tiešās pirkšanasgrupu vai izlemtu pievienoties kādai no esošajām grupām,jāapsver, vai esat gatavi atlicināt laiku, lai regulāriiesaistītos pārtikas produktu piegāžu organizēšanā.Jāņem arī vērā, ka pilnībā izvairīties no lielveikala vai tirgusapmeklējuma neizdosies, ja esat pieraduši pie lielasproduktu daudzveidības. Latviešu zemnieki apelsīnusneaudzē, tāpēc ziemā būs jāiztiek ar āboliem, dzērvenēmvai saldētām ogām. Kopš es iegādājos pārtiku no zemniekiem,esmu ļoti mainījusi savu ēdienkarti, gan papildinotto ar dārzeņiem un ogām, par kuru eksistenci biju tikai nojautusi,gan krietni ierobežojot sevi, jo cenšos izvēlētiestikai vietējos un sezonā pieejamos produktus. Toties manamuzturam tagad ir pavisam cita, netverama kvalitāte –es pazīstu katru zemnieku, kura ražotos pārtikas produktusēdu. Paldies viņiem par rūpēm!VIDES VĒSTIS 43ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIMANSPĀRTIKAS CEĻŠZIEMEĻKURZEMĒViens no cilvēcīgākajiem veidiem, kā apgādāt savu ģimeni arpārtiku, ir visu, kas izaug Latvijā, pirkt no vietējiem ražotājiem,vēlams no tādiem, kas savu saimniecību ir bioloģiski sertificējuši.Pārējo – cik vien ienākumi atļauj – ekosertificētu. Cilvēki neretisūrojas, ka galvaspilsētas ekoveikalos viss tik dārgs, tikdārgs. Bet jāsaprot, ka vēlēties nopirkt labus produktus parsliktu produktu cenām ir utopiski, turklāt veikali nepastāv nosvaiga gaisa vien – tiem no nopelnītā jāsamaksā arī nodokļi,īre, komunālie maksājumi, turklāt reti kurš ar tirgošanosnodarbojas, nesaņemot par to algu. Vai esi aizdomājies, cikdaudz mēs nopērkam nelietderīgu mantu vai ēdienu, kas maitāveselību? Tos nenopērkot, atliktu vairāk naudas labam uzturam.Turklāt, prātīgi lietojot elektrību, degvielu un siltumu,var ietaupīt pat trešdaļu naudas. Tāpat es neticu, ka mūsu valstsūdenssaimniecību piedāvāto ūdeni nedrīkstētu lietot zupas vaikafijas uzvārīšanai. Videi un budžetam būs labāk, ja nepirksipudelēs safasētu ūdeni, kas ir piena cenā. Nekaisi naudu vējā,ieguldi labos pārtikas produktos! Ja vēlies pirkt labus produktusuz pusi lētāk – nāksies pašam braukt ciemos pie zemniekiem.Ir tāda anekdote: vecums ir klāt tad, kad, noliecies sasiet kurpjušņores, tu palūkojies, ko lietderīgu vēl tur lejā varētu izdarīt.Pārfrāzējot varētu teikt, ka uz zaļo domāšanu tu esi pārgājistad, kad, braucot ar mašīnu, apdomā, ko vēl lietderīgu vari paceļam paveikt. Es vismaz pāris reižu mēnesī mēroju ceļu noRīgas uz Mazirbi un atpakaļ un vienmēr lūkoju iegriezties pievietējiem ražotājiem pēc labiem produktiem.1. Pūres augļu un dārzeņu glabātava.ģenētiski modificētu soju, kaut izslēgts tas, protams, nav, jo katrālauku veikalā var nopirkt kombinēto lopbarību, kas satur arī ĢMO.Šeit pērku sīpolus, ķiplokus, selerijas, kāpostus, ābolusun bumbierus. Cenas uz pusi zemākas nekā tirgū. Augļi un4. Pūteļmilti no Elmas Zadiņas.dārzeņi gan nav bioloģiski sertificēti, bet es uzticos PūresDIS speciālistu godaprātam un ticu, ka viņi bez iemeslaElma dzīvo dažus kilometrus aizpesticīdus nelieto. Atrodas pie Pūres robežas Rīgas pusēDundagas – Jaunsniķeros, cep maiziZemeņu ielas galā. Darba laiks darba dienās no 8 līdz 17un visgardākos sklandaraušus. Vēlar pārtraukumu no 12 līdz 13.Elma ir vienīgā, kas gatavo pūteļmiltusno samaltiem, iepriekš izvārītiem2. Bioloģiski sertificēti piena produkti.un tad uz maizes krāsns izžāvētiemrudzu, kailgraudu miežu un kviešuGuntu Safronovu no Talsu novada Balgales pagastagraudiem. Iejaucu šos miltus kefīrā,«Ķīmām» satiku Ventspils tirgū un izbrīnījos, ka teapēdu brokastīs, un darba spara manvar nopirkt ne tikai pienu, biezpienu un sieru, bet arīpietiek līdz pievakarei. Ja nepaspēsibioloģisko sviestu. Saimniece atļāva braukt ciemos,Dundagas tirgū ierasties ap 8–9 noiepriekš piezvanot. Tālr. 29265179.rīta, visi rauši būs izpirkti. Saimniecībanav ekosertificēta, bet apgalvo, ka3. Dundagas pienotavas piena produkti.pesticīdus nelieto, tikai minerālmēslusun kaļķi. Tālr. 2611136.Pienotavas veikaliņā izstāvu rindu pēc piena produktiem.Tā kā es zinu, cik kaitīgi ir pārtiku glabāt plastmasas traukos,turklāt par katru plastmasas ķoci jāpiemaksā, esmu5. Vietējā cūkgaļa.paņēmusi līdzi stikla burkas krējumam un pienam. Dundagaspienotava pienu savāc no apkārtnes zemniekiem, eju uz laukumu pie Mazirbes veikala, kur vietējie cūku audzētājiJa nu rodas vēlme cienāties ar cūkgaļu, tad sestdien plkst. 10.30nevis dižām lielfermām, tāpēc ir lielāka iespēja, ka govis tirgo savu produkciju. Nav ekoloģiski sertificēta. Ja ir kādas īpašasir plūkušas zāli pļavā un ziemā ēd vietējo sienu, nevis vēlmes, gaļu var laikus pasūtīt, zvanot Regīnai – tālr. 29187539.VIDES VĒSTIS44 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
KolkaDARBIMazirbeMelnsilsVidole11. Rieksti, žāvēti augļi, grauduprodukti.DundagaJaunsniķeriTalsiĶīmasEsmu pieteikusies www.ekovirtuve.lvtiešās pirkšanas pulciņā, tādēļ katru mēnesisaņemu e-pastā sarakstiņu ar produktupiedāvājumu. Pēc tam, kad pasūtījums apmaksāts,pirkumus var saņemt Skolas ielas«Ekovirtuvē».PlieņciemsKandava6. Jūras zivis.PūreTukumsRĪGASmilteneLubānaJelgavaZivis kūpina daudzi, tādēļ te minēšu vietējo iedzīvotājucildinātākos zivju gatavošanas meistarus.Ja uz Mazirbes «Sudrabkalniem» ved norāde «Zivis», tad izmantoiespēju nogaršot Agra Vansoviča meistarstiķi – cietižāvētas butes.Kolkā «Strautmaļos» labākās zivis kūpina Ēriks Lihačovs. Viņšnekad neizmanto saldētas zivis. Tālr. 29256174.Melnsila Sairās Gints Reinholds izcili žāvē zivis un sālaķilavas.12. Pārtika no lielveikala.Olas – tikai un vienīgi no nacionālā uzņēmuma «Balticovo», kurvistas baro ar Latvijā ražotu barību, nevis importa ĢMO kā citi.Nav ekosertificētas, toties labā cenā.Piena produkti – ekoprodukti no «Tukuma piens», «Talsu piens»,kā arī Lietuvā ražotie. Nesertificētie piena produkti – no nelielajiemuzņēmumiem, kas pieņem pienu arī no sertificētāmsaimniecībām, piemēram, Kazdangas «ELPA», «Smiltenes piens»,«Lazdonas piensaimnieks».Maize – ekomaize no maiznīcām «Ieva» un «Lāči». NesertificētāĶelmēnu maize, jo zinu, ka graudi audzēti bez pesticīdiem,nesertificēts ir cukurs, kas izburbuļo rūgšanas procesā.Ekokafijai sagaidu akciju un tad nopērku pusgadam. Vienmēraplūkoju iecienītos ekoproduktus un tad, kad tiem ir samazinātascenas, iepērku ilgākam laikam.7. Aldoņa tomāti.Plieņciemā dzīvo tomātu audzēšanas meistars Aldonis. Patsizveidojis miltainu tomātu šķirni, ko visi sauc par Aldonīšiem.Rudenī ciemojos viņa siltumnīcā – perfekta. Saimnieks dievojās,ka pesticīdus nelieto. Aldonis visbiežāk sastopams tirgojamiespie Engures apļa, bet sestdienās – Kolkā.Viņu var pazīt pēcjautri āķīgām sarunām un smiekliem. Tālrunis: 261575668. Avota ūdens. Zilā kalna avotiņš Vīdales ceļa stāvumā.VAS «Latvijas valsts meži» glīti iekārtojuši ūdens ņemšanasvietu ceļmalā. Uz šejieni pēc ūdens brauc daudzi piejūrasciemu iedzīvotāji, tāpēc dažreiz jāgaida rindā.9. Gaļa.Pazīstu bioloģiskos zemniekus, kas audzē jērus un sivēnus.Viņi paši atved gaļu uz Rīgu un izdala kundēm. Tāpēc ik palaikam sazvanos ar bioloģiski sertificētiem zemniekiem AndriPaulu-Pāvulu (29266225) no Smiltenes novada Macuļiemvai Aivaru Liepiņu (26537993) no Jelgavas novada Līcīšiem unapjautājos, kad viņi vedīs uz Rīgu jēru vai sivēnu.10. Brieža gaļa un desas no Gunta Belēviča bioloģiskisertificētās saimniecības – Rīgā, Spīķeros, Maskavas iela 4,veikals «Desa&co».«Vides Vēstīm» ir iecere apzināt arī citus labu produktuaudzētājus, kurus var apciemot. Atraksti anitra@vak.lv unpastāsti par savu zaļās pārtikas ceļu!Lai neapmaldītos mazajos lauku celiņos, izmanto «Jāņa sētas» mobiloaplikāciju «BalticMaps» – tajā atrodamas visas Latvijas mājvietasun tiek parādīts labākais ceļš uz tām!Anitra ToomaVIDES VĒSTIS 45ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBINEIZMET ĒDIENU!Anitra ToomaPagājušā gada nogalē piekritupiedalīties biedrības «homo ecos:»sociālajā eksperimentā «Neizmetēdienu». Gan ēdienu blogere un zaļodīgstu audzētāja Ilze Lipska, gan zaļiekstrēmā rakstniece Dace Rukšānešim pasākumam nodevās ļoti atbildīgi,bet mēs – es, dīdžejs Toms Grēviņš unatraktīvais žurnālists Ansis Bogustovs –nebijām pārāk centīgi mizu svērēji, un,vismaz man, tas apnika jau pēc pārisnedēļām. Eksperimenta laikā mums veselumēnesi bija jāuzskaita viss ēdamaisun nosacīti ēdamais, piemēram, mizas,kafijas biezumi, kauli, ko izmetamsadzīves atkritumiem domātajākonteinerā. Tas rosināja Ilzi Lipsku pagatavotēdienu no... kartupeļu mizām,bet Daci Rukšāni iedzina mazvērtībaskompleksos, jo viņa savu ģimeni lutinapārsvarā ar mājās gatavotām maltītēm,tādēļ atkritumos, izrādās, bija jāizmetpat spainis mizu nedēļā! Tā kā pirmsgadiem 25 viena no manām mīļākajāmgrāmatiņām bija «Kara laika virtuve», essamērā labi tiku galā ar uzdevumu neizmestatkritumos vēl ēdamus produktusun izdomāt no tiem kādu jaunu ēdienu,taču nedēļā pēc Zolitūdes traģēdijaszaudēju jelkādu ēstgribu, tādēļ zupu, kobiju pagatavojusi, nācās aizlaist podā.Izmetam miljonus!Ik gadu viens Latvijas iedzīvotājs atkritumos izmet aptuveni 30 kilogramuspārtikas:1/3 jeb 10 kg pārtikas atkritumu ir kartupeļi, kuru cena ir vidēji 0,7 eiro/kg;1/3 jeb 10 kg pārtikas atkritumu ir gaļa, kuras cena ir vidēji 6 eiro/kg;1/3 jeb10 kg pārtikas atkritumu ir tā sauktā ērtā pārtika, piemēram, lielveikalāpirkti pelmeņi, kuru cena ir vidēji 3 eiro/kg.Kopējās izmaksas par pārtiku, ko izsviežam atkritumos, ir 70 eiro uz vienuiedzīvotāju gadā.Tātad Latvijā, kur mūsu ir aptuveni divi miljoni, mēs atkritumos izmetam 140miljonus eiro gadā!Avots: www.homoecos.lvAntropoloģe Agnese Bankovska teic,ka pasaulē ik gadu zudumā iet aptuvenitrešā daļa, pat puse, pārtikas, sākotar zudumiem tās ražošanas procesāun noslēdzot ar gala patēriņu. Eiropāun ASV atkritumos pārsvarā nonākjau saražotā un nepārdotā, kā arīmājsaimniecībās neapēstā pārtika.Pasaules Dabas fonda aprēķini liecina,ka pašlaik aptuveni 1,5 miljardicilvēku pasaulē ēd par daudz, kamērvismaz viens miljards cieš badu. Tākā jautājums par pārtikas atkritumiemkļuvis aktuāls samērā nesen,bet jau strauji pieaug par globāluproblēmu, tiek izstrādātas stratēģijasun risinājumi, kā efektivizēt pārtikasVIDES VĒSTIS46 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIizmantojumu visos tās posmos – sākot no audzēšanasun ražošanas, līdz pat tās patēriņam. Patlaban īpašauzmanība tiek veltīta tam, lai uzrunātu ikvienu, kuršpārtiku pērk, gatavo un ēd. Informācija par globāla mērogadraudiem – par miljoniem tonnu ēdiena, kas ik gadu tiekizmests atkritumos, – nav samērojama ar mūsu ikdienasdzīves mērogiem, tas ir, reti kurš aizdomājas tālāk partik ērto pārliecību, ka tie pāris neapēstie aizvakardienaskartupeļi, apkaltusī salātu bunte un trīs dienas ledusskapīnostāvējusī zupa taču nav uzskatāmi par nopietniempārtikas atkritumiem. Parasti tos vienkārši uzskatām parvecu un vairs nebaudāmu ēdienu, kas ērtības labad nonākmiskastē.Kauns izmest ēdienuLai rosinātu cilvēkus mainīt paradumus, kas saistīti arpārtikas iegādi, maltītes gatavošanu, uzglabāšanu unpatēriņu, nepietiek ar to, ka zinām, cik kilogramu vai tonnupārtikas gadā tiek izmests atkritumos. Tikpat svarīgiir saprast, kāpēc un kā tas notiek, izprast, piemēram, kāatkritumi, kas ir nenovēršams un tikai viens no pārtikasaprites posmiem, iekļaujas mājsaimniecības ikdienasprocesos.Izrādās, ka Latvijā tikai trešā daļa cilvēku iet uz veikalu arkonkrētu iepirkumu sarakstu. Pārējie droši vien iepērkasstihiski, taču, redzot, ka produktam beidzies derīgumatermiņš, 80% tomēr pārbauda, vai to tiešām vēl nevarēst. Mēs esam auguši ģimenēs, kur vecāki vai vecvecākipieredzējuši gan kara laika šausmas, gan padomjulaika deficītu un pārtikas talonu sistēmu, tāpēc biežiapdomājam, kā izmantot produktu, ko vairs nevar ēstsvaigu – piemēram, no apkaltuša siera var izcept gardassiermaizes, sakaltušu baltmaizi var izmērcēt un pievienotkotlešu masai. Tāpat aptuveni divas trešdaļas aptaujāto irpārliecināti, ka to pārtikas daudzumu, kas nonāk atkritumupoligonos, varētu samazināt, plānojot pirkumu un gatavojamoēdienu apjomu, kā arī izvēloties videi draudzīgusveidus, kā atbrīvoties no sabojājušās pārtikas, piemēram,kompostējot. Viens no galvenajiem šādas idejiskasaktivitātes un praktiskas pasivitātes līdzāspastāvēšanasiemesliem varētu būt pēctecība. Piemēram, augstaisnopirktā ēdiena «otrreizējās» izmantošanas procentsvarētu būt saistīts ar atmiņām par ēdiena deficītu padomjulaikos. Savukārt sevis neidentificēšana ar pārtikas atkritumuradītājiem varētu būt saistīta ar sāpīgo negribīgumu,ar kādu ēdiens galu galā tiek izmests. Sociologs DeividsEvanss pētījumā, ko 2009.–2010. gadā veica Mančestras(Anglija) mājsaimniecībās, secina, ka ēdiena izmešanasprocess pilnīgi visās viņa apsekotajās mājsaimniecībāsbijis ilgs, vairākpakāpju un nožēlas pilns. Viņš norādauz dziļi iesakņotiem kultūrpriekšstatiem, kuru ietekmēēdiens tiek uztverts kā kaut kas tāds, pret ko jāizturas arcieņu. Evanss runā arī par slēptajiem jeb iedarinātajiemkontekstiem, kas ietekmē pārtikas izmešanas paradumus.Viens no tiem – ļoti sadrumstaloti un individuāli ēšanasparadumi vienas mājsaimniecības ietvaros, kas radaiegādātās pārtikas pārpalikumu. Mūsdienās aizvien biežākkatrā ģimenē ir kāds, kurš vairās, piemēram, no kviešiem,cits – no gaļas, cits neēd sīpolus un ķiplokus. Garšas izvēļuun nepieciešamību demokrātija spēcīgi iezīmējas arī AgnesesBankovskas nesenajā pētījumā, kurā viņa īpašuuzmanību pievērsa ēšanas praksēm ģimenēs ar maziembērniem. Šajās ģimenēs ēdiens tika izmests salīdzinošireti, jo darbojās tā dēvētais «dežurējošās cūkas» princips,kad bērnu neapēsto visbiežāk notiesā viens no vecākiem.Bieži neapēstais ēdiens tiek atdots mājdzīvniekiem –visbiežāk sunim, cūkām u.c.Visam jāatgriežas apritēPateicoties tam, ka pirms gada latviešu valodā tika iztulkotaMihaēla Braugarta revolucionārā grāmata no «Nošūpuļa līdz šūpulim» un man bija iespēja tikties arī ar autoru,sapratu, cik svarīgi visam dot vēl vismaz vienu dzīviun gādāt, lai pārtikas atliekas satrūd, dodot savu artavuzemes auglības vairošanai. Varbūt ne-esat aizdomājušies,ka arī minerālmēslu ražošana ir ļoti piesārņojošs unenergoneefektīvs pasākums. Tāpēc es eksperimenta«Neizmet ēdienu» ietvaros lielākoties pilnveidoju savasbiodegradablo atkritumu kompostēšanas iemaņas, kā arīturpināju atbildīgi izturēties pret pārtikas iepakojumu:nesu uz konteineriem stikla, PET un polietilēna iepakojumu,centos nepirkt produktus iepakojumā, ko Latvijānepārstrādā. Svēru arī to, ko nesu izmest sadzīves atkritumukonteinerā. Varu palepoties ar to, ka mēs, tas ir, 2–3cilvēki, kas dzīvojam mūsu ekodzīvoklī, nedēļā uz parastokonteineru aiznesam aptuveni pusotru kilogramu atkritumu.To var panākt ikviens, šķirojot iepakojumu un kautnedaudz kompostējot.Laukos aizstaigāt ar mizu spainīti uz komposta kaudzinav grūti. Turklāt tagad, kad reti kurš audzē mājlopusun kūtsmēsli vairs nav tik pieejami, komposts lieti noderdārzkopībā. Pilsētā cilvēks ar savām mizām pat gribēdamsneko nevar iesākt. Eksperimenta laikā mums ar Daci radāsideja tējas un kafijas biezumus sakrāt un tad mulčēt parkākrūmiņus, taču baidījāmies, vai nedabūsim pa muguru nopašvaldības policijas. Es tējas un kafijas biezumus, kā arīolu čaumalas un sīkākas miziņas lieku komposta maisā,kur veidojas augsne istabas augiem. Tur mizas, beigtopuķu sakņu kamoli un lapiņas jauki sadzīvo ar vaislīgāmsliekām un «Bioefektā» iegādātiem mikroorganismiemkompostam. Kompostēju dubulti saliktos atkritumu maisos,kurus var ērti aizlocīt, ja pārāk savairojas drozofilas.Blakus maisam stāv plēves cimds, to uzvelku, lai samaisītumizas ar zemi un bagātinātu visu ar skābekli. Vannasistabāir silts, un komposts ir gatavs jau pēc pāris nedēļām.Ārzemju blogos izlasīju, ka pilsētnieki mēdz mizas saliktsaldētavā un nedēļas nogalē aizvest uz kompostkaudziVIDES VĒSTIS 47ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIlaukos. Bet, tā kā es esmu atteikusies nosaldētavas, šo padomu izmantot nevaru.Saskābušu zupu vai citu bojātu ēdienu aizskalojupodā – esmu iedomājusies, ka šāds uztursnāks par labu attīrīšanas iekārtu mikroorganismiem.Ja vēl zinātu, ka Latvijā lietderīgi izmantošo iekārtu dūņas, piemēram, enerģētiskokārklu audzēšanai, būtu pavisam labi.Sakaltušu maizi un graudu produktus, kurosiemetušies sviļņi, izbaroju laukos putniņiemun strupastēm. Arī putniņi un peļuki ir barībasķēdes sastāvdaļa. Protams, visnejēdzīgāk irpūstošos jeb biodegradablos atkritumus sajauktar plastmasu un izmest sadzīves atkritumukonteinerā. Jā, zinu, ka daļu no pūšanas gāzesGetliņos savāc, sadedzina un ražo elektrību,bet siltumu izmanto gardo tomātu audzēšanai,tomēr uzskatu, ka noglabāt potenciālās barībasvielas poligonā ir liela nejēdzība.Mēs varam svērt mizas un tiekties uz to, lainekas ēdams nenonāktu atkritumos, tomērpilnīgi absurdi ir tas, ka ēdiena atliekas nosabiedriskās ēdināšanas iestādēm, slimnīcu,skolu un bērnudārzu virtuvēm nedrīkst izbarotlopiem. Atceros, kā pirms ceturtdaļgadsimtavīramāte vilka no mazpilsētas slimnīcas kannasar slimnieku neapēsto ēdinu un nobarojavairākus rukšus. Tikpat stulbs ir aizliegumsproduktus, kam beidzies derīguma termiņš,glīti izvietot pie veikala, lai trūcīgi vai ūberzaļidomājoši cilvēki tos varētu noteiktā laikāpaņemt un, ja iespējams, apēst. To, kā Latvijaizpildīs ES prasību kompostēt 80% biodegradabloatkritumu, man šobrīd grūti iztēloties,jo šajā jomā valda pamatīgs klusums.Latviešu māksliniece uzvarplakātu konkursā «Domā. Ēd.Taupi.»Janvārī Ziemeļu Ministru padomes biroja telpāsvarēja aplūkot ceļojošo plakātu izstādi «Domā.Ēd. Taupi.», kas tapusi pēc Ziemeļu Ministrupadomes un ANO reģionālā informācijas centraBriselē iniciatīvas. Tās uzdevums ir pievērstsabiedrības uzmanību ārkārtīgi lielajam atkritumosizmestās pārtikas daudzumam pasaulē,ierobežot izšķērdīgu pārtikas produktu iegādiun stimulēt patērētāju zināšanas par šo straujiaugošo problēmu. Plakātu konkursā ar diviemplakātiem piedalījās arī jaunā latviešumāksliniece Marta Zariņa-Ģelze un ieguvakonkursa galveno balvu.VIDES VĒSTIS48 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDES VĒSTIS 49ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBI«ECO BALTIA VIDE» UZSĀKSTIKLA ŠĶIROŠANU PA KRĀSĀMPērn decembrī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «EcoBaltia vide» uzsāka Latvijā līdz šim nebijuši un inovatīvu pilotprojektu«Šķirosim stiklu pa krāsām!», aicinot iedzīvotājus šķirotarī stikla iepakojumu – atsevišķi bezkrāsaino un krāsaino stiklu.Projekta mērķis ir veicināt stikla šķirošanu un Eiropā jau izplatītopraksi pamazām ieviest arī Latvijā.Latvijas iedzīvotāji stiklu aktīvi šķiro jau vairāk nekā desmit gadu,tāpēc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «Eco Baltiavide» vēlas uzzināt, vai Latvijas iedzīvotāji būs atsaucīgi un armieru sagatavot otrreizējās izejvielas jau augstākā līmenī, proti,šķirot stiklu pa krāsām. «Eco Baltia vide» darbojas vairāk nekā 12novados, un uzņēmuma apkalpotajā teritorijā atrodas 778 stiklašķirošanas konteineri. 2013. gadā visos «Eco Baltia» grupas atkritumuapsaimniekošanas uzņēmumos kopumā tika savākts teju 3650tonnas stikla iepakojuma.«Eiropas valstīs stikla šķirošana pa krāsām ir jau ierasta prakse – todara gan Vācijā, gan Lielbritānijā, gan tepat netālu Polijā. SavukārtLatvijā atkritumu šķirošanas prakse ir atšķirīga. Vietām iedzīvotājuaktivitāte ir mazāka, bet citviet cilvēki šķiro ļoti rūpīgi, tāpēcvēlamies viņiem sniegt iespēju šķirot vēl gudrāk. Pa krāsāmsašķirotais materiāls būs ne tikai daudz augstvērtīgāks unar plašākām pārstrādes iespējām, tas palīdzēs arī taupītdabas resursus un enerģiju, kā arī samazināt to atkritumudaudzumu, kas nonāk poligonos,» skaidro SIA «Eco Baltiavide» valdes priekšsēdētāja Anita Saulīte.Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību stikla šķirošanai, konteineri,kas paredzēti stiklam, atsevišķos daudzdzīvokļumāju rajonos Rīgā aplīmēti ar dzīvespriecīgām uzlīmēm.«Konteinerus aplīmējām ar smaidošām uzlīmēm, jovēlējāmies atkrituma šķirošanu padarīt pozitīvāku unvienlaikus pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri šķiro,» piebilstA. Saulīte.Interesanti, ka stikla šķirošanu pagājušā gadsimtaastoņdesmitajos gados aizsāka Lielbritānijas princisČārlzs – tieši viņš, novietojot Bekingemas pils teritorijākonteineru stikla pudeļu savākšanai, padarīja pili parvalstī pirmo mājsaimniecību, kur šķiro atkritumus. Starpcitu – tolaik Čārlzu par šo jauninājumu izsmēja.VIDES VĒSTIS50 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIInteresanti fakti par stikla pārstrādi• Stikls ir bezgalīgi pārstrādājams materiāls.Pārstrādāts stikls saglabā tādas pašas īpašības, kādaspiemīt tikko ražotam stiklam, tāpēc tas piemērotsjaunu stikla pudeļu ražošanai.• Stikla otrreizējai pārstrādei nepieciešams par 32%mazāk enerģijas nekā tā ražošanai no smilts, sodas unkaļķu maisījuma.• Gaisa piesārņojums, kas rodas, ražojot pudelesno pārstrādāta stikla, ir par 20% mazāks, bet ūdenspiesārņojumu – par 50% mazāks, salīdzinot ar pirmējāstikla ražošanā radīto piesārņojumu.• Latvijā šobrīd stikls netiek otrreizēji pārstrādāts,tādēļ to ved uz pārstrādi Ukrainā un Lietuvā.Kas notiek ar sašķiroto stiklu?Kristīna Tamuža,«Eko Reverss»direktore«Sašķirotais stikls pēc konteinera iztukšošanas nonākšķirošanas uzņēmumā «Eko Reverss», kur tas, iespējurobežās, tiek šķirots vēlreiz – manuāli –, jo, lai gan stiklamnovietoti speciāli noslēgti, zvanveida marķēti konteineri,diemžēl daudzi tajos vai nu neuzmanības dēļ, vai arībezatbildīgi ievietoto daudz ko citu, kas nav pārstrādājamsstikls vai stikls vispār. Sākumā tiek izlasīti piemaisījumi –PET pudeles, sadzīves atkritumi, smaržu pudeles, spoguļiun keramikas pudeles («Latvijas Balzams»). Izmestās«Latvijas Balzama» pudeles stikla šķirošanas konteinerosir liela problēma, jo informācijas trūkuma dēļ cilvēkijoprojām turpina tās mest stikla konteineros. Taču tāsneizkūst, bet gan sabirst un rada duļķainus piemaisījumusgalaproduktam. Savāktās stikla pudeles un burciņas tieksadauzītas kaletē – tā stikla pārstrādes rūpniecībā saucsadauzītu izlietoto stiklu, savukārt kalete tiek apstrādātaar magnētu, lai atšķirotu šajā stikla masā palikušos pudeļumetāla vāciņus. Visbeidzot vakuumprocesā tiek atdalītiplastmasas un papīra atlikumi. Pēc tam stikls tiek vestsuz dažādiem pārstrādes uzņēmumiem. Tuvākais atrodasLietuvā, kur, starp citu, tiek saražota arī daļa no Latvijastirgū pieejamajām dzērienu pudelēm, bet tālākaispārstrādes uzņēmums, kur nonāk Latvijas stikla pudeles,ir Ukrainā. Stikls ir mūžīgi pārstrādājams materiāls,turklāt tā kvalitāte pārstrādes procesā nemainās. Nonākotatkritumu poligonā, stikls sadalās ļoti lēni vai, pareizāksakot, nesadalās vispār, tikai «nodilst» dažādu mehāniskufaktoru ietekmē. Tieši šā iemesla dēļ ir ļoti svarīgi stiklušķirot, lai samazinātu deponējamo atkritumu masu untaupītu izsīkstošos dabas resursus.»Ko drīkst mest stikla konteinerosViena tonna otrreizējo stikla izejvielu ietaupa vienu tonnukvarca smilšu un 250 kg kalcinētās sodas. Tomēr, laišos resursus ietaupītu, stikla iepakojums ir jāizmet tamparedzētajā atkritumu šķirošanas konteinerā. Svarīgiatcerēties, ka šķirošanai paredzētajos konteineros drīkstmest tikai stikla iepakojumu – pudeles un burkas. Tajosnedrīkst mest stikla, porcelāna un keramikas traukus,spoguļus un logu stiklu.Kā ražo pudeles?Stikla ražošanai izmanto kvarca smiltis, sodu un kaļķakmeni,bet 30–40 procentus no kopējās izejvielu masasvar aizvietot ar otrreizējām izejvielām. 1550 grādutemperatūrā visas izejvielas tiek izkausētas viendabīgāmasā. Tālāk masa tiek novirzīta uz pudeļmašīnu, kur1200 grādu temperatūrā īpašās formās top stiklapudeles. Kad pudeles gatavas, tās lēnām atdziest jebnorūdās. Pēc rūdīšanas pudeles nonāk uz šķirošanaslīnijas, kur tās automātiski pārbauda. Veselās pudelestiek iepakotas vakuumā un nosūtītas pudeļu pildītājiem,savukārt brāķētās pudeles atgriežas kausēšanas krāsnī.Pārstrādātai pudelei ir tāda pati kvalitāte kā tai, kas tikkoražota no smiltīm. Otrreizējās izejvielas jeb stikla kaletekūst zemākā temperatūrā, tās kausēšana patērē mazākenerģijas nekā stikla ražošana no dabiskām izejvielām:viena no pārstrādāta stikla ražota pudele nodrošinaenerģijas ietaupījumu, kas ļauj 100 W lampiņai degtčetras stundas.Papildinformācija: www.vide.ecobaltia.lvVIDES VĒSTIS 51ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPESintija DzelmeFoto: Tina Nyfors, Satu Viitasalo-Frösén, «CITYWATER»;Outi Salminen, Helsinku UniversitāteDABĪGI ATTĪRĪTINOKRIŠŅU ŪDEŅISintija Dzelme mācījusies Somijā, Islandē un Norvēģijā, pašlaik dzīvoSomijā un strādā Helsinku Pilsētas Vides Centrā par projekta «CITYWA-TER» asistenti.Aizvien biežāk pēc lietusgāzēm vai strauji kūstot sniegam pilsētāsapplūst ielas un satiksme apstājas, izraisot mērenu haosu. Un tad irjāaizdomājas, kāpēc tā. Klimata pārmaiņas izraisa ne tikai ilgstošussausuma periodus, bet arī pamatīgus nokrišņus, kas paralizē dzīvine tikai Amerikā un Centrāleiropā, bet aizvien biežāk arī Latvijā unSomijā, kur, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, plūdu problēmanav bijusi aktuāla. Tomēr pēdējo gadu rūgtā pieredze rāda, kaarī Ziemeļeiropas valstīm jāsāk meklēt risinājumus, lai tiktu galāar lietus un kūstošā sniega izraisītajām sekām. Ir aprēķināts, kalīdz 2080. gadam nokrišņu daudzums Somijā palielināsies par10–30%. Jā, problēmas, kas saistītas ar lietus un sniega kušanasūdeņu novadīšanu, ir jaunas, taču līdz ar klimata pārmaiņām toapsaimniekošanai nāksies pievērst aizvien vairāk uzmanības.Plūdi un piesārņojums – nokrišņu divas ļaunās sejasLielu daļu pilsētas teritorijas klāj asfalts vai bruģis, līdz ar toūdenim ir krietni mazāk iespēju iztvaikot un uzsūkties zemē. Neretiarī jauno rajonu plānotāji piemirst par lietus ūdeņu radītajāmproblēmām, neatvēl pietiekami daudz uzmanības to aizvadīšanai,tādējādi jau sākotnēji radot labu vidi plūdiem. Vēl jāpiemin fakts,ka senāk būvētās notekūdeņu sūkņu stacijas vairs nespēj tiktgalā ar nokrišņu daudzumu. Pie tā vainojama ne vien novecojusīsistēma, bet arī tas, ka savulaik sūkņu stacijām bija jātiek galāgalvenokārt ar sadzīves notekūdeņiem, taču šobrīd situācijadiemžēl ir mainījusies. Šī problēma plaši atspoguļota Dr. sc. ing.Reiņa Ziemeļnieka promocijas darbā «Lietus ūdeņu ietekme uzRīgas kopsistēmas kanalizācijas darbību», ko ikviens interesents varizlasīt tīmeklī. Izrādās, ka vienmērīga un ilgstoša lietus vai spēcīgulietusgāžu laikā Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nemaz netiekgalā ar pēkšņo ūdens pieplūdumu, tāpēc daļa ūdeņu neattīrītinonāk Daugavā. Tas arī pierāda, ka Rīgā jau sen vajag rekonstruētkanalizācijas sistēmu un atdalīt sadzīves notekūdeņus no lietusūdeņiem. Izrādās, ka gada laikā pār Rīgu nolīst 78 miljoni kubikmetrunokrišņu, bet tikai 30% infiltrējas augsnē.Pēkšņi plūdi ir šās problēmas redzamā daļa, neredzamā daļa irvides piesārņojums, ko nepietiekami attīrītie lietus ūdeņi rada.Piemēram, kad Rīgā lietus ūdens ir noskalojis ielas, pagalmus,rūpnīcu teritorijas un laukumus, tā sastāvā var atrast amonjaku,fosforu, slāpekli, ielu kaisāmo sāli, suspendētas vielas un naftasproduktus. Vasarā vienā litrā lietus ūdens ir vidēji 1,5 mg slāpekļasavienojumu, bet sniega kušanas ūdeņos – jau 7,5 mg/l.Neattīrītie lietus ūdeņi atstāj lielu degradējošu ietekmi uzvietējo ūdeņu kvalitāti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēcBaltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē.To ik gadu apliecina aļģu ziedēšana un eitrofikācija, kasnovērojama arī Latvijas piekrastē.Nav noslēpums, ka Latvija un Somija ir bagātas ar iekšzemesūdeņiem. Abas valstis atrodas Baltijas jūras krastā, un tāmjādomā, kā samazināt neattīrīto lietus ūdeņu ieplūšanuvietējās ūdenstilpēs. Latvijā īpaši liela uzmanība būtujāpievērš arī tam, lai samazinātu vietējo iedzīvotāju unasenizācijas pakalpojumu sniedzēju nelikumīgās darbības,proti, lai šķidrie atkritumi tiktu savākti un nogādāti uz tamparedzētajām utilizācijas vietām, nevis pa kluso ieplūdinātilietus ūdens savākšanas šahtās.Viens no risinājumiem situācijas uzlabšanai varētu būtlietus ūdeņu savākšana to rašanās vietā. Lai to īstenotu,Latvijā beidzot vajadzētu sadalīt atbildību par šiemūdeņiem. Pašlaik atbildīgās par ūdens tehnisko sistēmuuzturēšanu ir pašvaldības, bet joprojām nav skaidrības,kam būtu jāmaksā par šo sistēmu uzturēšanu. LatvijasŪdensapgādes un kanalizāciju uzņēmumu asociācijasizpilddirektore Baiba Gulbe apliecina, ka vienota institūcija,kas būtu atbildīga par lietus ūdeņiem, Latvijā līdz šim navizveidota. No viena puses, lielākā atbildības nasta būtujānes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai,taču vienlaikus savs ieguldījums būtu jāsniedz arīSatiksmes un Ekonomikas ministrijai.Nummelas mitrājsNummela ir pilsēta Somijā, kas atrodas 50 km no Helsinkiem,un to var paslavēt par lietus ūdeņu apsaimniekošanaslabo praksi. Klimata pārmaiņu rezultātā Nummela ik palaikam piedzīvoja nelielus plūdus un saskārās ar erozijasriskiem. Cieši blakus sabūvētās mājas, kā arī asfaltētieceļi un laukumi atstāja aizvien mazāk vietas zaļajai zonai,un tas ietekmēja zemes spēju absorbēt jeb uzņemtpieaugošo nokrišņu daudzumu. Lietus un sniega kušanasperiodos, kad ūdens notece bija palielināta, liela daļaVIDES VĒSTIS52 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPEplatību nespēja izturēt slodzi, un notika erozija. Aizvienpieaugot pilsētas iedzīvotāju skaitam, cieta arī vietējaisezers Enejarvi, kur lauksaimniecības un rūpniecībasuzņēmumu radītā piesārņojuma dēļ strauji pasliktinājāsūdens kvalitāte. Lai atrisinātu klimata un cilvēciskā faktoraradītās sekas, tika pieņemts lēmums izveidot mākslīgomitraini – Nummela Gateway wetland park. Tās galvenaisuzdevums ir uzņemt un attīrīt lietus ūdeņus. Iepriecinoši,ka divu gadu laikā kopš mitraines izveides ūdens kvalitāteun vide ezera apkārtnē ir būtiski uzlabojusies. Te tikaradīta veģetācijas sistēma, kas ir daudz izturīgāka pretārējiem ietekmes faktoriem. Augu dažādība mitrājānodrošina daudz plašāku bioloģisko, ķīmisko un fizikālonokrišņu attīrīšanas procesu. Niedres, vilkvālītes, purenesun citi mitrumu mīlošie augi leknai augšanai izmanto fosforu,slāpekli un citas vielas, kas bagātīgi sastopamas lietusūdeņos, absorbē tās, tādējādi mazinot eitrofikāciju.Te ligzdo putni, nārsto zivis un abinieki, lieliski jūtasdažādi kukaiņi. Tagad mitraine Nummelā ne vien kalpopar svarīgu dabisko procesu attīstības elementu, bet arīkā vides labiekārtošanas paraugs. Lai veicinātu izpratnipar dabiskajiem procesiem, cilvēki var sekot līdziūdens sastāva monitoringam tīmeklī un piedalīties projektaattīstībā, piemēriem, daloties ar savām idejām unnovērojumiem. Šīs vasaras laikā vietējo iedzīvotāju intereseir pieaugusi, viņi ziņo par ūdens līmeņa izmaiņām unpar jaunu augu vai dzīvnieku sugu adaptēšanos mitrājā.Projekts ir kļuvis par vietējo iedzīvotāju lepnumu, un viņinovērtē iespēju izbaudīt pastaigas zaļajā teritorijā tuvupie mājām. Vietējās skolās audzēkņi tiek iepazīstināti parmitrājā notiekošajiem procesiem un to ietekmi uz vidi.Idejas, kā attīrīt lietus ūdeņusInfiltrācijas baseins.Zaļie jumti.Latvijā neziņā mīņājasKad vaicāju Latvijas Pašvaldību savienības padomnieceivides jautājumos Guntai Lukstiņai, kas būtu nepieciešams,lai šādus zaļos risinājumus ieviestu Latvijā, viņa atbild,ka ir nepieciešams uzkrāt lielāku pieredzi un zināšanas,kā tos ieviest praksē, un tas prasa ne tikai laiku, betarī naudu. Bet jau šobrīd vairākas Latvijas pašvaldībascenšas īstenot dažus projektus, kas uzlabotu lietus ūdeņuapsaimniekošanas sistēmu Latvijā. Viens no veidiem,kā šādus projektus realizēt, ir starptautiska sadarbība.Tā, piemēram, «Baltic Sea Challenge» jeb «Baltijas jūrasizaicinājums» apvieno aptuveni 200 starptautiskus partnerus,to skaitā piecas pašvaldības no Latvijas, kā arīnevalstiskās vides organizācija, universitātes un skolas,lai līdz 2015. gadam sadarbībā ar projektu «CITY-WATER» kopīgiem spēkiem uzlabotu ūdeņu kvalitātiūdenstilpēs un aktualizētu jautājumus, kas saistīti arlietus ūdeņu apsaimniekošanas problēmām, tostarp– zaļiem risinājumiem. Šī ir viena no iespējām Latvijaspašvaldībām mācīties no labajiem piemēriem lietusūdeņu apsaimniekošanā, iegūt pieredzi un zināšanas.Projekta laikā, lai uzlabotu piekrastes ūdeņu kvalitāti, tiksuzbūvētas vairākas lietus ūdeņu attīrīšanas sistēmas, veiktato efektivitātes un ekonomiskā izdevīguma analīze, kā arīuzlabota vides komunikācija starp dažādām institūcijāmBaltijas jūras reģionā.Nokrišņu ūdeņu kokteiļa sastāvs, µg/lVielasnosaukumsDzīvojamierajoniRūpniecībasrajoniAutostāvvietasSlāpeklis 1490 1270 905Fosfors 74 51 60Sulfāti 20 27 16Hlorīdi 20 55 17Skābes 7,2 7,2 7,3Alumīnijs 489 636 625Cinks 49 43 52Varš 13 23 22Niķelis
DARBIVIDES TEHNOLOĢIJU UNINOVĀCIJU IZSTĀDE «IFAT <strong>2014</strong>»Ar saukli «Tīrs dzeramais ūdens, efektīva otrreizējāpārstrāde un apzinīga resursu izmantošana» šogad no 5.līdz 9. maijam Minhenē norisināsies starptautiskā videstehnoloģiju un inovāciju izstāde «IFAT <strong>2014</strong>», kas ir lielākaisšāda veida informatīvais pasākums pasaulē. Plānots, kašogad izstādē piedalīsies trīs tūkstoši dalībnieku no 50valstīm. Neilgi pirms lielā notikuma organizatori un nozaresspeciālisti iepazīstina ar jaunām tendencēm unglobālajām idejām, kas pēdējos gados ir virmojušas gaisā,bet šogad iekrāsos nozares centrālo notikumu.Iesākumā IFAT bija neliela izstāde, kas vienoja Eiropasvadošos dzeramā ūdens, notekūdeņu un atkritumuapsaimniekotājus. Nu šī izstāde izaugusi par pasaulesmēroga tikšanās iespēju profesionāliem vides tehnoloģiju,inovāciju un pakalpojumu sniedzējiem, kā arī citiem interesentiem.Tā kā izstādes tematika aptver plašu nozaresdaļu, tā sadalīta kategorijās:• dzeramā ūdens ieguve, ūdenssaimniecības unnotekūdeņu apsaimniekošana;• atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde – šogadīpaša uzmanība pievērsta būvgružu un tehnikasutilizēšanai un pārstrādei;• plūdu kontroles un krastu aizsardzībastehnoloģijas;• enerģijas iegūšana no ražošanas blakusproduktiemun atkritumiem;• autoceļu kopšana un apstrāde ziemas apstākļos;• gaisa piesārņojuma kontrole;• skaņas izolācijas un trokšņa piesārņojuma kontrole;• mērierīces un laboratorijas aprīkojumi, jaunākāstendences, zinātniskie pētījumi un jaunās tehnoloģijasšajā sfērā.VIDES VĒSTIS54 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIKanalizācijas caurules no pilnīgi jauna materiāla,citāds risinājums pazemes ūdens ieguves teritorijasaizsargāšanai no notekūdeņiem, veiksmīga sadzīvesatkritumu pārstrādes pieredze Ēģiptē, jauna tipa ūdensplūsmas mērītāji un alternatīvās elektroenerģijas ieguvesrisinājumi privātmājām un mazpilsētām – šie ir tikai dažino jaunumiem, ko varēs ieraudzīt, aptaustīt un izzināt netikai nozares speciālisti, bet arī jebkurš interesents un dabasdraugs.Izstādes organizatori un nozares profesionāļi atzīst, kapatlaban galvenā problēma ir speciālistu trūkums, proti,sabiedrība un uzņēmēji redz potenciālu un ekonomiskuizdevīgumu domāt zaļi, bet nav speciālistu, kas spētunākt klajā ar inovatīviem risinājumiem. Tieši inovatīvurisinājumu neesamība resursu apsaimniekošanā iraktuālākais klupšanas akmens nozarē. Organizatori undalībnieki uzsver, ka iespējas ir, bet iztrūkst sadarbībasstarp uzņēmējiem un zinātniekiem. Tāpēc apmeklēt izstādi«IFAT <strong>2014</strong>» tiek aicināti arī studenti – biologi, inženieri,fiziķi, jo dažādu jomu jaunie speciālisti ir nepieciešami,lai nozare attīstītos. Ja līdz šim IFAT tika uzskatīts parcentrālo notikumu, kur tikties nozares profesionāļiemun uzzināt jaunākās tendences, tad tagad ļoti gaidītitieši studenti, kam šī būs lieliska iespēja satikties aruzņēmumu pārstāvjiem un, ļoti iespējams, topošajiemdarba devējiem.Paralēli nozares jaunumu prezentēšanai izstādes laikānotiks ideju forums, kurā par aktualitātēm runās nozaresvadošo uzņēmumu pārstāvji un savā pieredzēun risinājumos dalīsies pakalpojumu sniedzēji. Šobrīdaktuāla diskusiju tēma ir gudra un pareiza pilsētvidesplānošana, kam «IFAT <strong>2014</strong>» forumā veltīta nozīmīgavieta. Arī foruma galvenajās tēmās redzama kopējā tendencevirzīties uz arvien zaļāku ražošanu un pakalpojumusniegšanu, piemēram, liels sarunu bloks veltīts tiešiotrreizējai pārstrādei rūpniecības jomā. Tiks apskatītasarī slēgta cikla otrreizējās pārstrādes iespējas, proti, visuizlietoto resursu pārpalikumi un atkritumi tiek izmantotivēlreiz šajā pašā ražošanas procesā. Šāda stratēģija vartikt izmantota gandrīz jebkurā mums zināmajā nozarē –gan dzeramā ūdens apgādē, gan ceļu būvē un pat pārtikasražošanā.Izstādes organizatoru pārstāvis Dr. Volfs Dītrihs Millers(Wolf-Dietrich Müller) uzskata, ka zaļi domāt un rīkoties navtikai sabiedrības ambiciozais sapnis. Par efektīvu un dabaidraudzīgu saimniekošanu domā arī dažādu nozaru vadošieuzņēmumi. Šāda tendence aktuāla pēdējos 15 gadus, unIFAT organizatoru komanda atzīst, ka tās ir patīkamaspārmaiņas, kad ražotāji un pakalpojumu sniedzēji sākušiplānot ne tikai to, kā efektīvi izmantot resursus, bet šajosplānos arvien vairāk iekļauj arī otrreizējas pārstrādestehnoloģijas un idejas. Šobrīd aktualizējušies jautājumipar piemērotāko būvgružu un auto daļu pārstrādiotrreizējai lietošanai. Tieši šādi netipiskie atkritumi irjauns izaicinājums un perspektīva nozarei. Jāsaprot,ka mainīt sistēmu nav vienas dienas jautājums, tādēļ,piemēram, dabai draudzīga būvgružu pārstrāde nesāksiesuzreiz, tiklīdz būs rasts visefektīvākais modelis. Jaunassistēmas ieviešanai nepieciešams laiks, plānošana unsabiedrības atbalsts, tāpēc «IFAT <strong>2014</strong>» aicināti apmeklētvisi, kam rūp vide.«IFAT <strong>2014</strong>» noteikti ir izstāde, kuru vērts apmeklēt ikvienam.Paralēli nopietnām sarunām dažādos forumos,ekspozīcijām 17 hallēs un četrās brīvdabas teritorijās irpadomāts arī par dažādām izklaidēm. Ja maija sākumāesi Minhenē, noteikti velti kādu dienu «IFAT <strong>2014</strong>»apmeklēšanai – būs tā vērts!Vairāk informācijas: http://www.ifat.de/enLinda DambenieceVIDES VĒSTIS 55ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIROTAĻLIETU STĀSTSIveta SondoreNav vienkārši izvēlēties rotaļlietu, kas spētu bērnu aizrautilgāku laiku un neizjuktu jau pēc dažām dienām. Parasti lielākādaļa rotaļlietu bērniem ātri apnīk, tās drīz vien salūzt un nonākatkritumos. Kā neapjukt plašajā preču klāstā un kur meklētbērnam vērtīgākās rotaļlietas? Vai tās vienmēr atrodamas tikaiveikalu plauktos?Lai cik liels būtu veikalā piedāvāto rotaļlietu klāsts, jumstās visas nemaz nevajag. «Rotaļlietu nevajag daudz – unnevis tādēļ, ka jūs to nevarētu atļauties, bet gan tādēļ, katad bērns pilnvērtīgāk varēs izbaudīt spēlēšanās procesu,»stāsta bērnudārza «Ketes māja» vadītāja Kristīne Tomsone.Nav prātīgi ļauties rotaļlietu ražotāju vilinājumamun mārketinga trikiem, jo daudzas rotaļlietas apzinātitiek ražotas ar ierobežotu to funkcionalitāti – spēļmantaātri apnīk, jo to var izmantot tikai vienai nodarbei, tāpēcir jāiegādājas atkal jauna vai jāpapildina esošā ar kāduaksesuāru vai citu komplektējošo moduli. Tā veidojasnebeidzama vajadzība pēc jaunām un jaunām rotaļlietām.Taču nav iespējams iegādāties gatavas rotaļlietas, lai bērnsvarētu izspēlēt dažādas dzīves situācijas, piemēram,spēļmantas lauku sētai, pilsētvidei, slimnīcai, kafejnīcaiutt. Jo rotaļlieta ir nosacītāka, jo plašākam rotaļu spektramtā piemērota. Tāpēc bērnam jāpiedāvā rotaļlietas,kas nav radītas konkrētam nolūkam un kam nav pielietojumuierobežojošu detaļu, tādējādi rosinot bērna pašaiztēli un ļaujot vienai un tai pašai lietai pildīt desmitiemdažādu lietu funkcijas. Piemēram, koka klucīši var būt ganbūvmateriāls, gan ātra sacīkšu mašīna, gan preces mazāveikaliņā vai kūka bērna iztēlotā beķerejā.Rotaļāšanās ir bērna darbsRotaļāšanās bērnam nav izklaide, bet gan svarīgs darbs,kura laikā viņš gūst pieredzi un apgūst visas nepieciešamāsprasmes un iemaņas. Tieši tas veido cilvēka personību, unvisvērtīgāko pieredzi bērns gūst piedaloties, nevis vērojot.Tādēļ vislabākās ir tās rotaļlietas, ar kurām bērns spēlējaspats, nevis rotaļlietas spēlējas bērna vietā. «Vislabākāsun visjaudīgākās ir tās spēļmantas, kuras darbina bērnafantāzija, nevis baterijas, jo iztēle nekad nebeidzas,» atzīstšveiciešu dizainers un vairāku pasaulslavenu rotaļlietuautors Aleks Hohštrassers. Viņa radītais Bilibo izpelnījiesdaudzas vecāku un speciālistu atzinības. Savā kolekcijā toiekļāvis pat slavenais Amerikas modernās mākslas muzejs,ierindojot Bilibo gadsimta 100 vērtīgāko rotaļlietu skaitā.Tā ir lielisks paraugs tam, kā mūsdienās veidot rotaļlietu,kura spēj aizraut ar savu vienkāršību, nevis jaunākajāmtehnoloģijām.VIDES VĒSTIS56 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBISarežģīta rotaļlieta sākumā, protams, pārsteidz un bērnamvar šķist interesanta, taču ar laiku tā apnīk, jo mantair vienveidīga. Turklāt tad, kad rotaļlietas izzināšanaun izmantošana aizvien jaunās spēlēs izsmelta, bērnsjaunu pieredzi vairs negūst un jaunas iemaņas neattīsta.Piemēram, lai aktivizētu pirkstiņu sīko motoriku, bērnamnemaz nav nepieciešamas sarežģītas rotaļlietas arpodziņām un kloķīšiem – labi noderēs parastas krāsainaspogas no šūšanas piederumu lādītes un kurpju aukla arstingru galu. Sākumā bērns var mācīties podziņas uzvērtuz aukliņas, vēlāk – vērt tās konkrētā secībā, kārtot pēckrāsām vai izmēra, bet paaugoties – mācīties skaitīt. Nopogām var veidot arī lieliskas mozaīkas.Rotaļlietai jābūt «nepabeigtai»«Pieredze rāda, ka visvērtīgākās ir rotaļlietas, kas nav «pabeigtas»,kas atstāj vietu bērna fantāzijai. Rotaļājoties artādām, bērns pats ir noteicējs, kādu spēli no piedāvātāmateriāla viņš radīs,» stāsta Kristīne Tomsone. Arvienatzinīgāk speciālisti visā pasaulē vērtē tā sauktāsnepabeigtās jeb open-ended rotaļlietas, kurām nav noteiktanolūka, bet ir bezgalīgi daudz pielietojuma iespēju.Klasiskākā un visiem zināmākā šāda veida rotaļlieta irvienkārši koka klucīši. «Labi koka klucīši nav lēti, taču tieir vērtīga rotaļlieta, kas kalpos bērnam daudzus gadus,»norāda fizioterapeite Klaudija Hēla, kura aicina atturētiesvecākus no elektronisku rotaļlietu iegādes maziem bērniem,bet atlicināt naudu kvalitatīvu koka klucīšu komplektam.Vislabāk, ja tie ir pārklāti ar kādu dabisku materiālu –eļļu vai bišu vasku. Ikvienam bērnam liels izaicinājumsbūs uzcelt torni aizvien augstāku, lai noskaidrotu, vai,uzliekot vēl vienu klucīti, māja sabruks. Ādažu BrīvāsValdorfa skolas pirmsskolas pedagoģe Sarmīte Gurgānestāsta, ka tādējādi bērni jau no agras bērnības sāk izprastdažādas likumsakarības un vēlāk, skolā apgūstot fiziku unģeometriju, spēj rotaļās gūto pieredzi sasaistīt ar šajospriekšmetos mācīto, jo viņam izveidojusies neizkropļotaizpratne par gravitāciju un līdzsvaru. Arī Kristīne Tomsone uzskata,ka koka klucīši ir rotaļlieta, kurai jābūt ikviena bērna spēļmantuarsenālā.Speciālisti norāda, ka vislabākās ir tās rotaļlietas, kuras nemudinabērnu izpildīt konkrētus pieaugušu cilvēku iedomātus uzdevumusvai atdarināt kādus dzīves modeļus, bet gan ļauj vaļu pašabērna fantāzijai, kā likt lietā piedāvāto rotaļu materiālu. Svarīgi,lai bērniem ir pieejami gan lakati un dažādi audumi, gan aukliņasun tamlīdzīgi materiāli. Gaisīgi puscaurspīdīgi lakati, vienkrāsainiun rakstaini audumi paver neiedomājami plašas iespējas dažādāmrotaļām bez konkrēta uzstādījuma. Lieliskus lakatus pavisam vieglivarat pagatavot paši, apšujot vienkārša marles gabala maliņas unkrāsojot to ar dabiskām krāsvielām. Ar šādu materiālu bērni labprātspēlēs dažādas lomu spēles, piemēram, ievīstīs tajā lelli vai klāsgaldu, apklās sevi un pārvērtīsies par princesi vai bruņinieku. Labi,ja bērniem pieejamas arī lielākas segas un knaģi, jo jau pirmsskolasvecumā bērniem ir tieksme būvēt mājas, un šī nodarbe ir būtisksposms bērna personības attīstībā.«Vēl bērniem ir vajadzīgas bumbas – tās mudina viņus kustēties.Noderēs gan vieglas un nelielas, gan lielākas bumbas, ko var spertar kāju vai pat uzgulties virsū. Ar to faktiski pietiek – visu pārējovar atrast saimniecības mantu skapī,» pasmaida Klaudija Hēla. Viņaipiekrīt Kristīne Tomsone: «Piemēram, zaļā krūzīte, no kuras esdzeru tēju, otrādi apgriezta, kļūst par eglīti un labi iederas starpspēļu klučiem, lai uzburtu lauku ainavu. Bet saišķītī sasietas kanēļastandziņas zēna iztēlē kļūst par baļķiem – no klucīša un šī sainīšatop baļķu vedējs būvlaukumā.»Kur rotaļlietas nokļūst pēc tam?Daudzveidīgi izmantojamas rotaļlietas, ko var iegādāties ne tikaiveikalā, bet arī pagatavot no dabas materiāliem vai saimniecībā lietotiempriekšmetiem, parasti ir vienkāršas, bez dažādām detaļām,piemēram, bumbas, koka klucīši, lakati, dažādi trauki, grozi,kārbas, bļodas, akmentiņi, sprunguļi, koka dēlīši u.tml. Sarežģītākasrotaļlietas mēdz salūzt vai kļūt nederīgas, jo pazudusi kādadetaļa, un tad tās tiek izmestas. Tās vietā parasti tiek pirkta jauna.Rotaļlietu ražošana un tirdzniecība visā pasaulē ir milzīgs bizness,kas apjoma un peļņas ziņā konkurē ar tādām pelnošām nozarēm kā,piemēram, tabakas industrija. Lai arī rotaļlietu ražotāji nenodara tiklielu kaitējumu cilvēcei, tomēr jāpatur prātā, ka ikvienas rotaļlietasizgatavošana rada kaitējumu dabai un ka šī lieta atgriežas vidēatkritumu veidā, kas lielākajā daļā gadījumu nesadalās. Tādēļ pirmsrotaļlietas pirkšanas vajadzētu rūpīgi apdomāt tās noderīgumu.Nereti tikpat jēgpilnu rotaļu materiālu var atrast, piemēram, mežā.Turklāt dabiskas izcelsmes materiāls ne vien lieliski atgriežas tur,no kurienes nācis, bet arī sniedz bērnam citu rotaļu pieredzi. «Plastmasair plastmasa – tā vienmēr ir vienāda, nedzīva. Koks, metāls,audums – šiem materiāliem ir tik dažādas faktūras, tie spēj uzņemtun atdot siltumu. Tie ir dzīvi un katrs ar savu dvēseli. Un, ja vēl šīsrotaļlietas radījis kāds bērnam tuvs cilvēks – vecāki, vecvecāki –,tad tām piemīt tāds enerģētiskais strāvojums, ko neviena veikalāiegādāta rotaļlieta nespēj sniegt, lai cik dārga tā būtu,» atgādinaSarmīte Gurgāne.VIDES VĒSTIS 57ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIBĒRNAM UN VIDEI DRAUDZĪGAS ROTAĻLIETAS«Franck&Fischer» rotaļlietaspašiem mazākajiemDažādas faktūras, vienkārša forma un kontrastainas krāsas – šāda dizainarotaļlietas mazam bērnam būs vispiemērotākās. «Pirmās krāsas, ko mazulisvislabāk saskata, ir melna, balta un sarkana, tāpēc vislabāk izvēlētiesrotaļlietas šādās krāsu kombinācijās. Mazulim jāpiedāvā dažādu faktūrurotaļlietas, lai viņa pirkstiņi var izjust virsmas atšķirības. Taču jāraugās, laibērnam nav ne mazāko iespēju ar spēļmantiņu savainoties, lai tā nav pārāksmaga,» iesaka Klaudija Hēla. To visu ir ņēmis vērā rotaļlietu izgatavotājs«Franck&Fischer». Turklāt «Franck&Fischer» rotaļlietas tiek izgatavotas noorganiskās kokvilnas un nesatur kaitīgas ķimikālijas un alergēnus, tādēļ irīpaši piemērotas pašiem mazākajiem. Ražošanas procesā ievēroti sociālāsun vides atbildības principi: šā uzņēmuma darbiniekiem ir nodrošinātilabi darba apstākļi, rotaļlietu izgatavošanā izmantotās tekstilijas pārsvarāir organiskas izcelsmes, koka rotaļlietas izgatavotas tikai no plantācijāsauguša gumijkoka, turklāt katra nocirstā koka vietā tiek iestādīts jauns.«EcoToys» koka rotaļlietasLatvijā ražotas koka rotaļlietas – klucīši, piramīdas, grabulīši un citas klasiskasvērtības – tā varētu raksturot «EcoToys» rotaļlietas. Tās izgatavotasno bērza vai oša koka un apstrādātas ar magoņu eļļu vai bērniem un dabaidraudzīgām krāsām, tādēļ būs īpaši piemērotas mazuļiem, jo attīstapirmās iemaņas, nepārsātinot bērna uztveri ar liekām detaļām. 100% dabaidraudzīgas, jo, nokļūstot vidē, pilnībā sadalās.«Bilibo»«Vislabākā rotaļlieta ir tā, kura nav «pabeigta», kurai nav konkrēta pielietojumamērķa, piemēram, šis «Bilibo». Šī rotaļlieta atstāj vietu fantāzijai,tādēļ spēs nodarbināt bērnu daudz ilgāk un iespējami dažādos veidos,»vērtē Kristīne Tomsone. «Bilibo» lieliski attīsta lielo motoriku un bērnalīdzsvara izjūtu, taču būs arī laba leļļu gulta, lielais zupas katls vai starpgalaktikubruņinieka ķivere – vien jāļauj vaļa fantāzijai. Piemērota bērniemno 2 līdz 8 gadu vecumam. Dabai draudzīga, jo ir pilnībā reciklējama, nesaturbērna veselībai kaitīgus ķīmiskus piemaisījumus.58VIDES VĒSTISZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBI«MakeDo» komplekti«MakeDo» ir daudzas godalgas ieguvusi konstruēšanas sistēma, kas ļaujdažādu izmēru kartona kastes, vienkāršus mājsaimniecības preču untamlīdzīgus iepakojumus, kā arī daudzas citas vairs nevajadzīgas lietaspārvērst aizraujošās rotaļlietās. Parādiet bērnam, kā no papīra kārbiņas untualetes papīra rullīšiem var izgatavot leļļu māju vai no lielākas kastes –mājiņu pašam, auto vai pat kosmosa kuģi. Turklāt šādas radošas rotaļas jauno bērnības radinās bērnu domāt zaļi. Lielākā daļa komplektu piemērotibērniem no 5 gadu vecuma, mazākiem bērniem varētu būt nepieciešamapieaugušo palīdzība, lai tiktu galā ar konstruēšanu. Visas detaļas ir lietojamasvairākkārt, tādēļ, ja auto vai māja apnikusi, varat to izjaukt un būvētko citu.Pasaules Dabas fonda saliekamattēli«Tā saukto puzli jeb saliekamattēlu bērni liek citādāk nekā mēs, pieaugušie.Viņi nesāk racionāli no maliņas, bet atrod objektu, kas piesaista uzmanību,un tad ap to grupē atbilstošos gabaliņus, papildinot zīmējumu,» skaidrospeciālisti. Tieši tādēļ Pasaules Dabas fonda izstrādātie lielie grīdassaliekamattēli sastāv no 48 neparastas formas gabaliņiem, turklātnozīmīgākie elementi nav saskaldīti sīkās detaļās – valis ir valis, un haizivsir haizivs. Turklāt katra saliekamattēla otrā pusē ir papildu informācija paraizsargājamajām sugām un to izplatību pasaulē. Šie attēli drukāti ar sojaskrāsām uz dabai draudzīga FSC kartona. Arī iepakojums ir dabai draudzīgs– tas drukāts ar sojas krāsām uz pārstrādāta kartona un piemērots ilgstošaiattēla gabaliņu glabāšanai, tam ir parocīgs rokturis ērtai nešanai. Turklāt,iegādājoties šā zīmola preces, mēs atbalstām Pasaules Dabas fondu arsavu ziedojumu.Kompānijas «4M» sērija«Green science»It visas «4M» rotaļlietas ļaus bērnam darboties pašam – izzināt un radīt.Taču dabai īpaši draudzīga ir sērija «Green science» jeb «Zaļā zinātne»,kuras dažādie rotaļlietu komplekti ļaus bērnam izzināt gan atšķirīgus atjaunojamosenergoresursus, gan konstruēt ar Saules baterijām darbināmurobotu vai auto, gan darbināt spuldzīti ar vēja ģeneratoru vai pulkstenimnodrošināt elektroenerģiju no kartupeļa.Iveta SondoreVisas rakstā minētās rotaļlietas varat iegādāties internetveikalāwww.muki.lv vai veikalā «Muki.lv» Rīgā, Baznīcas ielā 31.VIDES VĒSTIS 59ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBITAVA PĒDAIR PĀRĀKLIELA!Pasaules Dabas Fonds ir aprēķinājis Latvijas iedzīvotājuietekmi uz klimatu – šobrīd tā gandrīz divas reizespārsniedz ieteicamo. Lai ikviens varētu aprēķināt savuietekmi, izveidots īpašs kalkulators, un tas pieejams fondamājaslapā internetā www.pdf.lv/klimats. Siltumnīcasefektu izraisa dažādu gāzu emisijas, no kurām galvenaisir oglekļa dioksīds (CO 2 ), kas rodas sadegšanasprocesā, t.i., dedzinot oglekli saturošu kurināmo (ogles,nafta, dabasgāze), un izvirstot vulkāniem. Cilvēku radītāCO 2 apjoms pārsniedz Zemes absorbcijas spējas, izraisotsiltumnīcas efektu un veicinot klimata pārmaiņas,tāpēc visiem nekavējoties vajadzētu pievērsties oglekļamazietilpīgam dzīvesveidam.Laikam jau neviens zaļā dzīvesveida entuziasts, kurš jaugadiem lasa žurnālu «Vides Vēstis», nedomā, ka ar savudzīvesveidu kaitē planētai. Tāpēc, pārliecināta par izcilurezultātu, es droši ķēros klāt šim kalkulatoram, laiaprēķinātu savu ietekmi uz planētu.Transports: tā kā, ekonomiski braucot, mans auto patērē4,3–4,6 l/100 km un braucu es patiešām maz, jo pārsvarāeju ar kājām, un arī sabiedriskajā transportā kāpju tikaitad, ja gājiens ar kājām būtu garāks par pusstundu, tadpārvietošanās sadaļā savācu 0,07 t CO 2 . Sen neesmu lidojusiar lidmašīnu, bet uz Stambulu ieplānotais ceļojums «pretīpavasarim» manu ietekmi uz klimatu gandrīz divkāršo!Pārtika: aptuveni tikpat, cik pārvietojoties, es piesārņoju,cilājot karoti! Un tas tikai tādēļ, ka ēdu gaļu. Ja es spētu kļūtpar veģetārieti, mana ietekme uz klimatu samazinātos trīsreizes! Kalkulators rāda, ka izmešu daudzums samazināsies,ja atzīsi, ka pērc bioloģiski sertificētu vietējo pārtiku vaiaudzē to pats.Mājoklis: droši vien tie, kuri dzīvo parastā padomju laikosceltā blokmājā, pamatīgu piesārņojumu rada arī mājokļasadaļā. Tā kā man ir tā laime dzīvot perfekti siltinātosbēniņos ar virsgaismu un lokālo gāzes apkuri, kur varampat par trešdaļu samazināt gāzes, ūdens un elektrībaspatēriņu, piesārņojums nav liels. Paši smejamies, kadzīvojam ekodzīvoklī ar permakultūras iezīmēm.Dzīvesveids: vislielāko šoku piedzīvoju, kad attiecīgajāailītē ierakstīju, cik nopelnu pirms nodokļu nomaksas!Tikai nevajag skaust – statistika liecina, ka šādi ienākumimūsu valstī ir vidēji. To maz glābj brīvprātīgais bezmaksasdarbs vides aizsardzībā, atkritumu šķirošana unekoproduktu pirkšana. Jānis Brizga skaidro, ka cilvēki,kas vairāk pelna, vairāk var arī nopirkt, tādējādi vairākSagatavoja: Anitra Tooma60VIDES VĒSTISZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIpiesārņot pasauli. Turklāt tie, kuri vairāk pelna, vairākmaksā nodokļos, bet tas savukārt dod iespēju valstijpiešķirt naudu tiem, kuri vairo CO 2 izmešus. Hmm! Tiktiešām – Latvijā taču bioloģiskos zemniekus visādi cenšasiznīdēt, par zaļo iepirkumu tikai runā, videi draudzīguenerģētiku klupina... Un, izrādās, es ar saviem nodokļiemto veicinu! Mjā, laikam būs vēl čaklāk jādarbojas Videskonsultatīvajā padomē, kur dažādas NVO aktīvi seko līdzivisām izmaiņām likumdošanā un kritizē nezaļus projektus.Kad taisnojos, ka krietnu daļu nopelnītā netērēju, betuzkrāju vecumdienām, ilgtspējas speciālists apvaicājas,vai zinu, kā manu naudu tērē, piemēram, «Swedbank».Protams, ka nezinu, tādēļ centos to noskaidrot, tačune banka, ne tās runasvīrs man neatbildēja. Ja bankainav zaļās politikas un kredītprocentu atvieglojumu videidraudzīgiem projektiem, sanāk, ka arī ar saviemnoguldījumiem es veicinu planētas bojā eju!pārtikas ražošana ar 0,79 t CO 2e uz cilvēku gadā. Savukārtviena Latvijas iedzīvotāja vidējais sadzīves preču patēriņš«sarūpē» 530 kg CO 2e , bet patērētie pakalpojumi – 770 kgCO 2e gadā. Ar izglītību un veselības aprūpi saistītās SEGemisijas pēdējo 15 gadu laikā ir samazinājušās, taču straujipieaug ar transportu, komunikāciju, atpūtu un apģērbusaistītās emisijas. Tātad par to, kā samazināt savas CO 2emisijas, ir jādomā ikvienam, arī tiem, kuri jau gadiemtrenējas dzīvot videi draudzīgāk.Kāds tad bija mans «sniegums»? Cik lielu ietekmi uz vidiman sarēķināja klimata kalkulators? Uz robežas – 2,90 t/CO 2e gadā. Bet šo robežu nav grūti pārkāpt – atliek vieniekāpt lidmašīnā vai ilgāk pavizināties ar auto, neievērojotātruma ierobežojumus... Pasaules Dabas Fonda pētījumānoskaidrots, ka Latvijā vidēji cilvēks rada 5,14 tonnas CO 2egadā. Lai apturētu neatgriezeniskas klimata pārmaiņas unsaglabātu līdzšinējo līdzsvaru dabā, viens cilvēks nedrīkstradīt vairāk par 2,7 tonnām CO 2 gadā. «Mēs joprojāmdzīvojam pāri planētas iespējām. Gan šis pētījums, gannesen sagatavotais ziņojums par apdraudētās dabasstāvokli Latvijā, norāda, ka nepieciešams vairāk integrētvides aspektus ikvienā nozaru politikā un attīstīt zaļāsekonomikas principus,» saka Pasaules Dabas Fonda direktorsJānis Rozītis.Lielākās slodzes uz vidi Latvijā atstāj tādas jomas kāmājoklis, transports un pārtika. Vislielāko kopējo CO 2eemisiju apjomu rada tieši mājoklis – 1,94 t CO 2 e uz cilvēkugadā. Tam seko transports ar 1,11 t CO 2 e uz cilvēku gadā unLai iepazīstinātu iedzīvotājus un lēmumu pieņēmējus arklimata kalkulatoru, Pasaules Dabas Fonda simbols pandapiedalās dažādos pasākumos, skaidrojot un stāstot parto, kā dzīvesveids ietekmē visas planētas klimatu, kā arīsniedzot padomus. Piemēram, februārī nedēļas nogalēspanda viesosies Rīgas zooloģiskajā dārzā. Iesaku arī jumsuzaicināt pandu ciemos uz savu uzņēmumu, pašvaldību vaiskolu, jo kopā ar speciālistiem analizēt savu dzīvesveiduun zaļās alternatīvas ir patiesi iedvesmojoši. Vismaz estagad daudz domāju par to, kā mani noguldījumi, kas irbankas rīcībā, ietekmē pasauli.Ja radusies interese, sazinies ar Pasaules Dabas FondaKomunikācijas vadītāju Dārtu Treiju: tālr. 67505640, mob.tālr. 29426313, e-pasts dtreija@pdf.lvPētījuma un kalkulatora veidošanu atbalsta Latvijas Videsaizsardzības fonds un reklāmas ideju un stratēģiju aģentūra«Esplanāde». Informatīvi atbalsta portāls draugiem.lv.VIDES VĒSTIS 61ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
GRĀMATU UN TĪMEKĻA LAPU APSKATS«Dzīvojot harmonijā: Iedvesmojoši stāsti par ekociematu pieredzi»Valsts Agrārās ekonomikas institūts, 122 lpp.Grāmatā apkopoti daudzi rosinoši stāsti, kas vismaz man sniedza daudz iedvesmas. Betvēl vairāk iedvesmo šīs grāmatas elektroniskā versija, kur pieejams daudz praktiskupadomu un pieredzes: ar lielu interesi lasīju par māla grīdām, sūnu jumtiem, dzīvi bezelektrības, meža dārziem un citām lietām. Izbrīna, ka grāmatās ievietotās fotogrāfijas irpastmarkas lielumā, bet elektroniskajā versijā nav nevienas bildes vai shēmas. Tā arī nesapratu,vai drukātā grāmata ir daļa no elektroniskās vai kaut kas cits. Grāmatas drukātovariantu bez maksas vari saņemt Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā, sazinotiesar ekociematu projekta koordinatori Lāsmu Grišāni (e-pasts: lasma@lvaei.lv) vailejuplādēt tīmeklī:www.ekociemati.lv/images/projekta_materiali/annex19_manual%20wp3_latvian.pdf«Mācies braukt droši»Roberts Deiviss«Drošas braukšanas skola», 286 lpp.Rokasgrāmatas autors Roberts Deiviss visiem saprotami māk izskaidrot pat ļoti sarežģītaslietas. «Drošas braukšanas skola» sadarbojusies ar vairākiem autovadīšanas speciālistiem,kas tekstu ir pielāgojuši Latvijas apstākļiem. Nebija viegli ātri atrast padomus, kā liekinetērēt degvielu, – šī informācija paslēpta 214. lpp. aiz nosaukuma «Apkārtējā vide». Šeitteksta nav daudz, bet padomi viegli izprotami: piemēram, braucot ar ātrumu 110 km/h,degvielas patēriņš ir par 30% lielāks, nekā ievērojot mūsu valstī noteikto ātrumu 90 km/h.Braukt, nebaidoties no ceļu policijas, turklāt tērēt par trešdaļu mazāk degvielas – tasvarētu motivēt jebkuru, pat tad, ja braucējam ir vienalga, cik daudz izmešu viņš rada arātru braukšanu.Grāmatu var iegādāties «Drošas braukšanas skolā», kas atrodas Kalnciemielas kvartālā, kāarī «Statoil» degvielas uzpildes stacijās.«Videi draudzīga gaļas liellopu audzēšana Latvijā»Anna DžeimsoneLatvijas Dabas fonds, 104 lpp.Interesanta, bagātīgi ilustrēta grāmata, kas bez maksas pieejama gan elektroniski, gandrukātā veidā Latvijas Dabas fondā. Grāmatas autore jau vairāk nekā 30 gadu nodarbojasar videi draudzīgu gaļas liellopu audzēšanu Zviedrijā. Vairākas reizes viņa ir viesojusiesLatvijas saimniecībās, lai izprastu iespējamos lopkopības attīstības scenārijusLatvijā. Cerams, ka jaunas zināšanas iedrošinās lauciniekus pievērsties gaļas lopuaudzēšanai, jo aizvien vairāk pilsētnieku saprot, cik neētiskos apstākļos tiek audzētilopi, kuru gaļa nopērkama lielveikalos, – tie dzīvo saspiestībā, tiem liegta iespējaplūkt zāli ganībās, tos piebaro ar ģenētiski modificētu soju un kukurūzu, kas pārpilnaar glifosāta atliekvielām. Grāmata tapusi starptautiska projekta «SNOWBALL» ietvaros,un to varat lejuplādēt Latvijas Dabas fonda mājaslapā projektu sadaļā «SNOWBALL»,turklāt ne tikai šo grāmatu, bet arī 17 faktu lapas, kā arī aplūkot vairākus informatīvusstendus, kas būtu labs palīgs gan skolotājiem, gan skolēniem projektu izstrādē.www.ldf.lvGrāmatas lasīja: Anitra Tooma.VIDES VĒSTIS62 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
GRĀMATU UN TĪMEKĻA LAPU APSKATSDZIEDAVA.LVJa vēlies Latvijas dabu izzināt pamatīgāk, vērts iepazītiesar tīmekļa vietni «dziedava.lv» un tās dažādajām dabaiveltītajām sadaļām. Ietilpīgākā no tām ir sadaļa parLatvijas dabu, kur pēc dažādiem parametriem sakārtotsvairāk nekā 12 tūkstoši fotogrāfiju. Lielākie apkopojumiun sīkāki dalījumi ir kategorijā «Augi» – vairāknekā 1430 sugu, «Dzīvnieki» – vairāk nekā 950 sugu,«Dabas parādības». Šeit var apskatīt, piemēram, aptuveni160 vaboļu vai 60 grīšļu dzimtas, vai aptuveni 50gļotsēņu sugu, turklāt izvēlēto sugu var iepazīt arī sīkāk– daudzām pieejamas pat vairākas fotogrāfijas, kā arīapraksts vai norāde, kur tādu meklēt.«Dziedava.lv» sniedz lielisku iespēju noskaidrot, kopats esi redzējis, kā arī ar daudzo fotogrāfiju palīdzībuiepazīt dabas daudzveidību kopumā. Iespēju robežāsir mēģināts atainot katru sugu dažādos tās rakursos,izskatos, gadalaikos, stadijās, dzimumos. Informācija«Dziedava.lv» nepārtraukti tiek papildināta, tāpēc nepar vienu šīs vietnes lapu nevar teikt, ka tā jau pilnībāpabeigta.Mājaslapā «Dziedava.lv» iespējams aplūkot arīkonkrētus dabas objektus, piemēram, alas, ievērībascienīgus akmeņus, dižus kokus, avotus, ūdenskritumus, ezerus, alejas,skatu vietas, aizsargājamās teritorijas u.tml. Objektiem lielākotiessniegtas to atrašanās vietas koordinātas, kā arī fotogrāfijas. Kopumālapā šobrīd var apskatīt vairāk nekā 2000 objektu. Daļa no tiem saistītiarī ar cilvēka dzīves vidi, piemēram, kultūrvēsturiskas celtnes (muižas,pilis, baznīcas), tilti, dzirnavas, bākas u.c., kas šobrīd skatāmi sadaļā«Citi, dažādi».Atsevišķi izdalīta dižkoku datubāze, kurā sniegta informācija parvairāk nekā trīs tūkstošiem koku, kas lielākoties ir lapas veidotājupašu apsekoti. Visiem pieejamas to atrašanās vietas koordinātas, vietasapraksts un apsekojuma dati. Daļai šeit aprakstīto koku pievienotaarī fotogrāfija.«Dziedava.lv» sadaļās «Vērojumi» un «Ceļojumi» ievietoti pagaidām tikaidaži, bet diezgan apjomīgi apraksti par dabā redzēto un piedzīvoto,kas papildināti ar daudzām fotogrāfijām.DODIES.LVJa gribi aiziet kaut kur, nezin kur, piemēram, izstaigātkādu dabas taku tepat Latvijā, turklāt bez lieliemtēriņiem, lielisks palīgs varētu būt NormundaRustanoviča veidotā interaktīvā karte ar vairāk nekā 150dabas objektiem – pārgājienu takām, piknika vietām,skatu torņiem un parkiem –, turklāt karte regulāri tiekpapildināta ar jauniem objektiem, kolīdz tie apzinātiun izvērtēti. Uzklikšķinot uz ikonas (cilvēciņš, tornisu.tml.), iespējams izlasīt nelielu aprakstu par konkrētoobjektu. Sniegtas arī šā objekta atrašanās vietaskoordinātas, kam uzklikšķinot, atvērsies vietai tuvinātakarte līdz ar iezīmēto taku vai objektu. Vietām, kuras apmeklējis patsautors, sniegts arī plašāks apraksts un fotogrāfijas tā beigās. Normundsnorāda, ka šī karte vienmēr būs pieejama bez maksas un tajānetiks ievietotas reklāmas.Tīmeklī viesojās: Julita Kluša.KURTUESI.LV/FLORA/Šajā tīmekļa vietnē ikviens dabas draugs varēs noskaidrotdažādu vietējo un svešzemju koku sugu izplatībuLatvijā. Šī ir LU Bioloģijas institūta izdotā Latvijaskokaugu atlanta (2008.) interneta versija, un šeit ievietotas1482 kartes – 112 vietējo un 1370 svešzemjukokaugu taksoni. Meklētāja lauciņā «Kokaugu sugasnosaukums» ierakstot koka sugas nosaukuma fragmentulatviešu vai latīņu valodā, tiek piedāvāts sarakstiņšar atbilstošajiem taksoniem. Tiesa, parādīti tiek tikai10 atbilstošie ieraksti, – ja tādu ir vairāk, vēlamo varineatrast, tāpēc jāraksta iespējami pilns nosaukums.Izvēloties interesējošo sugu, tiek parādīta karte, kassadalīta 5x5 km kvadrātu tīklā, kur pelēki iekrāsotie kvadrātiņi liecinapar izvēlētās sugas sastopamību šajā vietā. Izlasāms arī īss aprakstiņšpar izvēlētās sugas sastopamību.VIDES VĒSTIS 63ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
PIRMĀ VĀKA BILDES AUTORSTurpinājums no 2. vākaJūras ērglis.Pīle.Pie jūras.Cekuldūkuris.Zirgs stallī.VIDES VĒSTIS64 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
Atpūtas stūrītis.Dzenis.Ūdensrozes.Lielais meža raibenis.Sīlis.
Vienīgais žurnāls par putniem latviešu valodāDāvana “VIDES VĒSTIS”<strong>2014</strong>. gada abonentiem -žurnāla “PUTNI DABĀ”<strong>2014</strong>. gada pirmais numurs.Meklē vairāk un piesakies:http://putnidaba.lvFoto: V. Oša / vitasfoto.comVisus četrus “PUTNI DABĀ” numurus saņemsLatvijas Ornitoloģijas biedrības biedri!Meklē vairāk: www.lob.lv · Kļūsti par LOB biedru!
Change language