VV_2014_146

VĀRDSvalsts pārvaldē. Es parunājos arī ar cilvēkiem no valstssektora (viņi gan nezināja, ko tieši apsveru, tādēļ runāja,iespējams, daudz atklātāk) un sapratu, cik daudz Videsaizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir sakrājiesproblēmu un ka situācija ir diezgan pasmaga. Tajā pašālaikā es sapratu, ja es tagad neizmantošu šo iespēju, drošivien tas būs kaut kas tāds, ko pēc tam ilgi nožēlošu. Tādēļnolēmu pamēģināt – šo iespēju uztvēru kā interesantuizaicinājumu, bet tagad mana dzīve ir pilnīgi citāda.Jānis Ulme: Kā jūtas tava revolucionārā pārliecība tagad,kad tev jāaizstāv tas, ko politiķi sauc par nacionālajāminteresēm, no vienas puses, un vides intereses, no otraspuses?Trīsarpus mēneši šajā amatā ir vēl salīdzinoši īss laiks –pirmie divi mēneši pagāja, mēģinot saprast, kā sistēmastrādā no iekšpuses, un bija brīdis, kad vispār nesapratu,no kuras puses kaut ko sākt risināt. Zināmā mērā ir zudusikontrole pār manu darbu kārtību, jo ir vienkārši visādipienākumi: sanāksmes, kur jāpiedalās, pasākumi, kurijāatklāj, un tā vairs nav mana brīva izvēle, ko un kādāsecībā darīt. Trakākais ir tas, ka ir maz laika domāt parstratēģiskām lietām, bet līdzīgi jūtas daudzi mani kolēģi...Arī mēs tagad tiekamies pēc darba laika, jo agrāk manvienkārši nebija iespējas atvēlēt laiku nopietnai intervijai.Bet, atgriežoties pie jautājuma par revolucionāropārliecību, droši vien pirmo izaicinājumu piedzīvojunedēļu pēc stāšanās amatā, kad man nācās Ministrukabinetā diskutēt ar Leldi Eņģeli, ar kuru mēs gadiemilgi ļoti koleģiāli kopā strādājām Vides konsultatīvajāpadomē. Es biju situācijā, kad bija jāaizstāv VARAMpozīcija par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, savukārtvides organizācijas pret dažiem grozījumu punktiem asiiebilst. Ja tā pavisam godīgi, arī es nebiju pārliecināta,ka daži grozījumu punkti ir pietiekami pārdomāti unnepieciešami, bet man bija jāizsaka viedoklis par to, cikšie grozījumi ir labi pārdomāti un ka viss būs kārtībā.Mjā, kāda tur vairs revolucionārā pārliecība? Tagad esmuierēdnis, kam ir jāaizstāv iestādes virzītā pozīcija, untā droši vien nebūs vienīgā reize, kad nonākšu līdzīgāsituācijā.Tagad man ir trīs reizes jāpadomā, ko sanāksmē drīkstu, konedrīkstu teikt, un tā ir liela atšķirība no vides organizācijām,kuras var paust jebko pēc savas pārliecības un vienmērvadīties pēc savas sirdsapziņas... Es pieņemu, ka lielākajā daļāgadījumu man lielās līnijās ir izdevies paturēt zaļo pārliecībuun iet uz risinājumiem, kas tiešām objektīvi ir nepieciešamivalsts interesēs. Protams, ne jau visu nosaka ierēdniecība,bieži nākas pieņemt kompromisus, kas rodas saskaņošanasprocesā, parādās dažādi politiskie uzstādījumi, un tad irjāvadās pēc tiem. Lai panāktu optimālo risinājumu, nākasjau iepriekš pārliecināt politiķus, bet, ja tas nav izdevies,jāpiekāpjas un jāmācās no kļūmēm.Kopā ar meitu Elizabeti.J.U.: Kāda šo trīs mēnešu laikā tev izkristalizējusies «diagnoze»vides aizsardzībai Latvijā? Vai tā ļoti atšķiras notās, kāda bija, esot NVO?Tā kā es arī agrāk daudz lasīju dažādus politikas plānošanasdokumentus, nekādu īpaši jaunu atklāsmju nav, izņemotto, ka nu man ir jāspēj iedziļināties visos jautājumos. Pirmstam es daudzām problēmām varēju pieiet selektīvi, joneviena vides organizācija neiedziļinās visos jautājumos.Manā amatā (nezinu – diemžēl vai par laimi) jautājumuloks ir bezgalīgi plašs. Ir jāspēj izprast un komentēt ganjautājumus, kas saistīti ar radiāciju un kodoldrošību, gankurmju iznīcināšanu, gan ziņojumu par biotopiem unklimata pārmaiņām. Un nereti tie ir jautājumi, kuriemes iepriekš nebiju pievērsusi uzmanību, bet par kuriemtagad nākas uzzināt un izprast, kas tur notiek.Viena no jomām, kas man šķiet svarīga un risināma, ir tāsauktie horizontālie jautājumi, piemēram, vides izglītībaun sabiedrības līdzdalība, kas noteikti interesē videsorganizācijas. Esmu secinājusi, ka ministrijā tie it kā karājasgaisā, ir cilvēki, kas pieskata dažus elementus, bet tādassistēmiskas plānveida pieejas nav. Tāpat arī vides nodokļi.Eiropas valstīs notiek tā sauktā vides nodokļu reforma –mērķtiecīgi palielina vides nodokļus jeb maksājumus pardabas resursu izmantošanu un vides piesārņošanu. Latvijātas, protams, arī notiek, bet nevarētu teikt, ka mums tasir laikus izplānots, lai visi zina, kā nodokļi mainīsies pēcpieciem gadiem. Vide jau ir tāda pārnozaru tēma, kurdažādi jautājumi iesliecas citās nozarēs. Zaļā ekonomika,piemēram, ir jautājumu bloks, kas skar gan Ekonomikasministrijas darbības jomu, gan VARAM, taču VARAM navcilvēka, kurš ar to nodarbotos.Viens no atklājumiem un zināmām mērā pārsteigums bijatas, ka ministrijas cilvēki ir pārslogti ar darbiem. Mums irjāievieš ES normatīvo aktu prasības, kas saistīti ar vides undabas aizsardzību, kā arī jāformulē Latvijas viedoklis partiem ES tiesību aktu projektiem vai iniciatīvām, kuri ESVIDES VĒSTIS9ZIEMA/01/2014