VV_2014_146

VIDRŪPEvielām secināts, ka aizvien vairāk cilvēku skar saslimšanas, ko saistaar endokrīnās sistēmas traucējumiem:• lielai daļai jaunu vīriešu (līdz pat 40%) ir ļoti slikta spermaskvalitāte, kas samazina iespēju radīt bērnus;• aizvien vairāk jaundzimušo zēnu ir iedzimtas dzimumorgānukroplības, piemēram, sēklinieku nenoslīdēšana, urīnkanālaattīstības traucējumi;• pieaug problemātisku grūtniecību skaits, kas beidzas arpriekšlaicīgām dzemdībām vai samazinātu jaundzimušā svaru;• pēdējā desmitgadē ievērojami pieaudzis to bērnu skaits,ko skar ar vairogdziedzera saslimšanām saistītie uzvedības unmācīšanās traucējumi, uzmanības deficīta sindroma izplatība;• visā pasaulē ievērojami pieaugusi saslimstība arļaundabīgiem audzējiem (dzemdes gļotādas, prostatas,sēklinieku, vairogdziedzera audzēji), ko saista ar izmaiņāmendokrīnajā sistēmā. Īpaši satraucoša ir aizvien pieaugošābērnu saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, tomēr, pateicotiesmedicīnas attīstībai, ar šīm saslimšanām saistītā mirstība irsamazinājusies;• visās valstīs, kur veikti pētījumi, ir liecības par pārāk agrīnukrūšu dziedzeru attīstību meitenēm, kas palielina krūts vēžarisku;• pēdējos 40 gados visā pasaulē ievērojami pieaugusi cilvēkuaptaukošanās problēma (1,5 miljardiem pasaules iedzīvotājuir liekais svars) un 2. tipa diabēta izplatība (slimnieku skaitspieaudzis no 153 miljoniem 1980. gadā līdz 347 miljoniem2008. gadā).Tāpat ir pētījumi, kas dzīvnieku sugu izmiršanu saista ar endokrīnosistēmu traucējošo vielu sastopamību vidē.Endokrīno sistēmu traucējošo vielu ietekmipierādīt ir grūtiHormonu koncentrācija asinīs ir neliela, tāpēc hormonālo līdzsvaru varietekmēt arī niecīgas endokrīno sistēmu traucējošo vielu devas. Patiendokrīnā sistēma ir ļoti kompleksa un sarežģīta, tāpēc ir neiespējamiiepriekš precīzi paredzēt un modelēt, kā tieši pētītā viela ietekmēsendokrīno sistēmu, un nepietiek ar modernajiem in vitro testiemmēģenēs, nepieciešami arī pētījumi ar dzīvajiem organismiem.Lai pētītu ķīmisko vielu ietekmi uz endokrīno sistēmu, nepieciešamidaudzveidīgi testi vairākās pakāpēs, katrā atlasot iespējamiaizdomīgākās vielas. Katrs atsevišķs tests izmaksā ārkārtīgi dārgi –sākot no vairākiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā 100 tūkstošiemeiro – un ilgst pat pusgadu. Daudzos testos dzīvnieki ir jānovēroilgstoši, lai saprastu, kā viņu tālāko attīstību un uzvedību ietekmēvecāku un paša saskarsme ar kaitīgo vielu gan mātes miesās, ganpēc dzimšanas un vēlākā periodā. Piemēram, nesen publicētāpētījumā par dioksīnu 1 un polihlorēto bifenilu 2 ietekmi uz bērnuseksuālo uzvedību zinātnieki noteica šo vielu klātbūtni mātesķermenī grūtniecības laikā un pienā un vēlāk, pēc 7 gadiem, lūdzašo bērnu vecākiem novērot, kādas ir bērna dzimumam raksturīgāsuzvedības īpatnības, piemēram, rotaļlietu izvēle, uzvedība, mīļākāsnodarbības. Izrādās, ka lielāka dioksīnu un polihlorēto bifenilukoncentrācija mātes organismā un mātes pienā ietekmē bērnuseksuālo uzvedību. Bet šādu secinājumu veikšanai zinātniekamVinnekem un viņa līdzstrādniekiem bija nepieciešami vairāknekā septiņi gadi!Endokrīno sistēmu traucējošo vielu izpēti apgrūtina arī tas, kaviena un tā pati viela var iejaukties dažādu hormonu darbībā,un saistība starp vielas devu un ietekmi nav lineāra, turklātdažādas piesārņojošās vielas mijiedarbojas cita ar citu unpastiprina vai maina savu iedarbību. Cilvēku veselību ietekmēdaudzi citi faktori, tāpēc ir grūti noteikt cēloņsakarību.Piemēram, aptaukošanos bērniem veicina ne vien endokrīnosistēmu traucējošās vielas, bet arī pārmērīgs saldumu ungāzēto dzērienu patēriņš un mazkustīgs dzīvesveids.Bīstamo veselības maitātāju «melnais ducis»ASV nevalstiskā organizācija «Environmental Working Group»(EWG) jeb Vides darba grupa izveidojusi endokrīno sistēmutraucējošo vielu «netīro duci», un arī Eiropas nevalstiskāorganizācija «The International Chemical Secretariat» (Chem-Sec) jeb Ķīmiskās drošības sekretariāts, izveidojis savu sarakstu.Tabulā apkopoti tikai daži piemēri.Sargā sevi pats!Jautājums, kā pasargāt cilvēkus un vidi no endokrīno sistēmutraucējošo vielu iedarbības, ir aktuāls visā pasaulē. Jau kopšpagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad gan AmerikasSavienotās Valstis, gan Eiropas Savienība, starptautiskālīmenī Pasaules Veselības organizācija (WHO) un Ekonomiskāssadarbības un attīstības organizācija (OECD) izveidoja pētniekugrupas un radīja stratēģijas, kā samazināt endokrīno sistēmutraucējošo vielu ietekmi uz cilvēkiem un vidi, vairāku vieluizmantošana ir ievērojami ierobežota, tomēr daudzas iecerespalikušas vien uz papīra vai to īstenošana ir ļoti lēna. Eiropasnevalstiskās organizācijas un zinātnieki ar to ir neapmierinātiun pieprasa Eiropas Komisiju rīkoties straujāk, uzņemotiesvadošo lomu pasaulē. Ja tiek pierādīts, ka viela negatīvi ietekmēendokrīno sistēmu, tās tālākai lietošanai ir nepieciešama īpašalicence, un to nedrīkst izmantot ne kā pesticīdu, ne biocīdu.Tomēr vislielākā problēma ir tā, ka ļoti daudzām vielām navpētījumu par to ietekmi uz endokrīno sistēmu.Ilgs laiks paiet arī no brīža, kad radušās pirmās aizdomas parkādas vielas ietekmi, līdz tās novērtēšanai un, ja nepieciešams,aizliegšanai, jo ražotāju lobijs pret ierobežojumiem ir spēcīgs, betnevalstiskajām un arī valsts iestādēm līdzekļu šādu vielu izpēteinepietiek. Piemēram, atsakoties no parabēnu izmantošanaskosmētiskajos līdzekļos, ražotāji aizvien plašāk tā vietā sāk izmantotmetilizotiazolinonu (methylisothiazolinone), lai gan jau1 Dioksīns – viela, kas rodas sadegšanas procesos2 Polihlorētais bifenils (PBT) – viela, ko savulaik plaši izmantoja,piemēram, elektrības kondensatoros; šobrīd ir aizliegta, bet vidē unmūsu organismos sastopama tās noturības dēļ.VIDES VĒSTIS24 ZIEMA/01/2014