DABAJāpiebilst, ka viens no līdzekļiem, ko izmantoju, lai atrastupupuķus, bija t.s. provocēšana – dziesmas ierakstaatskaņošana. Metode izrādījās sekmīga, un par to tapamans pirmais un līdz šim vienīgais zinātniskais rakstspar pupuķu tēmu – «Pupuķu Upupa epops konstatēšanaar provocēšanas metodi Latvijas apstākļos: pirmaisnovērtējums» (raksts angļu valodā publicēts žurnālā«Latvijas Universitātes Raksti. Bioloģija»). Lai gan rakstiņšir samērā īss un noteikti nav lepošanās vērts, tajāaprakstītajai metodei izrādījās būtiska nozīme notikumuturpmākā attīstībā.Militārie pupuķiPupuķu izplatība Latvijā 2000.–2004. gadā (dati no «Latvijasligzdojošo putnu atlanta»). Jo tumšāks kvadrātiņš, jo lielāka iespēja,ka šajā vietā pupuķis ligzdo.mu nevienu no tiem. Pirmkārt, tā paša bakalaura darbaietvaros noskaidroju, ka Latvijas pupuķu iecienītākaisligzdošanas biotops ir mazdārziņi, un Rīgas apkārtnētādu ir ne mazums. Pupuķim, kurš barību meklē uz zemesun tāpēc izvēlas barības meklējumiem vietas ar īsu vairetu veģetāciju, bet ligzdo dažādos caurumos, ainava aruzrušinātām dobēm un mauriņiem, dažādu izmēru putnubūriem un šķirbainām mājelēm ir gandrīz ideāla dzīvotne.Bet dārzi ir dzīvesvieta ne tikai pupuķim. Tur mīt arī viensno iecienītākajiem tā barības objektiem – zemesvēzis.Savulaik, kad zemesvēzis bija Gada kukainis, entomologikartē iezīmēja šā kukaiņa sastapšanas vietas, un toizplatība atgādināja pupuķa izplatības karti.Strādājot pie ligzdojošo putnu atlanta, interesi izraisījavēl kāda ļoti īpaša vieta – Ādažu militārais poligons.Foto: Viesturs ĶerusSavukārt, mēģinot aplēst Latvijā ligzdojošo pupuķu skaitu,nonācu līdz vērtējumam, ka tie varētu būt 150–260pāru, kas būtībā atbilst iepriekšējam vērtējumam 100–300 pāru, tikai ir mazliet precīzāks. Tātad nav pamatadomāt, ka pupuķu skaits Latvijā kopš 20. gadsimta 80. gadiembūtu gājis mazumā, tomēr arī šķietamā izplatībaspalielināšanās, visticamāk, skaidrojama ar iedzīvotājuaktivitāti, ziņojot par novērotajiem pupuķiem, nevis patiesuizplatības pieaugumu.Tāds izskatījās pirmais Ādažu poligonā izvietotais pupuķubūris. Konstrukcija bija izgatavošanai neērta, būra novietojums– nepareizs, stiprinājums – nedrošs. Bet pētījums Ādažosbija sācies.Foto: Viesturs ĶerusTipiska pupuķu dzīvotne – mazdārziņi Rīgas pievārtē.Tāpat kā dārziņi, arī poligons pupuķiem nodrošina izcilasbarošanās un ligzdošanas vietas – plašus smilšainus klajumus,kur vairāk nekā astoņdesmit gadu kukaiņi navindēti ar pesticīdiem, un dažādas ēkas, drupas un citasbetona un ķieģeļu konstrukcijas. Pēc dabas drauga unsmilšu krupju pētnieka Arņa Bērziņa ierosinājuma unVIDES VĒSTIS 17ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAar Aizsardzības ministrijas finansiālu atbalstu 2006. gadā Ādažupoligonā izvietojām eksperimentālus būrus pupuķu ligzdošanai.Būru konstrukcijas pamatā bija pupuķu būri, kādus izmantopētījumos bijušajos militārajos poligonos Vācijā, bet, lai toizgatavošana būtu ērtāka, tie tika vienkāršoti.apstiprināja – Garkalnes apkārtnē atrasta perējam mātīte,kas vienu perējumu jau bija sekmīgi izvedusi. Lai gansīkākas šā stāsta detaļas nezinām, literatūrā atrodamāinformācija liecina, ka pupuķu mātītes nereti atstāj tēviņuparūpēties par mazuļiem, kas tikko atstājuši ligzdu, unaiziet pie cita, lai ķertos pie otrā perējuma.Foto: Viesturs ĶerusKā es kļuvu par gredzenotājuVeicot putnu pētījumus, kuru ietvaros ietilpst arī būruapsekošana, parasti tiek apgredzenoti arī mazuļi. Tā esbeidzot kļuvu par putnu gredzenotāju (gredzenot gan manatļauts tikai pupuķus). Iedvesmojies no kolēģu veiktajiemzaļo vārnu pētījumiem, es izmantoju ne tikai tradicionālosalumīnija, bet arī krāsainos plastmasas gredzenus, kurukombinācijas ļauj putnu atpazīt, to nenoķerot.Parasti pupuķi neizmanto nekādu ligzdas izklājumu, tāpēc būros tiekiebērtas skaidas.Patīkams pārsteigums bija pupuķu apmešanās vienā no būriem jaupirmajā gadā. Mazāk patīkams bija šā perējuma un būra turpmākaisliktenis – nezināmu iemeslu dēļ aizgāja bojā visi mazuļi, bet vēlākarī pats būris. Tomēr galvenais bija noskaidrots – pupuķi būrosligzdo! Tālākie pētījumi ļāva kliedēt arī sākotnējās bažas, ka pirmāperējuma bojāejā varētu būt vainojams pats būris, t.i., mazuļupārkaršana, būrim atrodoties pilnīgi klajā vietā.Jāpiebilst, ka šā Aizsardzības ministrijas finansētā pētījuma ietvarosvienlaikus ar pupuķu būriem Ādažu poligonā tika izvietoti arī būrizaļajām vārnām. Tas ne tikai ļāva zaļo vārnu populācijai mazlietizplesties ziemeļu virzienā no Garkalnes mežiem, bet deva iespējupārliecināties par to, ka pupuķi nav ļoti izvēlīgi ligzdošanas vietasziņā un «pupuķu būris» acīmredzot vairāk ir putnu pētnieku nekāpašu pupuķu koncepcija. Ļoti virspusējs vērtējums liek domāt,ka pupuķis vienlīdz labprāt ligzdo gan sev, gan zaļajai vārnaiparedzētajā būrī. Šā aspekta zinātniska analīze gan vēl nav veikta.Arī citi novērojumi gan turpat Ādažu poligonā, gan citviet Latvijāliek domāt, ka pupuķi nav sevišķi izvēlīgi ligzdošanas vietas ziņā,tāpēc ir maz ticams, ka Latvijas populāciju ierobežotu piemērotuligzdošanas vietu trūkums, kā tas tiek uzsvērts attiecībā uz citāmdobumperētāju putnu sugām.Pateicoties gan pētījumiem Ādažu poligonā, gan tam, ka pupuķisāka aktīvi izmantot arī Garkalnes apkārtnē izliktos zaļo vārnubūrus (šobrīd pupuķi ir biežākie šo būru iemītnieki), esam ieguvušidaudz jaunu zināšanu par šo putnu ligzdošanu Latvijā, piemēram,par pupuķu ligzdošanas sezonu, kas, izrādās, ir krietni garāka,nekā sākotnēji domāts, proti, tā sākas aprīļa trešās dekādes vidūun turpinās līdz augusta pirmās dekādes beigām. Tas radīja aizdomas,ka arī tālajā ziemeļu zemē Latvijā pupuķiem varētu būtdivi perējumi gadā. Gredzenoto putnu kontrole šīs aizdomasŅemot vērā ierobežoto laiku, ko varēju veltīt savamvaļaspriekam, gredzenoju galvenokārt pupuķu mazuļus,pirms tie atstājuši ligzdu. Sākumā biju plānojis ķertpieaugušos pupuķu tēviņus ligzdošanas sezonas sākumā,lai iegūtu informāciju par šā putna teritorijas lielumu unteritoriālo uzvedību. Ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi arpupuķu provocēšanu, nolēmu putnu ķeršanā izmantot tābalss ierakstu. Zinot, ka kolēģis Aleksejs Kuročkins mēdzizgatavot putnu figūriņas no putuplasta, palūdzu sevpupuķi. Cerēju, ka šāda lellīte fokusēs putna uzbrukumušķietamajam iebrucējam, lai ķeramā pupuķa ceļā varētunolikt tīklu. Kopā ar savu gredzenošanas skolotāju AigaruKalvānu pārliecinājāmies, ka šī metode strādā, bet, kā jauminēju, pieaugušo putnu ķeršanai galu galā metu mieruun pievērsos tikai mazuļu gredzenošanai.Starptautiskā sadarbība2012. gada augustā saņēmu vēstuli e-pastā no ŠveicesOrnitoloģijas institūta doktorantūras studenta Rina vanFoto: Ieva MārdegaŠī ir simboliska fotogrāfija. Tieši militāro treniņu dēļ Ādažu poligonsir kļuvis par vienu no labākajām pupuķu ligzdošanas vietāmLatvijā. Var teikt, ka karavīri ir izauklējuši šo pupuķu mazuli.VIDES VĒSTIS18 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
Change language