VV_2014_146

VIDRŪPEPESTICĪDITūlītēja nonāvēšanaCitas sekas:• bojāta spēja orientēties vidēIlgstošas, paliekošas sekas:• sabojāta imūnā funkcija• sabojāta reproduktīvā sistēma• pazemināta bišu māšuizdzīvošanas spējaIetekme uz dabisko vidi:• monokultūras lauksaimniecības platībās• herbicīdu izmantošana samazina barībuceļmalās un lauku malās• agresīvi centieni iznīdēt nezāles,izmantojot herbicīdus, samazinabarības pieejamībugadu laikā. Lai arī bite ir kukainis, bet ērce ir ērce, tomērkumafosam, fluvalinātam un amitrāzei ir graujoša ietekmearī uz bitēm. Kaitējuma apjomu nosaka gan preparātakoncentrācija, gan arī bišu veselība un saimes stiprums.Tieši tāpēc daudzās Eiropas valstīs arvien populārākikļūst bioloģiskajā biškopībā atļautie preparāti, vielasun metodes bišu ērču skaita samazināšanai. Pareizi lietojot,tie bitēm kaitē mazāk vai nekaitē vispār, neatstājkaitīgas atliekvielas bišu produktos, kā arī nekaitē dabai.Protams, varrozes apkarošana ar bioloģiskām metodēmprasa vairāk iemaņu un darba, bet vairākās ES valstīs,piemēram, Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā, nekad navbijuši atļauti sintētiskie pesticīdi bišu ērču ierobežošanai.Arī Vācijā bitenieki tiek brīdināti nepaļauties tikai uzsintētisko vielu iedarbību un atgriezties pie bioloģiskajāmmetodēm. Lai ierādītu Lat-vijas biškopjiem, ka bišu ērciar labiem panākumiem var ierobežot arī ar dabīgiempreparātiem, tad par ES naudu, kas domāta biškopības nozaresattīstībai, LBB dala bez maksas dabīgus preparātusun apmāca to lietošanā.Pesticīdu ražotāji gatavi noindēt ikvienuPēc konferences daudz domāju par vēl vienu lietu. Strīdotiesar lauksaimniecības ķimikāliju firmu izplatītājiem,biškopjiem nākas uzklausīt pārmetumus, ka pesticīdi neesotvainojami bišu nāvē, jo pašu firmu veiktajos pētījumospierādīts, ka bites iet bojā no dažādām slimībām unparazītiem, nevis no insekticīdiem. Tāpēc viņi biškopjiempārmet, ka tie neprot aprūpēt bišu saimes. It kā taisnība,jo galu galā bites tiešām mirst no kādas slimības,bet – tā piemetas tikai un vienīgi tādēļ, ka organismapretošanās un imunitātes mehānismi ir novājināti vaipat sagrauti lauksaimniecības inžu iedarbības rezultātā.Jocīgi šķiet, ka tagad tiek meklēti pierādījumi, mērītasdevas, koncentrācijas, analizēti simptomi, lai nonāktupie secinājuma, ka, jā, tā ir – insekticīdi tomēr ir kaitīgibitēm. To, ka tā patiešām ir, saprot ikviens, kurš darbojasar bitēm un vēro apkārtnes laukos notiekošo. Manskolēģis biškopis, ar kuru kopā piedalījāmies apaļā galda diskusijā,to visu salīdzināja ar kājnieku mīnu lietošanu. Kamēr nav izmērīts,izanalizēts un izpētīts, cik gabalos kāja tiek sarauta, tikmēr nevarpaziņot, ka kājnieku mīnas ir bīstamas dzīvībai.Plašsaziņas līdzekļos ik pa laikam parādās satraucošas ziņas parpesticīdu ietekmi uz bišu veselību. Un ne bez pamata. Decembrasākumā tika ziņots, ka Eiropas Pārtikas drošuma dienests (EFSA)ziņojis par divu neonikotinoīdu grupai piederošo vielu neirotoksiskumuun iedarbību ne tikai uz kukaiņu nervu sistēmu, betsecināts, ka tie kaitē arī cilvēku nervu sistēmai, it īpaši bērnuagrīnās attīstības periodā. Negribu būt ļauna pareģe, bet aizdomaspar to man bija jau pērn, kad diezgan raiti un bez gariem skaidrojumiemEiropā tika apstādināta šīs grupas vielu lietošana it kābišu aizsardzības nolūkos. Jā, izrādās, tas tādēļ, ka neonikotinoīdiir ne tikai bišu indes, bet arī ļoti kaitīgi cilvēkiem! Taču cīņa pretvisaptveroši kaitīgajiem pesticīdiem vēl nav galā, jo «Syngenta»,«BASF» un «Bayer» plāno iesūdzēt tiesā ES par to, ka tā aizliegusilietot šo kompāniju ražotos produktus.Par spīti lielajam troksnim, kas radies, runājot par šiem jautājumiem,varu apgalvot, ka Latvijā vēl ir pieejams tīrs un dabisks bišu medus.Mums vēl ir gana daudz neskartu dabas stūrīšu, kur zied savvaļasziedi, un, cerams, ir arī saprātīgi lauksaimnieki. Galvenais ir to visusaglabāt. Latvija var būt sakopta zeme arī tad, ja viss līdz pēdējammetram nebūs lauksaimnieku apstrādāts.VIDES VĒSTIS 39ZIEMA/01/2014