DABAFoto: Edgars MūkinsGada sēne – dzīslkāta beka Boletus projectellusBet, ja neizdodas atrast baraviku ar pareizo kukaini, varmeklēt beku bez kukaiņa, toties ar izteiktām dzīslām uzkātiņa un sarkanīgi brūnu cepurīti, kam virsmiziņa stiepjaspāri malai. Taču arī šo sēni labāk grozā nelikt, jo, lai arīēdama, tā varētu būt reti sastopama – kā jau Ziemeļamerikassuga, kas pirmoreiz Latvijā konstatēta tikai 2013. gadaseptembrī, Dabas muzeja sēņu izstādes laikā, kad tāduuz izstādi atnesa vairāki apmeklētāji. Latvijā šī sēne atrastatikai piejūras kāpu zonā. Ja izdodas sēni redzēt unnofotografēt, ziņo dabasdati.lv – interesanti taču, vai 2013.gada atklājums sastopams arī <strong>2014</strong>. gadā!Foto: Julita KlušaGada bezmugurkaulnieks – parastā jūraszīle Balanus improvisusSavukārt pašā jūrmalā var meklēt vairs ne tik reti sastopamu Gada simbolu – jūraszīli.Izskatā ārkārtīgi neparasts vēžveidīgais – sprogkājvēzis, kas atgādina apdrupušu zobu.Tādus nereti var novērot barā, redzēti gan uz aļģēm, gan akmeņiem, koka gabaliem,laivām un akmeņogļu gabaliem, pat uz plastmasas pudeles. Interesants ir arī fakts, kajūraszīles spēj pašas sevi apaugļot, taču var arī izvirzīt savam ķermeņa izmēram neparastigaru vīrišķo dzimumorgānu, ar ko aizsniegt līdzās esošās, taču praktiski nekustīgāsjūraszīles.Arī par jūraszīļu novērojumiem aicināti ziņot dabasdati.lv vai informējot Entomoloģijasbiedrību pa e-pastu: ruta.abaja@lu.lv.Foto: Velga VītolaGada dzīvnieks – pelēkais vilks Canis lupusLai arī vilks ir it kā zināms dzīvnieks (Latvijā to varētu būt pāris simtu), lielākoties cilvēkito redzējuši tikai attēlos, jo vilks ir īpaši piesardzīgs, par kādu kļuvis biežo tā medībudēļ, tādēļ laikus pazūd no redzamības loka. Par vilka klātbūtni var spriest pēc pēdu nospiedumiem,ekskrementiem, gaudošanas. Cilvēkam uzbrūk tikai ar trakumsērgu slimivilki, taču šādu gadījumu ir ļoti maz.Foto: upes.lvGada ģeoloģiskais objekts – Korkuļu ūdensrijējsSēlijā tek interesanta maza upīte Korkule (kartēs atzīmēta arī kā Dešupe), kas netālu noPļaviņu HES ūdenskrātuves dambja it kā pazūd, līdz kādai citai upei īsti nemaz netiekot,jo stāvajās gravās vairāki ūdensrijēji to pamazām aprij. Tomēr pavisam upes ūdeņi zemēnepazūd – ir arī izteka avotu veidā pie lielākas upes ar plašāku un dziļāku ieleju. Īpašospavasara sniega kušanas apstākļos, ne katru gadu, gadās, ka ūdens esot tik daudz, ka tasno pazemes nākot ārā līdzīgi geizeriem.Sagatavoja: Julita KlušaVIDES VĒSTIS 15ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DABAViesturs Ķerus,Latvijas Ornitoloģijas biedrībaZīmējums: Ēriks Tempelfelds«...BET PAR PUPUĶIEM ES ŠO TO ZINU GAN» 1Pirms desmit gadiem «Vides Vēstīs» tika publicēts viens no maniempirmajiem rakstiem par pupuķi («Pupuķis – sengrieķu valdnieks undārzkopju draugs»; «Vides Vēstis» Nr. 5./6., 2004), kas, izrādās, bijisarī viens no lietderīgākajiem – joprojām saņemu ziņas par pupuķanovērojumiem no cilvēkiem, kas toreiz šo rakstu izlasīja un uzzināja,ka ornitologi aicina ziņot par jebkuru šā putna novērojumu. Toreiz,atbildot uz jautājumu, kas zināms par pupuķiem Latvijā, rakstīju:«Uz šo jautājumu atbildēt ir ļoti viegli – zināms nav gandrīz nekas.»Darbu ar pupuķiem, lielākoties gan vaļasprieka līmenī, esmuturpinājis, un šobrīd par Latvijas pupuķiem zināms jau krietnivairāk. Bet šis ir īpašs gads gan man, gan pupuķim, jo LatvijasOrnitoloģijas biedrība iecēlusi to <strong>2014</strong>. gada putna godā.Interneta komentāros jau esam saņēmuši uzslavas par smalko humoru,pirmajā Latvijas gadā ar eiro Gada putna godā ieceļot... badadzeguzi, bet varu atzīties, ka šāds joks mums nebija ne prātā, unes joprojām uzskatu, ka mūsu senči kaut ko ir pārpratuši, piešķirotpupuķim tik drūmu nosaukumu. Tomēr šogad, atšķirībā novairākiem iepriekšējiem, Gada putna izvēles pamatā nav arī kādsbēdīgs stāsts vai dabas aizsardzības problēma, ko mēs mēģinātuaktualizēt.Taču tagad – par visu pēc kārtas: ko esam uzzinājuši par pupuķiempēdējo desmit gadu laikā, kā pupuķiem Latvijā klājas, un kāpēcbada dzeguze galu galā ir šā gada putns.Kur dzīvo pupuķi?Savulaik par pupuķi «Vides Vēstīm» rakstīju tādēļ, laimudinātu iedzīvotājus sniegt ziņas par šo putnu, jo manabakalaura darba mērķis bija noskaidrot pupuķu skaituun izplatību Latvijā. Kāds mans kolēģis skeptiski bilda,ka esmu izvēlējies nepareizo sugu. Suga izrādījās ļotipareiza – iedzīvotāji ar prieku ziņoja par savā dārzā vaicitviet novērotiem pupuķiem un turpina ziņot joprojām.2000.–2004. gadā projekta «Latvijas ligzdojošo putnu atlants»ietvaros ornitologi apsekoja Latvijas teritoriju, lainoskaidrotu visu šeit ligzdojošo putnu sugu izplatību,bet no kopējā informācijas apjoma aptuveni puse ziņupar pupuķi tika saņemtas no iedzīvotājiem, kas nebijaiesaistīti atlanta tapšanā.Ligzdojošo putnu atlanta vajadzībām savāktā informācijaļāva iezīmēt pupuķu izplatību Latvijā. Lai gan šis putnsreti sastopams visā Latvijā, skaidri saskatāma izplatībaskoncentrēšanās Rīgas apkārtnē – teritorijā no Jūrmalaslīdz Baložiem un līdz Zvejniekciemam. Iemesli šādai ainaivarētu būt dažādi, bet pagaidām nopietni izpētījis nees-1 Nedaudz pārfrāzēts izteikums «Es zinu tikai to, ka nezinu neko, bet parerotiku es šo to zinu gan», kuru reizēm piedēvē Sokrātam. Skaidrs, kaSokrāts neko tādu nav teicis, bet teiciens vienalga jauks.VIDES VĒSTIS16 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
- Page 3: ŽURNĀLĀ LASIET...VĀRDS 6 Kā kl
- Page 10 and 11: VĀRDSvalsts pārvaldē. Es parunā
- Page 12 and 13: VĀRDSkaut vai lidostā «Rīga»,
- Page 14 and 15: DABA2013. gadā Dabas aizsardzības
- Page 18 and 19: DABAJāpiebilst, ka viens no līdze
- Page 20 and 21: DABAVejka, kurš internetā bija at
- Page 22 and 23: DARBIDažas no Zivju gida rekomend
- Page 24 and 25: VIDRŪPEEpifīzeRegulē diennakts r
- Page 26 and 27: VIDRŪPEno 2004. gada zinātnieki d
- Page 28 and 29: VĀRDSArī tu domāji, ka meita pā
- Page 30 and 31: VĀRDSzinātniskajām metodēm. Ja
- Page 32 and 33: VĀRDSmierīga, bet galvenais, ka v
- Page 34 and 35: DABANav liels retums, ka koki uz ap
- Page 36 and 37: DABASavulaik, ejot pa Amatas taku,
- Page 38 and 39: DARBItiktu nodrošinātas tiesības
- Page 40 and 41: VIDRŪPEPESTICĪDITūlītēja nonā
- Page 42 and 43: DARBIdienesta darbība prasa lielus
- Page 44 and 45: DARBIsistēmas veidošana, kas bals
- Page 46 and 47: KolkaDARBIMazirbeMelnsilsVidole11.
- Page 48 and 49: DARBIizmantojumu visos tās posmos
- Page 50 and 51: VIDES VĒSTIS 49ZIEMA/01/2014
- Page 52 and 53: DARBIInteresanti fakti par stikla p
- Page 54 and 55: VIDRŪPEplatību nespēja izturēt
- Page 56 and 57: DARBIKanalizācijas caurules no pil
- Page 58 and 59: DARBISarežģīta rotaļlieta sāku
- Page 60 and 61: DARBI«MakeDo» komplekti«MakeDo»
- Page 62 and 63: DARBIpiesārņot pasauli. Turklāt
- Page 64 and 65: GRĀMATU UN TĪMEKĻA LAPU APSKATSD
- Page 66 and 67:
Atpūtas stūrītis.Dzenis.Ūdensro