VV_2014_146

DARBINEIZMET ĒDIENU!Anitra ToomaPagājušā gada nogalē piekritupiedalīties biedrības «homo ecos:»sociālajā eksperimentā «Neizmetēdienu». Gan ēdienu blogere un zaļodīgstu audzētāja Ilze Lipska, gan zaļiekstrēmā rakstniece Dace Rukšānešim pasākumam nodevās ļoti atbildīgi,bet mēs – es, dīdžejs Toms Grēviņš unatraktīvais žurnālists Ansis Bogustovs –nebijām pārāk centīgi mizu svērēji, un,vismaz man, tas apnika jau pēc pārisnedēļām. Eksperimenta laikā mums veselumēnesi bija jāuzskaita viss ēdamaisun nosacīti ēdamais, piemēram, mizas,kafijas biezumi, kauli, ko izmetamsadzīves atkritumiem domātajākonteinerā. Tas rosināja Ilzi Lipsku pagatavotēdienu no... kartupeļu mizām,bet Daci Rukšāni iedzina mazvērtībaskompleksos, jo viņa savu ģimeni lutinapārsvarā ar mājās gatavotām maltītēm,tādēļ atkritumos, izrādās, bija jāizmetpat spainis mizu nedēļā! Tā kā pirmsgadiem 25 viena no manām mīļākajāmgrāmatiņām bija «Kara laika virtuve», essamērā labi tiku galā ar uzdevumu neizmestatkritumos vēl ēdamus produktusun izdomāt no tiem kādu jaunu ēdienu,taču nedēļā pēc Zolitūdes traģēdijaszaudēju jelkādu ēstgribu, tādēļ zupu, kobiju pagatavojusi, nācās aizlaist podā.Izmetam miljonus!Ik gadu viens Latvijas iedzīvotājs atkritumos izmet aptuveni 30 kilogramuspārtikas:1/3 jeb 10 kg pārtikas atkritumu ir kartupeļi, kuru cena ir vidēji 0,7 eiro/kg;1/3 jeb 10 kg pārtikas atkritumu ir gaļa, kuras cena ir vidēji 6 eiro/kg;1/3 jeb10 kg pārtikas atkritumu ir tā sauktā ērtā pārtika, piemēram, lielveikalāpirkti pelmeņi, kuru cena ir vidēji 3 eiro/kg.Kopējās izmaksas par pārtiku, ko izsviežam atkritumos, ir 70 eiro uz vienuiedzīvotāju gadā.Tātad Latvijā, kur mūsu ir aptuveni divi miljoni, mēs atkritumos izmetam 140miljonus eiro gadā!Avots: www.homoecos.lvAntropoloģe Agnese Bankovska teic,ka pasaulē ik gadu zudumā iet aptuvenitrešā daļa, pat puse, pārtikas, sākotar zudumiem tās ražošanas procesāun noslēdzot ar gala patēriņu. Eiropāun ASV atkritumos pārsvarā nonākjau saražotā un nepārdotā, kā arīmājsaimniecībās neapēstā pārtika.Pasaules Dabas fonda aprēķini liecina,ka pašlaik aptuveni 1,5 miljardicilvēku pasaulē ēd par daudz, kamērvismaz viens miljards cieš badu. Tākā jautājums par pārtikas atkritumiemkļuvis aktuāls samērā nesen,bet jau strauji pieaug par globāluproblēmu, tiek izstrādātas stratēģijasun risinājumi, kā efektivizēt pārtikasVIDES VĒSTIS46 ZIEMA/01/2014