DARBItiktu nodrošinātas tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē. Likumagrozījumi paredz nodokļa likmes pieaugumu no 2015.gada 1. janvāra, kad nodokļa likme noteikta 75 eiro partonnu. <strong>2014</strong>. gadā šī nodokļa likme ir noteikta 51,22 eiropar tonnu, šādu likmes paaugstinājumu likums noteica jauiepriekš. Savukārt par CO 2 emisijām nodokļa likme <strong>2014</strong>.gadā ir 2,85 eiro par tonnu, kā jau iepriekš to likumsparedzēja, bet 2015. gadā 3,50 eiro par tonnu.Attiecībā uz nodokļa likmju pieaugumu, kas skarpiesārņojošo darbību veicējus, jānorāda, ka paaugstinātasnodokļa likmes ir arī par piesārņojošo vielu emisijāmūdeņos. Paaugstinātas nodokļa likmes par fosfora daudzumu,kas nonāk ūdenī, – tā noteikta 270 eiro par tonnu,un par nebīstamām vielām (slāpekļa) apjomu – 5,50 eiropar tonnu.Jāmin, ka ar DRN no <strong>2014</strong>. gada 1. janvāra tiek apliktasuguņošanas ierīces. Nodokļa likme par Latvijas Republikāievestām uguņošanas ierīcēm ir noteikta 5 % no paredzētāšo ierīču ievešanas apjoma kopsummas, kas uzrādītaLR Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejasizsniegtajā ievešanas licencē.DRN turpmāk jāmaksā arī par ūdens resursu lietošanuelektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās, kuruhidromezgla kopējā uzstādītā jauda ir mazāka par diviemmegavatiem. DRN jau no tā ieviešanas sākuma tiekpiemērots par ūdeņu piesārņošanu un par ūdeņu ieguvi(tajā skaitā dzeramā ūdens nodrošināšanai iedzīvotājiem).Elektroenerģijas ražošanas gadījumā hidroelektrostacijāsnenotiek ūdeņu ieguve, bet gan ūdeņu lietošana. Jebkuraaizsprosta gadījumā tiek pārtraukta upes dabīgāekosistēma, izmainīts dabīgais tecējums, pārveidots caurtecesrežīms. Līdz šim tikuši izvērtēti tikai zivju migrācijaspārtraukšanas vai ierobežošanas nodarītie zaudējumi, betkaitējums tiek nodarīts visiem bioloģiskajiem resursiem,augšbjefā radot pārmitrus apstākļus, bet lejasbjefā – ūdenstrūkumu un krastu eroziju. Jāatceras, ka ūdens bioloģiskosresursus veido ne tikai tādas komerciāli nozīmīgas zivis kālaši, foreles un alatas, bet arī citas zivis un dažādi ūdensorganismi (bezmugurkaulnieki, aļģes, ūdens augi), kā arītie augi un dzīvnieki, kuru dzīve saistīta ar upju krastiem.Nodoklis par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijasražošanai hidroelektrostacijā, kuras hidromezgla kopējāuzstādītā jauda ir mazāka par diviem megavatiem, noteikts,lai mazinātu dabas resursiem nodarīto kaitējumu.DRN likme par ūdens resursu lietošanu elektroenerģijasražošanai «mazajā» hidroelektrostacijā noteikta 0,00853eiro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būveicaurplūdušā ūdens. Saskaņā ar likumu nodokļa likme parūdens resursu izmantošanu ir 0,00853 eiro par m 3 , mazoHES gadījumā piemēro šo pašu likmi, tikai attiecinot to uz100 m 3 .Ieviešot DRN par ūdens resursu lietošanu mazajāshidroelektrostacijās elektroenerģijas ražošanai, tiekizbeigta tiesiskā nevienlīdzība starp SIA «Latvenergo»pārvaldītajām valsts trīs lielākajām uz Daugavasizbūvētajām Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES un mazajāmHES, jo šo hidroelektrostaciju īpašnieki par ūdens resursulietošanu līdz šim neko nemaksāja. Nodokļa uzlikšanamazajām HES motivēs pārdomāti un saudzīgi lietot dabasresursus un mazināt videi nodarīto kaitējumu. Vienlaikusjāatzīmē, ka <strong>2014</strong>. gada laikā plānots pārskatīt arīlielo HES maksājumu apmērus par videi nodarītajiemkaitējumiem.2013. gada 6. novembrī tika pieņemts arī grozījums Atkritumuapsaimniekošanas likumā, kas nosaka būvniecībāradušos atkritumu uzskaiti un būvniecībā radušos atkritumupārvadājumu uzskaiti, ko veiks valsts kapitālsabiedrība«Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs». Šīsnormas ieviešana nodrošinās precīzu būvniecībā radušosatkritumu uzskaiti un būvniecībā radušos atkritumupārvadājumu uzskaiti, kā rezultātā šādi atkritumi nenonāksvairs tiem neatbilstošās vietās, piemēram, mežā, bet tiksapsaimniekoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajāmprasībām. Līdz ar to tiek prognozēts, ka palielināsies arīieņēmumi no DRN maksājumiem.VIDES VĒSTIS 37ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VIDRŪPEIneta Eglīte,Latvijas Biškopju biedrībasveterinārārstePESTICĪDI GRAUJBIŠU VESELĪBUAtziņas pēc pasaules biškopības organizācijufederācijas «Apimondia» 44. kongresaBiškopjiem joprojām nav īsti skaidrs, kas izraisa bišuizmiršanas sindromu Colony Collapse disorder (CCD), kadbites it kā bez iemesla pamet stropus un iet bojā. Nav,protams, tā, ka bišu saime, kas šodien vēl dzīva, rīt jauir mirusi. Saime ilgāku laiku vārguļo un pamazām kļūstaizvien mazāka. Pēc biškopju domām, to varētu izraisītvairāku bitēm kaitīgu faktoru sakritība, un viena novisbīstamākajām ietekmēm ir pesticīdu koncentrācijavidē, kas aizvien pieaug. Šīs indes, ar ko bites saskarasuz augiem, tās ienes arī stropos – it kā nedaudz, dažreiztik tikko konstatējamas pat ar laboratorijas metodēm –,taču ir zināms, ka pat nelielas insekticīdu devas, ilgstošiuzkrājoties, var izraisīt lielas problēmas bišu saimesveselībai. Kombinējoties ar bišu slimību ierosinātājiem,bišu dzīvotspēja samazinās.Bitēm kaitē arī barības bāzes samazināšanās un vienveidība,ja apkārtnē ir tikai kultivēto lauksaimniecības auguplatības. Pirms kāda laika tika novērota bišu saimju skaitasamazināšanās Nīderlandē, un zinātnieki konstatēja, kabitēm un citiem kukaiņiem patiesībā vienkārši vairs nav,kur dzīvot, jo ir apstrādāti visi iespējamie zemes pleķīši!Cilvēki pat pie savas mājas vairs nestāda augļu kokus,krūmus un neveido dārzus, bet lielākoties iesēj biežipļaujamu mauriņu, kurā nekas nezied. Kur gan bitēm palikt?Mobilo telefonu radītie elektromagnētiskie viļņi ganvairs nekur netiek minēti kā iemesls bišu izzušanai.Mazinās kukaiņu daudzveidībaJau sen zināms, ka nav iespējams radīt insekticīdu arselektīvu iedarbību, tas ir, tādu, kurš iedarbotos tikai uzto konkrēto kaitēkli, no kura lauksaimnieks grib pasargātražu. Šīs indes diemžēl ietekmē arī citus kukaiņus gan uzlauka, gan tā apkārtnē. Cieš putekšņu un nektāra ēdāji,kas pie reizes apputeksnē augus, proti, vaboles, tauriņi,ziedu mušas, kamenes u.c. Ne vienmēr šie derīgie kukaiņinomirst uzreiz – ASV zinātnieki laboratorijas pētījumosir novērojuši, ka šo insekticīdu ietekmē pamazām maināsbišu asins jeb hemolimfas šūnu sastāvs. Labā ziņa ir tā, kapērn arī Latvijā aizliedza neonikotinoīdu grupas preparātus– tiametoksamu, imidakloprīdu, klotiniadīnu un fipronilu.Vietās, kur šie insekticīdi lietoti, bišu veselība pamatīgicieš, tiesa, izmaiņas nav akūtas, kukaiņi nenomirst uzreiz,bet cik gan vērtīga medus vācēja bite var būt laikā, kad irslima un tās dzīvības funkcijas ir novājinātas?Dravā jāstrādā ar dabiskām metodēmUz bišu veselību graujoši iedarbojas arī tie preparāti,kurus biškopji lieto, lai cīnītos ar bišu ērci Varroa destructor.Šis parazīts ir izplatīts gandrīz visur, kur vien mītbites. Mūsu bišu suga Apis melllifera neprot ar šo parazītusadzīvot, un, ja tām nepalīdz, saimes var aiziet bojā 2–3VIDES VĒSTIS38 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
- Page 3: ŽURNĀLĀ LASIET...VĀRDS 6 Kā kl
- Page 10 and 11: VĀRDSvalsts pārvaldē. Es parunā
- Page 12 and 13: VĀRDSkaut vai lidostā «Rīga»,
- Page 14 and 15: DABA2013. gadā Dabas aizsardzības
- Page 16 and 17: DABAFoto: Edgars MūkinsGada sēne
- Page 18 and 19: DABAJāpiebilst, ka viens no līdze
- Page 20 and 21: DABAVejka, kurš internetā bija at
- Page 22 and 23: DARBIDažas no Zivju gida rekomend
- Page 24 and 25: VIDRŪPEEpifīzeRegulē diennakts r
- Page 26 and 27: VIDRŪPEno 2004. gada zinātnieki d
- Page 28 and 29: VĀRDSArī tu domāji, ka meita pā
- Page 30 and 31: VĀRDSzinātniskajām metodēm. Ja
- Page 32 and 33: VĀRDSmierīga, bet galvenais, ka v
- Page 34 and 35: DABANav liels retums, ka koki uz ap
- Page 36 and 37: DABASavulaik, ejot pa Amatas taku,
- Page 40 and 41: VIDRŪPEPESTICĪDITūlītēja nonā
- Page 42 and 43: DARBIdienesta darbība prasa lielus
- Page 44 and 45: DARBIsistēmas veidošana, kas bals
- Page 46 and 47: KolkaDARBIMazirbeMelnsilsVidole11.
- Page 48 and 49: DARBIizmantojumu visos tās posmos
- Page 50 and 51: VIDES VĒSTIS 49ZIEMA/01/2014
- Page 52 and 53: DARBIInteresanti fakti par stikla p
- Page 54 and 55: VIDRŪPEplatību nespēja izturēt
- Page 56 and 57: DARBIKanalizācijas caurules no pil
- Page 58 and 59: DARBISarežģīta rotaļlieta sāku
- Page 60 and 61: DARBI«MakeDo» komplekti«MakeDo»
- Page 62 and 63: DARBIpiesārņot pasauli. Turklāt
- Page 64 and 65: GRĀMATU UN TĪMEKĻA LAPU APSKATSD
- Page 66 and 67: Atpūtas stūrītis.Dzenis.Ūdensro