VV_2014_146

VĀRDSzinātniskajām metodēm. Ja konkrēto zāļu realizācijas apjomsir neliels, šie pierādījumi neatmaksājas, jo ir pardārgu. Tāpēc nereti šīs zāles nevis izņem no tirgus, betpadara medikamentu par nemedikamentu – pārtikaspiedevu. Mēs «Saules aptiekā» esam ļoti izvēlīgi šo tāsaukto pārtikas piedevu jomā, mūsu sortimentā tādu irvien procenta desmitdaļas. Mēs apzināti izvairāmies noproduktiem, kuru ražotājs ar reklāmām piedēvē produktamnepiemītošas īpašības.Kā nonāci ne tikai pie sapņa par bioloģiski sertificētulauksaimniecību, bet pats pie savas saimniecības?Zini, aiz mīlestības pret Latviju. Domājot par bērniem unmazbērniem – saviem un citu, tātad par tiem cilvēkiem,kuri Latvijā dzīvos pēc manis. Pateicoties savai izglītībai,es īpaši interesējos par to, kāda pārtika cilvēka sugai vispārir piemērota. Mēs visi esam liecinieki tam, ka bērni cieš nodažādām alerģijām, astmas, liekā svara. Bērniem ir dažādiuzvedības un emocionālie traucējumi, hiperaktivitāteun depresija. Lielākoties tas ir tieši industriāli ražotaspārtikas dēļ. Mans sākotnējais mērķis bija izveidot laukusaimniecību, kur varētu audzēt un ražot veselīgu pārtikusaviem bērniem un mazbērniem, bet, lai tas kaut kādāveidā rentētos un saimniecība pati sevi uzturētu, irjāražo nedaudz lielākā apjomā. Mēs apstrādājam 1300 habioloģiski sertificētas zemes, mūsu briežu ganāmpulkssvārstās aptuveni 1200–1500 galvu robežās, ir savs gaļaspārstrādes cehs un arī veikals Rīgā, Spīķeros. Mums irzivju dīķi ar dažādām zivju sugām, drīz būs arī putni.Vai nebrīvē turēti brieži ēd dabisku barību? Varbūt tospiebaro ar spēkbarību, kas satur ģenētiski modificētusoju un kukurūzu? Varbūt dodat briežiem augšanas hormonus,lai ragi būtu lielāki?Teorētiski tas ir iespējams, bet es nezinu, kurš Latvijā arto nodarbotos. Mēs ar to noteikti nenodarbojamies. Mūsubriežu īpaši dižie ragi ir selekcijas un iedzimtības rezultāts.Mums ir Eiropas Savienībā lielākā trofejas staltbriežuciltsdarba saimniecība. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka bezģenētikas ļoti svarīga ir arī barības kvalitāte.Man ir bioloģiskā saimniecība, un mani brieži ēd tikaisertificētās ganībās un pļavās augušu zāli, ko mēs pašivītinām un satinam ruļļos.Drīz mums būs arī putni un olas. Atkal varēsim sākt audzētko jaunu. Bet līdz tam ir jānonāk – paldies Dievam, krīzesāk beigties. Taču svarīgi ir ne tikai audzēt, bet pašam arīpārstrādāt izaudzēto tā, lai gatavo produktu var Rīgā drošitirgot. Tas nozīmē, ka mēs jau esam un arī turpmāk būsimpārtikas pārstrādātāji un ražotāji.Ceļš uz bioloģisko produktu ir ļoti grūts, un mēs arīneesam to nogājuši līdz galam. Patlaban bioloģiska irtikai mūsu audzēto dzīvnieku gaļa. Taču mēs to nemarķējam kābioloģisku, jo tas man nedod nekādas priekšrocības. Lai pagatavotubioloģisko desu, ar biogaļu vien ir par maz. Tā būtu jātaisa tikaiar bioloģiski sertificētām garšvielām, un tas vēl vairāk sadārdzinātumūsu produkciju. Mēs taisām nevis bioloģisku, bet vienkārši labudesu no bioloģiski sertificētas un ļoti augstvērtīgas gaļas. Gaļaskvalitāti nosaka trīs svarīgas lietas: dzīvnieka šķirne, barība unkaušanas apstākļi – lai tā būtu notikusi bez stresa. Mūsu brieži tieknošauti, viņi nezina, ka mirs. Tajā pašā laikā industriāli audzētos lopussadzen furgonā, ved uz lopkautuvi, kur viņi pārdzīvo bailes unlielu stresu. Vācijā uz autobāņiem transportā katru gadu no stresamirst nepilns pusmiljons cūku! Un nevajag iedomāties, ka pārējāsnonāca galā baigi dzīvespriecīgās. Daudzas jau pirms nokaušanasir knapi dzīvas. Turklāt mūsdienās lielajās kautuvēs cūkas nemaznekauj – tās nosmacē gāzes kamerā.Tāpēc man industriālā lopu audzēšana un kaušana derdzas. Var jaupārmest medniekiem un arī man dzīvnieku šaušanu. Taču, lopunenokaujot, tu pie tā gaļas netiksi. Bet ir ļoti svarīgi, lai dzīvnieksdzīvotu dzīvnieka cienīgu dzīvi sugai piemērotos apstākļos un tiktuizņemts no dabas bez stresa. Es negribu nodarboties ar intensīvolopkopību. Es eju savu ceļu. Tas nav finansiāli efektīvs, nenesnekādu lielo peļņu, bet tas pieder pie mana dzīvesveida.Bieži man uzdod jautājumu, kad tad tā saimniecība atmaksāsies.Nekad! Varētu domāt, ka esmu dumjš, ja jau ar to lietu nodarbojos.Bet man nemaz nevajag, lai mans dzīvesveids nestu sazin kādu peļņu.Tāpēc taujātājiem es pretī vaicāju, vai viņiem ir māja. Ir. Kad tā mājaatmaksāsies? Nekad. Nu re, es dzīvoju savā briežu dārzā, katru dienuredzu to skaistumu, un man ir svarīgs pilnīgi kas cits – tas, lai manasaimniecība no ienākumiem finansē savu uzturēšanu un attīstību, laivaru attīstīt nākamos produktus. Piemēram, lai mūsu izcilo briežuvairošana ietu raitāk, tuvākajos gados novedīsim šo lietu līdz embrijutransplantācijai, lai varam briežus jau embrija stadijā eksportētuz Ķīnu un ASV. Uzbūvēsim konservu cehu – nelielu, kvalitatīvu, patbez īpašām ambīcijām uz bio, bet labu, lai varam gatavot garšīgusievārījumus, kompotus un visu ko citu no dabīgām izejvielām.VIDES VĒSTIS 29ZIEMA/01/2014