VV_2014_146

VĀRDSvēl tikai top. Mums ir jāatskaitās par to, kādus ilgtspējīgasattīstības mērķus Latvija ir apņēmusies īstenot un kā gatavojaspalīdzēt attīstības valstīm. Tad vēl nāk visādi uzdevumino Ministru kabineta un informācijas pieprasījumino Saeimas. Ir jāatbild uz iedzīvotāju vēstulēm, lielākotiessūdzībām, un citiem pieprasījumiem, piemēram, ja Ārlietuministrijas cilvēki vai citu ministriju pārstāvji brauc uzstarptautiskām sanāksmēm, tad, tā kā tagad modē ir klimatapārmaiņas, tēzes prasa sagatavot mums.A.T.: Bet nedēļā ir piecas darba dienas, un likumos noteikts,ka darba diena ir astoņas stundas gara. Vai tu spējšajā laikā visu izdarīt?Nē, varbūt ir cilvēki, kas to spēj, bet šeit es tādus neesmusatikusi. Es redzu, ka visi departamentu vadītāji unviņu vietnieki strādā krietni garākas stundas, arī es. Unnedomāju, ka tas ir tāpēc, ka mēs būtu tūļas, bet gantāpēc, ka darba laiks paiet dažādās sanāksmēs, daudznākas tikties ar cilvēkiem un runāt. Lai kaut ko uzrakstītuun padomātu, atliek vakarpuse jau pēc pieciem.Jā, mēs daudz strādājam, bet nereti gadās tā, ka politiķiuzspiež pilnīgi nezaļus lēmumus, kam tu ne vienmērpiekrīti, bet uzdevums ir dots, un nav pārāk daudz variantu.To laikam sauc par varas hierarhiju... Man pašai pagaidāmnav tik daudz sāpīgas pieredzes, bet es redzu, ka kolēģidepartamentos ieguldījuši ļoti daudz laika, lai gatavotuvidei draudzīgus likumu un noteikumu grozījumus, tačubeigās tas viss tiek izmests mēslainē, jo pieņemts lēmumsiet pilnīgi citā virzienā. Nezinu, vai tur objektīvi kaut ko varmainīt, jo nepazīstu daudzus, kas pirms vēlēšanām rūpīgianalizētu to, ko partijas raksta savās programmās parvidi. Viņi savaldzina cilvēkus ar populistiskiem saukļiem,iekļūst Saeimā, kļūst par ministriem un pēc tam uzspiežlēmumus, kas kaitē sabiedrībai.J.U.: Pēdējos divos gados Latvija atrodas ļoti zemu klimatareitingos vismaz Eiropas līmenī. Kādas tēzes jūsrakstāt Ārlietu ministrijai, ja Latvija šajos jautājumos vainu klusē, vai faktiski ir pārvirzījusies uz to valstu bloku,kas nevis palīdz tapt Eiropas zaļajām iniciatīvām, betbloķē tās! Vai ir cerības, ka tas mainīsies?Te būtu jāsaprot, ka klimata politikas jomā mēs strādājampēc Eiropas Savienības Vides padomē apstiprinātāmpozīcijām, kuras ir veidotas no dažādu valstu nacionālajāmpozīcijām. Jā, Latvija, protams, nav nekāda supervalsts, kasbieži iniciētu jaunas idejas, lai veidotu progresīvu videspolitiku. Nav jau tā, ka VARAM nebūtu Ministru kabinetāpiedāvājuši labas idejas! Šajās dienās bija mēģinājumsiet uz Ministru kabinetu un pieņemt Latvijas nacionālopozīciju par Zaļo grāmatu klimata un enerģētikas politikasmērķiem laika posmam līdz 2030. gadam. Šie ieteikumibija daļēji saskaņoti ar Zemkopības, Ekonomikasun Satiksmes ministriju, bet joprojām ir jautājumi, kurosvienkārši nav iespējams panākt vienošanos, un tad irjāiziet uz politisko kompromisu. Un situācijā, kad VARAMar savu zaļo nostāju ir pilnīgi viena pati – mums gandrīzmēnesi pat sava ministra nebija! –, kurš panāks pretī unteiks: «Jā, mums vajag kaut ko zaļu un labu, lai glābtu pasauli!»?Diemžēl, aizejot uz diskusijām Saeimā, nemaz nerunājotpar Ekonomikas ministriju vai Latvijas pašvaldībām, kurpiedalās cilvēki, kas nenāk no vides bloka, tā retorikair tāda diezgan drūma un skarba. Katrā ziņā cilvēkiemLatvijā klimata jautājumi nešķiet prioritāri – tādi, kurbūtu vērts ieguldīt jelkādus līdzekļus, bet jo īpaši publiskofinansējumu. Ja nebūtu Eiropas Komisijas nostādņupar to, ka noteikta daļa Eiropas fondu ir jānovirza ar klimatusaistītiem mērķiem, arī tādiem, lai pielāgotos klimatapārmaiņu ietekmēm un, piemēram, mazinātu plūduriskus, tad Latvija labprātīgi to noteikti nedarītu. Bet klimatapārmaiņas notiek, tas ir globāls process, un arī mumsjāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet racionālieekonomisti teic, ka pat tad, ja Latvija pilnībā apstādināstautsaimniecību, arī tā mēs pasauli neizglābsim! Kādēļ tadmums vajadzētu upurēt savu komfortu un labklājību, jatādas lielās valstis kā Ķīna, ASV un Austrālija vispār spļaujvirsū visiem šiem regulējumiem?J.U.: Kad stājies amatā, zaļo iepirkumu nosauci par vienuno savām trim prioritātēm. Kad tas sāks darboties?Brīnišķīgs jautājums! Zaļais iepirkums... Jā, kad es stājosšajā amatā, domāju, ka ministrija ir sākusi nopietnu darbupie zaļā iepirkuma veicināšanas programmas. Izrādās, tāir tikai mazliet iesākta, nav pabeigta, bet es negribētu,ka tas ir kārtējais dokuments, kas nonāk putekļaināplauktiņā. Zināmā mērā Latvijas prezidentūra EiropasSavienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē ir Latvijailikusi sasparoties. Pie mums notiks ļoti daudz sanāksmju,būs ļoti daudz papīru, ļoti daudz visa kā, tāpēc labi, kaprezidentūras sekretariātā strādā arī tāds zaļā iepirkumafanāts kā Laimonis Osis. Jā, arī VARAM mēģina domāt parto, kā organizēt šos pasākumus zaļi un videi draudzīgi.Tāpēc mums pašiem ir jārāda priekšzīme. Ministrijā visoskabinetos šķiro makulatūru, tagad vēlamies iepirktvidei draudzīgus tīrīšanas līdzekļus, kad pienāks laiksnomainīt datortehniku, tiks iepirkti energoefektīvi datori.Tā mēs uzzināsim, kur rodas sarežģījumi un problēmas,vai tiešām zaļais iepirkums kopumā izmaksā dārgāk, kāierasts sūkstīties.Nesen man bija saruna ar Beļģijas vēstnieku Latvijā.Runājām par prezidentūras jautājumiem, un viņš teica,ka nesaprot, kā Latvija vispār izpilda direktīvu prasībasatkritumu apsaimniekošanas jomā, jo Beļģijā viss tieksašķirots, bet pie mums konteineri šķirotiem atkritumiemvai ar uguni jāmeklē. Nu jā, atskaitēs parādās, kamēs visas pašreizējās prasības izpildām, bet, piemēram,VIDES VĒSTIS10 ZIEMA/01/2014