VĀRDSvalsts pārvaldē. Es parunājos arī ar cilvēkiem no valstssektora (viņi gan nezināja, ko tieši apsveru, tādēļ runāja,iespējams, daudz atklātāk) un sapratu, cik daudz Videsaizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ir sakrājiesproblēmu un ka situācija ir diezgan pasmaga. Tajā pašālaikā es sapratu, ja es tagad neizmantošu šo iespēju, drošivien tas būs kaut kas tāds, ko pēc tam ilgi nožēlošu. Tādēļnolēmu pamēģināt – šo iespēju uztvēru kā interesantuizaicinājumu, bet tagad mana dzīve ir pilnīgi citāda.Jānis Ulme: Kā jūtas tava revolucionārā pārliecība tagad,kad tev jāaizstāv tas, ko politiķi sauc par nacionālajāminteresēm, no vienas puses, un vides intereses, no otraspuses?Trīsarpus mēneši šajā amatā ir vēl salīdzinoši īss laiks –pirmie divi mēneši pagāja, mēģinot saprast, kā sistēmastrādā no iekšpuses, un bija brīdis, kad vispār nesapratu,no kuras puses kaut ko sākt risināt. Zināmā mērā ir zudusikontrole pār manu darbu kārtību, jo ir vienkārši visādipienākumi: sanāksmes, kur jāpiedalās, pasākumi, kurijāatklāj, un tā vairs nav mana brīva izvēle, ko un kādāsecībā darīt. Trakākais ir tas, ka ir maz laika domāt parstratēģiskām lietām, bet līdzīgi jūtas daudzi mani kolēģi...Arī mēs tagad tiekamies pēc darba laika, jo agrāk manvienkārši nebija iespējas atvēlēt laiku nopietnai intervijai.Bet, atgriežoties pie jautājuma par revolucionāropārliecību, droši vien pirmo izaicinājumu piedzīvojunedēļu pēc stāšanās amatā, kad man nācās Ministrukabinetā diskutēt ar Leldi Eņģeli, ar kuru mēs gadiemilgi ļoti koleģiāli kopā strādājām Vides konsultatīvajāpadomē. Es biju situācijā, kad bija jāaizstāv VARAMpozīcija par grozījumiem Aizsargjoslu likumā, savukārtvides organizācijas pret dažiem grozījumu punktiem asiiebilst. Ja tā pavisam godīgi, arī es nebiju pārliecināta,ka daži grozījumu punkti ir pietiekami pārdomāti unnepieciešami, bet man bija jāizsaka viedoklis par to, cikšie grozījumi ir labi pārdomāti un ka viss būs kārtībā.Mjā, kāda tur vairs revolucionārā pārliecība? Tagad esmuierēdnis, kam ir jāaizstāv iestādes virzītā pozīcija, untā droši vien nebūs vienīgā reize, kad nonākšu līdzīgāsituācijā.Tagad man ir trīs reizes jāpadomā, ko sanāksmē drīkstu, konedrīkstu teikt, un tā ir liela atšķirība no vides organizācijām,kuras var paust jebko pēc savas pārliecības un vienmērvadīties pēc savas sirdsapziņas... Es pieņemu, ka lielākajā daļāgadījumu man lielās līnijās ir izdevies paturēt zaļo pārliecībuun iet uz risinājumiem, kas tiešām objektīvi ir nepieciešamivalsts interesēs. Protams, ne jau visu nosaka ierēdniecība,bieži nākas pieņemt kompromisus, kas rodas saskaņošanasprocesā, parādās dažādi politiskie uzstādījumi, un tad irjāvadās pēc tiem. Lai panāktu optimālo risinājumu, nākasjau iepriekš pārliecināt politiķus, bet, ja tas nav izdevies,jāpiekāpjas un jāmācās no kļūmēm.Kopā ar meitu Elizabeti.J.U.: Kāda šo trīs mēnešu laikā tev izkristalizējusies «diagnoze»vides aizsardzībai Latvijā? Vai tā ļoti atšķiras notās, kāda bija, esot NVO?Tā kā es arī agrāk daudz lasīju dažādus politikas plānošanasdokumentus, nekādu īpaši jaunu atklāsmju nav, izņemotto, ka nu man ir jāspēj iedziļināties visos jautājumos. Pirmstam es daudzām problēmām varēju pieiet selektīvi, joneviena vides organizācija neiedziļinās visos jautājumos.Manā amatā (nezinu – diemžēl vai par laimi) jautājumuloks ir bezgalīgi plašs. Ir jāspēj izprast un komentēt ganjautājumus, kas saistīti ar radiāciju un kodoldrošību, gankurmju iznīcināšanu, gan ziņojumu par biotopiem unklimata pārmaiņām. Un nereti tie ir jautājumi, kuriemes iepriekš nebiju pievērsusi uzmanību, bet par kuriemtagad nākas uzzināt un izprast, kas tur notiek.Viena no jomām, kas man šķiet svarīga un risināma, ir tāsauktie horizontālie jautājumi, piemēram, vides izglītībaun sabiedrības līdzdalība, kas noteikti interesē videsorganizācijas. Esmu secinājusi, ka ministrijā tie it kā karājasgaisā, ir cilvēki, kas pieskata dažus elementus, bet tādassistēmiskas plānveida pieejas nav. Tāpat arī vides nodokļi.Eiropas valstīs notiek tā sauktā vides nodokļu reforma –mērķtiecīgi palielina vides nodokļus jeb maksājumus pardabas resursu izmantošanu un vides piesārņošanu. Latvijātas, protams, arī notiek, bet nevarētu teikt, ka mums tasir laikus izplānots, lai visi zina, kā nodokļi mainīsies pēcpieciem gadiem. Vide jau ir tāda pārnozaru tēma, kurdažādi jautājumi iesliecas citās nozarēs. Zaļā ekonomika,piemēram, ir jautājumu bloks, kas skar gan Ekonomikasministrijas darbības jomu, gan VARAM, taču VARAM navcilvēka, kurš ar to nodarbotos.Viens no atklājumiem un zināmām mērā pārsteigums bijatas, ka ministrijas cilvēki ir pārslogti ar darbiem. Mums irjāievieš ES normatīvo aktu prasības, kas saistīti ar vides undabas aizsardzību, kā arī jāformulē Latvijas viedoklis partiem ES tiesību aktu projektiem vai iniciatīvām, kuri ESVIDES VĒSTIS9ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSvēl tikai top. Mums ir jāatskaitās par to, kādus ilgtspējīgasattīstības mērķus Latvija ir apņēmusies īstenot un kā gatavojaspalīdzēt attīstības valstīm. Tad vēl nāk visādi uzdevumino Ministru kabineta un informācijas pieprasījumino Saeimas. Ir jāatbild uz iedzīvotāju vēstulēm, lielākotiessūdzībām, un citiem pieprasījumiem, piemēram, ja Ārlietuministrijas cilvēki vai citu ministriju pārstāvji brauc uzstarptautiskām sanāksmēm, tad, tā kā tagad modē ir klimatapārmaiņas, tēzes prasa sagatavot mums.A.T.: Bet nedēļā ir piecas darba dienas, un likumos noteikts,ka darba diena ir astoņas stundas gara. Vai tu spējšajā laikā visu izdarīt?Nē, varbūt ir cilvēki, kas to spēj, bet šeit es tādus neesmusatikusi. Es redzu, ka visi departamentu vadītāji unviņu vietnieki strādā krietni garākas stundas, arī es. Unnedomāju, ka tas ir tāpēc, ka mēs būtu tūļas, bet gantāpēc, ka darba laiks paiet dažādās sanāksmēs, daudznākas tikties ar cilvēkiem un runāt. Lai kaut ko uzrakstītuun padomātu, atliek vakarpuse jau pēc pieciem.Jā, mēs daudz strādājam, bet nereti gadās tā, ka politiķiuzspiež pilnīgi nezaļus lēmumus, kam tu ne vienmērpiekrīti, bet uzdevums ir dots, un nav pārāk daudz variantu.To laikam sauc par varas hierarhiju... Man pašai pagaidāmnav tik daudz sāpīgas pieredzes, bet es redzu, ka kolēģidepartamentos ieguldījuši ļoti daudz laika, lai gatavotuvidei draudzīgus likumu un noteikumu grozījumus, tačubeigās tas viss tiek izmests mēslainē, jo pieņemts lēmumsiet pilnīgi citā virzienā. Nezinu, vai tur objektīvi kaut ko varmainīt, jo nepazīstu daudzus, kas pirms vēlēšanām rūpīgianalizētu to, ko partijas raksta savās programmās parvidi. Viņi savaldzina cilvēkus ar populistiskiem saukļiem,iekļūst Saeimā, kļūst par ministriem un pēc tam uzspiežlēmumus, kas kaitē sabiedrībai.J.U.: Pēdējos divos gados Latvija atrodas ļoti zemu klimatareitingos vismaz Eiropas līmenī. Kādas tēzes jūsrakstāt Ārlietu ministrijai, ja Latvija šajos jautājumos vainu klusē, vai faktiski ir pārvirzījusies uz to valstu bloku,kas nevis palīdz tapt Eiropas zaļajām iniciatīvām, betbloķē tās! Vai ir cerības, ka tas mainīsies?Te būtu jāsaprot, ka klimata politikas jomā mēs strādājampēc Eiropas Savienības Vides padomē apstiprinātāmpozīcijām, kuras ir veidotas no dažādu valstu nacionālajāmpozīcijām. Jā, Latvija, protams, nav nekāda supervalsts, kasbieži iniciētu jaunas idejas, lai veidotu progresīvu videspolitiku. Nav jau tā, ka VARAM nebūtu Ministru kabinetāpiedāvājuši labas idejas! Šajās dienās bija mēģinājumsiet uz Ministru kabinetu un pieņemt Latvijas nacionālopozīciju par Zaļo grāmatu klimata un enerģētikas politikasmērķiem laika posmam līdz 2030. gadam. Šie ieteikumibija daļēji saskaņoti ar Zemkopības, Ekonomikasun Satiksmes ministriju, bet joprojām ir jautājumi, kurosvienkārši nav iespējams panākt vienošanos, un tad irjāiziet uz politisko kompromisu. Un situācijā, kad VARAMar savu zaļo nostāju ir pilnīgi viena pati – mums gandrīzmēnesi pat sava ministra nebija! –, kurš panāks pretī unteiks: «Jā, mums vajag kaut ko zaļu un labu, lai glābtu pasauli!»?Diemžēl, aizejot uz diskusijām Saeimā, nemaz nerunājotpar Ekonomikas ministriju vai Latvijas pašvaldībām, kurpiedalās cilvēki, kas nenāk no vides bloka, tā retorikair tāda diezgan drūma un skarba. Katrā ziņā cilvēkiemLatvijā klimata jautājumi nešķiet prioritāri – tādi, kurbūtu vērts ieguldīt jelkādus līdzekļus, bet jo īpaši publiskofinansējumu. Ja nebūtu Eiropas Komisijas nostādņupar to, ka noteikta daļa Eiropas fondu ir jānovirza ar klimatusaistītiem mērķiem, arī tādiem, lai pielāgotos klimatapārmaiņu ietekmēm un, piemēram, mazinātu plūduriskus, tad Latvija labprātīgi to noteikti nedarītu. Bet klimatapārmaiņas notiek, tas ir globāls process, un arī mumsjāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet racionālieekonomisti teic, ka pat tad, ja Latvija pilnībā apstādināstautsaimniecību, arī tā mēs pasauli neizglābsim! Kādēļ tadmums vajadzētu upurēt savu komfortu un labklājību, jatādas lielās valstis kā Ķīna, ASV un Austrālija vispār spļaujvirsū visiem šiem regulējumiem?J.U.: Kad stājies amatā, zaļo iepirkumu nosauci par vienuno savām trim prioritātēm. Kad tas sāks darboties?Brīnišķīgs jautājums! Zaļais iepirkums... Jā, kad es stājosšajā amatā, domāju, ka ministrija ir sākusi nopietnu darbupie zaļā iepirkuma veicināšanas programmas. Izrādās, tāir tikai mazliet iesākta, nav pabeigta, bet es negribētu,ka tas ir kārtējais dokuments, kas nonāk putekļaināplauktiņā. Zināmā mērā Latvijas prezidentūra EiropasSavienības Padomē 2015. gada pirmajā pusē ir Latvijailikusi sasparoties. Pie mums notiks ļoti daudz sanāksmju,būs ļoti daudz papīru, ļoti daudz visa kā, tāpēc labi, kaprezidentūras sekretariātā strādā arī tāds zaļā iepirkumafanāts kā Laimonis Osis. Jā, arī VARAM mēģina domāt parto, kā organizēt šos pasākumus zaļi un videi draudzīgi.Tāpēc mums pašiem ir jārāda priekšzīme. Ministrijā visoskabinetos šķiro makulatūru, tagad vēlamies iepirktvidei draudzīgus tīrīšanas līdzekļus, kad pienāks laiksnomainīt datortehniku, tiks iepirkti energoefektīvi datori.Tā mēs uzzināsim, kur rodas sarežģījumi un problēmas,vai tiešām zaļais iepirkums kopumā izmaksā dārgāk, kāierasts sūkstīties.Nesen man bija saruna ar Beļģijas vēstnieku Latvijā.Runājām par prezidentūras jautājumiem, un viņš teica,ka nesaprot, kā Latvija vispār izpilda direktīvu prasībasatkritumu apsaimniekošanas jomā, jo Beļģijā viss tieksašķirots, bet pie mums konteineri šķirotiem atkritumiemvai ar uguni jāmeklē. Nu jā, atskaitēs parādās, kamēs visas pašreizējās prasības izpildām, bet, piemēram,VIDES VĒSTIS10 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
- Page 3: ŽURNĀLĀ LASIET...VĀRDS 6 Kā kl
- Page 12 and 13: VĀRDSkaut vai lidostā «Rīga»,
- Page 14 and 15: DABA2013. gadā Dabas aizsardzības
- Page 16 and 17: DABAFoto: Edgars MūkinsGada sēne
- Page 18 and 19: DABAJāpiebilst, ka viens no līdze
- Page 20 and 21: DABAVejka, kurš internetā bija at
- Page 22 and 23: DARBIDažas no Zivju gida rekomend
- Page 24 and 25: VIDRŪPEEpifīzeRegulē diennakts r
- Page 26 and 27: VIDRŪPEno 2004. gada zinātnieki d
- Page 28 and 29: VĀRDSArī tu domāji, ka meita pā
- Page 30 and 31: VĀRDSzinātniskajām metodēm. Ja
- Page 32 and 33: VĀRDSmierīga, bet galvenais, ka v
- Page 34 and 35: DABANav liels retums, ka koki uz ap
- Page 36 and 37: DABASavulaik, ejot pa Amatas taku,
- Page 38 and 39: DARBItiktu nodrošinātas tiesības
- Page 40 and 41: VIDRŪPEPESTICĪDITūlītēja nonā
- Page 42 and 43: DARBIdienesta darbība prasa lielus
- Page 44 and 45: DARBIsistēmas veidošana, kas bals
- Page 46 and 47: KolkaDARBIMazirbeMelnsilsVidole11.
- Page 48 and 49: DARBIizmantojumu visos tās posmos
- Page 50 and 51: VIDES VĒSTIS 49ZIEMA/01/2014
- Page 52 and 53: DARBIInteresanti fakti par stikla p
- Page 54 and 55: VIDRŪPEplatību nespēja izturēt
- Page 56 and 57: DARBIKanalizācijas caurules no pil
- Page 58 and 59:
DARBISarežģīta rotaļlieta sāku
- Page 60 and 61:
DARBI«MakeDo» komplekti«MakeDo»
- Page 62 and 63:
DARBIpiesārņot pasauli. Turklāt
- Page 64 and 65:
GRĀMATU UN TĪMEKĻA LAPU APSKATSD
- Page 66 and 67:
Atpūtas stūrītis.Dzenis.Ūdensro