VĀRDSzinātniskajām metodēm. Ja konkrēto zāļu realizācijas apjomsir neliels, šie pierādījumi neatmaksājas, jo ir pardārgu. Tāpēc nereti šīs zāles nevis izņem no tirgus, betpadara medikamentu par nemedikamentu – pārtikaspiedevu. Mēs «Saules aptiekā» esam ļoti izvēlīgi šo tāsaukto pārtikas piedevu jomā, mūsu sortimentā tādu irvien procenta desmitdaļas. Mēs apzināti izvairāmies noproduktiem, kuru ražotājs ar reklāmām piedēvē produktamnepiemītošas īpašības.Kā nonāci ne tikai pie sapņa par bioloģiski sertificētulauksaimniecību, bet pats pie savas saimniecības?Zini, aiz mīlestības pret Latviju. Domājot par bērniem unmazbērniem – saviem un citu, tātad par tiem cilvēkiem,kuri Latvijā dzīvos pēc manis. Pateicoties savai izglītībai,es īpaši interesējos par to, kāda pārtika cilvēka sugai vispārir piemērota. Mēs visi esam liecinieki tam, ka bērni cieš nodažādām alerģijām, astmas, liekā svara. Bērniem ir dažādiuzvedības un emocionālie traucējumi, hiperaktivitāteun depresija. Lielākoties tas ir tieši industriāli ražotaspārtikas dēļ. Mans sākotnējais mērķis bija izveidot laukusaimniecību, kur varētu audzēt un ražot veselīgu pārtikusaviem bērniem un mazbērniem, bet, lai tas kaut kādāveidā rentētos un saimniecība pati sevi uzturētu, irjāražo nedaudz lielākā apjomā. Mēs apstrādājam 1300 habioloģiski sertificētas zemes, mūsu briežu ganāmpulkssvārstās aptuveni 1200–1500 galvu robežās, ir savs gaļaspārstrādes cehs un arī veikals Rīgā, Spīķeros. Mums irzivju dīķi ar dažādām zivju sugām, drīz būs arī putni.Vai nebrīvē turēti brieži ēd dabisku barību? Varbūt tospiebaro ar spēkbarību, kas satur ģenētiski modificētusoju un kukurūzu? Varbūt dodat briežiem augšanas hormonus,lai ragi būtu lielāki?Teorētiski tas ir iespējams, bet es nezinu, kurš Latvijā arto nodarbotos. Mēs ar to noteikti nenodarbojamies. Mūsubriežu īpaši dižie ragi ir selekcijas un iedzimtības rezultāts.Mums ir Eiropas Savienībā lielākā trofejas staltbriežuciltsdarba saimniecība. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka bezģenētikas ļoti svarīga ir arī barības kvalitāte.Man ir bioloģiskā saimniecība, un mani brieži ēd tikaisertificētās ganībās un pļavās augušu zāli, ko mēs pašivītinām un satinam ruļļos.Drīz mums būs arī putni un olas. Atkal varēsim sākt audzētko jaunu. Bet līdz tam ir jānonāk – paldies Dievam, krīzesāk beigties. Taču svarīgi ir ne tikai audzēt, bet pašam arīpārstrādāt izaudzēto tā, lai gatavo produktu var Rīgā drošitirgot. Tas nozīmē, ka mēs jau esam un arī turpmāk būsimpārtikas pārstrādātāji un ražotāji.Ceļš uz bioloģisko produktu ir ļoti grūts, un mēs arīneesam to nogājuši līdz galam. Patlaban bioloģiska irtikai mūsu audzēto dzīvnieku gaļa. Taču mēs to nemarķējam kābioloģisku, jo tas man nedod nekādas priekšrocības. Lai pagatavotubioloģisko desu, ar biogaļu vien ir par maz. Tā būtu jātaisa tikaiar bioloģiski sertificētām garšvielām, un tas vēl vairāk sadārdzinātumūsu produkciju. Mēs taisām nevis bioloģisku, bet vienkārši labudesu no bioloģiski sertificētas un ļoti augstvērtīgas gaļas. Gaļaskvalitāti nosaka trīs svarīgas lietas: dzīvnieka šķirne, barība unkaušanas apstākļi – lai tā būtu notikusi bez stresa. Mūsu brieži tieknošauti, viņi nezina, ka mirs. Tajā pašā laikā industriāli audzētos lopussadzen furgonā, ved uz lopkautuvi, kur viņi pārdzīvo bailes unlielu stresu. Vācijā uz autobāņiem transportā katru gadu no stresamirst nepilns pusmiljons cūku! Un nevajag iedomāties, ka pārējāsnonāca galā baigi dzīvespriecīgās. Daudzas jau pirms nokaušanasir knapi dzīvas. Turklāt mūsdienās lielajās kautuvēs cūkas nemaznekauj – tās nosmacē gāzes kamerā.Tāpēc man industriālā lopu audzēšana un kaušana derdzas. Var jaupārmest medniekiem un arī man dzīvnieku šaušanu. Taču, lopunenokaujot, tu pie tā gaļas netiksi. Bet ir ļoti svarīgi, lai dzīvnieksdzīvotu dzīvnieka cienīgu dzīvi sugai piemērotos apstākļos un tiktuizņemts no dabas bez stresa. Es negribu nodarboties ar intensīvolopkopību. Es eju savu ceļu. Tas nav finansiāli efektīvs, nenesnekādu lielo peļņu, bet tas pieder pie mana dzīvesveida.Bieži man uzdod jautājumu, kad tad tā saimniecība atmaksāsies.Nekad! Varētu domāt, ka esmu dumjš, ja jau ar to lietu nodarbojos.Bet man nemaz nevajag, lai mans dzīvesveids nestu sazin kādu peļņu.Tāpēc taujātājiem es pretī vaicāju, vai viņiem ir māja. Ir. Kad tā mājaatmaksāsies? Nekad. Nu re, es dzīvoju savā briežu dārzā, katru dienuredzu to skaistumu, un man ir svarīgs pilnīgi kas cits – tas, lai manasaimniecība no ienākumiem finansē savu uzturēšanu un attīstību, laivaru attīstīt nākamos produktus. Piemēram, lai mūsu izcilo briežuvairošana ietu raitāk, tuvākajos gados novedīsim šo lietu līdz embrijutransplantācijai, lai varam briežus jau embrija stadijā eksportētuz Ķīnu un ASV. Uzbūvēsim konservu cehu – nelielu, kvalitatīvu, patbez īpašām ambīcijām uz bio, bet labu, lai varam gatavot garšīgusievārījumus, kompotus un visu ko citu no dabīgām izejvielām.VIDES VĒSTIS 29ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
VĀRDSVai zināt, kāpēc ir īpaši svarīgi gādāt par tīru zemi un dabiskupārtiku? Pagājušā gada nogalē pasaules Alcheimera biedrība vērsāspie visu valstu valdībām ar satraucošu paziņojumu par to, cikstrauji izplatās demence jeb vecuma plānprātība. Šobrīd pasaulēir aptuveni 46 miljoni cilvēku ar šādu diagnozi, bet 2050. gadā– un tas būs jau pēc 36 gadiem! – 71% planētas iedzīvotāju, tostarpzīdaiņi un jauni cilvēki, sirgs ar vecuma plānprātību! Patlabantikai 13 pasaules valstīs ir nacionālie demences apkarošanas plāni!Latvija diemžēl nav šo valstu vidū. Demences straujās izplatībasiemesls ir vides piesārņojums un īpaši kaitīgo vielu uzņemšana aruzturu, galvenokārt – ar industriāli ražotu pārtiku. Ja mēs negribam,lai mūsu valstī dzīvotu pārsvarā plānprātiņi, mums vajadzētujau šobrīd kaut ko darīt. Valstij vajadzētu atmosties un saprast,ka mūsu nav daudz un ka mēs nu nepavisam nedrīkstam atļautiesbūt stulbi un plānprātīgi, nedrīkstam audzināt savus bērnus parnepilnvērtīgiem cilvēkiem. Manuprāt, tam ir jākļūst par valstsaizsardzības galveno uzdevumu. Mums ir jāsāk aizsargāt bērnusbērnudārzos un skolās no piesārņojuma, ko satur industriāli ražotāpārtika! Mums ir jāpārstāj bērniem dot vislētākais, viņiem jāsaņemvislabākais! Tāpēc valsts uzdevums ir gādāt par to, lai skolā vismazvienu reizi dienā un bērnudārzā attiecīgi trīs reizes dienā bērniēstu viskvalitatīvāko ēdienu. Varbūt sākumā tas visiem nebūs ekovai bio, bet ēdiens būs vismaz no normāliem produktiem, ko ražomūsu pašu zemnieki tepat Latvijā.Jau vairāk nekā 12 gadu esmu Zaļajā partijā. Nu esmu nolēmisaktīvi iet politikā faktiski ar vienu lielu mērķi – es gribupanākt, lai mūsu bērni ēstu nevis vislētāko, bet vislabākopārtiku! Mums jāapzinās tie milzīgie draudi, kas tuvojas,– no šā gada mēs jau dzīvojam eiro zonā, un pavisamdrīz mūs, iespējams, sagaida jaunas nepatikšanas. Šogad,vēlākais nākamgad, tiks parakstīts Brīvās tirdzniecībaslīgums starp Amerikas Savienotajām Valstīm un EiropasSavienību – pie šā līguma jau sen tiek strādāts. Mūsu valstišajās sarunās pārstāv Ekonomikas ministrija. Latvijaspozīcija ir noslepenota. Pēc šā Brīvā tirdzniecības līgumaparakstīšanas visā Eiropā, tātad arī Latvijā, brīvi varēstirgot amerikāņu sū..s, es atvainojos – mēslus. Daudzasno Amerikā atļautajām E vielām Eiropā ir stingri aizliegtas.Pavisam drīz šie Amerikas produkti ar visām aizliegtajāmE vielām Eiropā tiks brīvi tirgoti. Mēs varēsim nopirktvēl lētāku gaļu, bet tā būs no klonētiem dzīvniekiem, kasbaroti ar augšanas hormoniem. Un neviens Briselē nerunā,ka varētu kaut ko tādu aizliegt. Eiropieši grib marķējumānorādīt, ka šie lopi ir audzēti ar augšanas hormoniem,taču amerikāņi tam, protams, kategoriski iebilst. Amerikāarī dzīvnieku labturības prasības ir daudz zemākā līmenīnekā Eiropā. Piemēram, lai samazinātu baktēriju skaituuz nokauto vistu gaļas, viņi tās atdzesē, velkot cauri aukstamhlorētam ūdenim! Eiropas Savienībā vistas atdzesēledusskapjos. Tas ir dārgāks process, un ar Eiropā audzētasvistas kautķermeni to var darīt, jo šeit dzīvnieki nav tikbakterioloģiski piesārņoti kā ASV.Bet tās labās pārtikas tāpat visiem nepietiks! Tā būsdārga!Jā, jā, jā... Es visus šos stāstus zinu. Saprotiet, tai sabiedrībasdaļai, kas šīs briesmas izprot, vajadzētu gādāt, lai normālupārtiku saņemtu arī tie bērni, kuru vecāki neapzinās, cik tasir svarīgi. Viņi taču būs mūsu līdzcilvēki! Mēs taču negribamplānprātīgu sabiedrību!Kas īsti ir demence?Nervu šūnām – neironiem – ejot bojā, zūd saites starpatlikušajām, un rodas atmiņas traucējumi. Ja kādam nolasītājiem ir gadījies tā, kā man šad tad, kad pēkšņi nevaruatcerēties kādu skaitli vai uzvārdu, par kuru zinu, kazinu, un kurš atmiņā atausīs pēc brīža, ziniet – tā ir demencespazīme, un tāda drīkstētu parādīties tikai krietnāvecumā! Manos piecdesmit piecos tā kā drusku par agru!Bet problēma ir tā, ka šādi atmiņas traucējumi parādās jaupirmklasniekiem! Tāpēc mans galvenais uzdevums ir parto brīdināt Latvijas sabiedrību. Un šī ir ne tikai Izglītībasmi-nistrijas, bet arī Zemkopības un Veselības ministrijaslieta, arī pašvaldību – tātad Vides aizsardzības unreģionālās attīstības ministrijas – lieta. Bet katru no šīmministrijām pārvalda cita partija. Kā panākt vienošanos,lai mēs bez kavēšanās pārstātu skolā indēt bērnus undotu viņiem normālu pārtiku?! Tas radītu arī milzīguVIDES VĒSTIS30 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
- Page 3: ŽURNĀLĀ LASIET...VĀRDS 6 Kā kl
- Page 10 and 11: VĀRDSvalsts pārvaldē. Es parunā
- Page 12 and 13: VĀRDSkaut vai lidostā «Rīga»,
- Page 14 and 15: DABA2013. gadā Dabas aizsardzības
- Page 16 and 17: DABAFoto: Edgars MūkinsGada sēne
- Page 18 and 19: DABAJāpiebilst, ka viens no līdze
- Page 20 and 21: DABAVejka, kurš internetā bija at
- Page 22 and 23: DARBIDažas no Zivju gida rekomend
- Page 24 and 25: VIDRŪPEEpifīzeRegulē diennakts r
- Page 26 and 27: VIDRŪPEno 2004. gada zinātnieki d
- Page 28 and 29: VĀRDSArī tu domāji, ka meita pā
- Page 32 and 33: VĀRDSmierīga, bet galvenais, ka v
- Page 34 and 35: DABANav liels retums, ka koki uz ap
- Page 36 and 37: DABASavulaik, ejot pa Amatas taku,
- Page 38 and 39: DARBItiktu nodrošinātas tiesības
- Page 40 and 41: VIDRŪPEPESTICĪDITūlītēja nonā
- Page 42 and 43: DARBIdienesta darbība prasa lielus
- Page 44 and 45: DARBIsistēmas veidošana, kas bals
- Page 46 and 47: KolkaDARBIMazirbeMelnsilsVidole11.
- Page 48 and 49: DARBIizmantojumu visos tās posmos
- Page 50 and 51: VIDES VĒSTIS 49ZIEMA/01/2014
- Page 52 and 53: DARBIInteresanti fakti par stikla p
- Page 54 and 55: VIDRŪPEplatību nespēja izturēt
- Page 56 and 57: DARBIKanalizācijas caurules no pil
- Page 58 and 59: DARBISarežģīta rotaļlieta sāku
- Page 60 and 61: DARBI«MakeDo» komplekti«MakeDo»
- Page 62 and 63: DARBIpiesārņot pasauli. Turklāt
- Page 64 and 65: GRĀMATU UN TĪMEKĻA LAPU APSKATSD
- Page 66 and 67: Atpūtas stūrītis.Dzenis.Ūdensro