DABAVejka, kurš internetā bija atradis manu rakstu par pupuķuprovocēšanu. Tā, uzzinājis, ka pupuķus pēta arī Latvijā,viņš aicināja mani sadarboties. Šveicē tiek pētīta pupuķumigrācija, un Rins gribēja vērst šo pētījumu plašumā, sadarbojotiesar pupuķu pētniekiem citās valstīs. Latvijaspupuķu populācija ir interesanta ar to, ka atrodas gandrīzuz pupuķu izplatības areāla pašas ziemeļu robežas.Pētījuma ideja bija noskaidrot pupuķu ceļu uz ziemošanasvietām un izpētīt, vai šiem ceļiem ir saistība ar pupuķugēniem.Pupuķis ir mazs, tāpēc tam uz muguras nevar uzliktsatelītraidītāju kā, piemēram, melnajam stārķim. Mazuputnu migrācijas ceļu noskaidrošanai šobrīd izmantoģeolokatorus – mazas ierīcītes, kas reģistrē gaismasintensitāti un diennakts laiku. Izmantojot ģeolokatorāuzkrāto informāciju, var aprēķināt aptuvenas koordinātas(dienas garums liecina par ģeogrāfisko platumu, betdienas vidus – ģeogrāfisko garumu). Ģeolokators nekoneraida, tāpēc, lai informāciju iegūtu, putns ir vēlreizjānoķer un ierīce jānoņem. Zināmas bažas man radījanepieciešamība ņemt putnu DNS paraugus. Tā kā manapieredze rīkoties ar putniem rokās ir tikai dažus gadusilga un vienkārši nevēlējos arī putnam darīt pāri, doma parasins paraugu ņemšanu nešķita pārāk vilinoša. Galu galāRins piedāvāja izmantot metodi, ko esmu redzējis tikaiizmeklēšanas seriālos televīzijā, proti, siekalu parauguņemšanu. Pupuķu ķeršanai izmantojām jau pārbaudītometodi – dziesmas ierakstu un putna figūriņu. Ar Rina unpašmāju kolēģu Aigara Kalvāna un Kaspara Funta palīdzībupagājušajā sezonā ar ģeolokatoriem aprīkojām 19pupuķus. Putnus ķērām Ādažu poligonā, kā arī Garkalnesun Baložu apkārtnē. Šogad ceram kādu no pupuķiem atkaldabūt rokā un iegūt datus, ko tas ievācis ceļā uz Āfriku unatpakaļ.Pupuķis – <strong>2014</strong>. gada putnsKādēļ pēc desmit gadu pētījumiem pupuķis beidzot kļuvispar Gada putnu? Tā kā šogad paredzēti vairāki pupuķimveltīti pasākumi, kas, protams, notiktu arī bez Gada putnaakcijas, bija labs iemesls šim titulam izvirzīt tieši pupuķi.Pirmkārt, kā jau minēju, mēs ceram uz pagājušajā gadāar ģeolokatoriem aprīkoto pupuķu atgriešanos. Skaidrs,ka visus 19 putnus rokā nedabūsim, bet pat daži putniļaus mums iegūt vērtīgu informāciju par Latvijas pupuķuziemošanas vietām un ceļu uz tām. Otrkārt, Ādažupoligonā drošības apsvērumu dēļ paredzēts novākt lielākodaļu ēku un drupu, ko putni izmanto ligzdošanai. Lai no tāneciestu Ādažu pupuķu populācija, Aizsardzības ministrijapapildinājusi pupuķu būru piedāvājumu, kas šogad dosjaunu elpu poligonā notiekošajiem pupuķu pētījumiem,jo pārbaudīt būrus ir drošāk un vienkāršāk nekā drupas.Treškārt, Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošais Valstsaizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs šogaduzsāk Eiropas Savienības LIFE+ programmas finansētuPirmais pupuķu perējums, kas tika sekmīgi izvests no Ādažupoligonā izvietotajiem pupuķu būriem.projektu «Īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībasstāvokļa uzlabošana Natura 2000 teritorijā «Ādaži»», unšajā projektā piedalās arī Latvijas Ornitoloģijas biedrība.Lai gan pupuķis nav īpaši aizsargājama suga EiropasSavienības mērogā un tāpēc nav viena no projekta mērķasugām, tomēr tas neapšaubāmi iegūs no plānotajiembiotopu apsaimniekošanas pasākumiem. Savukārt projektsnoteikti iegūs no tik populāras sugas sastopamībasapsaimniekotajā teritorijā. Ne velti pupuķa siluets rotāprojekta emblēmu, un arī šogad projektā organizētaisatvērto durvju dienu pasākums tiks veltīts pupuķim.Tomēr akcijas «Gada putns» neatņemama sastāvdaļa irsabiedrības līdzdalība. Tādēļ lūgums, ko izteicu pirms desmitgadiem, joprojām ir aktuāls: lūdzu, ziņojiet par ikvienunovērotu pupuķi! Īpaši priecīgs būšu saņemt ziņas parpupuķu ligzdošanas vietām, tomēr svarīgs un interesants irkatrs novērojums. Vislabāk, ja savu novērojumu reģistrēsitportālā www.dabasdati.lv, bet varat rakstīt arī uz e-pastaadresi viesturs@lob.lv vai sūtīt vēstuli pa pastu: LatvijasOrnitoloģijas biedrība, a.k. 105, Rīga, LV-1046.Paldies!Ir ļoti daudz cilvēku, kas man šo gadu laikā ir palīdzējušipupuķu pētījumos. Lai nejauši kādu neaizmirstu un neapvainotu,vārdā visus nesaukšu, bet paldies jums visiem!Tomēr ir divi cilvēki, kurus es nevaru nenosaukt vārdā.Pirmkārt, lielu pateicību parādā esmu zaļo vārnu pētniekamEdmundam Račinskim par to, ka viņš neuzskatīja, ka esmuizvēlējies nepareizo sugu, un bija ar mieru kļūt par manakursa darba un bakalaura darba vadītāju. Paldies jāsaka arīaizsaulē priekšlaikus aizgājušajam Arnim Bērziņam. Viņšbija autors gan idejai par pupuķu būru izvietošanu Ādažupoligonā, gan pirmajiem būriem.Foto: Viesturs ĶerusVIDES VĒSTIS 19ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
DARBIESAM IZĒDUŠI JŪRAS UN OKEĀNUSMēs nereti dzīvojam tā, it kā jūras un okeāni, kā arīviena no lielākajām bagātībām, ko tie dāvā, t.i., zivis,būtu neizsmeļami. Taču pēdējās desmitgadēs, kad turienāk arvien vairāk un daudz jaudīgāki zvejas kuģi, zivjuresursi strauji samazinās. Šobrīd katru gadu no jūrāmun okeāniem izzvejo aptuveni 80 miljonus tonnu zivju.2011. gadā pasaules kopējā nozvejotā produkcija bija78,9 miljoni tonnu un vēl aptuveni 11,5 miljoni savvaļaszivju tonnu, kas nozvejotas iekšējos ūdeņos (ANOPārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, 2012).Salīdzinājumam: 50. gados okeānos un jūrās nozvejojaaptuveni 20 miljonus tonnu; 70. gados – aptuveni 60 miljonus;90. gados – līdz pat 90 miljoniem tonnu gadā.nozare (t.sk. akvakultūras) nodrošina darbavietas un iztikuaptuveni 660–820 miljoniem cilvēku visā pasaulē.Tie ir ne tikai zvejnieki, bet arī pārstrādes, iepakošanas,transportēšanas, izplatīšanas un tirdzniecības jomāstrādājošie. Tās ir darbavietas aptuveni 10–12 % pasaulesiedzīvotāju. Ja vēlamies saglabāt to, ko vēl ir iespējamssaglabāt, tostarp – darbavietas zvejniekiem, atsevišķuzivju sugu zveja un patēriņš uz laiku ir jāsamazina vaipat pilnībā jāpārtrauc, lai zivju resursi spētu atjaunoties.Ja domājat, ka mūsu, patērētāju, loma šajā procesā navsvarīga, jūs kļūdāties – mainot zivju lietošanas paradumusjeb balsojot ar savu maku, mēs varam mainīt arī zvejastendences.ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)aprēķinājusi, ka 52 % no pasaules zivju resursiem ir izmantotipilnā apjomā, bet vēl 28 % – pārzvejoti un ievērojamisamazinājušies. Arī lielākā daļa visvairāk zvejoto 10 zivjusugu populāciju, kas veido aptuveni 30 % no pasauleskopējās zivju nozvejas, ir izmantoti pilnā apjomā vaipārzvejoti. Pasaules zivju resursu pētījumā, ko iniciējusiFAO, tiek prognozēts – ja pašreizējās zvejniecības un zivjupatēriņa tendences nemainīsies, rūpniecisko zivju sugasokeānos būs izzudušas jau pēc 35 gadiem!Paradoksāli, bet šobrīd lielāka un jaudīgāka zvejas flotedzenas pēc arvien mazāka zivju daudzuma. Nevar noliegt,ka zivis ir nozīmīgs olbaltumvielu, D vitamīna un dažādu organismamnepieciešamu minerālvielu avots. ZvejniecībasZvejas tendences jāmainaZivis ēst nav slikti, bet svarīgi ir zināt, kādas zivisizvēlēties. Tieši tāpēc Pasaules Dabas fonds ir izveidojisikvienam pieejamu Zivju gidu. Tajā sniegta informācijapar lielāko daļu Latvijā nopērkamo populārāko zivjusugu. Tās apzīmētas atšķirīgās krāsās: zaļā nozīmē «Ēdietuz veselību!», dzeltenā – «Uzmanīgi! Painteresējieties unpadomājiet!», bet sarkanā – «Nepērciet!». Vadoties pēcšajā brošūriņā ievietotās informācijas, ikviens atbildīgspatērētājs var piedalīties zivju resursu saglabāšanā unveicināt likumīgu un resursus saudzējošu zvejniecību, tajāpašā laikā priecājoties par zivju daudzveidību gan jūrās,gan savās maltītēs. Zivju gids pieejams Pasaules Dabasfonda mājaslapā www.pdf.lv.VIDES VĒSTIS20 ZIEMA/01/<strong>2014</strong>
Change language