VV_2014_146

DARBI«SKOLAS AUGLIS» – BEZPESTICĪDIEM!Cik daudz svaigu augļu vai dārzeņu jūsu bērns dienā apēd?Izrādās, skolas vecuma bērni visā Eiropā tos ēd krietni parmaz! Un tas ir viens no iemesliem, kādēļ aizvien vairākbērnu cieš no tādām kaitēm, kas pārsvarā raksturīgaspieaugušajiem, proti, aptaukošanās un sirds-asinsvaduslimībām. Ja bērni ēstu vairāk augļu un dārzeņu, tas viņuveselībai nāktu tikai par labu. Tāpēc Eiropas Komisija pirmspieciem gadiem iedibinājusi lielisku programmu «Skolasauglis», kuras mērķis ir radināt bērnus pie augļiem undārzeņiem, tā nostiprinot veselīgus ēšanas ieradumus. Arīcitur pasaulē – Kanādā, ASV, Norvēģijā – ir līdzīgas programmas.Tas ir arī veids, kā atbalstīt vietējos lauksaimniekus,nodrošinot pieprasījumu viņu produkcijai. Eiropas«Skolas augļa» programmai var pieteikties ikviena Latvijasskola vai ēdināšanas uzņēmums, 75% no cenas apmaksā EiropasKomisija, 25% – valsts. Laikā no oktobra līdz janvārimtrīs reizes mācību nedēļā bērni bez maksas saņem augļus– ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes – vai dārzeņus –kāpostus, kolrābjus, burkānus, kāļus –, un skolās tiek stāstītspar to labvēlīgo ietekmi uz veselību. Gadās, ka skolasbērnapārpalikušos un mājās pārnestos augļus vai dārzeņus apēdmājnieki, varbūt dažreiz piedāvājums ir pārāk vienmuļš,tādēļ bērniem apnīk, tomēr tā ir ļoti izdevusies programmaar labiem rezultātiem. Visā Eiropā šajā programmā piedalās55 tūkstoši skolu, arī gandrīz visas (91%) Latvijas skolas.Izrādās, Latvijas valsts ir viena no lielākajām «Skolas augļa»labumu guvējām.Tomēr – dažreiz arī medus mucā iekrīt kāds piliens darvas.Rudenī trauksmi cēla bioloģiskais zemnieks GintsStrazdiņš, kurš vēlējās skolai Jūrmalā piedāvāt bioloģiskiaudzētos ābolus, bet, izrādās, programmā «Skolas auglis»bioloģiskie zemnieki nemaz nevar piedalīties – tikaitie, kuri reģistrējušies integrēto saimniecību sarakstā.Zemkopības ministrija skaidroja, ka šādu regulējumupieņēmusi, lai dotu priekšroku vietējiem zemniekiem, jotāds integrēto saimniecību saraksts ir tikai Latvijā, cituvalstu zemnieku tajā nemaz nav. Par to, ka šādā veidāmūsējie vēlējās izskaust no tirgus lietuviešu zemniekus,skaļi nerunāja.Bet – bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir ne tikai vidisaudzējošāki, tie ir daudz labāki veselībai. Kāpēc nedotbērniem labāko, ja reiz lauvas tiesu apmaksā Eiropas Komisija?Nereti dzirdētas iebildes, ka integrētās saimniecībasir gandrīz tas pats, kas bioloģiskās. Tā nu gan nav! Paratšķirībām jau 2002. gadā «Vides Vēstu» 3. numurā rakstījaMāra Vaivare: «Integrētajā lauksaimniecības sistēmā lietovisu to pašu, ko industriālajā jeb konvencionālajālauksaimniecībā, t.i., minerālmēslus un pesticīdus, tikaidevās, kas saskaņotas ar augsnes analīzēm un atbilstošāmslimību un kaitēkļu attīstības prognozēm. Pārtika ir mazākkaitīga nekā tā, kas iegūta konvencionālajā sistēmā.Sistēmas trūkums ir tas, ka nav iespējams kontrolētizmantotās pesticīdu un minerālmēslu devas. PrognožuVIDES VĒSTIS40 ZIEMA/01/2014