VV_2014_146

VIDRŪPESintija DzelmeFoto: Tina Nyfors, Satu Viitasalo-Frösén, «CITYWATER»;Outi Salminen, Helsinku UniversitāteDABĪGI ATTĪRĪTINOKRIŠŅU ŪDEŅISintija Dzelme mācījusies Somijā, Islandē un Norvēģijā, pašlaik dzīvoSomijā un strādā Helsinku Pilsētas Vides Centrā par projekta «CITYWA-TER» asistenti.Aizvien biežāk pēc lietusgāzēm vai strauji kūstot sniegam pilsētāsapplūst ielas un satiksme apstājas, izraisot mērenu haosu. Un tad irjāaizdomājas, kāpēc tā. Klimata pārmaiņas izraisa ne tikai ilgstošussausuma periodus, bet arī pamatīgus nokrišņus, kas paralizē dzīvine tikai Amerikā un Centrāleiropā, bet aizvien biežāk arī Latvijā unSomijā, kur, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, plūdu problēmanav bijusi aktuāla. Tomēr pēdējo gadu rūgtā pieredze rāda, kaarī Ziemeļeiropas valstīm jāsāk meklēt risinājumus, lai tiktu galāar lietus un kūstošā sniega izraisītajām sekām. Ir aprēķināts, kalīdz 2080. gadam nokrišņu daudzums Somijā palielināsies par10–30%. Jā, problēmas, kas saistītas ar lietus un sniega kušanasūdeņu novadīšanu, ir jaunas, taču līdz ar klimata pārmaiņām toapsaimniekošanai nāksies pievērst aizvien vairāk uzmanības.Plūdi un piesārņojums – nokrišņu divas ļaunās sejasLielu daļu pilsētas teritorijas klāj asfalts vai bruģis, līdz ar toūdenim ir krietni mazāk iespēju iztvaikot un uzsūkties zemē. Neretiarī jauno rajonu plānotāji piemirst par lietus ūdeņu radītajāmproblēmām, neatvēl pietiekami daudz uzmanības to aizvadīšanai,tādējādi jau sākotnēji radot labu vidi plūdiem. Vēl jāpiemin fakts,ka senāk būvētās notekūdeņu sūkņu stacijas vairs nespēj tiktgalā ar nokrišņu daudzumu. Pie tā vainojama ne vien novecojusīsistēma, bet arī tas, ka savulaik sūkņu stacijām bija jātiek galāgalvenokārt ar sadzīves notekūdeņiem, taču šobrīd situācijadiemžēl ir mainījusies. Šī problēma plaši atspoguļota Dr. sc. ing.Reiņa Ziemeļnieka promocijas darbā «Lietus ūdeņu ietekme uzRīgas kopsistēmas kanalizācijas darbību», ko ikviens interesents varizlasīt tīmeklī. Izrādās, ka vienmērīga un ilgstoša lietus vai spēcīgulietusgāžu laikā Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas nemaz netiekgalā ar pēkšņo ūdens pieplūdumu, tāpēc daļa ūdeņu neattīrītinonāk Daugavā. Tas arī pierāda, ka Rīgā jau sen vajag rekonstruētkanalizācijas sistēmu un atdalīt sadzīves notekūdeņus no lietusūdeņiem. Izrādās, ka gada laikā pār Rīgu nolīst 78 miljoni kubikmetrunokrišņu, bet tikai 30% infiltrējas augsnē.Pēkšņi plūdi ir šās problēmas redzamā daļa, neredzamā daļa irvides piesārņojums, ko nepietiekami attīrītie lietus ūdeņi rada.Piemēram, kad Rīgā lietus ūdens ir noskalojis ielas, pagalmus,rūpnīcu teritorijas un laukumus, tā sastāvā var atrast amonjaku,fosforu, slāpekli, ielu kaisāmo sāli, suspendētas vielas un naftasproduktus. Vasarā vienā litrā lietus ūdens ir vidēji 1,5 mg slāpekļasavienojumu, bet sniega kušanas ūdeņos – jau 7,5 mg/l.Neattīrītie lietus ūdeņi atstāj lielu degradējošu ietekmi uzvietējo ūdeņu kvalitāti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēcBaltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē.To ik gadu apliecina aļģu ziedēšana un eitrofikācija, kasnovērojama arī Latvijas piekrastē.Nav noslēpums, ka Latvija un Somija ir bagātas ar iekšzemesūdeņiem. Abas valstis atrodas Baltijas jūras krastā, un tāmjādomā, kā samazināt neattīrīto lietus ūdeņu ieplūšanuvietējās ūdenstilpēs. Latvijā īpaši liela uzmanība būtujāpievērš arī tam, lai samazinātu vietējo iedzīvotāju unasenizācijas pakalpojumu sniedzēju nelikumīgās darbības,proti, lai šķidrie atkritumi tiktu savākti un nogādāti uz tamparedzētajām utilizācijas vietām, nevis pa kluso ieplūdinātilietus ūdens savākšanas šahtās.Viens no risinājumiem situācijas uzlabšanai varētu būtlietus ūdeņu savākšana to rašanās vietā. Lai to īstenotu,Latvijā beidzot vajadzētu sadalīt atbildību par šiemūdeņiem. Pašlaik atbildīgās par ūdens tehnisko sistēmuuzturēšanu ir pašvaldības, bet joprojām nav skaidrības,kam būtu jāmaksā par šo sistēmu uzturēšanu. LatvijasŪdensapgādes un kanalizāciju uzņēmumu asociācijasizpilddirektore Baiba Gulbe apliecina, ka vienota institūcija,kas būtu atbildīga par lietus ūdeņiem, Latvijā līdz šim navizveidota. No viena puses, lielākā atbildības nasta būtujānes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai,taču vienlaikus savs ieguldījums būtu jāsniedz arīSatiksmes un Ekonomikas ministrijai.Nummelas mitrājsNummela ir pilsēta Somijā, kas atrodas 50 km no Helsinkiem,un to var paslavēt par lietus ūdeņu apsaimniekošanaslabo praksi. Klimata pārmaiņu rezultātā Nummela ik palaikam piedzīvoja nelielus plūdus un saskārās ar erozijasriskiem. Cieši blakus sabūvētās mājas, kā arī asfaltētieceļi un laukumi atstāja aizvien mazāk vietas zaļajai zonai,un tas ietekmēja zemes spēju absorbēt jeb uzņemtpieaugošo nokrišņu daudzumu. Lietus un sniega kušanasperiodos, kad ūdens notece bija palielināta, liela daļaVIDES VĒSTIS52 ZIEMA/01/2014