VV_2014_146

DABAFoto: Edgars MūkinsGada sēne – dzīslkāta beka Boletus projectellusBet, ja neizdodas atrast baraviku ar pareizo kukaini, varmeklēt beku bez kukaiņa, toties ar izteiktām dzīslām uzkātiņa un sarkanīgi brūnu cepurīti, kam virsmiziņa stiepjaspāri malai. Taču arī šo sēni labāk grozā nelikt, jo, lai arīēdama, tā varētu būt reti sastopama – kā jau Ziemeļamerikassuga, kas pirmoreiz Latvijā konstatēta tikai 2013. gadaseptembrī, Dabas muzeja sēņu izstādes laikā, kad tāduuz izstādi atnesa vairāki apmeklētāji. Latvijā šī sēne atrastatikai piejūras kāpu zonā. Ja izdodas sēni redzēt unnofotografēt, ziņo dabasdati.lv – interesanti taču, vai 2013.gada atklājums sastopams arī 2014. gadā!Foto: Julita KlušaGada bezmugurkaulnieks – parastā jūraszīle Balanus improvisusSavukārt pašā jūrmalā var meklēt vairs ne tik reti sastopamu Gada simbolu – jūraszīli.Izskatā ārkārtīgi neparasts vēžveidīgais – sprogkājvēzis, kas atgādina apdrupušu zobu.Tādus nereti var novērot barā, redzēti gan uz aļģēm, gan akmeņiem, koka gabaliem,laivām un akmeņogļu gabaliem, pat uz plastmasas pudeles. Interesants ir arī fakts, kajūraszīles spēj pašas sevi apaugļot, taču var arī izvirzīt savam ķermeņa izmēram neparastigaru vīrišķo dzimumorgānu, ar ko aizsniegt līdzās esošās, taču praktiski nekustīgāsjūraszīles.Arī par jūraszīļu novērojumiem aicināti ziņot dabasdati.lv vai informējot Entomoloģijasbiedrību pa e-pastu: ruta.abaja@lu.lv.Foto: Velga VītolaGada dzīvnieks – pelēkais vilks Canis lupusLai arī vilks ir it kā zināms dzīvnieks (Latvijā to varētu būt pāris simtu), lielākoties cilvēkito redzējuši tikai attēlos, jo vilks ir īpaši piesardzīgs, par kādu kļuvis biežo tā medībudēļ, tādēļ laikus pazūd no redzamības loka. Par vilka klātbūtni var spriest pēc pēdu nospiedumiem,ekskrementiem, gaudošanas. Cilvēkam uzbrūk tikai ar trakumsērgu slimivilki, taču šādu gadījumu ir ļoti maz.Foto: upes.lvGada ģeoloģiskais objekts – Korkuļu ūdensrijējsSēlijā tek interesanta maza upīte Korkule (kartēs atzīmēta arī kā Dešupe), kas netālu noPļaviņu HES ūdenskrātuves dambja it kā pazūd, līdz kādai citai upei īsti nemaz netiekot,jo stāvajās gravās vairāki ūdensrijēji to pamazām aprij. Tomēr pavisam upes ūdeņi zemēnepazūd – ir arī izteka avotu veidā pie lielākas upes ar plašāku un dziļāku ieleju. Īpašospavasara sniega kušanas apstākļos, ne katru gadu, gadās, ka ūdens esot tik daudz, ka tasno pazemes nākot ārā līdzīgi geizeriem.Sagatavoja: Julita KlušaVIDES VĒSTIS 15ZIEMA/01/2014