VV_2014_146

DARBIdienesta darbība prasa lielus līdzekļus. Nav arī garantijas,ka, lietojot šajā sistēmā ražotu pārtiku, cilvēku veselībaibriesmas nedraud, jo, lietojot ķimikālijas, izpildītājs biežikļūdās.»Vienotu bioloģisko saimniecību sertifikācijas kārtību nosakaEiropas Komisijas regula. Kritēriji sertifikāta iegūšanaiir ļoti stingri, jo mērķis ir panākt, lai dabas resursus izmantotusaprātīgi un saglabātu vidi. Atšķirībā no prasībāmintegrētajām saimniecībām, bioloģiskajiem zemniekiem irļoti stingri ierobežojumi pesticīdu un mākslīgā mēslojumalietošanai (tos var izmantot tikai īpašos gadījumos), tāpatir jāievēro citas stingras vides aizsardzības prasības.Parastajām jeb konvencionālajām zemnieku saimniecībāmtāpat ir jāievēro likumi, bet tie ir maigāki nekā brīvprātīgiestandarti. Pesticīdus un mākslīgo mēslojumu drīkst izmantot,lai gan tieši tie visvairāk kaitē videi un mazinabioloģisko daudzveidību. Augļu un dārzeņu audzēšanā izmantotiepesticīdi tomēr saglabājas pārtikā un kaitē cilvēkuveselībai. Protams, likumu un noteikumu diktētās normastiek ievērotas, bet vai tās garantē pilnīgu drošību? Bieži iraizdomas, ka tas ir kompromiss starp veselības aizsardzībuun ražotāju vajadzībām. Nelāgā pieredze ar endokrīnosistēmu traucējošām vielām liecina, ka mūsu organismadarbību var ietekmēt pat ārkārtīgi nelielas dažādu pesticīdusastāvdaļu devas, tāpat ir pierādījumi, ka dažādu vielu kokteilimvar būt krietni atšķirīga ietekme, bet likumdevējs,nosakot normas, vadās tikai pēc katras atsevišķās vielas ietekmes.Arī integrētās saimniecības drīkst lietot pesticīdusun minerālmēslus saprātīgās devās, kas tās ļoti ievērojamiatšķir no bioloģiskajām saimniecībām.Tātad – ja reiz bioloģisko saimniecību produkcijamazāk kaitē videi un veselībai, kāpēc bioloģiskie zemniekinedrīkst piedalīties «Skolas augļa» programmā?Zemkopības ministrija taisnojās, ka bioloģiskāssaimniecības varot piereģistrēties «integrēto» sarakstā.Bet tas nozīmē lieku papīru kārtošanu, neskatoties uzto, ka bioloģiskās saimniecības sertifikātam ir ievērojamistingrākas prasības nekā integrētajām saimniecībām.Turklāt daudziem pārliecinātiem bioloģiskajiem zemniekiemtas ir arī principa jautājums – šāda rīcība līdzināsgandrīz vai kažoka mešanai uz otru pusi. Tiek minēts arīarguments, ka bioloģisko saimniecību šobrīd ir pārāk mazun to piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu. Sanākapburtais loks: bioloģiskās saimniecības programmā nevarpiedalīties, jo nespēj saražot augļus vai dārzeņuspietiekamā daudzumā, rezultātā – pieprasījuma nav, tadkāpēc lai pats no sevis rastos piedāvājums? Parasti jaupieprasījums stimulē piedāvājumu. Turklāt iepirkumuvienmēr var sadalīt vairākās daļās, lai bioloģiskie zemniekipiegādā tik, cik viņi var.Lietuvā programma «Skolas auglis» stimulē izvēlētiesLietuvā audzētus izcilas kvalitātes un bioloģiskos produktus,turklāt bioloģiskos produktus drīkst iepirkt arī tad,ja tie ir mazliet dārgāki nekā parastie. Tomēr, izrādās,sadārdzinājums ir neliels: ja Latvijā vidēja porcija izmaksāja0,17 eiro, tad Lietuvā 0,18 eiro, no kuriem 75% sedza EK.Prieks, ka Zemkopības ministrija sadzirdēja bioloģiskozemnieku un bērnu vecāku iebildumus un pārskatīja «Skolasaugļa» programmu – nu arī bioloģisko lauksaimniecībusaražotie augļi un dārzeņi drīkst «piedalīties» tajā.Vietējos zemniekus pasargā noteikums, ka ražošanasun saiņošanas attālums no skolas līdz ražošanas vietainedrīkst pārsniegt 300 km. Tas samazina arī transportaietekmi uz vidi.Un tagad ļoti svarīga ziņa bērnu vecākiem: sāciet jau tagadiedvesmot savu bērnu skolu un pirmsskolu vadītājus, lainākamgad jūsu bērni saņemtu bioloģiski sertificētus, nevisar pesticīdiem miglotus augļus! Ja skola pati nespēj,palīdziet viņiem atrast bioloģisko saimniecību.Jana SimanovskaVIDES VĒSTIS 41ZIEMA/01/2014