vāka foto

IEPAZĪSTIES AR MEŽUAlnīša stāsti par rudeni mežāDace Iraids,„Metsa Forest Latvia” mežsaimniecībaskonsultanteDace Iraids, „Metsa Forest Latvia” mežsaimniecības konsultante, darbojoties biedrībā „Meža projekti”,jau vairākus gadus kopā ar biedrības dalībniekiem organizē un piedalās pasākumos, kur bērni un skolēniiepazīstas ar mežu gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbībās. Mežs ir viena no lielākajām Latvijasbagātībām, tādēļ ir svarīgi gan lieliem, gan maziem saprast mežā notiekošos procesus. Priekšstatus,zināšanas par dabu un tās likumsakarībām, pozitīvu attieksmi var gūt visos gadalaikos, visu gadu. TādēļD. Iraids aicina doties mežā kopā ar Alnīti un viņa stāstiem!Sveiki visapkārt!Es esmu Alnītis. Nu tāds nedaudz neparasts. Neparasts,jo man patīk runāties. Šoreiz pastāstīšu, kas notiekmūsu mežā rudenī.Rudens ir viena laba lieta – apkārt viss tik krāsainsun košs! Katra lapa citādāka.Kur vien paskaties – visur pārvērtības. Tas zaļaislabības lauks mūsu meža malā kļuva dzeltens, un tad atbraucalielas, lielas mašīnas un visu dienu rūca. Man bijabail, es aizbēgu. Kad troksnis norima, gāju skatīties. Ak,vai! Tur vairs neviena stiebra nebija, tikai asi rugāji! Pēclaiciņa atkal kāds rūcējs parādījās, un tad jau lauks bijabrūns. Nu tādi jau apartie lauki izskatās. Mežam otrā pusēarī ir viens lauks. Tur auga labas lietas – burkāni un kāposti.Tagad darbojas cilvēki, tāpēc es vairāk dzīvojos pa šopusi. Vēlāk iešu skatīties – varbūt ko garšīgu atradīšu.Vispār jau rudens sākas septembrī. Es to zinu, jo tadmežā ierodas daudz ļaužu lasīt ogas un sēnes. Krāsaināssēņu cepurītes sūnās redzamas jau pa gabalu. Tās dzeltenāsir gailenes, bet tās sarkanās – bērzlapes. Re, kur mušmire!Cilvēkiem tā ir indīga, bet aļņi mušmires lieto kā zāles,lai ārstētos. Par to septembri, oktobri un vēl novembries noklausījos, kad purva malā mielojos ar melleņu mētrāmun kārklu vicām. Purvā cilvēki lasīja dzērvenes (tās irtās lielās, sarkanās un ļoooti skābās ogas) un par visu korunājās. Mani viņi nemaz nepamanīja. Es jau neesmu arīnekāds lielais alnis. Pavasarī piedzimu un, cik jau nu spēju,24