Å¡eit.

Nr. 1Nauda seko skolēnamjeb kā «pazūd» audzēknisun pedagogs?Pilnīga vaučerusistēma ir nepilnīgsrisinājumsCīņā parbezmaksasizglītībuInitas Juhņēvičas neiespējamiiespējamā misijaKāatbalstīt jaunoskolotāju?Mazā skola - mūsdienīgasizglītībaspilotprojektsEsam izdarījuši pirmos soļusPar augstākās izglītības reformu – saruna ar DmitrijuKuļšu, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovācijudepartamenta direktoruPlanšetdatoruizmantošana izglītībāpaver milzu iespējasKā izveidot un kāveiksmīgi izmantotblogusmācību procesā?MetodiskiemateriāliVāka bilde - Kristaps Kalns/DIENA

SATURS16. OKTOBRIS3 ViedoklisNauda seko skolēnam jeb kā «pazūd» audzēknisun pedagogs? Paed. mag. Māra Bērente4 AktualitātesAr portālu skolas.lv cer atvieglotskolotāju darbu5 Lielā tēmaPilnīga vaučeru sistēma ir nepilnīgs risinājums. Skolas kļūs par atsevišķāmbudžeta iestādēm, kur vadība un administrācija būs atbildīgaspar finansējumu.9 Ir jārisinaCīņā par bezmaksas izglītību. Ne jau skolu kompetencē būtuatrisināt jautājumu par bezmaksas izglītību.13 PersonībaInitas Juhņēvičas neiespējami iespējamā misija. Viņas vadībā IKVD kontroli unuzraudzību nomainīs atbalsts skolām un izglītības kvalitātes veicināšana.16 SarunaKā atbalstīt jauno skolotāju? Saruna ar Iespējamās misijas mācību programmasvadītāju Ingu Pāvulu, kas izglītības jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus18 Mazās skolasMazā skola - mūsdienīgas izglītības pilotprojekts. Aija Tūna, Sorosa fonda –Latvija iniciatīvas Pārmaiņu iespēja skolā vadītāja, IZM reformu darba grupas Mazo skoluattīstības apakšgrupas vadītāja20 Skolotāja pieredzePlanšetdatoru izmantošana izglītībā paver milzu iespējas.Gatis Narvaišs, skolotājs, Macibuvideo.lv autors22 Profesionāļa padomsVai blogi noder izglītībai? Kā tos izveidot un kā veiksmīgi izmantot mācībuprocesā? Mg. Soc. Gatis Šeršņevs24 Skolas psihologs runāKo darīt, ja skolā apsmej viens otru? Stāsta Sanita Paula, Rīgas Lietuviešu vidusskolaspsiholoģe, Skolu psihologu asociācijas valdes locekle26 Skola un vecākiAgresijas epidēmija Latvijas skolās.30 Augstākā izglītībaEsam izdarījuši pirmos soļus. Par augstākās izglītības reformu – saruna ar Dmitriju Kuļšu,IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru32 Izglītības pētījumsKāda būsi, Latvijas skola, 21. gadsimtā? Ausma Špona, Rīgas Pedagoģijas un izglītībasvadības akadēmijas profesore, Baiba Brigmane, Rīgas domes deputāte35 Metodiskie materiāliDidaktiskās spēles ķīmijas mācīšanā – kāpēc, kad un cik daudz. Dr. paed. Mihails Gorskis,Daugavpils Universitātes asociētais profesors, Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs37 Metodiskie materiāliSpēle kā mācīšanās metode apgūstot angļu valodu. Dace Ozoliņa,Ziemeļvalstu ģimnāzijas angļu valodas skolotājaSkolas Vārds ir klāt!Ar prieku un gandarījuma sajūtu par labi paveiktudarbu esam nonākuši pie saviem lasītājiem. Tieši pašlaikjūsu e-pastā ir nonācis pirmais jaunā e-žurnāla izglītībasprofesionāļiem Skolas Vārds numurs. Kā dzima ideja paršādu izdevumu, jūs jautāsiet? Pēdējos piecus gadus esmubijusi skolu vidē labi zināmā laikraksta Izglītība un Kultūragalvenā redaktore. Pienācis laiks jauniem izaicinājumiem,kurus plānojam īstenot kopā ar domubiedriem un izglītībasprofesionāļiem. Kāpēc gan lai izglītības profesionāļiemun tiem, kas diendienā strādā izglītības jomā, nebūtuiknedēļas e-žurnāla? Mēs nolēmām, ka tādam ir jābūt, unķērāmies pie darba.Par ko ir stāsts? Mūsu mērķis ir sniegt izglītībasjomā strādājošajiem nepieciešamo informāciju, padomus,iedvesmu, rosināt diskutēt un dalīties pieredzē. Žurnālākatru nedēļu varēsiet lasīt aktuālus viedokļus, intervijas,rakstus, ieteikumus, pieredzi, iepazīties un praktiski izmantotmetodiskos materiālus. Žurnāls izveidots, sanākotkopā domubiedru grupai, kas līdz šim darbojusies gan izglītībasjautājumu atspoguļošanā, gan praktiski strādājusiskolā, – tieši tāpēc mums izglītības joma ir skaidri zināmaun saprotama.Kāpēc Skolas Vārds? Tāpēc, ka uzskatām – skolāmjābūt savam medijam, jo ne vienmēr viss ir atkarīgs noizglītības politikas veidotāju lēmumiem un uzstādījumiem.Darbs skolā, klasē rit savu gaitu, skolotāji strādā, māca,tālākizglītojas neatkarīgi no tā, kas notiek varas gaiteņos.Tieši tāpēc informēsim ne tikai par to, kas notiek lielajoskabinetos un kā tas atsauksies uz skolas darbu, betarī nodosim labo pieredzi un praksi, ko savā darbā varizmantot ikviens pedagogs. Tātad vairāk praktisku materiālu,pieredzes un padomu, kas nāk tieši no pašiemspeciālistiem, kas strādā skolā vai darbojas izglītības jomā.Kāpēc šāds formāts? Visi, kuri abonēs Skolas Vārdu2013. gadam, katru nedēļu savā e-pastā saņems žurnāluelektroniskā formātā. Jūs to varēsiet izlasīt elektroniski vaiarī izprintēt ērtā žurnāla formātā. Šis ir ērts variants skolām,jo izdevumu būs iespējams pavairot jums nepieciešamoeksemplāru skaitā, vai arī izprintēt tikai interesējošās lapas,piemēram, priekšmetu skolotājiem būs noderīgi metodiskiemateriāli, kurus pēc tam izmantot mācību stundās.Patlaban žurnāla mājaslapa ir izstrādes stadijā, tāpēc parvisām aktualitātēm savus lasītājus informējam šajā vietnē:skolasvards.wordpress.comLasiet, vērtējiet un rakstiet mums!Uz sadarbību,Violeta Brenčeva,žurnāla galvenā redaktoreŽurnāls Skolas VārdsRedakcijas adrese: Ropažu iela 76-16, Rīga LV - 1006Tālr.: 26002264E-pasts: skolasvards@gmail.comInterneta vietne: http://skolasvards.wordpress.lv/Sekojiet mums Twitter: @skolasvardsGalvenā redaktore: Violeta BrenčevaTālr. : 26002264Pārpublicēšanas vai citēšanasgadījumā atsauce uz Skolas Vārds obligāta.Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēratspoguļo redakcijas viedokli.Izdevējs: SIA V-MediaVienotais reģ. Nr. 401033692642

Nauda seko skolēnam jebkā «pazūd» audzēknis un pedagogs?Lai aizlāpītu valsts budžetu, izjauca arī pedagogu atalgojuma sistēmu.Kāds izrēķināja, ka valstij bezmaksas izglītība (kas vecākiem izmaksāLs 100 – 150 uz mācību gada sākumu un ar to nebeidzas) ir pārāk dārga.Ir jāsamazina skolu (tātad arī skolotāju) skaits. Radās «brīnišķīgaideja» – nauda sekos skolēnam. Publiski tika pausta cerība, ka veidosies«veselīga» skolu konkurence un ieguvējas būs skolas ar augstākiemmācību rezultātiem. Diemžēl arī šoreiz – «gribēja kā labāk,sanāca kā vienmēr». Aiz naudas, kas seko skolēnam, pazaudējamne tikai skolotāju (uz ko klusībā tika cerēts), bet arī pašu izglītojamo.VIEDOKLISPaed. mag. Māra BērentePirmkārtTas, ka šāds risinājums vissmagākietekmēs tieši mazās laukuskolas, bija skaidrs uzreiz. Realitātētika meklēti dažādi risinājumi– pieticīgākie skolotāji samierinājāsar mazāku atalgojumu, bet skolastika saglabātas. Vienaldzīgākāspašvaldības skolas optimizēja, ļaujotvecākiem pašiem domāt – kānodrošināt savam bērnam pieejuizglītībai. Mazliet apzinīgākās arīoptimizēja, bet parūpējās, lai būtutransporta nodrošinājums.OtrkārtNākamās «cietējas» bijavakara (maiņu) vidusskolas, jo vispārizglītojošāsdienas skolas pārstājaatskaitīt skolēnus ar vājāmsekmēm un neattaisnotiem kavējumiem.Daļu no šīs grupas, protams,tomēr atskaitīja. Bet tas notikapavasarī, lai nebojātu skolasstatistiskos rādītājus. Tāpat rīkojās,komplektējot 10. klasi. Ja iepriekšatlasīja labākos, tad tagad, laipietiktu audzēkņu, sāka pieņemtpilnīgi visus. Optimizēja arī daļuvakarskolu – pārsvarā pievienojotdienas skolām. Aktīvās lauku skolassituāciju izmantoja saprātīgi unatvēra klases ar nodarbībām vakaros.Kā padomju gados.Protams, modelim ir saviplusi. Jau pieminētās klases piedienas skolām – tuvāk dzīvesvietaiun pedagogiem: papildu darbaiespējas. Turklāt skola pati varizlemt, kā sadalīt skolotāju darbasamaksai paredzētos līdzekļus. Atklātsir jautājums, kā šī iespēja tiekizmantota.TreškārtDažviet visiem tika no-teikts vienāds atalgojums – neatkarīgino kvalifikācijas, darba stāža,papildu pienākumiem (t.i., piemēram,maģistra diplomu var noliktarhīvā mazbērniem; priekšmetametodiskā darba vadīšana, atbildībapar kabinetu, un laboranta pienākumijāveic sabiedriskajā kārtāu.tml.).Ir arī pluss – skolas zināmāmērā var izlemt, cik lielas komplektētklases. Tā kā acīmredzams irfakts, ka nevar kvalitatīvi strādāt ar30 skolēniem (īpaši sākumskolā unpamatskolā), tad skolas varētu modelētklases ar 20 skolēniem. Bet...CeturtkārtRealitātē uzvar cita tendence– jo mazāks kopējais stunduskaits, jo vairāk maksā par vienustundu! Tātad izdevīgāki (un tikdaudz sarēķināt prot visi) ir lieluklašu komplekti. Kā jūtas vidusmēraskolēns šādā situācijā (vājāk sagatavotos,slimojošos pat nepieminēsim!)un kā skolotājs, tas nevienuneinteresē.Jau tagad vismaz 50 % šolielo skolu audzēkņu apgūstmatemātiku, fiziku,svešvalodas pieprivātskolotājiemJau tagad vismaz 50 % šo lielo skoluaudzēkņu apgūst matemātiku,fiziku, svešvalodas pie privātskolotājiem.Pedagogam netiek dotaiespēja izvēlēties, jo šādā klasē iespējamsnodrošināt tikai lekcijutipa nodarbības un eksāmena prasībāmatbilstošu pamatuzdevumutreniņu (pat izmantojot IT!). Jaunostandartu akcents uz pētnieciskodarbību, sasaisti ar praksi un attīstošomācīšanu paliek atsevišķuizlases stundu, ārpusstundupasākumu nodarbes. Jo ikvienaiepriekšminētā procesa pamatā irsaruna, sava viedokļa meklēšanaun nestandarta risinājumu analīze.Vai to var veikt skolotājs ar 25 – 30skolēniem vienlaikus?!Pedagogam netiek dotaiespēja izvēlēties, jo šādāklasē iespējams nodrošināttikai lekciju tipanodarbības un eksāmenaprasībām atbilstošupamatuzdevumu treniņuDomāju, ka patlaban aktuālāsdiskusijas par bezmaksasizglītību tikai palielinās iepriekšminētās tendences, jo vienamskolēnam «sekos» lielāka naudassumma. Un nav svarīgi, kā tosauks. Vienkārši par naudu vai parvaučeriem.Cēloņi un sekas – lielo pilsētu(vispirms jau Rīgas) lielākajāsskolās būs labs nodrošinājums armācību līdzekļiem, salīdzinoši labsatalgojums, bet arvien zemākamācību procesa «pievienotā vērtība».Mazajās skolās «pieklibos»tehnoloģijas un novecos pedagogi.Likumā visiem paredzētasvienādas tiesības uz kvalitatīvu izglītību.Kurš tās nodrošinās?3

Pilnīga vaučeru sistēma ir nepilnīgsrisinājumsLīdzšinējā vispārējās izglītībasfinansēšanas sistēma navīpaši jēdzīga – intervijā žurnālamSkolas Vārds uzsver izglītībasun zinātnes ministrs RobertsĶīlis. Galvenais iemeslstam ir dažādie finansējumaavoti, kas rada nevienlīdzīguskolu konkurenci. Risinājums– valsts galvojuma jeb vaučerusistēma, kas pilnīgi visu valstsfinansējumu, kas nepieciešams,lai bērns saņemtu vispārējoizglītību, nodod vecāku rokās.Izvēles brīvība, vienlīdzīgasiespējas, kvalitātekonkurences iespaidā irvaučera teorētiskie plusi.Praktiskie jautājumi raisa pārdomas.Teorētiski lielākais ieguvumsir no ierobežotajiemlīdzekļiemValsts budžetā līdzekļu vidējaiizglītībai ir tik, cik ir. To kāgalveno iemeslu ieviest vaučerujeb valsts galvojuma sistēmu savulaikjau minēja ministrs R. Ķīlis,bet žurnālam Skolas Vārds vēlreizuzsvēra Izglītības un zinātnesministrijas (IZM) izveidotāsFinansēšanas principa izstrādesekspertu darba grupas pārstāvis,Latvijas Vecāku kustības idejasaizsācējs Reinis Ziļevs. Līdzīgidomā arī Pasaules Bankas vadošaisizglītības ekonomists HarijsA. Petrinos (Harry Anthony Patrinos).Savā blogā, kas publicētsikgadējā pasaules izglītības inovācijusammita WISE mājaslapā,viņš to uzlūko kā valsts iespējuvisiem sniegt vienlīdzīgu iespējuiegūt izglītību, brīvi izvēlotiespiemērotāko skolu. H.A. Petrinossavā rakstā atsaucas uz pētījumiem,kas nepārprotami rādot– vaučeri ne tikai rada izglītībaspieejamību katram, bet arī uzlaboskolēnu sekmes, kas vēlāk palīdzveiksmīgi iestāties augstskolā,atlikt precības un palielinātindividuālos ienākumus.Nika AleksejevaLIELĀ TĒMALETA FotoPilnīgs vaučers nav universālsrisinājumsTaču jau 2006. gada Austrālijasinstitūta pētījumā EndrjūMakintošs (Andrew Macintosh)un Deba Vilksone (Deb Wilkinson)secinājuši, ka vienīgais neapstrīdamaisarguments par labu vaučerusistēmai ir vecāku izvēlesbrīvība. Pārējie argumenti pētījumarezultātā nav pierādīti. Ir secināts,ka pilnīga vaučeru sistēmatomēr ir dārgāka (2002./2003.mācību gadā sistēmai tērēja par5 miljoniem mazāk nekā pēc reformas),turklāt radīja sociālāsnoslāņošanās un vienlīdzīgu iespējutrūkuma risku. Arī Dānijas2008. gada atskaitē ir secināts,ka vaučeru sistēma veicina audzēkņunoslāņošanos pēc etniskajāmun sociālekonomiskajāmpazīmēm. Austrālijas pētījumāarī nav gūts pierādījums tam,ka skolēnam piesaistītā finansējumasistēma kāpinātu viņasekmju līmeni. Identificēti ganaugsti, gan vidēji, gan zemi skolēnusasniegumi. E. Makintošsun D.Vilksone secina, ka vaučerusistēma nav automātisks risinājums,un pirms tās ieviešanasiesaka ieviest mehānismu, kaspedagogu algu sasaista ar profesionālosniegumu, un ieguldītnaudu tajos vispārējās izglītībassektoros, kas sniegs vislielāko atdeviizglītības ziņā.Igaunijas piemērsŠķiet, šiem ieteikumiemir sekojis mūsu ziemeļu kaimiņš.Igaunija tā saukto vaučeru sistēmuieviesa jau 2008. gadā.5

LIELĀ TĒMARisinot mazo skolu problēmupiesaistīt pietiekami lielu finansējumu,lai nodrošinātu pilnvērtīgumācību procesu arī nelielajambērnu skaitam, tā atlikušonepieciešamo līdzekļu daļu ļaujkompensēt pašvaldībām. Jautājumsgan rodas pašu pašvaldībuturīgumā. Tas jau atkal rada nevienlīdzīgu,taču efektīvu pārvaldessistēmu – pašvaldības nevisfinansē, bet pēc pārrunām ar skoludirektoriem līdzfinansē skolas.Vaučeru mehānisma idejair vienkārša – tā vietā, lainaudu piešķirtu skolai, tātiek iedota bērna vecākiem.Tie, izvēloties bērnam piemērotākoizglītības iestādi,rada skolu savstarpējo konkurenci.Konkurence savukārtkāpina kvalitāti, kasjāsasniedz, saimniekojot artiem līdzekļiem, kas skolāparādās līdz ar bērniem.Sistēmas idejas pamatā irprivāto skolu paraugs. Tāskā izglītības tirgus spēlētājipiesaista tik daudz naudas,cik vecāki, kas vēlas savambērnam labāku izglītību,spēj atļauties. Kvalitāte parierobežotiem līdzekļiem.Mehānisms šķiet nevainojams,bet rada dažus kritiskus«BET».Pašvaldību līdzdalība nedaudzatgādina pašreizējo Latvijas vispārējāsizglītības sistēmu. Turklātarī skolotāju atalgojuma ziņā ir līdzīgikā ar vaučeru – «nauda sekoskolēnam». Taču igauņu variantānauda neseko skolēnam attiecībāuz pedagogu algām, bet pārējomācībām nepieciešamo nodrošinājumu.Skolotāju algas savukārtir veids, kā skolas «audzē savusmuskuļus». Igaunijā tās var brīvisaimniekot ar pieejamajiem līdzekļiemun veidot pievilcīgu pedagoguatalgojuma sistēmu, laipiesaistītu labākos. Iespējams,tieši konkurences un tirgus principavadītu saimniekošanas apstākļudēļ Igaunijā pērn secināts– privāto skolu skaits pieaudzis.Vaučers jeb valstsgalvojuma sistēma LatvijāAtsaucoties uz Latvijasaugstāko likumu, kas nosaka– vispārējā izglītība valstī nodrošināmabez maksas, IZM Finansēšanasprincipa izstrādesekspertu darba grupas pārstāvisR. Ziļevs stāsta, ka pašlaik «vaučeragrozā» plānots «ielikt» finansējumumācību līdzekļiem,telpām ar nepieciešamo aprīkojumu,skolotāju darba algām,apkurei, elektrībai, interešu izglītībai,mācību ekskursijām un citiemtēriņiem, kas nepieciešami,lai skola pilnvērtīgi funkcionētu.Vecākiem atliek vien nodrošinātbērna apģērbu, burtnīcu, kancelejaspiederumus, treniņtērpuun ēdināšanu. Vaučeram vajadzētunosegt visus nepieciešamosizdevumus, taču viennozīmīgarisinājuma, ko darīt, ja arto nepietiek, nav. Lai mazinātunevienlīdzību skolu finansējumā,ir plānots atteikties no pašvaldībupiešķirtajiem līdzekļiem.Arī vecāku līdzfinansējums nukļuvis par jutīgu jautājumu pēctiesībsarga Jura Jansona aicinājumavērsties tiesā, ja skola liekiegādāties mācību grāmatas parvecāku līdzekļiem. Viss ir atstātsuz talantīgu skolu direktoru pleciem.«Viens no galvenajiem aspektiemšajā galvojumu sistēmāir skolu autonomija,» skaidro R.Ziļevs, «tas nozīmē, ka šīs skolaskļūs par atsevišķām budžetaiestādēm, kur vadība un administrācijabūs atbildīgas par finansējumukā jebkura budžetaiestāde. Tā saņems konkrētu finansējumaapjomu, ko plāno izlietotne tikai, lai izdzīvotu, betarī, lai attīstītos.» Šāda ir pagaiduvīzija par vaučeru sistēmu Latvijā,ko plānots dažās skolās izmēģinātjau nākamā mācību gadasākumā. Tiesa, lai glābtu mazāsskolas, ministrija apņēmusies izstrādātatsevišķu risinājumu.Mazās skolas ārpus konkurencesViens no risinājumiemmazo skolu izdevumu optimizēšanaiir pārcelšanās uz mazākāmtelpām. Cits – esošās skolas pārveidotpar multifunkcionāliemcentriem, kur līdzās skolas klasēmvarētu ierīkot mūžizglītībascentru, frizētavu, trenažieru zāli,tādā veidā sadalot telpu apsaimniekošanasizmaksas.Pašlaik «vaučera grozā»plānots «ielikt» finansējumumācību līdzekļiem,telpām ar nepieciešamoaprīkojumu, skolotājudarba algām, apkurei,elektrībai, interešu izglītībai,mācību ekskursijāmun citiem tēriņiem,kas nepieciešami, laiskola pilnvērtīgi funkcionētu.Vecākiem atliekvien nodrošināt bērnaapģērbu, burtnīcu,kancelejas piederumus,treniņtērpu un ēdināšanu.Vaučeram vajadzētunosegt visus nepieciešamosizdevumus, tačuviennozīmīga risinājuma,ko darīt, ja ar to nepietiek,nav.Tomēr, ja arī šie pasākumiļaus audzēknim saņemt visu nepieciešamopar summu, kas viņa6

LIELĀ TĒMA7«grozā», mazās skolas ir ārpusvaučeru sistēmas teorētiski radītāskonkurences. Tā uzskata AijaSpriņķe, Bauskas novada izglītībaspārvaldes vadītāja: «Mēs nevaramteikt, ka lauku apstākļosvaučeru sistēma var darboties kākvalitātes rādītājs, jo vecāki, kasved bērnu uz tuvējo skolu, kasjau tā ir 20 kilometru attālumā,neizvēlēsies mācību iestādi, kasir 40 – 50 kilometru attālumā, finansiāluapsvērumu dēļ. Pilsētasvai lielpilsētas apstākļos tas varētubūt kā viens no instrumentiem,kas ļautu sabiedrībai, vecākiempēc publiskiem kvalitāteskritērijiem noteikt, kura skola irlabāka.»dēm) ir jāizpilda jebkurai mācībuiestādei neatkarīgi no tā, vai tāsdibinātājs ir valsts, privātpersona,vecāki vai augstskolas.Skolas kļūs par atsevišķāmbudžeta iestādēm,kur vadība un administrācijabūs atbildīgaspar finansējumu kā jebkurabudžeta iestāde.Tā saņems konkrētu finansējumaapjomu, koplāno izlietot ne tikai,lai izdzīvotu, bet arī, laiattīstītos. Šāda ir pagaiduvīzija par vaučerusistēmu Latvijā, koplānots dažās skolāsizmēģināt jau nākamāmācību gada sākumā.Konkurences blakusefektiLai gan Cēsu novada Liepaspamatskolas direktore Kristīne Rebinovakopumā iecerēto vaučerusistēmu vērtē labi, daži iespējamiesistēmas blakusefekti rada viņābažas. Pirmkārt, varētu zust sadarbībastarp kaimiņu skolām, jo katrabaidītos, ka bērns aizies uz otru.Viņa paredz, ka katra skola mēģināspārvilināt pie sevis bērnus araugstiem mācību un olimpiāžusasniegumiem. «Arī tagad ir tā, kavasarā viens skolas direktors zvanaotras skolas bērnu vecākiem unpiedāvā pāriet uz viņa skolu, jo tāsvārds ir labāks, skanīgāks, pazīstamāks.Nauda jau seko skolēnam,»stāsta Kristīne Rebinova. SavukārtAija Spriņķe stāsta, ka cīņa parkatru izglītojamo notiek ne tikaiskolu, bet arī novadu starpā. Tiesacenšas ar pakalpojumu nodrošinājumu,piemēram, ērtu trans-Valsts skolas un privātāsskolasJa mazās skolas zināmāmērā atrodas ārpus konkurences,valsts un privātās skolaspilsētās tiek nostādītas līdzvērtīgosapstākļos. «Tā kā galvojumasistēma paredz to, ka tā pilnībānosedz mācību procesu, protams,privātskola, pildot valstsstandartus un sniedzot valstspakalpojumus, nevarēs prasītpapildu samaksu no vecākiempar izglītības nodrošināšanu. Tādējādivalsts un privātās skolas irvienlīdzīgas,» stāsta R. Ziļevs. Savukārtprivātās skolas Maksimalīdzdibinātāja Ināra Kuharjonokauz jautājumu, vai privātās skolasprasīs papildu maksu par izglītību,atbild: «Ja būs vaučeru sistēma,tad izglītības pakalpojumiizmaksās mazāk.» Arī ministrsRoberts Ķīlis atbild, ka vaučeruieviešana neparedz nekādas pārmaiņasīpašuma tiesībās. Vienizglītības standartu minimums(neatkarīgi no īstenošanas metoportulīdz lauku skolai. Šovasaresot bijusi cīņa par bērniem, kasdzīvo tuvu novadu robežām. Iesākumāvecāki teica, ka bērnusūtīs uz kaimiņu novadu, jo tur irnodrošinātas brīvpusdienas. Tagadveiktas pārrunas ar Bauskaspašvaldību, un ar tās palīdzībuarī nodrošinātas brīvpusdienas.Tad pierobežā dzīvojošo bērnuvecāki lēma par labu Bauskasnovadam, turklāt atnāca bērniarī no citu novadu pierobežām.Vaučers vien kvalitātinenodrošināsLai gan līdz ar vaučeruieviešanu plānots likvidēt skolunevienlīdzīgu konkurenci,piesaistot pašvaldību finansējumu,Dānijā piedzīvotais skolusegmentācijas drauds paliek. Irizpētīts, ka bērniem, kas nāk noģimenēm ar zemu ienākumu līmeni,ir zemākas sekmes. Skolustarpā valda konkurence, un katravar izvēlēties savu rīcības stratēģiju.No vienas puses, tās varpiesaistīt audzēkņus ar labāmsekmēm, no otras – kļūt piekāpīgākaspret skolēnu zemajiemsasniegumiem, baidoties zaudētfinansējuma avotu. Kristīne Rebinovašādu varbūtību pieļauj.Tāpēc kvalitāte, kas konkurencesiespaidā nāk līdz ar vaučeru sistēmu,ir vien teorētiska. Ir nepieciešamiarī citi kvalitāti veicinošiinstrumenti.Jums ir viedoklis par šo tēmu?Rakstiet mums: skolasvards@gmail.comLabāko viedokļu autorisaņems balvas - interesantasun noderīgas grāmatas uniespēju apmeklēt Dailes teātraizrādes.

8Abonē žurnālu Skolas Vārds 2013. gadamun saņem šogad trīs bezmaksas numurus!Žurnālu Skolas Vārds var abonēt ļoti ērti un vienkārši:uz e-pastu skolasvards@gmail.com nosūtiet iestādesrekvizītus (vai arī personas vārdu un uzvārdu) untermiņu, cik ilgi vēlaties izdevumu abonēt. Mēs savukārtsagatavosim elektronisku rēķinu un nosūtīsimjums to uz e-pastu. Kad rēķins tiks apmaksāts, jūs katrunedēļu trešdienā savā e-pastā saņemsiet žurnāluSkolas Vārds, ko varēsiet lasīt elektroniski vai izprintētvairākos eksemplāros un nodot kolēģiem lasīšanai.Šis ir ērts variants skolām, jo izdevumu varēs izprintētjums nepieciešamo eksemplāru skaitā vai izdrukāttikai interesējošās lapas, piemēram, mācību priekšmetuskolotājiem būs noderīgi metodiskie materiāli.Žurnāla apjoms: katru nedēļu 30 - 40 lpp.Cik maksā žurnāls«Skolas Vārds»?Žurnāla abonēšanas cenair patiešām ļoti draudzīga:Ls 29 – gada abonements,Ls 17– pusgada abonementsLs 9 –3 mēnešu abonementsĪpašs piedāvājums pirmsskolas izglītībasiestādēmAr prieku paziņojam, ka turpmāk katrumēnesi iznāks specializēts pirmsskolasizglītības iestādēm veltīts žurnālsPIRMSSKOLĀ. Žurnāls iznāks katra mēnešapirmajā ceturtdienā 30 lpp. apjomā, un tajāikviens pirmsskolas pedagogs varēs atrastsev noderīgu informāciju darbam. Žurnālaautore – pirmsskolas skolotāja Iveta Liepiņa,kuras pieredze šajā darbā ir vairāk nekā 20 gadi!Abonējot žurnālu Pirmsskolā katra mēnešapirmajā nedēļā, ceturtdienā savā e-pastā saņemsietizdevumu, ko varēsiet lasīt elektroniskivai izprintēt, lasīt un pielietot savā darbā!Abonējiet žurnālu Pirmsskolā2013. gadam par izdevīgu cenu!Ls 25 – gada abonementsLs 16 – pusgada abonementsLs 9 – 3 mēnešu abonementsPiedāvājam abonēt komplektu SKOLAS VĀRDSKā abonēt žurnālu Pirmsskolā+PIRMSSKOLĀ par izdevīgu cenu!Žurnālu Pirmsskolā var abonēt ļoti ērti un vienkārši:uz e-pastu: zurnalspirmsskola@gmail.com nosūtietiestādes rekvizītus (vai arī personas vārduun uzvārdu) un termiņu, cik ilgi vēlaties izdevumuabonēt. Mēs savukārt sagatavosim elektronisku rēķinuun nosūtīsim jums to uz e-pastu. Kad rēķins+tiks apmaksāts, jūs katru mēnesi pirmās nedēļasceturtdienā savā e-pastā saņemsiet žurnālu Pirmsskolā.Ja jums ir jautājumi, lūdzu, sazinieties ar mums!Redakcijas tel. nr : 26002264Redakcijas e-pasts: skolasvards@gmail.comInterneta vietne: http://skolasvards.wordpress.lv/Ls 47 – gada abonementsLs 30 – pusgada abonementsLs 15 – 3 mēnešu abonementsSūtiet pieteikumu uz: skolasvards@gmail.com!

9Cīņā par bezmaksas izglītībuDiskusiju par bezmaksas izglītībuvar turpināt bezgalīgi,radot ne vienu vien absurdusituāciju, tomēr vēl aktuālākskļūst jautājums – vai tikai skolair atbildīga par kvalitatīvas(lasi – bezmaksas) izglītības iegūšanu.Pašlaik ir izveidojusiesvisai pretrunīga situācija – peramobērnu lomā ir nonākušasskolas, savukārt Izglītības unzinātnes ministrija, atbildot uzTiesībsarga pārmetumiem, solalīdz decembrim veikt vairākusgrozījumus Izglītības likumā.IR JĀRISINASandra KrauzeLETA fotoViedokli par bezmaksasizglītību izsaka Tiesībsargabiroja Bērnu tiesību nodaļasjuriskonsulte Tatjana Caune:Kādam, jūsuprāt, jābūtideālam bezmaksas izglītībasmodelim Latvijā?Latvijas Republikas Satversmes112. pantā garantētās tiesībasiegūt pamata un vidējo izglītībubez maksas tiek nodrošinātas pilnāapjomā – izglītojamajiem uzvienādu iespēju pamata nodrošinavisus mācību līdzekļus, kas nepieciešamivalsts izglītības standartaīstenošanai, tostarp – mācībuekskursijas, muzeju, teātru un citukultūras iestāžu apmeklējumi.Turklāt situācija, kad vecākiem parsaviem līdzekļiem jāiegādājas mācībugrāmatas, darba burtnīcas unciti mācību līdzekļi, kas nepieciešamiobligātās izglītības apguvei unprasa milzīgus finanšu līdzekļus,ir aktualizējusies pēdējos 10 – 20gados. Līdz tam mācību līdzekļi visiemtika nodrošināti bez maksas.Skolās audzēkņu vidū izskanviedoklis, ka izglītības iestādēsvairs nevajadzētu uzdotmājasdarbus – iemesls ir… elektrība.Tās tērēšana taču izmaksānaudu, un tas nekādi nav savienojamsar bezmaksas izglītību.Jūsu komentārs šajā jautājumā?Vai strīdā par to, par ko būtu jāmaksāun par ko – ne, drīzumānenonāksim līdz absurdām situācijām?Diskusijām par to, kam parko ir jāmaksā, ir jānonāk līdz normatīvāregulējuma sakārtošanai.Normatīvajos aktos skaidri jāparedz,kas tiek finansēts par valstsun pašvaldības līdzekļiem. Vecākupienākumus izglītības finansēšanānosaka Izglītības likuma 58. pantapirmās daļas 1. punkts, saskaņāar kuru vecāku pienākums ir «savuspēju un materiālo iespēju robežāsnodrošināt ģimenē bērna izglītošanai,veselībai, attīstībai un sadzīveinepieciešamos apstākļus». Pantaotrajā daļā ir noteikts, ka «vecāki(personas, kas realizē aizgādību)ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtuobligāto izglītību.» Tātad attiecībāuz vecāku pienākumiem izglītībasieguvē un finansēšanā regulējumsir pietiekami skaidrs – vecākiir atbildīgi par to, lai bērns būtureģistrēts izglītības iestādē un laiģimenē būtu nodrošināti pienācīgiapstākļi izglītības iegūšanai.Savā darbībā esat uzņēmušiesaizstāvību pār mūsu bērniem– viņiem jāiegūst izglītībaatbilstoši mūsdienu dzīves modernajāmprasībām. Sakiet, kambūtu jāfinansē, jūsuprāt, dažādiārpusskolas izglītojošie pasākumi?Interešu izglītību Latvijāfinansē pēc programmu principa,un finansēšanas kārtību regulē Ministrukabineta 28. 08. 2001. noteikumiNr. 382 Interešu izglītībasprogrammu finansēšanas kārtība. Tākā vistiešāk interešu izglītību veicinterešu izglītības iestādes, kuraspārsvarā dibinājušas pašvaldības,interešu izglītības programmas galvenokārtfinansē no pašvaldību budžetalīdzekļiem un valsts budžeta– kā mērķdotācijas republikas pilsētuun novadu pašvaldībām interešuizglītības programmu pedagogudaļējai darba samaksai un valsts sociālāsapdrošināšanas obligātajāmiemaksām. Vēl finansējumu veidovecāku iemaksas un citi finanšuavoti (piemēram, projekti, fondi). Toapjomu un maksāšanas kārtību nosakapašvaldība savos saistošajos

IR JĀRISINA10noteikumos. Piemēram, saskaņā arRīgas domes 26.08.2008. lēmumuNr. 4127 Par Rīgas domes Izglītības,jaunatnes un sporta departamentapadotībā esošo interešu izglītībasiestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumieminterešu izglītības iestādēsdalības maksa ir šāda: kultūrizglītojošajospulciņos – līdz 5latiem mēnesī; tehniskajā jaunradē– līdz 10 latiem; sporta dejās – līdz15 latiem; sporta pulciņos – līdz 6latiem mēnesī. Taču ir ļoti daudzipulciņi, kuros par nodarbībām navjāmaksā. Vecāku finansējums galvenokārtparedzēts mācību procesamnepieciešamo materiāluun inventāra iegādei (papīrs, otas,krāsas, treniņtērps, tenisa raketesu.tml.).līdz tiks sakārtots normatīvais regulējumspar izglītības finansēšanu.Tiesībsargs turpinās sekot šim jautājumam,lai valstī tiktu īstenotasLR Satversmes 112. pantā garantētāstiesības uz bezmaksas izglītību.Turklāt visiem tiesībusubjektiem ir gan tiesības, ganpienākumi, un tie ir savstarpējisabalansēti. Izglītības jomā izglītojamo,viņu vecāku, kā arīpedagogu tiesības un pienākumusnosaka Izglītības likums.Arī IZM Izglītības departamentadirektore, IZM Valstssekretāra vietniece Evija Papulekā pirmo jau ieilgušajā strīdāpar to, kas tad ir bezmaksasizglītība, min Satversmes 112.pantu, kurā teikts, ka valsts nodrošinaiespēju bez maksas iegūtvidējo un pamata izglītību.«Tas nozīmē, ka par mācībām pamataun vidējās izglītības iestādēsnav jāmaksā mācību maksa, jovalsts uztur valsts un/vai pašvaldībubudžeta finansētu skolu tīklu pamataun vidējās izglītības ieguvei.Taču neatbildēts ir jautājums parto, ko nozīmē izglītība bez maksas.To Latvijā var definēt likumdevējsjeb Saeima vai Satversmestiesa. Līdz šim tas nav darīts.Ja runā par starptautiskopieredzi, tad, piemēram, ANO Ekonomisko,sociālo un kultūras tiesībukomiteja norādījusi, ka tiešiemaksājumi par izglītību ir nepieļaujami,savukārt netiešie maksājumivērtējami atbilstoši to faktiskajamraksturam. Arī Čehijas konstitucionālātiesa ir norādījusi, ka bezmaksasizglītība nenozīmē to, kavalsts sedz visus izdevumus, kasvien rodas izglītības ieguves saistībā,piemēram, nefinansē gumijasapavu, portfeļu, penāļu, rakstāmpiederumuiegādi, fiziskās audzināšanaslīdzekļus un piederumus.»Kā vērtējat Tiesībsargaaktivitātes šajā jomā?IZM ir paudusi nostāju, kaSkolotājs, skola, direktors– kādas Tiesībsarga aktivitātessaistās ar viņiem? Pašlaikizskatās, ka šie trīs ir nonākušipersona non grata pozīcijā?Saskaņā ar Tiesībsarga likuma11. panta 1. punktu un 11. panta5. punktu Tiesībsarga funkcija irveicināt privātpersonas cilvēktiesībuaizsardzību un sekmēt sabiedrībasinformētību par cilvēktiesībuaizsardzības mehānismiem, tādējādiTiesībsargs, pildot šo funkciju,informēja sabiedrību, kā tiesiskirisināt šo problēmu, ja vecākusneapmierina esošā kārtība un viņivēlas izmantot valstī izveidototiesību aizsardzības mehānismu.Pašvaldības dibināta izglītības iestādeir publisko tiesību subjektsun darbojas saskaņā ar publiskotiesību principiem, tāpēc tā drīkstdarīt tikai to, ko likums tieši paredz.Ņemot vērā, ka vecākiemnav normatīvajos aktos noteiktapienākuma pirkt mācību līdzekļus,izglītības iestādei nav tiesiskapamata likt vecākiem tos iegādāties.Prasība pirkt mācību līdzekļusir uzskatāma par iestādes prettiesiskufaktisko rīcību Administratīvāprocesa likuma izpratnē.Šīs domstarpības atrisināsies, tiksituācijair risināma, pakāpeniskivairāku gadu laikā nodrošinot pārejuuz lielāku valsts finansējumumācību līdzekļu nodrošinājumamskolās. Taču paralēli ir jādefinē, koLatvijā saprotam ar izglītību bezmaksas un kādi mācību līdzekļiir finansējami no valsts. Pie pēdējāminētā pašlaik IZM strādā.Lai arī Satversmē ir noteikts,ka valsts nodrošina iespējubezmaksas ikvienam iegūtpamatizglītību un vidējo izglītību,vecāki aprēķinājuši, ka vidējiskolēns izmaksā līdz pat680 – 850 latiem gadā – liecinaTiesībsarga apkopotā informācija.Šajā summā ieskaitīti ganizdevumi mācību grāmatām,burtnīcām, kancelejas piederumiemun sportošanai nepieciešamais,kā arī finanses, kasnepieciešamas pusdienām, transportaizdevumiem un apģērbam.Izglītības un zinātnes ministrijasreformu darba grupa veikusiaprēķinus, kas liecina, ka viena skolēnaizglītošanai gadā vidēji vajadzētu1622 latus. Aprēķinā ietilpstatalgojums skolotājiem un atbalstapersonālam, kā arī nodokļi, finansējumspedagogu profesionālās pilnveidespaaugstināšanai, mācībugrāmatām, skolu bibliotēku fonda,tajā skaitā daiļliteratūras, papildināšanai,skolēnu ēdināšanai, līdzekļipagarinātās dienas grupām (1.– 6. klašu skolēniem), atalgojumsinterešu izglītībai un nauda ārpusklasespasākumu nodrošināšanai.Pagājušajā mācību gadā no valstsbudžeta vienam skolēnam bija atvēlēti679,2 lati, savukārt vidēji 721latu piemaksāja pašvaldības unvecāki, tādējādi pašlaik pietrūkstaptuveni 200 latu uz skolēnu gadā.Kādi pasākumi ir padomāIzglītības un zinātnes ministrijai,lai skolu direktori Tiesībsargaaktivitāšu dēļ (mācību grāmatas,muzeju, izstāžu apmeklējumi)nenonāktu ķīlnieku lomā?

IR JĀRISINA12Skolu direktoru viedoklis saistībā ar Tiesībsarga aktivitātēm bezmaksasizglītības jomāRīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolas direktors Juris Šmits:«Ne jau skolu kompetencē būtu atrisināt jautājumu par bezmaksas izglītību. Šo jomu varsakārtot Saeima un Ministru kabinets, precīzi nosakot kompetences, – ko dod valsts no sava budžeta,ko pašvaldība – no savējā. Skolas direktors jau naudu neražo. Pārskatot budžeta iespējas, irjāizvirza prioritātes. Pašlaik katrs, kam nav slinkums, brēc uz direktoru, ka viņam kā skolēnam (izglītojamajam)pienākas, lūk, tas un tas. Ja pieņemsim, ka audzēkņiem un viņu vecākiem nekasnav jādara, iesaistoties izglītošanās procesā, – nebūs arī nekādas atbildības. Manuprāt, sagādātrakstāmpiederumus, klades, sporta tērpus un apavus ietilpst vecāku pienākumos. Grāmatas iegādeir valsts pasūtījums, ko piešķir skolai. Nav nepieciešams, lai tās būtu krāsainas pasaku grāmatas,bet par maksimāli lētām izmaksām. Skolas uzdevums ir tās saglabāt maksimāli ilgu laika periodu.»Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore Sandra Sīle:«Tiesībsarga aktivitātes man asociējas ar bezatbildīgu tiesisko huligānismu. Turklāt nav arīkonkretizēts jēdziens – bezmaksas mācību līdzekļi. Manuprāt, vecāki savu bērnu baro un apģērbj arītad, ja viņš neapmeklē skolu. Piedodiet, bet mūsu ģimnāzijā netiek debatēts par bezmaksas izglītību,jo visā pasaulē labu izglītību var nodrošināt tikai un vienīgi ar vecāku līdzdalību un līdzmaksājumu.»Rīgas Kultūru vidusskolas direktore Solveiga Linda Remese:«Merkantilā domāšana, kas mūsdienu Latvijā ir dominējošā, atrodas zināmāpārsvarā pār garīgo, kultūrorientēto. Viegli ir «uzkurināt» un vadīt sabiedrību haosavirzienā, – īpaši, ja tiek padota ziņa: «Jums pienākas!» Ir sabiedrības daļa, kas vairs nedomāne par ko, pat ne par sava bērna izglītošanu, bet metas saņemt visu, kas «pienākas».Par laimi, tā ir tikai maza vecāku daļa, kas lepojas ar savu agresīvo rīcību un izsišanas spējām.Tomēr pilnībā pietiek ar vienu darvas pilienu, lai nevajadzīgi un haotiski radītu diskomfortasituācijas klasēs, skolās, sabiedrībā. Vai tas bija jāveicina? Vai informatīvā saspīlējuma radīšana bijavienīgais ceļš, lai risinātu bezmaksas izglītības problēmu? Protams, ka ne. Visa tīši radītā ažiotāžanav ne par matu veicinājusi izglītības politikas attīstību. Tieši otrādi, skola un tās vadība, protams,ir kļuvusi par peramo objektu. Tā vietā, lai politiskie spēki palīdzētu noturēt skolas kā izglītības unkultūras iestādes ne visai augsto prestižu sabiedrībā, ir vairota sabiedrības agresivitāte un augstākovaru neizdarība, nolaidība vai mazspēja ir uzvelta skolai. Vai valstij ir jānodrošina ar mācību līdzekļiemun grāmatām? Protams, ka jā, ja reiz jau Satversmes 112. pantā tas ir noteikts. Tomēr, ņemotvērā ekonomisko situāciju, nevaram prasīt visu uzreiz. Pakāpeniski būtu jāsāk novirzīt līdzekļi grāmatuiegādei. Tas nav vienreizējs pasākums, jo mācību programmu saturs tiek pilnveidots, reformētsun grāmata vidēji ik pēc trim gadiem būtu jāmaina kaut vai fiziskā nolietojuma dēļ. Kas attiecasuz pārējiem skolās esošajiem mācību līdzekļiem, kopš vien spēju atcerēties, tos regulāri iegādājasvienīgi par valsts budžeta līdzekļiem. Tā kā esmu optimiste, ceru, ka valdība beidzot definēs, kasietilpst mācību līdzekļu grozā un kas bērnam jāsaņem no valsts, un kas tomēr paliks vecāku ziņā.Vajadzētu noteikt pārejas laiku, kad šis grozs tiks pilnībā piepildīts no valsts puses, tomēr atstājotkaut ko arī vecāku ziņā.»

PERSONĪBAInita Juhņēviča1992. gadā pabeidz Latvijas Universitāti, iegūstot latviešu valodas un literatūras un krievu valodas unliteratūras skolotājas kvalifikāciju.1996. gadā paaugstina savu profesionālo kvalifikāciju, iegūstot tiesības mācīt angļu valodu.2003. gadā LU iegūst izglītības zinātņu maģistres grādu.No 2002. līdz 2004. gadam – skolu konsultante LR IZM Izglītības sistēmas attīstības projektā, izstrādājotskolu darba kvalitātes vērtēšanas modeli, pēc kura pašlaik notiek skolu akreditācija.Ir vairāku autordarbu līdzautore: «Skolu vērtēšanas un attīstības plānošanas rokasgrāmata»; «Skoludarbības kvalitātes vērtēšanas metodika»; «Skolu darbības kvalitātes vērtējuma līmeņi un to apraksti».Kopš 2004. gada Inita strādā Izglītības un zinātnes ministrijā.Izstrādājusi būtiskāko izglītības politikas plānošanas dokumentu –«Izglītības attīstības pamatnostādnes2007. – 2013. gadam».Apguvusi Izglītības līdera programmu Singapūras Nacionālās izglītības institūtā, ir Microsoftprogrammas Partners in Learning starptautiskā tiesnese inovatīvo skolu vērtēšanā.Vairākus gadus bijusi Eiropas skolu inspektore, darbojusies daudzos ar izglītības nozari saistītosprojektos.tātes valsts dienesta darbinieki?»Viņa ir pārliecināta: «PatlabanLatvijā nav izveidojusiestāda situācija, kas ļautu izvērtētizglītības kvalitāti valstī kopumā,jo mēs neesam precizējuši šosskolas un skolotāja darba kvalitātesrādītājus. Ir nepieciešams diagnosticētvājās vietas un sniegtskolām atbalstu šajā jomā.»Jāatceras, skolotāja darbarādītājs nav tikai centralizētoeksāmenu rezultāti, turklāt tasneatklāj pedagoga darba patiesoieguldījumu. Pašlaik, izvērtējotskolu kvalitāti, pielieto 22 kvalitāteskritērijus jeb indikatorus, pēckuriem vērtē to darbu, – piemēram,sadarbība ar vecākiem, mācīšanaun mācīšanās, labiekārtotaskolas vide, materiāli tehniskielīdzekļi, darbs ar bērniem ar īpašajāmvajadzībām, skolas vadībasdarbs utt. «Kaut gan mums ir definētišie skolas un skolotāja darbakvalitātes indikatori, valstī tomērnav izveidojusies izpratne par to,kas ir kvalitatīva izglītība,» InitaJuhņēviča secina, «un tas būtiskiietekmē arī skolotāja darbu. Līdzšim – kas ir galvenais? – pedagogamir jāsagatavo bērns eksāmenam.Sākas skolas akreditācija– ko viņš dara tālāk? Lai apliecinātusavu profesionalitāti, viņšsaraksta kaudzi dokumentācijas.Skolotājs ir apjucis, jo valsts navdefinējusi, ko sagaida no viņa.Viena no ministra darba grupām,kas strādāja pie kvalitātesmonitoringa sistēmas izveides,turpinās iesākto šajā jomā, unKad man piedāvāja kļūt parŠķibes pamatskolas direktori,man bija tikai 30 gadi – atceros,visu nakti toreiz domāju, kodarīt. Negribējās ticēt, ka es tonevarētu paveikt.mēs vēlētos tajā aktīvi iesaistīties,lai definētu kvalitātes kritērijus,kas būtu skaidri kā skolēniem,vecākiem, skolotājiem, tā arī Izglītībasun zinātnes ministrijai.»Inita Juhņēviča ir pārliecināta,ka sabiedrībai ir jāstāsta parsavu darbu, jo pārbaudes ir tikaineliela daļa no Izglītības Kvalitātesvalsts dienesta ikdienas. Pārējālaikā iestādei būtu jānodarbojasar izglītības monitoringu,informācijas uzkrāšanu, analīzi,pētījumiem, secinājumu izdarīšanuun priekšlikumu sniegšanu.Domājot par izglītībaskvalitātes izvērtēšanu, būtu jāpievēršpastiprināta uzmanībaarī pirmsskolas izglītības iestāžuizvērtēšanai. Piecus un sešusgadus veco bērnu izglītošana irobligātās izglītības sastāvdaļa,taču no valsts puses par šo bērnugatavošanu skolas gaitāmnav nekādas uzraudzības. Nouzraudzības funkciju sakārtošanasviedokļa būtu loģiski,ka IKVD to īstenotu, sākot nopirmsskolas izglītības iestādēmun beidzot ar augstskolām.Savukārt vidējās izglītībasmācību iestādēs skolēnu sasniegumusietekmē dažādi faktori,piemēram, mācību procesā izmantotāsmācību metodes unmācību procesa organizācijas formas,izmantotie mācību līdzekļi,skolas un apkārtējā vide, kā arīskolotāju sagatavotība mācībupriekšmetu standartu ieviešanai.Valsts izglītības satura centramnepieciešams veikt mācībupriekšmetu standartu ieviešanasmonitoringu, lai izdarītu secinājumuspar turpmākajiem uzlabojumiemmācību saturā un izstrādātupriekšlikumus to veiksmīgākaiieviešanai izglītības iestādēs.Mēs šeit esam skolu labadIzglītības likumā ir noteikts,ka bērniem un arī skolotājiem irgan tiesības, gan pienākumi, – atliekvien atbildēt uz jautājumu, kātas darbojas. IKVD reaģē uz dažādāmsūdzībām, arī anonīmām. Vaitas ir pareizi? «Visoptimālākais,protams, būtu, ka cilvēks atnākun izrunājas par konkrētajiem jautājumiem,»Inita Juhņēviča saka.«Var būt arī psiholoģiskie aspekti,kāpēc sūdzību iesniedzēji (skolotāji,skolēni, vecāki) izvēlas paliktanonīmi, iespējams, viņi baidāsno represijām. Nav jau svarīgi, kācilvēks iesniedz šo iesniegumu,bet gan – kas ir noticis un kā šo situācijuatrisinām. Katrā konkrētajāgadījumā mūsu inspektori dodasuz skolām, un es gribu ticēt,ka cenšas objektīvi novērtēt situācijugan no bērnu, gan vecāku,gan pedagogu puses. Ja, ievērojotnormatīvos aktus, pamanām, kakaut kas reālajā dzīvē nedarbojas14

PERSONĪBAInitas Juhņēvičas darba prioritātes, esot jaunajā IKVD vadītājas amatā:• Vēlos mazināt birokrātiju, palielināt skolu autonomiju – ļoti daudzus procesus ir iespējamsizvērtēt, vai tie vispār ir nepieciešami;• Mēs neesam precizējuši skolas un skolotāja darba kvalitātes rādītājus. Ir nepieciešamsdiagnosticēt vājās vietas un sniegt skolām atbalstu šajā jomā.• Domājot par izglītības kvalitātes izvērtēšanu, būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība arīpirmsskolas izglītības iestāžu izvērtēšanai. Piecus un sešus gadus veco bērnu izglītošana ir obligātāsizglītības sastāvdaļa, taču no valsts puses par šo bērnu gatavošanu skolas gaitām nav nekādasuzraudzības.• IKVD ir jābūt konsultatīvam, atbalstu sniedzošam. Skolas tiek aicinātas nebaidīties unsadarboties ar IKVD, kur strādā zinoši juristi, pieredzējuši profesionāļi izglītības jomā.un nekalpo mācību procesa uzlabošanai,mūsu kompetencē ir ierosinātlikumu grozījumus. Manuprāt,IKVD ir jābūt konsultatīvam,atbalstu sniedzošam. Es aicinātuskolas nebaidīties un sadarbotiesar mums – mums ir zinoši juristi,pieredzējuši profesionāļi izglītībasjomā. Esam noteikuši pieņemšanaslaikus, lai apmeklētājiem būtuērtāk sazināties ar mums. Ne veltisaviem darbiniekiem pirmajā sanāksmēteicu: «Mēs šeit esam skolulabad.» Arī izglītības un zinātnesministrs Roberts Ķīlis ir uzstādījisvisai augstu latiņu skolām, un tāmir nepieciešams atbalsts, kaut vaiīstenojot piešķirto autonomiju,lai tās neiekristu otrā galējībā.Ja, izstrādājot autorprogrammu,domājam, ka ar divām vai trijāmstundām nedēļā varam sasniegtrezultātu matemātikā un latviešuvalodā, tad tas ir absurds. Tādējādiautonomiju un brīvību skolā esaicinātu īstenot, izsverot un argumentējotsavus lēmumus un rīcību.Izglītības standarts ir saistošsvisām skolām. Mēs skaidri zinām,kādi rezultāti jāsasniedz pēc 6.9. vai 12. klases. Nemērķtiecīgastundu skaita samazināšana uz izvēlespriekšmetu rēķina ir draudsizglītības kvalitātei. Mūsu ieteikumsskolām – izstrādājiet autorprogrammas!Mūsu speciālistiregulāri sniedz konsultācijas, kāprofesionālāk tās izveidot un pielāgotkonkrētās skolas prasībām.»Kad kāpt gribas kalnosvisaugstākos...«Esmu pilnīgi pārliecināta,ka tik, manuprāt, veiksmīguprofesionālo karjeru man nebūtuizdevies izveidot bez savu bērnu,vecāku un māsas atbalsta. Manvienmēr ir bijis ļoti svarīgi, lai manibērni varētu ar mani lepoties. Tas irviens no motivējošiem aspektiem,kas ir mudinājis mani profesionālipilnveidoties un katrā darbavietāieguldīt visas savas zināšanas, pieredziun pozitīvu attieksmi. Gribasbūt labam piemēram saviem bērniem,»atzīstas jaunā IKVD vadītāja,kurai ir ko teikt arī par Iespējamāsmisijas programmas vietuLatvijas izglītības sistēmā.Iespējamās misijas programmāInita Juhņēviča ir iesaistītano pašiem pirmsākumiem,kad kopā ar Ingrīdu Blūmu(Iespējamās misijas patronesi – aut.piez.) un vēl dažiem enerģiskiemcilvēkiem brauca uz Igauniju (tasnotika pirms apmēram pieciemgadiem), lai izpētītu, kā līdzīgaprogramma darbojas pie mūsukaimiņiem igauņiem. Kas tad irIespējamās misijas firmas zīme?Līdz šim – kas ir galvenais?– pedagogam ir jāsagatavobērns eksāmenam. Sākasskolas akreditācija – ko viņšdara tālāk? Lai apliecinātu savuprofesionalitāti, viņš sarakstakaudzi dokumentācijas. Skolotājsir apjucis, jo valsts navdefinējusi, ko sagaida no viņa.«Pārmaiņas izglītībā patiešām ir atkarīgasno pašām skolām un skolotājiem,un ir svarīgi, ka izglītībasiestādēs strādā radoši, iniciatīvasbagāti pedagogi. Iespējamās misijasmērķis ir piesaistīt skolām jaunusun talantīgus cilvēkus, kas varpozitīvi ietekmēt skolas vidi. Tajāsskolās, kur darbojas šie Iespējamāsmisijas cilvēki (viņi nav pedagogakvalifikāciju ieguvuši), katrs jaunaisskolotājs (nav obligāti būtgados jaunam) saņem atbalstujau no kāda pieredzējuša skolaspedagoga. Uzskatu, ka izglītībassistēmā ir jābūt līdzsvaram – plecupie pleca strādā gan gados jauniun iniciatīvas bagāti skolotāji,gan pieredzējuši profesionāļi. Unpatiesi būtiska ir sadarbība starpjaunību un pieredzi,» saka Inita.«Man ir bijusi iespēja gan mācītiesārzemēs, gan tikties ar kolēģiemno citām valstīm un saprast, kaLatvijas izglītības sistēmā nenotieknekas unikāls. Es gan nekadnepiekritīšu, ka varam vienkārši«paņemt» labu izglītības sistēmu,piemēram, Somijas vai Singapūras,un to vienkārši pielāgot Latvijasapstākļiem. Tas nedarbosies,kaut vai ņemot vērā tikai un vienīgisociālekonomisko situāciju. Tajāpašā laikā ir regulāri jāpaplašinaapvāršņi un jāgūst informācija,kas notiek ārpus Latvijas pasaulē.»Jums ir viedoklis par šo tēmu?Rakstiet mums: skolasvards@gmail.comLabāko viedokļu autori saņemsbalvas - interesantas unnoderīgas grāmatas un iespējuapmeklēt Dailes teātra izrādes.15

SARUNAKā atbalstīt jauno skolotāju?Mūsu sabiedrībai ir vajadzīgi gudri, mērķtiecīgi un iedvesmojošilīderi! Mūsu skolēniem skolās vajadzīgi jauni, gudri,aizrautīgi un iedvesmojoši skolotāji! Es zinu, ka skolair vieta, kur jābūt līderim katru brīdi, palīdzot izvirzīt unsasniegt mērķus, iedvesmojot un atbalstot skolēnus, sakaIespējamās misijas mācību programmas vadītāja Inga Pāvula,kas izglītības jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus.Sandra KrauzeAtbalsta sistēma Nr.1Mentors«Kad pirms pieciemgadiem uzsākām Iespējamāsmisijas mācību programmu,Latvijā vēl nebija mentoru jeb,kā reiz tautā sauca, krustmāšu unkrusttēvu. Šogad pēc pieredzesrezultātiem esmu piedāvājusi,lai skolas par mentoriem virzadirektora vietniekus mācībudarbā. Kāpēc tieši direktoravietniekam mācību darbābūtu jābūt mentoram? Tāpēc,lai viņš jaunajam skolotājampalīdzētu saprast, kā darbojasskolas sistēma, kā ir jāsakārtodokumentāciju, par ko iratbildīgs katrs no administrācijaspārstāvjiem – to varētu dēvēt par«ievešanu skolas kultūrā». Turklātdirektora vietnieks izglītībasdarbā ir tas, kuram ir pieredze unprasme gan vērot stundas, ganveidot kvalitatīvu atgriezeniskosaiti, un tieši to Iespējamā misijasagaida no skolas mentora. Tāsir kā minimums divas stundasmēnesī, kuras vēro mentors, unkonsultāciju stundas, kur tiekpārrunātas tēmas, kas jaunajamskolotājam ir vajadzīgas. Šīssadarbības pamatā ir jaunāpedagoga proaktivitāte: ir jānākun jāprasa atbalsts, atgriezeniskāsaite. Tieši stundu vērošanasatbalsts ir viens no tādiemstūrakmeņiem, jo faktiski vislabākskolotājam var palīdzēt izaugt,ja viņu kvalitatīvi vēro stundā,kvalitatīvi iedod atgriezeniskosaiti, ko uzlabot, kas veicas utt.Tas ir daudz labāk un efektīvāknekā jebkuras mācības unkursi. Savukārt no programmaspuses piedāvājam profesionālāspilnveides seminārus mentoriem– gan iespēju iepazīt citu skolusistēmas, gan dalīties pieredzēar jauno skolotājuatbalsta mehānismiem.»Atbalsta sistēmaNr. 2 Kurators«Otrs atbalstasistēmas elements irmūsu programmassagatavots kurators, mūsuprogrammas absolvents,un viņa funkcija ir divasreizes semestrī vērotstundas un sniegt atgriezeniskosaiti, komentēt dalībniekiemiknedēļas profesionālāsizaugsmes piezīmes. Esamizstrādājuši Stundu vērošanasrubriku, un skolotājapašvērtējuma instrumentu – vadītmācīšanās rubriku, kas izskaidro,ko dara skolotāji līderi un kādaijābūt labai mācību stundai.Ir izveidota metodikagan stundu vērošanai, ganatgriezeniskās saites sniegšanai,skolotāju refleksijas prasmes,mērķu izvirzīšanas prasmes,pedagoģiskās domāšanasattīstīšanai. Un tad otrajā semestrīsagaidām, ka mūsu dalībnieki,jaunie skolotāji jau paši var nāktar jautājumiem, piemēram: «Manvajadzētu, lai kāds man paskatās,kā es, piemēram, organizējugalerijas metodi vai grupdarbutajā?» vai arī: «Es tagad gribujaunu metodi pamēģināt,vēlētos, lai manu stundupaskatās un pasaka, ko es precīzivai neprecīzi daru.» Tādējādijaunais pedagogs pats ierodas arpasūtījumu – ko man vajag, kāduatbalstu, kur man vajag, lai kādsatbrauc parunāties, paskatīties.Mācīšanas instrumentārijāir rakstītas 5 galvenāskomponentes, kas ir jādaralabam skolotājam. Tā nu šisinstrumentārijs un metodika tiekFoto no personīgā arhīvaInga Pāvula uzskata, ka skolas vidē irļoti nozīmīgs savstarpējs profesionālaisatbalsts. Atbalsts arī kā sistēma ir nepieciešamsjebkuram, lai attīstītos; nevistāpēc, ka kaut kas neveicas, bet tāpēc, kair iespēja profesionāli augt.sasaistīti kopā un jaunie skolotāji,pirms iet uz skolu, jau zina, kasbūs, kā ir jābūt, ko vērtēs un kāvērtēs. Tas, ko īpaši uzsveram unmums ir izdevies to paveikt armūsu dalībniekiem, jaunajiemskolotājiem nav stresa no stunduvērošanas. Respektīvi, jā, stressvarbūt arī pastāv, bet Iespējamāsmisijas dalībnieki ļoti precīzisaprot, ka stundu vērošana iratbalsts, nevis kontrole. Iepriekšteiktais ir ļoti būtiski, ja domājampar skolu vispār – kā pārvērststundu vērošanu atbalstamehānismā, nevis kontrolesvai sodīšanas, vai vērtēšanasmehānismā. Tas ir veids, kāskolotāji un arī pieredzējuši unļoti talantīgi skolotāji (pat viņiemvajadzīgas stundu vērošanaskā skats no malas ar ieteikumu)varētu augt. Dažkārt sanāk kā arbērniem – pievēršam uzmanībutiem skolotājiem, kam neiet,pilnīgi atstājot novārtā talantīgos,kaut talantīgais pedagogs var vēlaugt, nevis dzīvot tajā rutīnā, kurāšajā brīdī reizēm atrodas.»16

Ingas dosjēSARUNAIzglītības jomā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus.18 gadus strādājusi kā lektore Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē jauno skolotāju unizglītības maģistrantu sagatavošanas programmās.Ieguvusi maģistres grādu pedagoģijā, studējusi personāla vadību, pašlaik Tallinas universitātē studē supervīzijas.Autoru kolektīvā izstrādājusi latviešu valodas pamatizglītības standartu un programmu mazākumtautībuskolām.Ir vairāku latviešu valodas mācību grāmatu līdzautore.Strādājusi Sorosa fonda projektā «Atvērtā skola» kā skolu programmas koordinatore starpkultūru unbilingvālās izglītības jautājumos.Inga Pāvula darbojusies skolotāju profesionālās pilnveides jomā: gan veidojot tālākizglītības programmas,gan vadot tālākizglītības kursus skolotājiem par kritiskās domāšanas attīstīšanas pieeju, interaktīvās mācībumetodikas izmantošanu, otrās valodas mācību metodiku, bilingvālo un starpkultūru izglītību.No 2004. – 2007. gadam: Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas eksperte izglītības jautājumos, strādājaKirgizstānā, Kazahstānā, Tadžikistānā un Gruzijā.No 2006. – 2008. gadam vadījusi skolotāju tālākizglītības kvalitātes komponentu VISC ESF dabaszinātņu unmatemātikas mācību satura izstrādes projektā.Kopš 2008. gada: programmas Iespējamā misija mācību programmas vadītāja. Līdztekus darbam programmāturpina darboties skolotāju profesionālās pilnveides jomā kā tālākizglītotāja, supervīzore un konsultante.Atbalsta sistēma Nr.3, 4, 5 Supervīzija, mācībupriekšmetu metodiskās grupas«Mūsu atbalstasistēmā nozīmīga loma ir ganindividualizētam atbalstam(ja skolotājs pats ir izjutis savāprofesionālajā izaugsmē, konozīmē individuāls atbalsts,viņš labāk saprot un var sniegtindividuālu atbalstu skolēniem),gan arī profesionālai grupaikā atbalsta mehānismam.Man šķiet, skolas vidēir ļoti nozīmīgs savstarpējsprofesionālais atbalsts. Atbalstsarī kā sistēma ir nepieciešamsjebkuram, lai attīstītos; nevistāpēc, ka kaut kas neiet, bet tāpēc,ka ir iespēja profesionāli augt.Tas, ko īpaši uzsveram un mumsir izdevies to paveikt ar mūsudalībniekiem, jaunajiem skolotājiemnav stresa no stunduvērošanas. Respektīvi, jā, stressvarbūt arī pastāv, betIespējamās misijas dalībniekiļoti precīzi saprot, ka stunduvērošana ir atbalsts, nevis kontrole.Turpinot mūsu sarunu paratbalsta mehānismiem, mentorusun kuratorus izmantojam arīsupervīzijās (gan individuālās,gan grupu), lai skolotājs iemācītosstrādāt ar sevi un spētu izvērtētsavus profesionālos un arīpersoniskos resursus. Kā mūsupašu dalībnieki saka: «Es zinu, katas ir par mani, nevis bērniem.»Ļoti daudzas situācijas stundāsun klasēs ir nevis «par bērniem»,bet «par skolotājiem». Tāpēcgrupu supervīzija, individuālāsupervīzija arī ir viens no atbalstainstrumentiem. Pagājušogadaizsākām ļoti veiksmīgu atbalstaveidu – mācību priekšmetumetodiskās grupas, kur cilvēki,kas māca vienu un to pašupriekšmetu un priekšmeta jomu,nāk kopā divreiz semestrī un runātieši par metodikas problēmām.Vēl viens atbalsta mehānisms,ko saucam par kuratoru grupu, irfaktiski saistīts ar mācību stunduproduktivitāti: skolēns – skolotājs– sadarbība. Šo kuratoru grupugalvenais skatupunkts ir pieredze,kas notiek mācību stundās,ko mēs viens no otra varammācīties, kā attīstām savstarpējosadarbību un dalāmies aridejām. Mūsu pieeja balstāspieredzē, un tikai tas skolotājs,kurš spēj reflektēt par savupieredzi, praksi, spēj pilnveidotun uzlabot savu darbu. Protams,ka viens liels atbalsta mehānismsir tas, ka mēs esam vienkopus– kā organizācija un cilvēki arlīdzīgām vērtībām, mērķiem.»Mūsu mērķauditorija«Mūsu mērķauditorija iraugstskolu beigušie bakalaura unmaģistra studenti, jaunieši, kuri jūtvēlmi un aicinājumu darīt nākotnessabiedrībai vērtīgas lietas. Unietekmēt nākotni var, jau tagadstrādājot skolā... Šos divus gadusprogrammas laikā, un tie, kuriizlemj palikt skolā, attiecīgi turpinastudijas kvalifikācijā un paliek skolā.Reizēm izskan viedoklis – kāpēcmums vispār vajag laist skolā tādus,kuri nav studējuši pedagoģiju, laiviņi iet un mācās par skolotājiem! Untieši šorīt domāju, ka man ir diezganskaidra atbilde uz šo jautājumu.Jā, tu esi pabeidzis ekonomiku,bet, studējot ekonomiku, saprati,ka nevēlies ņemties ar cipariemun vēlies strādāt ar cilvēkiem undalīties tajā, ko pats esi apguvis unsaņēmis. Stāsts ir par to, kā var šoprofesiju nogaršot un izlemt – jā,tu vēlies palikt šajā profesijā. Viensno Iespējamās misijas programmasuzstādījumiem ir – mēs aicinām tos,kuri gribētu būt par skolotājiem,bet līdz šim nav izvēlējušies studētšo skolotāja programmu. Un skolāienāk cilvēki no citas vides ar citu,iespējams, praktiskāku skatījumuuz ekonomiku, dabaszinātnēmun citiem mācību priekšmetiem.Programmā ir atlase četrās kārtās,kur mēs faktiski meklējam cilvēkus,kas būtu gatavi strādāt skolā,kam ir līdera potenciāls un kasnākotnē aktīvi iesaistīsies izglītībasjautājumu risināšanā – vai esotuzņēmumu vadītāji, vai politiķi, vaivecāki.Kā to precīzi notestēt? Mumsir dažādi instrumenti. Varam noteiktvērtību sistēmu un to motivāciju.Uzzinot par cilvēka iepriekšējiemsasniegumiem, iespējams atklāt,vai viņš, kādu ideju sākot no nulles,to īsteno līdz galam. Var redzēt,cik daudz piemīt neatlaidības unstresa noturības dažādās situācijās;atlasē var izvērtēt arī refleksivitātiun gatavību mācīties. Ja tu esigatavs mācīties un izvērtēt savupieredzi, tad tu vari iemācītiespilnīgi jebko, turklāt skolotājadarbs iemāca praksē menedžētne tikai situācijas klasē stundulaikā, bet arī visu turpmāko dzīvi.»Informācijai: www.iespejamamisija.lv17

MAZĀS SKOLASMazā skola – mūsdienīgasizglītības pilotprojektsAija TūnaSorosa fonda – Latvija iniciatīvasPārmaiņu iespēja skolā vadītāja, IZMreformu darba grupas Mazo skoluattīstības apakšgrupas vadītājaIzglītības jomā notiekošās pārmaiņasparasti izsauc plašu rezonansisabiedrībā, jo tās vairāk vaimazāk skar teju katru sabiedrībaslocekli. Kopš 2000. gadu otrāspuses pasaulē un Latvijā notiekošieprocesi, t.sk., ekonomiskākrīze, administratīvi teritoriālāreforma, demogrāfiskie procesi,strauji pieaugošā mobilitāte, irradījuši skarbus izaicinājumus unlikuši veikt būtiskas pārmaiņasLatvijas izglītības sistēmā. Īpašisāpīgs šādos apstākļos kļuva jautājumspar skaitliski nelielo, betLatvijas sabiedrībai tradicionāloun tās tālākajai attīstībai būtiskonelielo, galvenokārt lauku skolulikteni. Ierobežotie valsts unpašvaldību finanšu resursi radījanepieciešamību gan jomas speciālistiem,gan politiķiem un plašākaisabiedrībai pārskatīt skolaskā tradicionāla un būtiska izglītībassistēmas elementa lomu unfunkcijas mūsdienu apstākļos,ņemot vērā gan izaicinājumus,gan iespējas, ko piedāvā tehnoloģijuattīstība, globalizācija,ekoloģiskā un ilgtspējas principaaktualizēšanās un citi savstarpējisaistīti faktori.Bija iespēja mācīties nopasaules pieredzesŠajā situācijā būtiska lomabija iespējai Latvijas skolām unpašvaldībām mācīties no pasaulespieredzes un radīt savus, Latvijassituācijai atbilstošus modeļus, laisaglabātu un attīstītu skolas. To nodrošinājaSorosa fonda – Latvija iniciatīvaPārmaiņu iespēja skolām, kaskopš 2009. gada tikusi īstenota ciešāsadarbībā ar Izglītības un zinātnesministriju, pašvaldību pārstāvjiem,UNESCO LNK un citiem svarīgiemspēlētājiem un tagad ir ceļā uz sistēmiskuieviešanu Vispārējās izglītībasreformu plāna īstenošanas laikā.Darba gaitā uzkrāti pārliecinošipierādījumi, ka tieši skola (izglītībasiestāde) konkrētas pašvaldībasietvaros no finanšu sloga un rūpjuavota sekmīgi var kļūt par resursuun pakalpojumu sniegšanas vietuun koordinētāju izglītotas, ekonomiskiun sociāli aktīvas, iekļaujošassabiedrības attīstībai un atbalstam.Darbības mērķis ir saglabātskolu tīklu Latvijas reģionos, nodrošinotkvalitatīvas un daudzveidīgasizglītības, tajā skaitā, interešu unneformālās izglītības pieejamībuīpaši pirmsskolas un pamatskolasposmā un veidojot apstākļus mūsdienīgiem,decentralizētiem izglītībasieguves un nodarbinātībassekmēšanas risinājumiem mūžizglītībasietvarā. Patiesībā runa navpar mazo skolu (skolu ar skaitliskinelielu skolēnu skaitu) saglabāšanu,bet par to attīstīšanu, atklājotun izmantojot skolas kā vietējāskopienas intelektuālos un fiziskosresursus, jo, no skolēna un ģimenesviedokļa raugoties, nav svarīgi,vai skola ir liela vai maza – katramir tiesības uz kvalitatīvu, mūsdienīguizglītību, turklāt agrīnajā vecumātai vajadzētu atrasties pēciespējas tuvāk bērna dzīvesvietai.Lēmumi jāpieņem no bērnaattīstības veicināšanas viedokļaIZM izveidotās darba grupasuzdevums ir apkopot informāciju,izstrādāt reformu pamatojumu,mazo skolu indikatorus unturpmākās darbības soļus. Kā izejaspunkts sekmīgai darbībai nepieciešamaattieksmes maiņa pret mazoskolu, t.sk., vienošanās skatīties uzmazo skolu kā iestādi ar pakalpojumugrozu, ne tikai formālās izglītībasiestādi ar nelielu izglītojamoskaitu. Skolas uzdevums izglītībasprogrammu īstenošanā jāskata unatbilstoši arī finansējums jārēķina,balstoties uz plašāku vajadzību unFoto no personīgā arhīvafunkciju izpratni, iekļaujot bibliotēkas,pagarinātās dienas grupas,interešu izglītības, atbalsta personālautt. pieejamību katram skolēnam.Pēc šādas pieejas skolu uztverkā vietu, kur apvienojas un jo īpašimazapdzīvotajās teritorijās tiek koordinētaun bērniem un jauniešiemnodrošināta izglītības, veselības aprūpes,sociālo, kultūras pakalpojumupieejamība, vienlaikus rūpējotiespar atbalstu ģimenēm un visaivietējai kopienai. Tas līdzinās pēdējosgados plaši pieminētajam Somijasmodelim, kas rezultējās augstosizglītības rezultātos. Lai šādumodeli ieviestu, jautājumi jāskataun lēmumi jāpieņem no bērna attīstībasveicināšanas viedokļa, t.sk.,nodrošinot atbalstu un daudzveidīgasattīstības iespējas gan tiešajāmācību procesā, gan interešu izglītībā(ne vien mūzikas un mākslas,bet arī tehniskajos, dabaszinātņu,sporta u.c. pulciņos un nodarbībās)un pārejot no bērnu mācīšanas un«pieskatīšanas» uz vispusīgas attīstībasveicināšanu.Skolas darbība var būt organizētakā:1) vienas pieturas aģentūra (vissnorisinās skolas telpās);2) virtuāli integrēti pakalpojumi (arvienotu koordinācijas centru) ;3) apvienotais modelis, kur daži pakalpojumiiespējami vienuviet, betar citiem ir virtuālas saiknes.18

Tālākajā darbā, ko paredzēts pabeigt līdz 2014. gada 1. septembrim,tiks definēti mazo skolu indikatori, kas būs plašāki par skolēnuskaitu, tiks izstrādāti mazo skolu darbības finansēšanas modeļi,izmaiņas normatīvajos regulējumos, kas ļaus paplašināt skolasdarbību, kā arī metodiskie materiāli un cita veida atbalsts skolupārejai uz jauna veida darbības organizēšanu.Mazo skolu attīstības sekmēšanacieši saistīta ar skolu autonomijaspalielināšanu. Patiesībāskolas autonomija sākas no skolaskultūras maiņas un atbildības uzņemšanāspar sava darba procesaun rezultātu kvalitāti – gan individuālaskolotāja, gan visa skolas kolektīvalīmenī. Savā ziņā autonomajau ir tā skola, kas meklē un atrodefektīvākos ceļus, kā sekmēt ikvienaskolēna izaugsmi un mācībusasniegumus, kas saredz, kādas irizglītojamo ģimeņu un citu apkārtējāskopienas cilvēku vajadzībasun attiecīgi arī organizē darbu, nevisatsaucas uz ierobežojošiem noteikumiemun iespēju trūkumiem.Mazo skolu attīstības programmaradīs apstākļus kopienasskolas modeļu attīstīšanai. Vairākuvalstu pieredze liecina, ka jaunajosapstākļos skola veiksmīgi darbojaskā institūcija, kas «ir pieejama skolēniem,viņu vecākiem un ģimeneslocekļiem un plašākai sabiedrībaipirms, pēc mācību procesa (stundām)un tā laikā septiņas dienasnedēļā visa gada laikā». Kopienasskolu raksturo darbs kopīga mērķasasniegšanai; atšķirīgi finansēšanasmodeļi; darbinieku darbībasmodeļu (darba pienākumu)maiņa; radoša un cieņas pilna sadarbībaar jauniešiem, ģimenēm,citiem kopienas iedzīvotājiem.Interesanti vērot, kā arī Latvijāpamazām attīstās visu triju veidudarbības modeļi, rādot virkniveiksmīgu piemēru, kur skola jaubūtiski paplašinājusi savas funkcijas,piemēram, ja skolēniem pēcstundām jāgaida autobuss, tad tiekorganizētas jēgpilnas un aizraujošasnodarbības; ja apkārtējās ģimenēsir mazuļi, bet bērnudārza nav,skola atver pirmsskolas izglītībasgrupas; ja bērniem gribas muzicētvai apgūt mākslas pamatus, betlīdz pilsētai tālu, turpat, skolā, tiekatvērta mūzikas vai mākslas skolasfiliāle vai klase; ja skolā ir labi iekārtotsmājturības kabinets vai darbnīcas,tās var izmantot gan interešunodarbībām, gan gluži praktiskujautājumu risināšanai – kāzu un citujubileju mielastu gatavošanai, mēbeļuun velosipēdu remontēšanai,kleitas malas atšūšanai utt. – visam,kas cilvēkiem nepieciešams. Datorklašuizmantošana kopienas vajadzībāmjau ir kļuvusi par klasiku.Iziet ārpus tradicionālāskolas piedāvājumaUn tas vēl nav viss. Ja skolair tā vieta, kur apkārtējiem cilvēkiemērti nokļūt un tajā ir brīvas telpas,skolas ēkā var iemājot bibliotēka,vienas vai vairāku biedrību birojivai tikšanās telpas, biznesa inkubators,skolas internāts vai pirmsskolasdiennakts grupa, ja tāda nepieciešama,pagasta tūrisma informācijascentrs, naktsmītnes nogurušamceļiniekam vai skolas viesim, patvieta dušai un veļas mazgāšanai.Tā ir vajadzībās un realitātē balstītarīcība, kas iziet ārpus tradicionālāskolas piedāvājuma un fantastiskiiedarbojas uz kopienas saliedētību,skolas un ģimenes saišu spēcināšanu,tādējādi mazinot agrīnuskolas atstāšanu un mācīšanāsmotivācijas problēmas. Tāpēc saturiskivar runāt par trim galvenajiemdarbības virzieniem: atbalsts vispusīgaipersonības izglītošanai unattīstībai ikvienā vecumā; atbalstsdaudzveidīgu prasmju apgūšanaiun pielietošanai, t.sk., nodarbinātībassekmēšanai un saturīgai brīvālaika pavadīšanai; atbalsts iekļaujošas,saliedētas, pilsoniski un sociāliaktīvas sabiedrības spēcināšanai.Ja ir skaidra funkcija, tadvar rast risinājumus, un tad atrodasarī līdzekļi – tiesa gan, ne no viena,garantēta un neizsīkstoša avota,bet vairākiem, kurus satur kopā unpārrauga skolas (daudzfunkcionālācentra) vadītājs kopā ar darbotiesspējīgu komandu. Šai komandaijāspēj pamatot savas darbības vajadzība,mērķi un rezultāti un arī jānākar skaidru priekšlikumu, kā šādasaimniekošana izskatās ciparos,nebaidoties no demagoģiska pārmetuma,ka šādi palielinājies elektrībaspatēriņš uz vienu izglītojamo.Apkopojot teikto, jāakcentē,ka, ņemot vērā iegūto informācijuun viedokļus no dažādām sabiedrībasgrupām, IZM darba grupa kāgalvenos mazo skolu attīstīšanasiemeslus izvirza nepieciešamību:• nodrošināt izglītības pieejamībumaksimāli tuvu dzīvesvietai;• sekmēt Latvijas līdzsvarotuattīstību, saglabājotekonomiski aktīvajām ģimenēmpiemērotas kopienas;• attīstīt mūsdienīgus risinājumusuz skolas kā daudzfunkcionālakopienu centra bāzes.Šie argumenti ietver ganMAZĀS SKOLASpedagoģisko, gan sociālo un ekonomiskoperspektīvu. Turklāt mazāsskolas var piedāvāt elastīgus risinājumus,t.sk., pilotējot attālināto mācību,informācijas un komunikācijastehnoloģiju izmantošanas u.c. iespējas.Tālākajā darbā, ko paredzētspabeigt līdz 2014. gada 1. septembrim,tiks definēti mazo skolu indikatori,kas būs plašāki par skolēnuskaitu, tiks izstrādāti mazo skoludarbības finansēšanas modeļi, izmaiņasnormatīvajos regulējumos,kas ļaus paplašināt skolas darbību,kā arī metodiskie materiāli un citaveida atbalsts skolu pārejai uz jaunaveida darbības organizēšanu.Šajā darbā ir būtiska lomaskolas sadarbībai ar pašvaldībukopīga redzējuma, stratēģijasun darba plāna veidošanā, kā arīstarpnozaru sadarbībai valsts unreģionālajā līmenī. Te nonākam pie«pārmaiņu skolas» – skolas kā kopienascentra 21. gadsimta kontekstā.Laikā, kad cilvēki sāk piedomātpar dzīves kvalitāti un lūkoties pēcvietas, kurā mūsu dažādās identitātespēc mežonīgā skrējiena un sadrumstalotībasvar atkal apvienoties,kur ir bērnu audzināšanai droša undraudzīga vide, bet vienlaikus arīpieejami pakalpojumi, bez kuriemmūsdienu dzīve vairs nav iedomājama,mazajām skolām, ciematiemun kopienām paveras milzu potenciālspiedāvāt to, pēc kā cilvēkspatiesībā ilgojas – piederības sajūtu,atbalsta punktu, kopā būšanu.Pašlaik galvenais darbs irapkopot labo pieredzi un atrast, kurir tās šaurās vietas, kas traucē jēgpilnaidarbībai; kur jālabo normatīvieakti, kur pietiek ar pašu attieksmesmaiņu. Nepieciešama starpnozaruvienošanās valsts un pašvaldībaslīmenī par to, kā tiks koordinētasun finansētas dažādas darbības,vienlaikus nodrošinot kvalitatīvumācību procesu, bet neaizmirstotarī par to, ka bērns var labi mācītiesun attīstīties tikai tad, ja tiek nodrošinātsatbalsts visām viņa vajadzībāmun viņa ģimene jūtas labi.21. gadsimtā, kad, kā apgalvoeksperti, «mazs ir skaists» unelastība un spēja saskatīt iespējasatrodas vajadzīgāko iezīmjusaraksta augšgalā, mums ir dotaiespēja sakārtot Latvijas izglītībassistēmu, izmantojot mazāsskolas kā poligonu mūsdienīgurisinājumu meklējumiem, necenšotiesievērot tradicionālo vakardienasskolas modeli, kur viss bijaiepriekšnoteikts un sakārtots pastundām, priekšmetiem un klasēmun īstā dzīve sākās pēc stundāmun skolas beigšanas. Mazā kopienasskola ir pats īstās dzīves centrs.19

20SKOLOTĀJA PIEREDZEPlanšetdatoru izmantošanaizglītībā paver milzu iespējasTaču, lai šīs iespējas izmantotu un nonāktu pie rezultāta,ir daudz jāiegulda. Un pie ieguldījumiem es nedomājutikai finansiālos, bet arī laika ieguldījumus, papildudarbu un pienākumus, kā arī ieradumu mainīšanu.Pieņemam to, ka ir skolotājs, kurš vēlētos mācību procesā izmantotplanšetdatorus un nepieciešamais skaits planšetdatoruir pieejams. Kādiem vajadzētu būt turpmākajiem soļiem, lairezultātā planšetdatorus veiksmīgi izmantotu mācību procesā?Vispirms skolotājam vajadzētuiziet apmācību, kā jēgpilnilietot planšetdatoru, un tad kādumēnesi vai vairākus mēnešus lietotto kā lietotājam, lai apgūtu dažādāsiespējas, lai orientētos aplikācijāsun izvēlnēs. Protams, tajālaikā skolotājs varētu arī izmantotplanšetdatoru skolā, pieslēdzot topie projektora un demonstrējotdažādas aplikācijas, prezentācijas,video un vizualizācijas uz ekrāna.Iespējams – lai mācītu skolēniempētīt, analizēt informāciju, radītjaunas lietas un izmantot dažādasspecifiskas aplikācijas, lai sasniegtumācību mērķus, pedagogambūtu nepieciešama vēl kāda apmācība,taču noteikti atradīsiesskolotāji, kas savu pedagoģiskopieredzi un prasmes spēs pārnestuz jaunu ierīci savā arsenālā pašuspēkiem. (Ne velti gadu no gadutiek rīkota konference LatSTE,kurā skolotāji dalās savā pieredzē,ieviešot dažādus tehnoloģiskusrīkus savās stundās.) Pirms pilnvērtīgasplanšetdatoru ieviešanasskolotājam sadarbībā ar skolasvadību vajadzētu atrast atbildesuz šādiem organizatoriskiem jautājumiem:«Kurš būs atbildīgspar planšetdatoriem? Kurš būsatbildīgs par bateriju uzlādēšanuun aplikāciju instalēšanu? Vaiskolas bezvadu interneta tīkls irpiemērots šādai slodzei? Vai skolēnidrīkstēs nest planšetdatorusarī mājās? Kāda ir rīcība gadījumā,ja skolēns saplēš vai pazaudēierīci? Vai izmantojam tikai bezmaksasgrāmatas un aplikācijas,vai ir finansējums, lai iegādātosmaksas grāmatas un aplikācijas?»Varam mācīties no Eiropasskolu piemēriem un kļūdāmKā redzat, ja plānots mācībuprocesā ieviest planšetdatorusvairumā, pats process nav ne ļotiātrs, ne arī vienkāršs. Tā kā daudzasskolas Eiropā to jau izdarījušas, varammācīties no viņu piemēriemun kļūdām. Tomēr pats pirmaisjautājums, ko nepieciešams sevuzdot, kad rodas doma par planšetdatoruizmantošanu skolā, ir:«Kāpēc?» Ir skolas, kas ieviesušasiPad tāpēc, ka grib samazināt katraskolēna somas svaru. Ir skolas,kas iPad izmanto, lai ar mācībāmaizrautu tos skolēnus, kuriempirms tam bija vāja motivācija iegūtzinības. Ir skolas, kas izmantoiPad, lai pilnvērtīgāk spētu izglītotbērnus ar īpašajām vajadzībām. Irmācību iestādes, kas prasmi strādātar modernajām tehnoloģijāmir izvirzījušas kā pamatprasmiblakus lasīšanai un rakstīšanai.Mana atbilde, kāpēc es izmantojuun palīdzu skolotājiem izmantotGatis Narvaišs, skolotājs,Macibuvideo.lv autors,Iespējamās misijas vēstnieksplanšetdatorus klasēs, ir – tāpēc,ka es vēlos, lai mani audzēkņibūtu zinoši un konkurētspējīgimainīgā pasaulē, lai skolēni iegūstsev ieradumu, ka viņi pašivar atrisināt dažādas problēmas,izmantojot sev pieejamās ierīces.Tiem, kas vēl nav atradušisavu atbildi, minēšu piemērus,manuprāt, būtiskākajiemieguvumiem no iPad izmantošanasmācību procesā:iPad ir ērti lietot ārpus telpām.To var ērti lietot, turot rokās,turklāt baterijas spēj nodrošinātpat 10 stundu ilgu strādāšanu.Tādējādi, braucot mācību ekskursijāuz Zooloģisko dārzu, skolotājsvar sagatavot skolēniemdigitālo darba lapu, kurā viensno uzdevumiem varētu būt šāds:«Atrodi un nofotografē divus dažādusabiniekus, izpēti un pieraksti,kā viņi pielāgojušies dzīveigan uz sauszemes, gan ūdenī.»Aizvieto un papildina citasierīces. Tajās klasēs, kurās stūrosnestāv skelets pilnā izmērā, vainav acs uzbūves modeļa un cituvizuālo palīglīdzekļu, skolēni iPadvar lietot Google Body vai 3d4me-

21dical aplikācijas, kur trijās dimensijāsvar izpētīt ne tikai cilvēka skeletu,bet arī muskuļus un orgānus.Stroboskopisko zīmējumu, kur pasoļiem attēlota objekta kustība,uzņemšanu un analīzi fizikā aizvietoVideo Physics aplikācija. iPadir pieejams arī zinātniskais kalkulators,aplikācija, kas mēra pulsu,koku lapu un ziedu datubāze, interaktīvaķīmisko elementu periodiskātabula, pasaules un Eiropasvēstures kartes, klavieres, bungas,ģitāra, vārdnīcas, raidījumi svešvalodāsun daudzas citas jomas.Kāpēc es izmantoju un palīdzuskolotājiem izmantotplanšetdatorus klasēs, ir –tāpēc, ka es vēlos, lai maniaudzēkņi būtu zinoši unkonkurētspējīgi mainīgāpasaulē, lai skolēni iegūstsev ieradumu, ka viņi pašivar atrisināt dažādas problēmas,izmantojot sevpieejamās ierīces.Mobila interaktīvā tāfele.iPad ir skārienjutīgs ekrāns un,tam pievienojot projektoru vai televizoru,var rakstīt, rādīt prezentācijasun video, pasvītrot tekstu undaudzas citas iespējas, ko piedāvāinteraktīvās tāfeles. Turklāt, izmantojotarī Apple TV, kas ir margarīnapaciņas izmēra kastīte, visas šīsiespējas ir pieejamas bez vadiem– skolotājs var būt gan klases beigās,gan pārvietoties un vienlaikusrakstīt uz tāfeles. Skolotājs varatļaut arī skolēniem, nepieceļotiesno vietas, pieslēgt savu iPadprojektoram un parādīt citiemsavu aizpildīto darba lapu, vai uzzīmētopiemēru barošanās ķēdei.Skolas somas svars paliekmazāks, ja visas vai lielākā daļagrāmatu un vārdnīcu, ģeogrāfijasatlants, kalkulators, darbalapas, izdales materiāli un darbaburtnīcas atrodas vienā ierīcē,kuras svars ir mazāks par 1kg.Saistošāks, aizraujošāksmācību process. Ir pieejamas dažādasmācību spēles planšetdatoriem,un jau tuvākajās dienāsO-Smart Games publicēs savupirmo matemātikas spēli pardaļskaitļiem latviski, kurai sekosarī citas mācību spēles. Taču netikai spēles, bet arī visa mācīšanāsizglītojamajiem atgādina rotaļāšanos,kas ļauj iesaistīt daudzvairāk aizrautīgu skolēnu. Applepieredze, ieviešot iPad skolās,liecina – ja meitenēm pirms tambijuši augstāki rezultāti par zēniem,tad, ieviešot planšetdatorus,zēnu sekmes ceļas un rezultātiabiem dzimumiem izlīdzinās.Audzēkņi paši var noteikt savumācīšanās tempu. Pildot vienuun to pašu matemātikas vaifizikas uzdevumu, daži skolēnipašu spēkiem tiek ar to galā,bet citiem nepieciešama palīdzība.Šajā gadījumā skolēnivar planšetdatorā izmantotmacibuvideo.lv piedāvātos mācībuvideo, kur viņi var atkārtotvai iemācīties tieši viņiem vajadzīgāszināšanas un prasmes,patīt uz priekšu vai atkārtot vēlreizatkarībā no uztveres ātrumaun iepriekšējām zināšanām.Kā skolotājam sasniegttādu līmeni, lai varētu iPadlietot klasē un piedāvāt šāduSKOLOTĀJA PIEREDZE21. gadsimta mācīšanās pieredziskolēniem?Mani ļoti pārliecinaApple pieeja pedagogu izglītošanā,jo viņi tic, ka skolotājiem vislabākvar iemācīt mācīt strādātar tehnoloģijām nevis kāds tehnoloģijuspeciālists, bet gan tādspats skolotājs, kurš tehnoloģijasizmanto darbā ar skolēniem. Jotad var uzzināt reālus ikdienaspiemērus, kā lietot tehnoloģijas,pajautāt jautājumus par izglītībasstandartu un mācību programmāmun tehnoloģiju integrācijukonkrētajos tematos. Protams, laijēgpilni vadītu mācīšanos ar iPad,skolotājam jāmaina arī savi ieradumi.Pirmkārt, jāsaprot, ka būsskolēni, kas zinās dažādas ierīcesiespējas labāk par skolotāju, ka nevienmēr skolotājs varēs atbildētuz skolēnu jautājumiem. Otrkārt,skolotāja loma ir vairāk būt starpaudzekņiem, palīdzēt, konsultēt,virzīt domāšanu, uzdodot jautājumus,vadīt mācīšanos un mazākbūt klases priekšā. Treškārt, skolotājamjābūt gatavam ikdienāmācīties arī no izglītojamajiem,ļaut, lai skolēni parāda priekšā.Šajā nemitīgo pārmaiņugadsimtā gribu novēlētvisiem kolēģiem gribēšanuun varēšanu mainīties,mācīties un apgūt ko jaunu!Jums ir viedoklis par šo tēmu?Rakstiet mums: skolasvards@gmail.comLabāko viedokļu autorisaņems balvas - interesantasun noderīgas grāmatas uniespēju apmeklēt Dailes teātraizrādes.

PROFESIONĀĻA PADOMSVai blogi noder izglītībai?Kas ir blogs?Termins blogs radies no angļuvalodas vārda (weblog, blog).Ar šo terminu norāda internetamājaslapu, kuru izveidojis viensvai vairāki autori, kas pievērsušieskonkrētiem tematiem, regulāri parto publicējot informāciju. Blogumēdz saukt arī par tīmekļa žurnālu.Bloga ieraksti parasti saturieraksta virsrakstu, pašu ziņu,lasītāju pievienotus komentārus,patstāvīgu interneta adresi (URL)katram bloga ierakstam, datumuun laiku, kad ieraksts publicēts.Bloga ieraksts var saturēt tekstu,attēlus, audio un video failus kāarī hipersaites, jeb norādes uz citieminterneta resursiem. Blogaierakstus marķē ar etiķetēm – noangļu valodas vārda tag, kas ļaujbloga ierakstus strukturēt pēc tēmāmun lasītājiem dod iespējuatrast tiem interesējošus bloga ierakstus.Tipiska bloga iezīme ir tā,ka bloga ieraksti, kas ir visjaunākie,atrodas pašā sākumā, bet visvecākie– beigās. Citiem vārdiemsakot, tie ir pretējā hronoloģiskajāsecībā. Pastāv visdažādākā veidablogi, sākot no individuālajiemblogiem līdz pat politisku kampaņu,uzņēmumu un kopienu blogiem.Visu blogu kopumu internetāmēdz saukt par blogosfēru.Kā izveidot blogu?Vienkāršākais veids, kā izveidotsavu blogu, ir reģistrētieskādā no šim mērķim paredzētajiemservisiem: wordpress.com, blogger.com, posterius.com, blogiem.lvu.c. Servisu, kas piedāvā izveidotblogu, ir ļoti daudz. Bieži vien, laisāktu blogot, jāveic vien četri soļi:1) jāizveido konts,2) jāpiešķir blogam nosaukums,3) jāizvēlas izskata veidne,4) jāraksta bloga pirmais ierakstsun jāpublicē.Pašlaik gandrīz katramservisam pieejamas izsmeļošasvideopamācības. Blogu satursparasti ir publiski pieejamsvisiem interneta lietotājiem,taču pastāv iespēja to padarītpieejamu tikai noteiktai cilvēkugrupai, piemēram, klasei.Izmantojot blogus mācību procesā,tas var būt īpaši svarīgi.Kā izmantot blogus skolā?Aizvien agrākā vecumā bērni,izmanto internetu un iesaistās sociālajostīklos. Bērni pēc iespējas ātrāk ir jāiepazīstinaar digitālo pasauli, lai viņi tajājustos droši un pārliecinoši. Blogs var būtlabs instruments šim mērķim jau pamatskolā.Ir daudz dažādu veidu, kā blogusizmantot, lai attīstītu dažādas prasmesun iemaņas. Pirms blogu veidot, svarīgipārdomāt, kādam mērķim tas kalpos unkādas aktivitātas plānojat veikt. Tad varizlemt, vai blogs būs, vai nebūs publisks?Viens no blogu pielietojuma variantiemir klases blogs, kura saturs būspieejams audzēkņiem, skolotājiem unviņu vecākiem. Blogā iespējams ievietotar mācībām saistītu saturu: stundu sarakstus,dažādus uzdevumus, aprakstuspar klases aktivitātēm u.c. Bloga ierakstivar rosināt skolēnu diskusiju, izmantojotiespēju, ka bloga ieraksti ir komentējumi.Ideālā variantā skolotājs seko līdzi komentārustilistikai un gramatiskajām kļūdām,kuras kopīgi pārrunā un kopīgi labo.Tas ir labs veids, kā trenēt lasīt un rakstītprasmi jau pamatskolas sākuma klasēs.Blogs var būt kā e-vide, kur priekšmetaskolotāja izveidotajā blogā skolēni diskutē,pilda mājasdarbus un veic pētījumus.Tas ir veids, kā ļaut izglītojamajiem mācībuprocesā izmantot viņu rīcībā esošosmobilos telefonus, kas ļauj fotografēt unfilmēt un saturu publicēt blogā. Manisiepriekš izstāstītais variants ir tikai viensMg. Soc. Gatis Šeršņevsno veidiem, kā blogus izmantot izglītībā.Ar blogiem vecākus var informētpar skolā vai klasē notiekošo, iesaistot tosdiskusujās par skolai vai klasei aktuāliemjautājumiem. Šajā gadījumā blogs ir labsinstruments klašu audzinātājiem vai skoluadministrācijai. Blogus izmanto arī skoluun bērnu bibliotēkās, lai informētu parjaunām grāmatām un pasākumiem. Skolotājsvar izveidot sava priekšmeta blogu,kurā dalās savā pieredzē par metodēm,atziņām, rīkiem, mācību materiāliem u.c.,bet tikpat labi to var darīt arī divu un vairākucilvēku grupa. Cits piemērs: skolotājssavā blogā publicē mācību materiāluskatrai stundai, kuriem audzēknis var piekļūtarī no mājām. Tas ir labs variants, kāskolēniem iesaistīties mācību procesā, kadtie slimo vai kādu citu apstākļu dēļ nespējilgstoši apmeklēt skolu. Pirms dažiemgadiem, kad strādāju Auces Pieaugušoizglītības centrā, pie manis uz datorapmācībunāca kāda meitene ar garīgās attīstībastraucējumiem. Viņai patika spēlētdažādas spēles, piemēram, likt puzles. Laimeitene no mājām varētu tikt pie spēlēm,izveidoju blogu, kurā atstāju norādesuz tiešsaistes spēlēm. Ja kādu nedēļunebiju to darījis, saņēmu zvanu, ka navvairs nevienas spēles, ko spēlēt. Blogampielietojumu var atrast praktiski jebkurāmācību priekšmetā, sākot no svešvaloduapguves, literatūras līdz matemātikai,kā arī dažādās ārpusklases nodarbībās.22

23Bloga noderības koeficientsizglītības jomā:• Koplietot ziņas, mācībumateriālus, attēlus, videomateriālusun hipersaites uz citiem resursiem.• Vieta diskusijai un sadarbībai.• Vieta klases publikācijām,kur audzēkņi var ērti publicēt unlabot rakstus.• Alternatīva vecāku informēšanaipar ar klasi vai skolu saistītajiemnotikumiem.• Vieta, kur izvietot stunduplānus.• Iespēja veidot blogus dažādāminterešu grupām un pulciņiem,grāmatu klubiņi, sportaklubiņi u.c.• Vieta, kur skolotājam ievāktsvarīgu informāciju no skolēniemar komentāru un dažāduaptauju palīdzību.• Mūsdienu bloga iespējasļauj salīdzinoši vienkārši izveidotpilnvērtīgu mājaslapu, kur vienīgaisnepieciešamais ieguldījumsir darbs.• Bloga saturs vairumā gadījumupieejams no visām populārākajāmmobilajām ierīcēm.Blogus veido skolotāji visāpasaulē. Interneta vietnē edublogawards.comkatru gadu vērtē arizglītību saistītus skolotāju un izglītībasekspertu veidotus blogusdažādās nominācijās: labākais individuālais,grupas, klases, skolotāja,skolēnu u.c. Šajā vietnē varatrast idejas sava bloga veidošanai.Līdzīga veida konkurss šogadnotiek arī Latvijā. UNESCO LatvijasNacionālā komisijā sadarbībāar Microsoft Latvia unportāliem Skolotājs.lv unNakotnesskola.lv šī gada15. martā bija uzsākusi kopīguprojektu Veiksmīgākie blogi izglītībā2012. Konkursa mērķis irapzināt skolotājus-blogotājus,kas veiksmīgi izmanto e-videsiespējas savā ikdienas darbaprocesā ar skolēniem, kā arīpieredzes apmaiņai ar saviemkolēģiem, un izcelt viņu vidūinteresantākos un veiksmīgākosblogus un pašus blogotājus, kāarī vairot pedagogu izpratni pare-vides iespējām izglītības jomāun blogošanas kultūras veidošanosizglītības nozarē Latvijā.Konkurss ir noslēdzies, un irsaņemti vairāki labi pieteikumi.Blogus veido skolotāji visāpasaulē. Interneta vietnēedublogawards.com katrugadu vērtē ar izglītību saistītusskolotāju un izglītībasekspertu veidotus blogus dažādāsnominācijās: labākaisindividuālais, grupas, klases,skolotāja, skolēnu u.c. Šajāvietnē var atrast idejas savabloga veidošanai.Pašreiz notiek pieteikto bloguizvērtēšana. Rezultātu paziņošanaun godalgu dalīšananotiks ikgadējā pasākumā LatvijasSkolu i-tehnoloģiju ekspozīcijā,Pļaviņu novada ģimnāzijā,2012. gada 1. un 2. novembrī.Sīkāku informāciju par pasākumuvar iegūt www.latste.lvNo savas pieredzesPirms četriem gadiemarī es biju sācis veidot savu bloguhttp://teachergatis.blogspot.com. Bloga galvenais mērķis bijaparādīt sociālo mediju un dažāduinterneta rīku pielietojumaiespējas izglītībā. Pašlaik ganbloga aktīvā darbība pārcēlusiesuz portālu www.nakotnesskola.PROFESIONĀĻA PADOMSlv, taču iepriekšējo gadu materiālivēl arvien ir pieejami. Pateicotiesblogam un sadarbībai ar Aucesvidusskolas informātikas skolotājuFrīdi Sarceviču, kurš aktīviveido vairākus blogus http://fs-it.blogspot.com, http://fs-informatika.blogspot.com,un Aināru Svikli,kas veido portālu nakotnesskola.lv, pagājušajā gadā izveidojāmtrīsdesmit sešu stundu tālākizglītībaskursu pedagogiem Internetaiespējas mūsdienīgam mācībuprocesam, kuru realizējām klātienēskolās, pateicoties etwinning.lv un Auces Pieaugušo Izglītībasun Informācijas centra atbalstam.Sadarbībā ar SIA BaltijasBiroja tehnoloģijas un portālunākotnesskola.lv organizējāmmācības arī Virtuālajāklasē. Virtuālā klase ir tālmācībasrealizācijas veids, kad katrs kursudalībnieks no savām mājāmar interneta starpniecību pieslēdzastiešsaistes sesijai, kur tiekvadītas mācību nodarbības. Nodarbībās-paralēli daudzām citāmtēmām mācījām skolotājiem veidotblogus. Atgriežoties pie blogiem,varu teikt, ka to veidošanair ilgstošs process, kas līdzīgi kāRīga nekad nav gatavs un, līdzkoir gatavs, vairs nav aktuāls. Bloguveidošanas process ir aizraujošs,taču aizņem daudz laika. Tas irsaistīts tieši ar kvalitatīva blogaieraksta sagatavošanas procesu.Tāda nu ir mana pieredze bloguveidošanā. Veidot vai neveidotblogu – par to lēmums jāpieņemkatram pašam. Bet pamēģinātvajag noteikti – kā tad citādivar zināt: patīk tā lieta vai ne?Jums ir viedoklis par šo tēmu? Rakstietmums: skolasvards@gmail.comLabāko viedokļu autori saņems balvas -interesantas un noderīgas grāmatas uniespēju apmeklēt Dailes teātra izrādes.

SKOLAS PSIHOLOGS RUNĀKo darīt, ja skolā apsmej viens otru?Apsmiešanu skolā vienmēr ir bijusi pietiekami aktuāla un diskusijasvērta tēma. Pēc Pasaules Veselības organizācijas HBSC veiktā pētījumaredzams, ka bērni Latvijā saskaras ar izsmiešanu – 58 % bērnuatzīst, ka saskaras ar ņirgāšanos no vienaudžu puses, un ap 60%atzīst, ka paši ir ņirgājušies par citiem. Katram bērnam ir attiecīgaloma izsmiešanas situācijā: vieni aktīvi iesaistās izsmiešanas procesā,citi cenšas palikt malā, bet vēl citi mēģina aizstāvēt bērnu, kamdara pāri. Strādājot skolā, kurā mācās un komunicē dažādu tautībubērni (lietuvieši, latvieši, krievi), neiecietību var novērot ik pa laikam(nešķirojot tautību), taču skolā, kurā ir multikulturāla vide, skolēniemjāmācās sadzīvot ar dažādu kultūru tradīcijām, valodas atšķirībuun citām tieši konkrētai kultūrai piemītošām īpatnībām, tābērni sevī attīsta un pilnveido iecietību, toleranci un cieņu. Esmu novērojusi,ka audzēkņi pēdējos trijos gados tomēr kļuvuši iecietīgāki.Sanita Paula, RīgasLietuviešu vidusskolas psiholoģe, Skolupsihologu asociācijas valdes locekleSkolu psihologi atzīst, ka apsmiešanasgadījumi pastāvēja, pastāvun pastāvēs, bet pēdējos gadostos savlaicīgāk konstatē. Aptaujājotskolēnus no 1. – 9. klasei, vērojamatendence, ka visbiežāk neiecietība,t.sk., apsmiešana, ņirgāšanās ir vērojamaizglītojamajiem, jau sākot no4. klases, un kulmināciju sasniedz 5.klasē, savukārt pakāpeniski mazinās8. klasē. Tātad visproblemātiskākaisir pusaudžu vecumposms, bet nevajadzētuaizmirst patiesību, ka parcitiem ņirgājas ne tikai bērni un jaunieši,bet arī pieaugušie un šī problēmapastāv visur: skolā, darbā, mājās.Foto - www.photos.comVar atstāt ilgstošas sekasPētījumi atklāj, ka apsmiešana,ņirgāšanās var atstāt īslaicīgasun ilgstošas sekas uz bērna uzvedību,emocionālo sfēru un saskarsmesspējām. Psihologi uzskata, kaapsmiešanas iemesls slēpjas pašosapsmējējos un var būt nopietns signāls,ka ar šo cilvēku kaut kas navkārtībā, un norāda uz paša pāridarītājaslēptajām vai arī redzamajāmproblēmām. Bērni, kam tieksmedarīt citiem pāri, ir riska grupā, unir lielāka iespēja, ka arī nākotnē tieveiks noziedzīgas darbības. Mēdzbūt gadījumi, ka apsmējējs patscietis no līdzīgām situācijām vai atšifrējis,ka, tādā veidā rīkojoties, tiekpamanīts. Situācija kļūst visnotaļ sarežģīta,un visaugstākais risks ir tad,ja bērns, kurš cietis no pāridarītāja,pats sāk izmantot šīs metodes unkļūst par pāridarītāju. Apsmiešanaivar būt dažādi iemesli: skolēna atšķirīgaisizskats (auguma proporcijas,matu krāsa u.c.) sociālais statuss(ģimenes stāvoklis, ienākumi u.c.),sekmes mācībās (grūtības mācībāsvai izcilas sekmes) vai domāšanas,reaģēšanas veids (aktīvi/pasīvi uztverinformāciju, emocionāli /impulsīvireaģē), atšķirīgas intereses u.tml.Ja klasē ir skolēns, kurš izteikti arkaut ko atšķiras no pārējiem skolēniem,tad tas ir viens no iemesliem,lai iemantotu «nevēlamas» personas,t.i., atstumtā, apsmietā statusu.Mēdz būt gadījumi, ka klasēir negatīvais līderis, kurš pats stāvmalā un ir it kā nevainīgs, bet kūdacitus negatīvām darbībām. No pāridarītājiemir bijis jādzird: «Mēs tikaipajokojām, tas ir tik smieklīgi...viņam jau nekas slikts nenotika!»Visai bieži ņirgāšanos jauc ar humoruun jokošanu, taču tās ir dažādastēmas. Atšķirīgais starp ņirgāšanosun humoru ir tas, ka izsmietais jūtasslikti, bet jautri ir tikai tiem, kuriizsmej, vai tiem, kuri novēro šo procesu.Klasē bieži darbojas kolektīvāsuzvedības modelis: visi smejas,jo tas ir jautri, bet tajā pašā laikāneviens neapzinās, ka tāpat reiz vartikt pats izmiets. Vienā mirklī vissvar mainīties, un bērnam dzīve skolā/klasē var pārvērsties ellē un viss pozitīvais– sagrūt kā kāršu namiņš. Šeitir tā trauslā robeža, kuru var nepamanīt.Jāatceras, ka vardarbība nepārietpati no sevis un no tās nevar «izaugt»,tā maina tikai savu izpausmes veidu.Pēdējos gados aizvien aktuālākspusaudžu un jauniešu vidū kļūstjautājums par izglītojamā ārējo tēlu,vai skolēns ir «savējais», vai viņš ir pietiekamimoderns un stilīgs. Skolēnsātri var nonākt atstumtā audzēkņastatusā, ja viņam nav slavena zīmoladrēbju, apavu vai jaunākā modeļa telefona,datora un pietiekami lielas kabatasnaudas. Nevar noliegt, ka daļējišo problēmu skolas atrisinājušas, ieviešotskolas formas un sporta tērpus.Vēl viena negatīva tendence,kas viennozīmīgi skar audzēkņus,ir sociālie saziņas līdzekļi – internets,mobilais telefons, kur ir plašas iespējasvisdažādākajos veidos veikt manipulācijas(foto, video, rakstveida), lai apsmietuun ņirgātos par kādu. Arī šādosgadījumos var būt neprognozējamassekas, jo saziņa var noritēt anonīmi,nav jāveido tiešais kontakts, iespējamsizmēģināt un mainīt identitātes,var atļauties eksperimentēt, darīt to,ko realitātē nedarītu. Ja bērns ikdienāizjūt vardarbīgu attieksmi, tad vardarbībasaplūkošana internetā kaut kādāziņā sniedz iespēju izlādēt spriedzi.Bet, ja bērns ir saskāries ar vardarbību,var mainīties vai zust robeža starpreālo un virtuālo vidi, viņš var sāktidentificēties ar varmāku un realizētto realitātē, bērnam var arī mainītiesvai zust izpratne par vardarbības reālajāmsekām. Šādi gadījumi aizvienbiežāk sastopami skolā, piemēram,situācija, kad rotaļājoties zēns, tik ļotiidentificējies ar briesmoni, intensīviskalda ar lineālu (iedomātu zobenu)otram bērnam roku līdz zilumiem. Savukārt,ja bērns ir saņēmis pazemojošuinformāciju, draudus internetāvai īsziņas veidā, cietušais var izjustpazemojumu, bezspēcību un jebkurācilvēkā var sākt saskatīt iespējamopāridarītāju. Ir svarīgi, lai pieaugušaispamana pārmaiņas bērnā – īpaši uzvedībā.Ideālā variantā – ja pieaugušo24

informē par situāciju no cietušā vaiviņa draugiem, vecākiem, uzklausaun atbalsta bērnu un atbilstoši rīkojas,lai nevēlamo procesu pārtrauktu.Apsmej tos, kuri neiesaistāsun nekomunicēNevar noliegt, ka dažkārt apsmiešanasun atstumšanas iemesls irmeklējams pašā skolēnā, jo bērnamir ļoti vājas sociālās un saskarsmes iemaņasun zema motivācija iesaistītiessavstarpējā komunikācijā. Piemēram,atstumtais skolēns (šķiet) vēlas draudzēties,bet neprot to darīt sociālipieņemamā veidā – bērns izdara konejauku, piemēram, iesit pa plecuvai pieliek kāju priekšā spēles laikā,sāk spļaudīties. Mēdz būt tādi gadījumi,kad apsmietais audzēknis navpietiekami apguvis personīgās higiēnasiemaņas un prasības – degunasaturu slauka piedurknēs, ir aizmirsisnogriezt nagus vai izmazgāt matus,vai ierodas skolā netīrās drēbēs unnelabi ož..., bērnam nav mācībāmnepieciešamo piederumu utt. Šeit irļoti svarīgi skolēnam palīdzēt attīstīttās prasmes, kas nepieciešamas efektīvusociālo attiecību veidošanā unuzturēšanā. Parādīt, kādā veidā viņšvar pats sevi organizēt, mainīt un kāattīstīt un pilnveidot veiksmīgāku komunikācijuar pārējiem bērniem, kāatrast draugus atbilstoši savām interesēm,vēlmēm un vērtībām.Kā zināms, bērni mēdz būtnežēlīgi, ja apsmietais vai izjokotaisskolēns reaģē jūtīgi, piemēram,raud, nosarkst, kliedz, kļūst agresīvs,tad pastāv liela varbūtība, ka viņuapsmies vai par viņu ņirgāsies atkārtoti.Un šādās situācijās ir ļoti svarīgi,lai bērns prastu sevi aizstāvēt. Nedrīkstētupieļaut principu – apsmietvai ņirgāties par citu, vai sekot pamācībai(dažkārt grēko pieaugušie ar šādiemizteikumiem) – «sit pretī», «iesittā, lai visu mūžu atceras» u. tml. Lielākotiesapsmiešanai raksturīgs nevienlīdzīgsspēka samērs – bieži vienir vairāki pāridarītāji vai arī spēcīgāki,augumā raženāki, vai bērni no vecākajāmklasēm. Tieši tādēļ aizstāvēšanāsvar kļūst neiespējama vai pāraugtnekontrolējamā agresijā. Tāpēcbērniem bez ārējas, vēlams, pieaugušā,palīdzības pārtraukt notiekošovar būt gana sarežģīti. Tā bērni iemācīsiesaizstāvēties agresīvā veidā,bet ir iespējams aizstāvēties arī neagresīvi.Bērniem jāmāca vērsties pēcpalīdzības, jāmudina pastāstīt parsituāciju. Tā viņi mācās rūpēties parsavu un citu drošību. Pats galvenais –nepieļaut, ka bērns paliek viens bezpalīdzības un atbalsta. Dažkārt bērnamnepieciešams iedrošinājums,lai vērstos pēc palīdzības, jo ir bijusinegatīva pieredze vai izveidojiesmaldīgs priekšstats: ja pateikšu, varuciest vēl biežāk un vairāk! Jāatzīmē,ka šeit pieaugušajam ir svarīgi izšķirt,ka bērns informē par notiekošo, nevissūdzas, jo uzskats – sūdzas, kavēs notikumaatrisināšanu, tādējādi atstājotbērnu vienu ar problēmu vai vēlsliktāk, liekot viņam pašam atrisinātproblēmu. Katrā ziņā pieaugušo uzdevumsir rīkoties atbilstoši situācijai!Ko un kā var palīdzēt skolēnuvecāki un skolotāji?Skolēns dienas lielāko daļupavada skolā, tādēļ skolotājs ir viensno nozīmīgākajiem cilvēkiem viņaikdienas dzīvē (īpaši sākumskolā),un skolotājs var kļūt par labu vērtībuorientieri bērniem un veicināt pozitīvusavstarpējo saskarsmi klasē, lainebūtu apsmieto un atstumto skolēnu.Taču ir dzirdēts pieaugušo uzskats,ka bērnam pašam jātiek galāar apsmiešanas problēmu. Protams,ir tādi, kas mēģina tikt galā, taču izsmiešanano vienaudžu puses, kassākotnēji var sākties ar verbālu aizskaršanu,var pāriet fiziskā agresijā,un sekas var būt visnotaļ dramatiskas.Bērns, cīnoties ar pāridarītājiem,nespēs atrisināt pašu problēmu.Pieaugušā pienākums ir nepieļaut,ka kādam bērnam tiek darīts pāri,un viņa uzdevums ir palīdzēt jaunietim,kurš nonācis cietušā lomā, unsniegt nepieciešamo palīdzību. Jāatzīmē,ka svarīga iesaistīšanās problēmasrisināšanā ir sadarbībai: skolasatbalsta personāls – skolēns – skolotājsun vecāki. Šeit jāsadarbojasvisām iesaistītajām pusēm, lai objektīviizvērtētu situāciju, izprastu bērnaun ģimenes nostāju šajā jautājumāun apzinātu problēmas patiesos cēloņus.Praksē ir bijuši gadījumi, kavecāki «izrēķinās» ar bērniem – ierodasskolā vai sagaida skolēnu ārpusskolas teritorijas un izsaka drauduspāridarītājiem vai fiziski iespaido.Tādu situāciju nedrīkstētu pieļaut, jo,tā rīkojoties, konflikts padziļināsies.Svarīgi, lai skolas vide bērniembūtu droša un cieņpilna. Arīvecāku līdzdalībai skolas vides veidošanāir būtiska loma. Lietuviešuvidusskolā aktīvi darbojas vecākupadome un vecāku klubiņš, kur vecākismeļas zināšanas un dalās pieredzē,risina dažādus aktuālus jautājumus,kā arī uzlabo un pilnveidoestētisko vidi. Bērni prot to novērtēt.Protams, gribētos, lai vecāku līdzdalībaskolas vides veidošanā būtuvēl aktīvāka un efektīvāka. Neapšaubāmiir svarīgi, lai arī vide mājāsbērnam būtu droša, lai vecāki bērnumīlētu, izprastu un atbalstītu. Jāmācabērnam saskatīt pozitīvo sevī unarī apkārtējos cilvēkos, notikumos.SKOLAS PSIHOLOGS RUNĀKā skolotājam/skolas psihologamvajadzētu reaģēt uz šoproblēmu?Tiek uzskatīts, ka vardarbībuvar novērst, zināmā veidā sodot pāridarītājus.Taču – cik šis līdzeklisir efektīvs? Prakse rāda, ka sods uzlaiku palīdz ierobežot, taču ne vienmērattur no atkārtotas nevēlamasrīcības nākotnē: sarājot vai nosodotbērnu, kurš apsmej citus, viņš savuuzvedību nemaina, viņš tādēļ nesākar vienaudžiem kļūt draudzīgs. Speciālistiatzīst, ka nevis sods nav iedarbīgs,bet gan veids, kā sodām, navefektīvs. Tādēļ, lai sods būtu efektīvs,tam jābūt tūlītējam, nozīmīgam (piemēram,aizliedzot privilēģijas, bez kābērns varētu iztikt, bet kas ir ļoti patīkamsun to ļoti gribētos...) un neizbēgamam.Palīdzība jāsniedz gan cietušajam,gan pāridarītājam, kuramnoteikti jāmāca alternatīvi uzvedībasmodeļi – uzvesties neagresīvi un kāsociāli pieņemamā veidā izlikt savuiekšējo enerģiju, attīstīt paškontrolesiemaņas. Vispirms svarīga ir arī pašacietušā bērna iniciatīva – aiziet pieskolotāja vai psihologa. Nākamaissolis – vēlme aktīvi risināt problēmu.Ja skolēns neizrāda iniciatīvu, irpasīvs sadarbībā un vaino tikai citusskolas un klasesbiedrus, tad situācijanonāk strupceļā. Tādēļ psihologsparasti strādā ne tikai ar cietušo skolēnu,bet arī ar klasi, organizē grupunodarbības, lomu spēles, lai bērniemveidotu izpratni par attiecību veidošanaskultūru ar citiem cilvēkiem unpilnveidotu saskarsmes iemaņas, kāarī māca risināt dažādas konfliktsituācijas,veicina adekvāta pašvērtējumaveidošanu un palīdz rast risinājumusdažādās problēmsituācijās.Kā bērnos mācīt toleranci,iecietību, cieņu?Tieši ģimenē bērns apgūstsavstarpējās saskarsmes un personīgāshigiēnas iemaņas, sociālāsnormas un uzvedības modeļus,gūst priekšstatus par labo un slikto,tātad bērns iepazīst pasauli,krāj pieredzi un veidojas par personību.Katrā ģimenē ir savs uzvedībasmodelis un audzināšanasstils. Bērns kopē pieaugušos: ja irpozitīvs piemērs, pieļauju, ka nesagaidīsimekstrēmu darbību/situāciju,savukārt, ja būs negatīvspiemērs – varam prognozēt, kabērnam būs tendence pārkāpt noteikumus,agresīvi rīkoties u.tml.Mācot bērnam mīlēt vispirmsjau sevi pašu, vecākus, brāļus,māsas, dzīvas būtnes, dabu utt.,tiek apgūts, kas ir cieņa, tolerance,iecietība. To nevar iemācītiesvienā dienā, tādēļ ir svarīgi, lai šīsvērtības mācītu ne tikai ģimenē,bet turpinātu to darīt arī skolā.Uzskatu, ka apsmiešanu, ņirgāšanosskolā var mazināt, rīkojotplašāka mēroga izglītojošus pasākumus:lekcijas, akcijas, ar kurupalīdzību sniegtu nepieciešamāszināšanas, prasmes, atbalstu.Psihologam ir gatava nevis recepte,bet gan ideja, kā palīdzēt skatītnotikumus no cita redzes leņķa.25

SKOLA UN VECĀKIAgresijas epidēmija Latvijas skolāsAgresijas epidēmija Latvijas skolās nav normāla mūsdienu sabiedrībasiezīme, bet gan mūsu, pieaugušo, norobežošanās un maldīgupriekšstatu sekas. Protams, agresija ir komplekss fenomens,tomēr pēdējos 20 gados mērķtiecīgu pētījumu un prakses rezultātādaudzās pasaules valstīs bērni skolās var justies droši, izjustpieņemšanu un cieņu no apkārtējiem un mācīties cienīt citus.Ja viens vai vairāki cilvēki regulāri dara pāri kādam citam, tas ir mobings.Mobings var izpausties gan kā fiziska vai vārdiska aizskaršana,gan aizskarošas īsziņas, vēstules. Tam var būt arī netveramākasformas, bet rezultāts ir viens – cilvēku pazemo vai noniecina.Situācija Latvijā2008. gadā ir veiktivairāki pētījumi, kas liecināja– mobings ir izplatītsun nopietns bērnudrošības un cilvēktiesību apdraudējumsLatvijas skolās.• Saskaņā ar Valsts Bērnutiesību aizsardzības inspekcijas(VBTAI) aptauju Latvijasskolās 41% bērnu skolā irizjutuši emocionālu mobingu,32% – fizisku mobingu.• Tiesībsarga birojs 2008.gadā veica situācijas izpēti unsecināja, ka valstī izstrādātstiesību aizsardzības mehānisms,kas būtu piemērojamsmobinga gadījumos, tomērtas darbojas neefektīvi. Galvenieiemesli – zināšanu,prasmju nepietiekamība,efektīvu rīcības plānu un sadarbībastrūkums (Rūsiņa,2009. )Tika īstenoti vairāki projektisituācijas uzlabošanai.Ģimenes lietu ministrija uzsākakustību Draudzīga skola,kuru pēc ministrijas likvidēšanaspārņēma Bērnu tiesībuaizsardzības inspekcija. Tikaizstrādāti ieteikumi skolām.Dalība projektā ir brīvprātīga.Notiek arī dažādi semināri unreizi gadā – konference.Centrā Dardedze irizveidota preventīva programmacīņai pret mobingujeb vienaudžu savstarpējovardarbību Latvijasskolās – Drosme draudzētiesun Džimbas drošības skoliņa.Tomēr 2012. gadā publiskotaisPasaules Veselībasorganizācijas pētījums (Currieet.al., 2010) liecina, ka līdzšinējāsiniciatīvas nav bijušasgana rezultatīvas – Latvijā irvieni no augstākajiem vienaudžuvardarbības līmeņiemstarp pētītajām 39 valstīm.Lai apzinātu iespējamosrisinājumus un vecāku līdzdalībasiespējas situācijas uzlabošanāVecāku foruma pārstāvji tikāsar atbildīgajām institūcijām uncentra Dardedze speciālistiem,kā arī organizēja domapmaiņupar mobingu Latvijas skolās.Riska faktori un risinā-Kristīne DūdiņaLatvijas vecāku foruma padomes locekleDomnīcas Bērniem draudzīgs redaktorejumiJau vairākus gadus centraDardedze projekta Drosmedraudzēties ietvaros speciālistipiedāvā lieliskas nodarbībasdažāda vecuma skolēniem – iecietībasstundiņas, Foruma teātrametodi, Klases saliedēšanastreniņu, spēli Kas un kāds tu esi?,kā arī seminārus un apmācībasskolotājiem un vecākiem.Viesojoties skolās, tiekotiesar skolotājiem, vecākiem,audzēkņiem, centraDardedze speciālisti ir novērojuši,ka lielākā daļa skolotājuun vecāku neatpazīst mobinguvai pat uzskata, ka tā ir normālaparādība, kas «palīdz bērniemuzaudzēt «muskuļus»».Centra speciāliste Ilze Zariņauzsver, ka katrā skolā ir nepieciešamaefektīva antimobingastratēģija, un atzīst: «Nereti26

SKOLA UN VECĀKImūs aicina uz skolām, kad ir senpar vēlu un mobings jau plūstpāri malām. Atnākam novadītnodarbību, un skolēni jau mūspazīst, jo esam bijuši pie viņiempirms pāris gadiem. Bet kasgan zina, kas ar viņiem noticisšajā laikā vai notiks pēc tam?!»Linda Daniēla un DitaNimante stāsta par pozitīvajiemrezultātiem, apmācot visusskolas darbiniekus, sākotno direktora līdz apkopējai,kā arī vecākus. Kopš pagājušāgada projekta sociālās atstumtībasmazināšanai ietvaros 25Latvijas skolās notiek apmācībasAtbalsts pozitīvai uzvedībai,kurā iesaistās viss skolas personāls,un Sociāli emocionālā audzināšanaklašu audzinātājiem.Centra Providus pētnieceIlona Kronberga akcentēpreventīvo pasākumu nozīmi,jau sākot ar grūtniecības laikuun sadarbības nozīmi starpbērnu, vecākiem un bērnu aprūpesinstitūcijām: «Bērna sociālāsistēma – batuts – ir tik stipra,cik «stiprinājums» starp tāsastāvdaļām – vecākiem, skolu,sociālajiem dienestiem, psihologu,tiesību aizsardzības iestādēm(skat. attēlu). DiemžēlLatvijā nav izveidota sistēma,kā sadarbojas visas ar bērnusaistītās personas, institūcijas.»Izglītības un zinātnes ministrijaspārstāve Ruta Reine unVBTAI pārstāve Inga Millere uzsver,ka vecāku līdzdalība problēmasrisināšanā ir būtiska.Kā vecāki var līdzdarboties?Pozitīva, uz risinājumiemorientēta sadarbībastarp skolu, bērniem un vecākiemir būtiska, lai radītu vidi,kurā mobingam ir nelielas iespējasnotikt, un pārtrauktu, jatas tomēr notiek.Mobings skolā ir senaparādība, tomēr pēdējā desmitgadēir atklātas un praksēpārbaudītas daudzas efektīvasmetodes tā novēršanai(Pepler, D., Craig, W., 2007.)Pašlaik pētnieki raugāsuz mobingu nevis kā uz personības,bet gan kā sociāluvides problēmu. Lai izvairītosvai pārtrauktu mobingu, tiekstrādāts ar visiem bērniem,skolas personālu, vecākiem.Pirmkārt, jājautā, kuriapstākļi skolā, klasē ļauj mobingamnotikt? Ko mēs kopāvaram darīt, lai to pārtrauktu?Visām skolām nederēsviens risinājums, jo apstākļi uniemesli atšķiras. Vairākās Latvijasskolās atbilstoši labajaipraksei vardarbības novēršanasplānu izstrādājusi darba grupa,kurā piedalījās skolotāji, vecākiun bērni. Vieglāk ir pieņemtun ievērot tos noteikumus,kurus paši esam izveidojuši.Drošas vides radīšanaiir divi priekšnosacījumi– droša, uz sadarbību orientētavide un tūlītēja reakcijauz nepieņemamu (agresīvu,pazemojošu) uzvedību.Negaidiet problēmas,samaziniet iespēju tām rasties.Negaidiet, kamēr ir par vēlu.Uz sadarbību, pozitīvāmemocijām balstītas neformālāsaktivitātes var palīdzēt ievirzītbērnu attiecības pozitīvāgultnē. Sūtot bērnu uz skolu,izrādiet interesi par klases saliedēšanaspasākumiem, kādasaktivitātes, pasākumi paredzē-27

SKOLA UN VECĀKIti, lai palīdzētu bērniem sadraudzēties.Daži vecāki atzīst,ka izšķiroša loma bijusi pasākumiem,kuros piedalījušās ģimenes,nevis tikai bērni. Šādiģimenes pasākumi ir iespējamodelēt cieņpilnu attieksmi.VBTAI projekta Draudzīgaskola sadaļā varat smeltiesidejas saliedējošiempasākumiem, aktivitātēm.Klases vecākiem varbūt dažādi priekšstati par pieņemamuun nepieņemamuuzvedību. Uzaicinot centraDardedze speciālistu uz vecākusapulci, iespējams veidotkopīgu izpratni un konstruktīvurīcības plānu mobinga situācijām.Profesionāļa starpniecībavar palīdzēt agresīvoun cietušo bērnu vecākiem izvairītiesno iespējamajām nesaskaņām.Ir svarīgi atcerēties,ka palīdzība nepieciešama gantam bērnam, kas cieš no mobinga,gan mobinga veicējam.Iesakiet skolotājai kopāar klasi doties uz Džimbas skoluvai lielākiem bērniem uzaicinātuz audzināšanas stundu aģentuno projekta Drosme draudzēties.Ja tomēr uzzināt, ka bērns ciešno mobinga vai dara pāri citiem,nekavējoties reaģējiet! Jaunākiepētījumi liecina – ignorēšanuuztver kā netiešu atbalstuvardarbībai un pastiprina to.Ko darīt, ja bērns ciešno mobinga?• Saglabājiet mieru unpastāstiet, ka neviens navpelnījis, ka viņu pazemo.• Pārrunājiet apcelšanasiemeslus un risinājumus(pateikt stingru nē un dotiesprojām, par katru pāridarījumupastāstīt kādam pieaugušajam,kuram tas uzticas,– skolotājam, vecākiem).• Neejiet skaidrotiesvai strostēt bērnu, kasdarījis pāri jūsu bērnam!• Pastāstiet, ka jums jāpārrunāsituācija ar skolotāju.Nereti bērni nevēlas, ka vecākirunā ar skolotāju, jo baidās,ka tie var situāciju pasliktināt.Paskaidrojiet – ja pāridarītājsnetiks apturēts, viņš vardarīt pāri arī citiem. Ja bērnsjoprojām nepiekrīt, pārrunājiet,kā viņš var sevi pasargātskolā. Ja vardarbība turpinās,atkal paudiet nepieciešamībupārrunāt to ar pedagogu.• Ir svarīgi vērst pedagogauzmanību uz klasē notiekošumobingu. Noskaidrojiet,kā skolotājs plāno situācijurisināt. Tas, ko šādās situācijāsdara visbiežāk, – izsauc uzskolu vai pie direktora bērnavecākus. Notiek pārrunas, untiek sagaidīts, ka situācija mainīsies.• Tas, ka skolotājs neatstājneievērotu un nosoda izaicinošuuzvedību, ir svarīgi, betne vienmēr pietiekami. Tādāgadījumā būtu vērts piesaistītspeciālistu. Tas varētu būt skolaspsihologs vai arī speciālistsno malas. Arī šajā gadījumāvar noderēt centra Dardedzevai VBTAI piedāvātās atbalstaiespējas, kas ir bez maksas.Ko darīt, ja bērns pazemovai ir vardarbīgs pretcitiem?• Saglabājiet mieru unpārrunājiet situāciju ar bērnu,mēģinot noskaidrot iemeslus.• Palīdziet bērnam saprastsavu rīcību un apzinātiestās sekas. Ja nepieciešams,piesaistiet speciālistu.• Noteikti dodietiesuz skolu pārrunāt situācijuun risinājumus ar skolotāju.Situācijās, kur ir cietušieun pāridarītāji, ir īpašigrūti saglabāt mieru unspēt visiem kopā konstruktīvipārrunāt notiekošo. Tomērtas ir būtisks priekšnosacījumsilgtermiņa risinājumiem.Lai informētu vecākuspar efektīvām metodēm drošuskolu veidošanai un mobingapārtraukšanai, Latvijas Vecākuforums sadarbībā ar VBTAI2012. gada 2. /3. novembrī rīkokonferenci Risinājumi drošāmskolām. Interesenti ir aicinātipieteikt dalību uz e-pastu:vecakuforums@hotmail.lv .Laipni aicinām piedalītiesvisus vecākus!Jums ir viedoklis par šo tēmu?Rakstiet mums: skolasvards@gmail.comLabāko viedokļu autorisaņems balvas - interesantasun noderīgas grāmatas uniespēju apmeklēt Dailes teātraizrādes.AvotiCurrie et.al. (2010). Social determinants ofhealth and well-being in Young children.International report from 2009/2010 report.World Health Organization.Pepler, D., Craig, W. (2007). Binoculars on bullying:a new solution to protect and connectchildren. Voices for Children Report.Rūsiņa, Z. (2009). Vardarbība jeb mobingsLatvijas skolās. Ombutsmen of Republic ofLatvia.Salmivalli, C. (2010). Consequences of schoolbullying and violence. From Organization forEconomic cooperation: http://www.oecd.org/dataoecd/28/6/33866604.pdfJa jums neizdodas rast risinājumu skolas līmenī vai vēlaties saņemt atbalstu, vērsietiespēc padoma VBTAI pa tālruni 116111 vai rakstiet uz vecakuforums@hotmail.com28

SKOLA UN VECĀKIVecāku līdzdalības iespējas skolā2012. gada 12. maijā notika 1. Latvijas vecāku forums, kurā pulcējās vairāk nekā 150 vecāki, laidiskutētu par izglītības jautājumiem, kas viņus satrauc, un nepieciešamajām pārmaiņām izglītībassistēmā. Izglītības ministrs Roberts Ķīlis pauda atbalstu vecāku iniciatīvai un spējai pašorganizētiesun aicināja kļūt par IZM sadarbības partneriem.2012. gadā noslēgts sadarbībaslīgums starp astoņu vecākuorganizācijām un izveidots konsorcijsLatvijas Vecāku forums (LVF),kam pašlaik pievienojušās vēl divasorganizācijas. Aicinātas pievienotiesarī citas Latvijas vecākubiedrības, kas atbalsta LVF mērķus.2012. gada 11. septembrīpirmo reizi Latvijas vēsturēparakstīta sadarbības hartastarp IZM un Latvijas vecākuorganizāciju apvienību LVF.LVF sadarbojas ar valstsinstitūcijām, tomēr mums irsvarīgi redzēt uzlabojumus netikai likumdošanā, bet arī bērnuikdienas dzīvē un skolās.Ceram, ka LVF aktivitāteskalpos par iedrošinājumu Latvijasvecākiem iesaistīties savu bērnuskolas dzīvē un izglītības procesāun dalīties savā pieredzē ar citiem.Daudzās Latvijas skolāsvecāku un skolas sadarbība aprobežojasar tehnisku jautājumuapspriešanuPasaules prakse un pētījumiliecina, ka vecāku līdzdalībaizglītības procesā ir būtisks kvalitatīvasizglītības nosacījums. Vecākipazīst savu bērnu vislabākun var palīdzēt arī skolotājamlabāk saprast un atrast kontaktuar bērnu, lai atbalstītu, kad tasnepieciešams. Savukārt skolotājasniegtā informācija var palīdzētvecākiem atbalstīt bērnus mājās.Tomēr daudzās Latvijasskolās vecāku un skolas sadarbībair zema un aprobežojas artehnisku jautājumu apspriešanu– ekskursijas, mācību līdzekļi. Pastāvuzskats, ka uz skolu jādodastikai tad, ja ir kādas problēmas.Savukārt, kad problēmasir radušās, – bērnam neveicas armācībām, viņa uzvedība neatbilstskolas prasībām, vecāki jūtas vainīgiun bezspēcīgi un izvairās no skolasapmeklējuma. Daudzi atzīst,ka nejūtas gaidīti mācību iestādē.Viņi sagaida, ka problēmas risināsskolas, skolas – ka to darīs vecāki.Tomēr ir arī daudzi pozitīvassadarbības piemēri, un šīssadarbības iniciatori tikpat labivar būt gan skolotāji, gan vecāki.Tā kā daudzās skolāsnav attīstīta tradīcija sadarbotiesun meklēt risinājumus kopā,ir jābūt gataviem, ka ne vienmērskolotāji un skolas vadībabūs atsaucīgi vecāku līdzdalībai.Tomēr mēs, vecāki, varamrādīt piemēru un iniciēt jaunu sadarbībasveidu.Viens nav cīnītājsJa vēlaties ko mainītjūsu skolā, to var īstenotar vecāku padomes vai skolaspašpārvaldes starpniecību.Vecāku padomju aktivitāteskolās būtiski atšķiras – dažāstās ir tikai formālas, citās – aktīvisadarbojas ar skolas vadību unpieņem būtiskus lēmumus parskolas vides un mācību procesajautājumiem. Piemēram, parnašķu automāta izņemšanu noskolas vestibila, ēdienkartes maiņu,formas tērpiem un citiem vecākiemsvarīgiem jautājumiem.Pašlaik padomēm unpašpārvaldēm ir konsultatīvsraksturs. Tomēr vairākas Latvijasvecāku foruma dalīborganizācijasaicinājušas IZM piešķirtizglītības iestāžu pašpārvaldēmun patlaban vēl arī padomēmlemšanas tiesības svarīgos, arskolas vides uzlabošanu saistītosjautājumos. Tagad valstiskālīmenī vēlamies saprast, kādāsjomās vecākiem vajadzētu iesaistītiesskolas vides uzlabošanā.Iespējams, ka jau drīz vecākupadomju (vai pašpārvaldes)lēmumiem būs juridisks spēks, taiskaitā par skolas personāla izvēli.Lai gan skolas atsaucībaiir nozīme, tas, cik lielā mērāvecāki var ietekmēt skolas vidi,daudzējādā ziņā atkarīgs no vecākuiniciatīvas un sadarbības.Latvijas Vecāku forums aicina vecākusdarboties kopā, īstenojot iniciatīvas,lai uzlabotu vidi, kurā augun mācās mūsu bērni. Pašlaik aktīvidarbojas septiņas darba grupas.Jūs varat līdzdarboties kādā no tāmvai ierosināt jaunas grupas izveidi.1. Vecāku līdzdalība izglītībaspolitikas veidošanā: kasnepieciešams, lai izstrādātu vecākupārstāvniecības modeli skolas,pašvaldības un valsts līmenī?2. Finansējums: kādi izglītībasfinansēšanas modeļi būtupiemērotākie Latvijas situācijai?3. Izglītības mērķis un saturs,pedagoģiskā procesaanalīze un kvalitāte, vērtēšanassistēma: kā vecākiemnovērtēt izglītības kvalitāti?4. Vienādas izglītības iespējasvisiem: vai patlaban tās ir vienlīdzīgasun tiek ievērotas katra bērnatiesības uz individuālu pieejumācībās atbilstoši vajadzībām?5. Pirmsskolas izglītība unsešgadnieki skolā: cik gadu vecumāsākt apmeklēt skolu? Kādaijābūt izglītības programmaiun pakalpojumam pirmsskolā?6. Ģimenes skola/mājmācība:vai tā ir alternatīva citām izglītībasmetodēm? Vai vecākiemir tiesības izvēlēties? Kāds valstsatbalsts būtu nepieciešams?7. Vardarbība un disciplīnaskolā: kāda ir skolas unvecāku atbildība, tiesības unpienākumi? Kādi preventīviepasākumi būtu nepieciešami?Ja vēlaties piedalīties, jums irkādi jautājumi,nepieciešams atbalsts vai vēlatiessaņemtinformāciju par LVFjaunumiem, rakstiet –vecakuforums@hotmail.com.Sekojiet informācijai LVFmājaslapāwww.vecakuforums.lv29

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBAEsam izdarījušipirmos soļusIzglītības un zinātnes ministrijas(IZM) ieņemtais kurss irvērsts uz aukstasinīgu nekvalitatīvostudiju programmu slēgšanu.1. novembrī uzzināsim,kuras studiju programmas,pēc ministrijas striktā Eiropassociālā fonda (ESF) projektarezultātu pārvērtējuma, ir labas,kuras – ne. Par ministrijasaizsākto augstskolu konsolidācijuun dažiem ar akreditācijasnoteikumiem saistītajiemjautājumiem savu redzējumusniedz Dmitrijs Kuļšs, IZM Augstākāsizglītības, zinātnes uninovāciju departamenta direktors.Nika AleksejevaKāpēc Latvijā izveidojusiessituācija, ka esam Eiropā arvismazāko vidējo studējošoskaitu vienā augstskolā?Tas skaidrojams ar milzīgoaugstskolu skaitu un salīdzinoši nelielostudentu skaitu. Vērojot ārvalstupieredzi, Lielbritānijā, augstākāsizglītības iestādē, vidēji ir aptuveni15 000 studentu. Pirms desmit gadiemLatvijā bija 36 augstākās izglītībasiestādes. Tagad ir 60. Bijavairāk studentu – agrāk 110 000,tagad 96 000. Reiz Latvijā bija mazākaugstskolu un vairāk studentu.Kā un kad IZM plāno pārskatītEiropas Sociālā fonda (ESF)finansētā programmu izvērtējumarezultātus?Tas notiks 2012. gada 1.novembrī. Grafiks ir diezgan saspringts,tāpēc pētīsim tikai kvantitatīvosdatus.Katrai programmai irpunktu skaits, tikai to nekur nepublicē.Zinām, ka programma irpirmajā, otrajā vai trešajā grupā,bet mēs nezinām, ka ir 62 kritēriji,kas ir definēti un novērtēti no 1– 4. Tie, ko gribam, ir publicēti unparādīti, kur, mūsuprāt, jāpievēršuzmanība dažiem kritērijiem, piemēram,nodarbinātībai. Gribampateikt, ka daudz striktāk ir jāvērtēkvalitāte un nevar pieļaut to, ka no62 kritērijiem 8 novērtēti ar 2, betprogrammu neiekļauj slikto programmusarakstā. Tas ir līdzīgi kā,ja no 62 km ceļa astoņi nav noasfaltētiun visi brauc, jūtas laimīgiun neuzskata, ka šis ceļš ir slikts.Mūsuprāt, novērtējumsjāveic striktāk, jo kritēriji, kas bijaiekļauti, it kā, no vienas puses,ir izmantoti, no otras puses, irdota diezgan liela interpretācijasbrīvība. Mēs gribētu nevis pārskatītekspertu vērtējumu, betto pašu ekspertu vērtējumu parādītno kvantitatīvā aspekta.Vērtēšana ir notikusi.Tā nenotiks no jauna. Skaitliskievērtējumi ir pieejami.Diemžēl neviena Latvijasinstitūcija tagad neatbilstkritērijiem, kas ir noteikti Eiropaskvalitātes vadlīnijās ungarantē, piemēram, neatkarībuno augstskolu ietekmes,atklātību. Noteikumos esamparedzējuši, ka process irdaudz atklātāks. Nebūs vairsslēgtas balsošanas, nebūssubjektīvas ekspertu izvēles.Vai tiks ņemti vērā arīekspertu iepriekš veiktie izvērtējumi?Ministru kabineta noteikumiparedz, ka eksperta ziņojumiLETA fotoDmitrijs Kuļšs pārliecināts, ka daudz striktāk ir jāvērtē kvalitāte unnevar pieļaut to, ka no 62 kritērijiem 8 novērtēti ar 2, bet programmuneiekļauj slikto programmu sarakstā. Tas ir līdzīgi kā, ja no 62 km ceļaastoņi nav noasfaltēti un visi brauc, jūtas laimīgi un neuzskata, ka šisceļš ir slikts.pilnībā tiks nodoti akreditācijaskomisijai, kas tos izmantos. Bet tasneliedz ministrijai sniegt savu redzējumuun parādīt tiem pašiemakreditācijas komisijas locekļiem,kāds ir kvantitatīvais vērtējums.Kam, jūsuprāt, būtu jāveicvirzienu akreditācija?Mēs gribētu, lai šī procesaorganizēšanu (nevis lēmuma pieņemšanu)nodrošinātu institūcija,kas iekļauta Eiropas kvalitātesreģistrā. Tagad ir 29 aģentūras, arkurām pašlaik veicam pārrunas, laiatklātā konkursā izvēlētos labāko.Diemžēl neviena Latvijasinstitūcija tagad neatbilst kritērijiem,kas ir noteikti Eiropas kvalitātesvadlīnijās un garantē, piemēram,neatkarību no augstskoluietekmes, atklātību. Noteikumosesam paredzējuši, ka process irdaudz atklātāks. Nebūs vairs slēgtasbalsošanas, nebūs subjektīvasekspertu izvēles. Pēc ekspertuskaita atbilstības pārbaudesnotiks nejauša ekspertu izvēle.Taču Ministru prezidents25. septembra sēdē noteica, kajāsniedz iespēja arī Latvijas institūcijaikandidēt uz akreditācijasprocesa veicēja statusu.Jā, Ministru kabinets ir pie-30

ņēmis šādu lēmumu. Mums jānodrošina,lai ar laiku mums būtu savaaģentūra. Tas ir tikai loģiski. Ministrukabinets ir uzdevis mums izveidotceļakarti, lai panāktu, ka arī Latvijābūtu šāda aģentūra. Sadarbojotiesar ārvalstu aģentūru, kurai ir kvalitāte,procedūras, liela pieredze, pēcnoteikta termiņa varētu pārņemtšīs aģentūras biroju Rīgā un izveidotatsevišķu Latvijas aģentūru.Kādas puses būtu iesaistītasprogrammu kvalitātes novērtēšanā?Jautājums par personālu,kas veiks izvērtējumu, ir atklātakonkursa jautājums. Ir nepieciešamasspecifiskas prasmes. Piemēram,vajadzīgs biroja administrators,cilvēks, kas prot strādātar datubāzēm, savākt informāciju.Tās ir konkrētas prasības.Normālā gadījumā (jamūsu mērķis ir Latvijas aģentūrasizveidošana) valdē vajadzētu būtdarba devējiem, darba ņēmējiemun citiem sociālajiem partneriem.Vai augstskolu pārstāvjiarī tiktu iekļauti?Mans personīgais viedoklisir, ka jāiekļauj arī augstāko mācībuiestāžu pārstāvji.Kādās proporcijās tiktuveidots valdes sastāvs?Es nevaru pašlaik pateikt,kādai jābūt proporcijai. Ir jāredz,cik daudz darba devēju pārstāvjuiesaistām, cik – darba ņēmējupārstāvju un citas organizācijas.Rektoru padome iebilst,ka pašlaik trūkst akreditācijasprocesa metodoloģijas. Kā jūs tokomentētu?Tas, kas stāsta, ka metodoloģijanav iekļauta, droši vien navizlasījis Ministru kabineta noteikumus,jo tajos vairākos punktosparedzētas konkrētas nianses, tajāskaitā metodoloģija. Protams, irvēlēšanās iekļaut visu līdz pēdējamsolim, piemēram, cik minūteseksperts pavada augstskolā vai kadviņš atnes savu ziņojumu. Bet šieir procesuāli jautājumi, un es domāju– mums ir jāuzticas tai aģentūrai,kas to veiks. Mēs zinām, kasir eksperti, kā tos atlasām, kā viņiaizpilda savus novērtēšanas atzinumus.Tas pašlaik ļoti sīki izstāstītsMinistru kabineta noteikumos.Mēs esam rādījuši arī konkrētuspunktus, bet droši vien ir vēlme padarītMinistru kabineta dokumentupar tādu, ko sauc jau par vadlīnijāmvai iekšējām instrukcijām.Cik varētu maksāt akreditācijaatbilstoši tam, kā to noteiksjaunie noteikumi?Augstskolām, ja tās ir piedalījušāsESF projektā, tas nemaksāsneko, jo valsts jau samaksājusivienu miljonu latu par šo no ESF.Tālāk varētu būt, ka augstskolasmaksā par studiju virzienu izvērtēšanuun summa varētu būt lielāka,nekā pašlaik tiek maksāts par vienuprogrammu. Bet ir jāņem vērā,ka studiju virzienā var būt vairākasprogrammas, tāpēc loģiski, ka cenavarētu būt lielāka. Mēs gribētu labākusekspertus, nodrošināt tiemapmācības, lai nebūtu situāciju, kureksperts izteicis rekomendācijas,kas nav lietojamas un pamatotas.No kā būs atkarīgs izmaksuapjoms?Viss atkarīgs no tā, cikstundu nepieciešams, lai izvērtētuvienu studiju virzienu. Galvenāatšķirība var rasties, javienā studiju virzienā ir vienaprogramma, bet otrā – vairākas.Nefinansējot sliktās programmas,nauda tiks piešķirtalabajām programmām vai citāmaktivitātēm izglītībasjomāMinistrs Roberts Ķīlis uzskata,ka 2/3 augstskolu būtuslēdzamas, ko par to domājat?Es domāju, nevienam navšaubu, ka augstskolu konsolidācijair nepieciešama un pat neizbēgama.Jautājums ir, kādā veidā to darīt, tāpēcmums ir sarunas ar Augstākāsizglītības padomi, lai sagatavotu konkrētuplānu, kuras augstskolas var apvienoties,kuras nevar un kādas tambūs sekas. Es domāju, ka konsolidācijane tikai manā, bet arī augstskolu skatījumāir pozitīva lieta. Cits jautājums,kādā veidā. Vai tas ir piespiedu plāns,vai plāns, kas motivēts ar investīcijām,piemēram, nākamajā struktūrfonduplānošanas periodā. Tas ir jautājums,kas mums jāizrunā arī ar augstskolāmun citiem sociālajiem partneriem.Vai process jau ir iesāktsun konsolidācija notiks?Mēs esam izdarījuši pirmossoļus – identificējuši problēmas uniespējas.AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBAStudiju programmu slēgšanaļaus ietaupīt līdzekļus, kaspašlaik tām tērēti. Kā brīvie līdzekļitiks pārdalīti?Nefinansējot sliktās programmas,nauda tiks piešķirtalabajām programmām vai citāmaktivitātēm izglītības jomā.Vai finansējumu iegūsarī privātās augstskolas, kurāmslēgs programmas?Tagad ir piemēri, ka privātāsaugstskolas saņem valsts budžetalīdzekļus, bet tā ir ļoti nelielaprakse. Manuprāt, jānodrošinatas, ka kvalitatīvām programmāmir iespēja attīstīties. Protams, valstijir diezgan labas iespējas attīstītlabas programmas. Mumsir diezgan liels potenciāls. Plānojamfinansēšanas sistēmas maiņu,kas varētu mainīt situāciju attiecībāuz finansējuma sadalījumu.Vai jūtat un kā vērtējatspēcīgu lobiju no augstskolu puses,kas, iespējams, kavē reformu?Sektors nav patiesi reformētsvairākus gadus. Ļoti daudzpartneru atrodas komforta zonā.Ir diezgan apjomīgs finansējums– ap 200 miljoniem latu. Tas irsmagnējs process, kur pretestībair neizbēgama. Neviena augstskolanevēlas būt tā, kuru konsolidē.Es skaidroju to ar nevēlēšanosatzīt problēmu un kļūdas.Kas, jūsuprāt, kavē konstruktīvadialoga veidošanosstarp IZM un augstskolu pārstāvjiem?Es domāju, tas ir mīts, ka dialogsneveidojas. No 120 priekšlikumiem,kas bija izteikti akreditācijasnoteikumu saskaņošanas procesā,110 ir pieņemti, tajā skaitā – 50 nosociālajiem partneriem. Palikušie 10,kas ir būtiski un patiesi svarīgi, lai uzlabotuaugstākās izglītības kvalitāti, –par tiem bija diezgan lielas diskusijas.Esam panākuši, ka Ministru kabinetanoteikumi ir apstiprināti. Manuprāt,liels solis uz priekšu ir, ka arī augstākāsizglītības pārstāvji saprot – īstenībāprocesam jābūt daudz striktākam.Visi saprot, ka nedrīkst diktēt noteikumus,neņemot vērā visu partnerupriekšlikumus, piemēram, darba devējus,kas atbalsta šo noteikumu virzīšanu,darba ņēmējus, kuri arī neiebilstpret šiem noteikumiem. Mēs runājampar vienu partneru grupu, rektoriem,ar kuriem veidojas saspringtsdialogs, lai skaidrotu 10 jautājumus.Mums ir bijušas vairākas tikšanās.Man šķiet, par citiem Ministru kabinetanoteikumiem nav bijis tik daudzdiskusiju ar rektoriem. Taču mēs paliekampie sarunu galda, turpināmdiskusiju un virzāmies uz priekšu.31

IZGLĪTĪBAS PĒTĪJUMSKāda būsi, Latvijas skola,21. gadsimtā?Mēs esam aculiecinieki sabiedrības straujajām pārmaiņām.Starptautiskā Komunikāciju foruma prezidents Bernārs Margeretsatzīst, ka patērētāju sabiedrība ir sen sevi izsmēlusi. Mūsdienubiznesa un naudas globalizācijas vietā viņš iesaka veidot«sirds un vērtību globalizāciju». Tas ir žurnālistu uzdevums unpienākums – uzskata pasaules autoritāte žurnālistikā. Cilvēcevēlas aktīvāk veidot humānu sadarbības sabiedrību, kurā savstarpējacieņa, uzticēšanās ir vērtības katram cilvēkam, tautām,valstīm. Sabiedriski nozīmīgas humānisma vērtības katram cilvēkamveidojas jau ģimenē. Skolotāji vispirms humānas savstarpējasattiecības turpina audzināt skolā kopā ar vecākiem.Otrs svarīgs uzdevums: «Kas mums par to būs?» vietā ieaudzinātjautājumu: «Ko varu darīt citu cilvēku un savas valsts labā?»Tas nav paveicams vis arīslaicīgiem pasākumiem, bet ganneatlaidīgu ikdienas mērķtiecīgupedagoģisku darbu skolā unģimenē. Šo uzdevumu izpildeskolā ir apgrūtināta, jo skolotājiemun skolēniem nav vieniun tie paši mūsdienīgās informācijasavoti, personības spējas,potenciāla attīstības mērķiun sociālās sadarbības formas.Starptautisks salīdzinošspētījums atklāja, ka Rīgas un arīMaskavas 9. un 11., 12. klašu skolēniemkā personīgi nozīmīgs,interesants informācijas avots irinternets, pēc tam – draugi unvecāki. Pēdējās vietās audzēkņuvērtējumā ir mācību grāmata,skolotājs un mācību stunda. Šīpretruna pedagoģiskajā procesābūtiski ietekmē skolēnu spējupotenciāla attīstību. Zinātniekivisā pasaulē interesējas par cilvēkuuztveres un domāšanasattīstības pārmaiņām un to ietekmiuz sabiedrības kvalitāti.21. gadsimtā skolēnuuztveri un domāšanu būtiski ietekmēinformāciju tehnoloģijas.Civilizācijas attīstība visciešākajāveidā ir saistīta ar inovācijāmtehnoloģiskajos procesos. Tehnoloģijuizmantošana mācībuprocesā ir mūsu laikmeta iezīme.Tehnoloģiju ietekmē maināsmācīšanās process – īpaši:uztverē un domāšanā. MarksPrenskis 2001. gadā publicētajāgrāmatā Digital Game-BasedLearning apkopojis desmit secinājumuspar mūsdienu jaunāspaaudzes domāšanas veidu atšķirībāmno vecākās paaudzes.Marks Prenskis pēta datorspēļuietekmi uz domāšanas veiduun mācību procesa izmaiņām.M.Prenskis pētījumarezultātā nosaucis atšķirības,kas kopumā ietekmē mācībuprocesa efektivitāti un biznesavidi:1. Nevienmērīgs uztveresātrums pretstatā tradicionālajamKā jaunā paaudze piemērojassaraustītam, lēcienveidauztveres ātrumam, vislabāk varnovērot, skatoties MTV mūzikasklipus, kuros liels skaits attēlumainās ātrā, neregulārā tempā.Tas pats notiek datorspēlē, kur,nokļūstot jaunā līmenī, pēkšņistrauji mainās ātrums, un ir ne tikaijāvēro, bet arī jāspēj reaģēt. Tasarī attīsta vajadzību ātri reaģēt,sadarboties, būt interaktīviem.Tādam uztveres ātrumamir arī savas negatīvās puses – nepacietība,agresivitāte, nemiers.Ausma Špona, RīgasPedagoģijas unizglītības vadībasakadēmijas profesoreBaiba Brigmane,Rīgas domesdeputāteŠīs negatīvās iezīmes skolēnupersonībās izpaužas tad, ja mācībuprocess ir pārāk lēns un monotons.Ja mācību process ir pietiekamidinamisks, interesants,ar mainīgu uztveres ātrumu, tadizpaužas atbilstošas pozitīvāsīpašības – aktivitāte, interaktivitāte,ātri risinājumi. Galvenaisuzdevums – mācībās nebremzētskolēnu mentālo aktivitāti.2. Paralēla datu apstrādepretstatā secīgajaiParalēlās darbības nozīmē,ka vairākām darbībām vienlaikustiek veltīts aptuveni līdzīgsuzmanības daudzums, pretstatāsecīgai, lineārai informācijas apstrādei.Masveidā spēlējot datorspēles,jaunieši faktiski pārprogrammēsavu domāšanas modulidaudzuzdevumu režīmā. Mēsvaram izsekot, ka mūsdienāsnotiek vispārēja civilizācijasdomāšanas pārprogrammēšana.Sociālie psihologi norāda uz iepriekšējocilvēces masveida domāšanaspārprogrammēšanu, kasnotika saistībā ar rakstītā tekstaparādīšanos un vēlākā laika posmā– ar drukātā teksta masveidaizplatīšanos. Rakstītais teksts ir lineārs,secīgs informācijas izklāsts,un ļoti ilgu laiku tas bija vienīgaisinformācijas tālāknodošanasveids. Tas radīja īpašu domāšanuinformācijas apstrādei. Pašlaikinformācijas plūsma ir daudzveidīga– ikdiena, darba vide, masumediji un internets savieno ar pasauli,un piegādātā informācija irdažādu autoru veidota un atspo-32

guļo dažādas domāšanas struktūras.Datoros tās ir daudzuzdevumuspēles, paralēlas darbības,spēles ar vairākiem dalībniekiemu.c., kas prasa dalītu uzmanību.3. Nejauša izvēle pretstatāsecīgajaiDatorspēlēs neviens iepriekšnebrīdina par briesmām,un bieži nav zināmi principi, pēckādiem darbojas tēli spēlē. Tāpēc,spēlējot datorspēles, attīstāsspējas izprast situācijas, tēlu uzvedībasprincipus no novērotā,izvirzīt un pārbaudīt hipotēzes.Spēles likumu izzināšana attīstainduktīvo (no atsevišķā secinātvispārējo) domāšanu. Nejaušitiek uztverta un izvēlēta informācija,un tad no dažām daļām tieksalikts gabals tās apstrādei. Tāpats skolēns var turpināt izdarītslēdzienus un izvirzīt hipotēzes.4. Vispirms attēls, nevistekstsAgrāk galvenā informācijasdaļa izpaudās tekstā, kopapildināja uzskate attēlos. Pašlaiksituācija mainās tā, ka tekststikai papildina un izskaidro pieredzi,kas iegūta kustīgu vai statiskuattēlu veidā. Jaunajai paaudzeiir ļoti attīstīta piktoriālā,ikoniskā vai neverbālā saziņa.Šim fenomenam ir arī negatīvaspazīmes, kas saistītas ar literārāsvalodas un informācijas dziļumaproblēmām. Taču ir specialitātes,piemēram, RTU studentiem,kam jāapgūst tēlotājas ģeometrijaspriekšmets; tāda situācijair ļoti pozitīva, jo visa inženieruun arhitektu saziņa notiek grafiskajāvalodā, pamatā ar attēlu– rasējumu palīdzību – uzskataRTU doktorante Ieva Jurāne.5. Kontakti pretstatāsavrupībaiVisaptverošā iespēja komunicētvisā pasaulē vairs neierobežocilvēkus ar to atrašanāsvietu. Jebkuru jautājumu var uzdotinternetā dažādos sociālajostīklos, un var sagaidīt simtiem atbilžu.Komunikācija var būt gansinhrona, gan asinhrona (ar laikanobīdi). Šī iespēja stimulē jaunopaaudzi meklēt dažādus ceļus,kā iegūt informāciju. Pozitīvs ieguvumsir iespēja veidot domubiedrugrupas kopēju projektuveikšanai. Elektroniskās saziņasanonimitāte var tikt uzskatīta ganar plusa, gan mīnusa zīmi. Kautrīgicilvēki, kas sabiedrībā baidāsrunāt, internetā var izpaustiesbrīvāk. Turklāt specifisku jautājumurisināšanai var nebūt domubiedrusasniedzamā apkārtnē.Internets šo problēmu novērš.6. Aktivitāte pretstatāpasivitāteiMūsdienu tehnoloģijasstimulē cilvēku aktivitāti. Ja iepriekšējopaaudzi radināja vērottelevīziju, tad datorspēles trenētūlītēju atbildes reakciju, lēmumapieņemšanu, interaktivitāti.Turklāt papildus dzīvības spēlēssamazina piesardzību. Tādējādijauni cilvēki uzdrīkstas vairāk parsaviem priekšgājējiem. Tas gan irpretrunā ar citu viedokli, ka piesardzībastrūkums un «atjaunotādzīvība» var paaugstināt vardarbībasrisku reālajā dzīvē, kas vēlarvien ir pastiprinātas izpētespriekšmets sociālajā psiholoģijā.7. Spēle pretstatā darbamJaunu informāciju var iegūtdažādi – skolā, darbā, spēlē,atpūtā, u.c. Jaunā paaudze dodpriekšroku iegūt zināšanas patīkamākāveidā – spēlē, nevis grūtādarbā. Daudzas spēles saturprātu attīstošus komponentus– puzles, ar telpiskām vai plakanāmfigūrām (lego), loģiskasmīklas un uzdevumi, stratēģiskasspēles u.c. Ir izstrādātas daudzasIZGLĪTĪBAS PĒTĪJUMSprofesionālas treniņspēles, situācijasun rotaļas kas ļauj iejustiespilsētas būvētāja (Sim City), viesnīcumenedžera un citu profesijudzīvē. Latvijā uzņēmējs un RPIVApedagoģijas doktorants Jānis Grāvītisjau vairākus gadus ievieš biznesaun didaktiskās spēles skolai.Jaunieši labprāt dod tām priekšroku.Spēles vēlams daudz plašāk izmantotmācību nodarbībās skolā.8. Kas man par to būs?Katrs, kas spēlē datorspēles,zina, ka katru nākamo darbībunovērtēs ar punktiem, uzvaru, nokļūšanunākamajā līmenī, katraidarbībai sekos novērtējums unieguvums vai zaudējums. Jaunāpaaudze grib zināt, un tas ir būtiskipirms katras jaunas darbībasuzsākšanas, arī mācībās. Kassekos šai tēmai – kontroldarbs,mājas darbs, tests, projekts vainekas? Šie jautājumi, kas mainaskolēna attieksmi pret mācīšanos,ir nozīmīgi. Ja nešķiet pietiekamsieguvums, uzmanība mazinās vaitās nav vispār. Būtiska ir proporcijastarp ieguldīto darbu un saņemtoieguvumu. To pirms darbasākšanas vienmēr novērtē. Tātiek saistīta ideja par rezultātu uniegūšanu un lietošanu mācībās.9. Tehnoloģijas kā draugs,nevis ienaidnieksŠis atzinums saistās armūsdienu bērnu no dzimšanasizaugšanu kopā ar tehnoloģijām.Viņš tās uztver kā savasdzīves būtisku sastāvdaļu.10. Fantāzija pretstatārealitāteiMūsdienu tehnoloģijas aktivizēfantāzijas komponentu mācībāmvai tieši pretēji – realitāteitur, kur tā nevar būt, piemēram,citplanētiešu sabiedrībā, Kosmosā.Cits aspekts ir anonimitāte,kas ļauj cilvēkam izdomāt sev cituidentitāti – vecumu, dzimumu,33

IZGLĪTĪBAS PĒTĪJUMSizskatu, veidot dažādas izdomātasapvienības un domubiedrugrupas. Jaunatnes spēja fantazētsaistās ar savas vides dizainēšanu,dažkārt vairāk digitālās,nevis reālās. Skolēni parasti ļotipozitīvi novērtē radošos uzdevumus,ja tādi ir mācību stundās.Tā var raksturot 21. gadsimtajauno paaudzi. Šīs iezīmes irmūsdienu skolēniem Latvijā. Tačucilvēks no cilvēka, arī bērni atšķiras,un skolotājam ir svarīgi diagnosticētsavu skolēnu attīstību ungarīgās vajadzības. Tas nav vienkārši,jo būtiski ir maināms mācībusaturs un formas, arī lietu videskolā. Ir svarīgi mainīties arī skolotājam,un šī gadsimta sākumsakcentē pedagogu mācīšanāsnepieciešamību no skolēniem, lailīdztiesīgā sadarbībā attīstās līdzsvarotaskolēna personība – brīva,patstāvīga un sociāli atbildīga.Šai situācijai atbilstoši tiek izstrādātasarī jaunas mācību teorijas.Edvards Teilors ir izveidojistransformatīvas (pārveidojošas)mācīšanās teoriju, kovarētu izmantot 21. gadsimtāskolaŠī teorija ir saistīta ar grozījumiemskolu darba praksē.Teorija izteikta idejā, ka skolēni,studenti, kuri mācās, vajadzībumudināti, izvērtē savu vērtībuun pasaules redzējumu. Šīs jaunāspieredzes ietekmē mācībuprocesā pārmainās paši. Pamatsšādām pārmaiņām ir komunikatīvāmācīšanās, kas izraisaproblēmideju, uzskatu, vērtībuun jūtu identificēšanu. Nozīmīgsir paša skolēna, studenta pašvērtējums,kas virza uz lēmumupieņemšanu par jaunu darbību.Svarīga ir mācībspēka darbība,kā viņš veicina pārmaiņas, kā atbalstaizglītojamo līdzdarbībumācību procesā gan satura, ganformu izvēlē. E.Teilors pārmaiņumācību procesā izvirzīja trīs pamatkomponentus,kuru realizēšanaveicina mācīšanās pārveidošanos:individuālā pieredze,vērtējoša refleksija un dialogs.Individuālā pieredze kā primārāskolēna transformatīvās mācīšanāsvide sastāv no katra iepriekšējāspieredzes un no tā, ko viņšpiedzīvo klasē. Pieredzei svarīgi irtas, ko skolotāji stimulē un veidoar darbu klasē, kopā ar skolēniemreflektē gan mācīšanās procesu,gan rezultātu. Tā gan skolēni,gan skolotāji apgūst jaunuspriekšstatus par sevi un pasauli.Starptautisks salīdzinošs pētījumsatklāja, ka Rīgas un arīMaskavas 9. un 11., 12. klašuskolēniem kā personīgi nozīmīgs,interesants informācijasavots ir internets, pēc tam– draugi un vecāki. Pēdējāsvietās audzēkņu vērtējumā irmācību grāmata, skolotājs unmācību stunda. Šī pretruna pedagoģiskajāprocesā būtiskiietekmē skolēnu spēju potenciālaattīstību.Tādēļ klasē kopā ar vērtīgu saturutiek veiktas intensīvas, pārdzīvojumuraisošas nodarbības.Otrs komponents transformatīvāsmācīšanās veicināšanāir vērtējošā refleksija, kasir nozīmīga mācību procesa pazīme.Svarīgas ir trīs refleksijasformas: saturs (reflektē to, kouztveram, domājam, jūtam undarām), process (reflektē to, kāizpildām uztveres funkcijas) unpriekšnoteikumi (pārliecība, kādēļuztveram). Priekšnoteikumurefleksija attiecas uz iepriekšpieņēmumu,kas ir pamatā skolēnuzināšanām par pasauli un tāsizpēti. Tieši šo refleksijas formaslietošanu nepieciešams izmantotbiežāk, jo tā saistās ar kognitīvoattīstību. Mācoties par mācīšanu,skolotājiem ir jāsāk ar priekšnoteikumurefleksiju, lai mācīšanāsbūtu jēgpilna, tas ir, vairākpārdomātu to, kādēļ viņi māca,nevis to, kā vai ko viņi māca.Dialogs ir būtiska vide,kurā notiek pārveidojošā mācīšanās.Ar dialogu tiek demonstrētapašpieredze un vērtējošārefleksija. Dialogs ir ne tikaiviedokļu analīzes un apmaiņasplatforma, bet arī komunikācijas,attiecību un uzticēšanās mācīšanās,kas bieži saistīta ar pašatklājumiemun to izvērtēšanu.Transformatīvo mācībupētnieki konstatējuši, ka sociālāmijiedarbība un dialogs sekmēgrupas vienprātības veidošanosdažāda līmeņa lēmumu pieņemšanā.Produktīvam dialogam irnepieciešami pozitīvi apstākļi– attieksmju, jūtu, īpaši uzticēšanāsbrīvas izpausmes iespējas,vienlīdzīgas iespējas pildīt dažādaslomas, sapratnes gaisotnejaunu perspektīvu, pierādījumuun argumentu pārbaudei.E.Teilors novērtē, ka transformatīvāsmācīšanās procesāpedagogu uztver kā pamudinātāju,kas tiecas uz līdztiesībuar skolēniem. Kā atzīst pats pētnieks,transformatīvās mācīšanāsprakse ir tikai sākumstadijā. Tonedrīkst praktizēt bez tālredzīgasplānošanas. Taču tās ir patiesasrūpes par skolēnu situācijas uzlabošanumācībās, palīdz radīt klasesvidi, kas atbalsta personībasizaugsmi un sociālās pārmaiņas.Tātad pārmaiņas, ko 21.gadsimts vieš skolā, ir ļoti dažādas:mainās skolēni un skolotāji.Skola kļūst radošāka, būsvairāk darba prieka kā audzēkņiem,tā pedagogiem. Vecākibūs laimīgāki, pieaugs sabiedrībaspotenciāls. Ticēsim skolai!Jums ir viedoklis par šo tēmu? Rakstietmums: skolasvards@gmail.comLabāko viedokļu autori saņems balvas -interesantas un noderīgas grāmatas uniespēju apmeklēt Dailes teātra izrādes.34

METODISKIE MATERIĀLIDidaktiskās spēles ķīmijasmācīšanā – kāpēc, kad uncik daudzJau vairākus gadu desmitus sabiedrības uzmanībascentrā atrodas izglītības kvalitātes paaugstināšanasproblēma. Pēdējā laikā vadošie pedagoģijaszinātnes speciālisti visā pasaulē saskata šīsproblēmas risināšanas iespējas, mērķtiecīgi ieviešotpraksē zinātniski pamatotas pedagoģiskās tehnoloģijas.Dr. paed. Mihails Gorskis,Daugavpils Universitātes asociētais profesors,Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājsTerminu «pedagoģiskātehnoloģija» izmanto, raksturojotzināmā mērā algoritmizētu,sistēmisku un viengabalainupedagoga darbības sistēmu,kad atsevišķu elementu ieviešanaspēctecība ar lielu varbūtībunosaka vēlama un iepriekšparedzēta mācīšanas un audzināšanasdarbības rezultāta sasniegšanu.Ķīmijas mācīšanastehnoloģija ir mācību priekšmetasatura apguves un izglītojamosasniegumu vērtēšanas metožuun līdzekļu kopa, kas ir vērsta uzvalsts standarta prasību izpildi.Atšķirībā no mūsdienuautomatizētās rūpnieciskās ražošanas,kur rezultāts ir samērā mazatkarīgs no ierindas darba darītāja,pedagoģiskās tehnoloģijasplānoto rezultātu sasniegšanāizšķirošā loma ierādīta skolotājapersonības īpašībām un kompetencei.Pašlaik pedagogam irne tikai brīvi jāpārvalda ķīmijaskursa saturiskā daļa, mācību darbaorganizēšanas formas, ķīmijasmācīšanas līdzekļi un metodes,bet ir jāprot savā ikdienas darbāpielietot mūsdienu mācīšanastehnoloģijas. Tieši tāpēc skolotājusagatavošanai un tālākizglītībailielā mērā ir jābūt virzītaiuz skolotāja prasmēm konstruētsavu mācīšanas sistēmu.Izaicinājums pārvarētrutīnuNosacīti visas esošās pedagoģiskāstehnoloģijas, kurasizmanto mācību priekšmeta mācīšanā,var iedalīt divās grupās:- tehnoloģijas, kas ir vērstas uzpēc iespējas pilnīgāku mācībumateriāla apguvi, lai rezultātāskolēns būtu spējīgs to reproducēt;- tehnoloģijas, kuras ir vērstas uzjaunas pieredzes ieguvi jeb attīstošāstehnoloģijas.Nekādā gadījumā nenoniecinotneaizvietojamo zināšanulomu personības tapšanā,jāatzīmē, ka tieši attīstošo tehnoloģijuizmantošana mācībuprocesā ļauj pilnā mērā veicinātizglītojamā radošā potenciālaattīstību. Attīstošo pedagoģiskotehnoloģiju apguve ir izaicinājumsskolotājam pārvarēt rutīnusavā darbā, nemitīgi attīstītprofesionālās kompetences unmaksimāli realizēt savu radošopotenciālu.Didaktiskā spēle aktivizēmeklējumusMūsdienu pedagoģiskāprocesa pamatā ir optimālu apstākļuradīšana skolēnu dotībuattīstībai un prasmei orientētiesmainīgajā vidē. Minētie uzdevumivar būt realizēti tikai tad,ja skolēns aktīvi iesaistās izziņasdarbībā. Kā rezultāts izglītojamodarbības aktivizēšanai un jaunupaņēmienu meklējumiem irradusies specifiska pieeja mācībuprocesa organizēšanai, kurusauc par didaktiskajām spēlēm.Metodiski spēles apvienovairākus problēmpieejas unpētnieciskās pieejas elementus,bet pēc formas – lielā mērā atbilstprasībām, kurām pakļautaseminārnodarbību un praktiskonodarbību organizēšana. Pašlaikmācīšanā un audzināšanā didaktiskāsspēles plaši izmanto, lai sagatavotuizglītojamos situācijām,kuras vēlāk varētu rasties dzīvē.Spēle ir viens no universāliemdarbības veidiem, kasattīstījies paralēli sabiedrībastapšanai un attīstībai. Dižākie cilvēcesun pedagoģiskās domasprāti (Platons, Komenskis, Russou.c.) ir atzīmējuši, ka spēle irlabākais realitātes izziņas veids,kas pavada katru cilvēku no agrasbērnības līdz vecumdienām.Neliels atskats vēsturēĶīmijas mācību procesādidaktiskās spēles izmantojau krietnu laiku. Pagājušā gadsimta20. gadu beigās ķīmijasmācīšanas praksē tika iekļautasviktorīnas, kas paplašina izglītojamoredzesloku. Praktiskivienlaikus parādījās arī ķīmijasloto. Tas ļāva ne tikai paaugstinātizglītojamo interesi, bet arīnodrošināt efektīvāku ķīmijasvalodas (elementu simboli, vieluķīmiskās formulas u.c.) apguvi.Četrdesmitajos gados pedagoģiskajaminstrumentārijampievienojās teatralizēti inscenējumipar ķīmijas tematiku. Tas ļāvaiesaistīt ārpusklases darbā salīdzinošilielāku audzēkņu skaitu.Nedaudz vēlāk, kad skolotājuun metodiķu uzmanībaslokā nonāca mācību procesaorganizēšanas formu un metožudaudzveidības problēma,sāka plaši izmantot pasakas,35

mīklas, uzdevumus stāstījumaformā un citas verbālās spēles.Kopš 50. – 60. gadiemvisā pasaulē ķīmijas kursa saturāpakāpeniski ieviesti sarežģītākiteorijas elementi. Arī spēļuizmantošanā ķīmijas apguveikrasi mainījās akcenti. Popularitātiieguva spēles, kuru dalībnieki,aktīvi komunicējot, varējasacensties savā starpā. Šajālaika posmā radās arī spēles,kas ietvēra sporta elementus.Tātad sākotnēji spēles ķīmijasmācīšanā tika izmantotasārpusklases darbā priekšmetaattīstīšanai, bet stundās tika pielietotasepizodiski. Tas tāpēc, kavairāki skolotāji uzskatīja: laiks,kas ir veltīts spēlei, tiek atņemtsno laika, kas būtu jāvelta mācībām,kaut īstenībā abi procesi(spēle un mācību priekšmeta apguve)var norisināties vienlaikus,viens otram netraucējot, un patvairāk – viens otru papildinot.Spēle raisa pozitīvasemocijasJebkura spēle pēc savasdabas ir brīvprātīgs un relatīvispontāns darbības veids. Tikaitad, ja skolēns piedalās spēlēbrīvprātīgi, dalība šajā procesāvar raisīt pozitīvas emocijas: tiekveicināts spēles dalībnieku patstāvīgumsun radošā potenciālaattīstība.Galveno spēles psiholoģiskoaspektu nosaka tas, katai obligāti jābalstās uz skolēnainteresi un prieku. Atmosfēraijābūt jautrai, dalībniekiemir jāgūst bauda no pareizāmatbildēm. Ir ļoti svarīgi, lai spēlējottiktu izvirzīti sasniedzamirezultāti, bet paša procesa unpiedāvāto materiālu noformējumsbūtu pievilcīgs, daudzveidīgsun estētiski nevainojams.Brīva, dabiska gaisotneveicina reflektorisko atmiņu. Tas,kam citos apstākļos skolēns, laiiemācītos piespiedu kārtā, tērētudaudz laika, spēlējoties tiek iegaumētsātri un it kā nejauši. Spēlesattīsta domāšanu, tiek trenētaloģika – analīze, sintēze, vispārināšana,konkretizācija – un citasdarbības. Savā laikā L.Vigotskisformulējis tā saucamo «spēlesparadoksu»: spēlējot bērns darato, ko viņš vēlas, bet vienlaikusmācās pakļauties noteikumiem,spēles loģikai un iepriekš pieņemtajiemierobežojumiem.Didaktiskajā spēlē ir būtiskssacensību gars, kas ļaujattīstīt skolēnos paškontrolesprasmes, aktivizē piedalīšanosspēlē un veicina precīzi ievērotformulētos noteikumus. Uzvarašādā spēlē kalpo par spēcīgustimulu motivācijas attīstībai.Skolēniem ar vājām izziņas spējāmir ieteicams piedāvāt piedalītiesspēlē komandas sastāvā,kur ir lielāka varbūtība uzvarēt.Pozitīvas emocijas, kuras no uzvarasgūst komandas dalībnieki,paaugstina audzēkņu vēlmidarboties, rezultātā aktivizējotviņu iesaisti mācību procesā.Liela nozīme ir ar jebkuruspēli saistītajiem emocionālajiembrīžiem. Sasniegtaisrezultāts ir augsts tikaitad, ja spēles dalībniekiem ir«pirmsstarta drudzis». Taču pardaudz palielināta motivācijavar izraisīt paaugstinātu uzbudinātībuun uztraukumu. Šādosgadījumos pedagogam irjāmierina dalībnieki, atgādinotviņiem, ka «tā ir tikai spēle».Didaktisko spēļu iedalījumsĶīmijas didaktikai veltītajosdarbos var atrast dažādaspieejas un visdažādākos kritērijusspēļu grupēšanai pēc atsevišķāmpazīmēm.Viens no spēļu klasifikācijasveidiem ir pēc vietas mācībumateriāla apguvē. Spēlesvar izmantot, lai sniegtu jaunuinformāciju, lai trenētu prasmesun nostiprinātu zināšanas vai arīlai izvērtētu audzēkņu sasniegumusmācību materiāla apguvē.Spēles var grupēt pēcfunkcijām mācību procesā. Spēlesvar izmantot, lai trenētu apgūto,vai arī tās iespējams lietot,lai attīstītu skolēnu radošumu –tādas ir spēles, kas saistās ar nepieciešamībumodelēt, imitēt,METODISKIE MATERIĀLIorganizēt.Pēc veida, kādā tiek piedāvātsspēles saturs, spēles varbūt mutiskas vai saistītas ar saturasniegumu drukātā (grafiskā)veidā. Tās ir dažādas galda spēlesun datorspēles.Pēc vispārīgās virzības unlīdzekļiem, kurus izmanto spēlē,izšķir spēles-vingrinājumus, galdaspēles, lomu spēles, lietišķāsspēles, sižetu spēles, spēles-atbildesuz jautājumiem u.c.Spēles var atšķirties pēcprocesa ilguma: miniatūras, epizodesvai arī speciāli organizētisvētki. Spēles var būt individuālas,pāru un arī komandu spēles.Interese par mācībuspēlēm pieaugJāatzīmē, ka pēdējos gadosdažādu iemeslu dēļ pieaugusiinterese par spēļu izmantošanasiespējām ķīmijas apguvē.Kaut speciālisti izstrādājuši vairākusdidaktiskos materiālus,piemēram, Mendeļejeva sapnis,piedāvāto materiālu klāstu unizvēles iespējas ķīmijas mācīšanāpagaidām nevar uzskatīt par apmierinošām.It īpaši trūkst dažādaveida mūsdienīgu didaktiskospēļu elektroniskā formātā, kurasvarētu ielādēt ne tikai datorā.Plānojot jebkuras spēlesizmantošanu ķīmijas stundā, irsvarīgi precīzi formulēt sasniedzamorezultātu. Svarīgi, lai spēleķīmijas stundā vai ārpusklasesdarbā būtu nevis spēle spēlespēc, bet dotu taustāmu ieguldījumuskolēnu motivācijas attīstīšanā,palielinātu viņu interesipar ķīmiju, sniegtu savu «pienesumu»zināšanu veidošanā, prasmjunostiprināšanā, attieksmesveidošanā un attīstībā.Šajā ievadrakstā ir mēģinātsieskicēt kopējo ainu, kassaistīta ar didaktisko spēļu izmantošanumācību procesā ķīmijasapguvei. Nākamajos rakstosizskatīsim atsevišķus piemērusspēļu izmantošanai konkrētu skolasķīmijas kursa tematu apguvē.36

METODISKIE MATERIĀLI37Spēle kā mācīšanās metodeapgūstot angļu valoduDace Ozoliņa,Ziemeļvalstu ģimnāzijasangļu valodas skolotāja12345«Ziemeļvalstu ģimnāzijā strādāju parangļu valodas skolotāju sešus gadus. Ganno iemācītās teorijas, gan iegūtās praksesir skaidrs, ka skolēnu vecums ir viensno galvenajiem faktoriem mūsu lēmumos,ko un kā mācīt. Cilvēkiem dažādosvecumos ir atšķirīgas vajadzības, zināšanasun prasmes. Tā kā strādāju ar jauniemskolēniem vecumā no sešiem līdz12 gadiem, tad savā mācīšanas procesābieži izmantoju dažādas spēles un rotaļas.Tieši šajā vecumā mācīšanai ir jābūtmotivējošai, bet tajā pašā laikā – jautraiun aizraujošai, lai radītu audzēkņos vēlmisavas zināšanas pilnveidot. Bērniempatīk atklāt ko jaunu, izmantot savu iztēliun būt radošiem. Spēles ir viena no mācīšanasmetodēm, ar kuras palīdzību viņivieglā un interesantā ceļā apgūst svešvalodu.Patīkami ir apzināties to daudzpusībuun efektivitāti, jo ar tām ir iespēja apgūtne tikai galvenās pamatprasmes, betarī paplašināt vārdu krājumu un uzlabotgramatiku. Varbūt kaut ko uzspēlējam?»What am I? (Kas es esmu?)1. I am your best friend. (Es esmutavs labākais draugs.)2. My house is a kennel. (Manamāja ir būda.)3. I don’t like cats. (Man nepatīkkaķi.)4. I can bark. (Es protu riet.)5. I like bones. (Man patīk kauli.)I am a dog.What am I? (Kas es esmu?)1. I am cold. (Es esmu auksts.)2. I don’t like hot places. (Mannepatīk karstas vietas.)3. I can be in different colours. (Esvaru būt dažādās krāsās.)4. I am very tasty. (Es esmu ļotigaršīgs.)5. You can eat me. (Tu vari maniapēst.)I am an ice-cream.What am I? (Kas es esmu?)1. I am white. (Es esmubalts.)2. I only live in winter. (Esdzīvoju tikai ziemā.)3. Children love me. (Bērnimani mīl.)4. One of my body parts isa carrot. (Viena no manāmķermeņa daļām ir burkāns.)5. You can put a pail on myhead. (Tu vari uzlikt spainiuz manas galvas.)I am a snow man.

METODISKIE MATERIĀLI38What am I? (Kas es esmu?)1. I am like your second home. (Es esmu kā tavas otrāsmājas.)2. I am full with children. (Es esmu pilna ar bērniem.)3. I like fun. (Man patīk jautrība.)4. I like clever children.(Man patīk gudri bērni.)5. I have got lots of blackboards. (Man ir daudz tāfeles.)I am a school.What am I? (Kas es esmu?)1. I am bright and hot. (Es esmu spoža un karsta.)2. I make people happy. (Es padaru cilvēkus priecīgus.)3. I make vegetables grow. (Es palīdzu augt augiem.)4. You can’t see me at night.(Tu mani naktī neredzi.)5. I am in the sky. (Es esmu debesīs.)I am the sunWhat am I? (Kas es esmu?)1. I am usually yellow. (Es parasti esmu dzeltens.)2. You can taste me. (Tu vari mani nogaršot.)3. Mice love me. (Pelēm es patīku.)4. You put me on your sandwiches.(Tu mani liec uzsavām sviestmaizēm.)5. I am made from milk. (Es esmu izgatavots no piena.)I am a cheese