mīklas, uzdevumus stāstījumaformā un citas verbālās spēles.Kopš 50. – 60. gadiemvisā pasaulē ķīmijas kursa saturāpakāpeniski ieviesti sarežģītākiteorijas elementi. Arī spēļuizmantošanā ķīmijas apguveikrasi mainījās akcenti. Popularitātiieguva spēles, kuru dalībnieki,aktīvi komunicējot, varējasacensties savā starpā. Šajālaika posmā radās arī spēles,kas ietvēra sporta elementus.Tātad sākotnēji spēles ķīmijasmācīšanā tika izmantotasārpusklases darbā priekšmetaattīstīšanai, bet stundās tika pielietotasepizodiski. Tas tāpēc, kavairāki skolotāji uzskatīja: laiks,kas ir veltīts spēlei, tiek atņemtsno laika, kas būtu jāvelta mācībām,kaut īstenībā abi procesi(spēle un mācību priekšmeta apguve)var norisināties vienlaikus,viens otram netraucējot, un patvairāk – viens otru papildinot.Spēle raisa pozitīvasemocijasJebkura spēle pēc savasdabas ir brīvprātīgs un relatīvispontāns darbības veids. Tikaitad, ja skolēns piedalās spēlēbrīvprātīgi, dalība šajā procesāvar raisīt pozitīvas emocijas: tiekveicināts spēles dalībnieku patstāvīgumsun radošā potenciālaattīstība.Galveno spēles psiholoģiskoaspektu nosaka tas, katai obligāti jābalstās uz skolēnainteresi un prieku. Atmosfēraijābūt jautrai, dalībniekiemir jāgūst bauda no pareizāmatbildēm. Ir ļoti svarīgi, lai spēlējottiktu izvirzīti sasniedzamirezultāti, bet paša procesa unpiedāvāto materiālu noformējumsbūtu pievilcīgs, daudzveidīgsun estētiski nevainojams.Brīva, dabiska gaisotneveicina reflektorisko atmiņu. Tas,kam citos apstākļos skolēns, laiiemācītos piespiedu kārtā, tērētudaudz laika, spēlējoties tiek iegaumētsātri un it kā nejauši. Spēlesattīsta domāšanu, tiek trenētaloģika – analīze, sintēze, vispārināšana,konkretizācija – un citasdarbības. Savā laikā L.Vigotskisformulējis tā saucamo «spēlesparadoksu»: spēlējot bērns darato, ko viņš vēlas, bet vienlaikusmācās pakļauties noteikumiem,spēles loģikai un iepriekš pieņemtajiemierobežojumiem.Didaktiskajā spēlē ir būtiskssacensību gars, kas ļaujattīstīt skolēnos paškontrolesprasmes, aktivizē piedalīšanosspēlē un veicina precīzi ievērotformulētos noteikumus. Uzvarašādā spēlē kalpo par spēcīgustimulu motivācijas attīstībai.Skolēniem ar vājām izziņas spējāmir ieteicams piedāvāt piedalītiesspēlē komandas sastāvā,kur ir lielāka varbūtība uzvarēt.Pozitīvas emocijas, kuras no uzvarasgūst komandas dalībnieki,paaugstina audzēkņu vēlmidarboties, rezultātā aktivizējotviņu iesaisti mācību procesā.Liela nozīme ir ar jebkuruspēli saistītajiem emocionālajiembrīžiem. Sasniegtaisrezultāts ir augsts tikaitad, ja spēles dalībniekiem ir«pirmsstarta drudzis». Taču pardaudz palielināta motivācijavar izraisīt paaugstinātu uzbudinātībuun uztraukumu. Šādosgadījumos pedagogam irjāmierina dalībnieki, atgādinotviņiem, ka «tā ir tikai spēle».Didaktisko spēļu iedalījumsĶīmijas didaktikai veltītajosdarbos var atrast dažādaspieejas un visdažādākos kritērijusspēļu grupēšanai pēc atsevišķāmpazīmēm.Viens no spēļu klasifikācijasveidiem ir pēc vietas mācībumateriāla apguvē. Spēlesvar izmantot, lai sniegtu jaunuinformāciju, lai trenētu prasmesun nostiprinātu zināšanas vai arīlai izvērtētu audzēkņu sasniegumusmācību materiāla apguvē.Spēles var grupēt pēcfunkcijām mācību procesā. Spēlesvar izmantot, lai trenētu apgūto,vai arī tās iespējams lietot,lai attīstītu skolēnu radošumu –tādas ir spēles, kas saistās ar nepieciešamībumodelēt, imitēt,METODISKIE MATERIĀLIorganizēt.Pēc veida, kādā tiek piedāvātsspēles saturs, spēles varbūt mutiskas vai saistītas ar saturasniegumu drukātā (grafiskā)veidā. Tās ir dažādas galda spēlesun datorspēles.Pēc vispārīgās virzības unlīdzekļiem, kurus izmanto spēlē,izšķir spēles-vingrinājumus, galdaspēles, lomu spēles, lietišķāsspēles, sižetu spēles, spēles-atbildesuz jautājumiem u.c.Spēles var atšķirties pēcprocesa ilguma: miniatūras, epizodesvai arī speciāli organizētisvētki. Spēles var būt individuālas,pāru un arī komandu spēles.Interese par mācībuspēlēm pieaugJāatzīmē, ka pēdējos gadosdažādu iemeslu dēļ pieaugusiinterese par spēļu izmantošanasiespējām ķīmijas apguvē.Kaut speciālisti izstrādājuši vairākusdidaktiskos materiālus,piemēram, Mendeļejeva sapnis,piedāvāto materiālu klāstu unizvēles iespējas ķīmijas mācīšanāpagaidām nevar uzskatīt par apmierinošām.It īpaši trūkst dažādaveida mūsdienīgu didaktiskospēļu elektroniskā formātā, kurasvarētu ielādēt ne tikai datorā.Plānojot jebkuras spēlesizmantošanu ķīmijas stundā, irsvarīgi precīzi formulēt sasniedzamorezultātu. Svarīgi, lai spēleķīmijas stundā vai ārpusklasesdarbā būtu nevis spēle spēlespēc, bet dotu taustāmu ieguldījumuskolēnu motivācijas attīstīšanā,palielinātu viņu interesipar ķīmiju, sniegtu savu «pienesumu»zināšanu veidošanā, prasmjunostiprināšanā, attieksmesveidošanā un attīstībā.Šajā ievadrakstā ir mēģinātsieskicēt kopējo ainu, kassaistīta ar didaktisko spēļu izmantošanumācību procesā ķīmijasapguvei. Nākamajos rakstosizskatīsim atsevišķus piemērusspēļu izmantošanai konkrētu skolasķīmijas kursa tematu apguvē.36
METODISKIE MATERIĀLI37Spēle kā mācīšanās metodeapgūstot angļu valoduDace Ozoliņa,Ziemeļvalstu ģimnāzijasangļu valodas skolotāja12345«Ziemeļvalstu ģimnāzijā strādāju parangļu valodas skolotāju sešus gadus. Ganno iemācītās teorijas, gan iegūtās praksesir skaidrs, ka skolēnu vecums ir viensno galvenajiem faktoriem mūsu lēmumos,ko un kā mācīt. Cilvēkiem dažādosvecumos ir atšķirīgas vajadzības, zināšanasun prasmes. Tā kā strādāju ar jauniemskolēniem vecumā no sešiem līdz12 gadiem, tad savā mācīšanas procesābieži izmantoju dažādas spēles un rotaļas.Tieši šajā vecumā mācīšanai ir jābūtmotivējošai, bet tajā pašā laikā – jautraiun aizraujošai, lai radītu audzēkņos vēlmisavas zināšanas pilnveidot. Bērniempatīk atklāt ko jaunu, izmantot savu iztēliun būt radošiem. Spēles ir viena no mācīšanasmetodēm, ar kuras palīdzību viņivieglā un interesantā ceļā apgūst svešvalodu.Patīkami ir apzināties to daudzpusībuun efektivitāti, jo ar tām ir iespēja apgūtne tikai galvenās pamatprasmes, betarī paplašināt vārdu krājumu un uzlabotgramatiku. Varbūt kaut ko uzspēlējam?»What am I? (Kas es esmu?)1. I am your best friend. (Es esmutavs labākais draugs.)2. My house is a kennel. (Manamāja ir būda.)3. I don’t like cats. (Man nepatīkkaķi.)4. I can bark. (Es protu riet.)5. I like bones. (Man patīk kauli.)I am a dog.What am I? (Kas es esmu?)1. I am cold. (Es esmu auksts.)2. I don’t like hot places. (Mannepatīk karstas vietas.)3. I can be in different colours. (Esvaru būt dažādās krāsās.)4. I am very tasty. (Es esmu ļotigaršīgs.)5. You can eat me. (Tu vari maniapēst.)I am an ice-cream.What am I? (Kas es esmu?)1. I am white. (Es esmubalts.)2. I only live in winter. (Esdzīvoju tikai ziemā.)3. Children love me. (Bērnimani mīl.)4. One of my body parts isa carrot. (Viena no manāmķermeņa daļām ir burkāns.)5. You can put a pail on myhead. (Tu vari uzlikt spainiuz manas galvas.)I am a snow man.
Change language