Å¡eit.

IR JĀRISINA10noteikumos. Piemēram, saskaņā arRīgas domes 26.08.2008. lēmumuNr. 4127 Par Rīgas domes Izglītības,jaunatnes un sporta departamentapadotībā esošo interešu izglītībasiestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumieminterešu izglītības iestādēsdalības maksa ir šāda: kultūrizglītojošajospulciņos – līdz 5latiem mēnesī; tehniskajā jaunradē– līdz 10 latiem; sporta dejās – līdz15 latiem; sporta pulciņos – līdz 6latiem mēnesī. Taču ir ļoti daudzipulciņi, kuros par nodarbībām navjāmaksā. Vecāku finansējums galvenokārtparedzēts mācību procesamnepieciešamo materiāluun inventāra iegādei (papīrs, otas,krāsas, treniņtērps, tenisa raketesu.tml.).līdz tiks sakārtots normatīvais regulējumspar izglītības finansēšanu.Tiesībsargs turpinās sekot šim jautājumam,lai valstī tiktu īstenotasLR Satversmes 112. pantā garantētāstiesības uz bezmaksas izglītību.Turklāt visiem tiesībusubjektiem ir gan tiesības, ganpienākumi, un tie ir savstarpējisabalansēti. Izglītības jomā izglītojamo,viņu vecāku, kā arīpedagogu tiesības un pienākumusnosaka Izglītības likums.Arī IZM Izglītības departamentadirektore, IZM Valstssekretāra vietniece Evija Papulekā pirmo jau ieilgušajā strīdāpar to, kas tad ir bezmaksasizglītība, min Satversmes 112.pantu, kurā teikts, ka valsts nodrošinaiespēju bez maksas iegūtvidējo un pamata izglītību.«Tas nozīmē, ka par mācībām pamataun vidējās izglītības iestādēsnav jāmaksā mācību maksa, jovalsts uztur valsts un/vai pašvaldībubudžeta finansētu skolu tīklu pamataun vidējās izglītības ieguvei.Taču neatbildēts ir jautājums parto, ko nozīmē izglītība bez maksas.To Latvijā var definēt likumdevējsjeb Saeima vai Satversmestiesa. Līdz šim tas nav darīts.Ja runā par starptautiskopieredzi, tad, piemēram, ANO Ekonomisko,sociālo un kultūras tiesībukomiteja norādījusi, ka tiešiemaksājumi par izglītību ir nepieļaujami,savukārt netiešie maksājumivērtējami atbilstoši to faktiskajamraksturam. Arī Čehijas konstitucionālātiesa ir norādījusi, ka bezmaksasizglītība nenozīmē to, kavalsts sedz visus izdevumus, kasvien rodas izglītības ieguves saistībā,piemēram, nefinansē gumijasapavu, portfeļu, penāļu, rakstāmpiederumuiegādi, fiziskās audzināšanaslīdzekļus un piederumus.»Kā vērtējat Tiesībsargaaktivitātes šajā jomā?IZM ir paudusi nostāju, kaSkolotājs, skola, direktors– kādas Tiesībsarga aktivitātessaistās ar viņiem? Pašlaikizskatās, ka šie trīs ir nonākušipersona non grata pozīcijā?Saskaņā ar Tiesībsarga likuma11. panta 1. punktu un 11. panta5. punktu Tiesībsarga funkcija irveicināt privātpersonas cilvēktiesībuaizsardzību un sekmēt sabiedrībasinformētību par cilvēktiesībuaizsardzības mehānismiem, tādējādiTiesībsargs, pildot šo funkciju,informēja sabiedrību, kā tiesiskirisināt šo problēmu, ja vecākusneapmierina esošā kārtība un viņivēlas izmantot valstī izveidototiesību aizsardzības mehānismu.Pašvaldības dibināta izglītības iestādeir publisko tiesību subjektsun darbojas saskaņā ar publiskotiesību principiem, tāpēc tā drīkstdarīt tikai to, ko likums tieši paredz.Ņemot vērā, ka vecākiemnav normatīvajos aktos noteiktapienākuma pirkt mācību līdzekļus,izglītības iestādei nav tiesiskapamata likt vecākiem tos iegādāties.Prasība pirkt mācību līdzekļusir uzskatāma par iestādes prettiesiskufaktisko rīcību Administratīvāprocesa likuma izpratnē.Šīs domstarpības atrisināsies, tiksituācijair risināma, pakāpeniskivairāku gadu laikā nodrošinot pārejuuz lielāku valsts finansējumumācību līdzekļu nodrošinājumamskolās. Taču paralēli ir jādefinē, koLatvijā saprotam ar izglītību bezmaksas un kādi mācību līdzekļiir finansējami no valsts. Pie pēdējāminētā pašlaik IZM strādā.Lai arī Satversmē ir noteikts,ka valsts nodrošina iespējubezmaksas ikvienam iegūtpamatizglītību un vidējo izglītību,vecāki aprēķinājuši, ka vidējiskolēns izmaksā līdz pat680 – 850 latiem gadā – liecinaTiesībsarga apkopotā informācija.Šajā summā ieskaitīti ganizdevumi mācību grāmatām,burtnīcām, kancelejas piederumiemun sportošanai nepieciešamais,kā arī finanses, kasnepieciešamas pusdienām, transportaizdevumiem un apģērbam.Izglītības un zinātnes ministrijasreformu darba grupa veikusiaprēķinus, kas liecina, ka viena skolēnaizglītošanai gadā vidēji vajadzētu1622 latus. Aprēķinā ietilpstatalgojums skolotājiem un atbalstapersonālam, kā arī nodokļi, finansējumspedagogu profesionālās pilnveidespaaugstināšanai, mācībugrāmatām, skolu bibliotēku fonda,tajā skaitā daiļliteratūras, papildināšanai,skolēnu ēdināšanai, līdzekļipagarinātās dienas grupām (1.– 6. klašu skolēniem), atalgojumsinterešu izglītībai un nauda ārpusklasespasākumu nodrošināšanai.Pagājušajā mācību gadā no valstsbudžeta vienam skolēnam bija atvēlēti679,2 lati, savukārt vidēji 721latu piemaksāja pašvaldības unvecāki, tādējādi pašlaik pietrūkstaptuveni 200 latu uz skolēnu gadā.Kādi pasākumi ir padomāIzglītības un zinātnes ministrijai,lai skolu direktori Tiesībsargaaktivitāšu dēļ (mācību grāmatas,muzeju, izstāžu apmeklējumi)nenonāktu ķīlnieku lomā?