Å¡eit.

Nauda seko skolēnam jebkā «pazūd» audzēknis un pedagogs?Lai aizlāpītu valsts budžetu, izjauca arī pedagogu atalgojuma sistēmu.Kāds izrēķināja, ka valstij bezmaksas izglītība (kas vecākiem izmaksāLs 100 – 150 uz mācību gada sākumu un ar to nebeidzas) ir pārāk dārga.Ir jāsamazina skolu (tātad arī skolotāju) skaits. Radās «brīnišķīgaideja» – nauda sekos skolēnam. Publiski tika pausta cerība, ka veidosies«veselīga» skolu konkurence un ieguvējas būs skolas ar augstākiemmācību rezultātiem. Diemžēl arī šoreiz – «gribēja kā labāk,sanāca kā vienmēr». Aiz naudas, kas seko skolēnam, pazaudējamne tikai skolotāju (uz ko klusībā tika cerēts), bet arī pašu izglītojamo.VIEDOKLISPaed. mag. Māra BērentePirmkārtTas, ka šāds risinājums vissmagākietekmēs tieši mazās laukuskolas, bija skaidrs uzreiz. Realitātētika meklēti dažādi risinājumi– pieticīgākie skolotāji samierinājāsar mazāku atalgojumu, bet skolastika saglabātas. Vienaldzīgākāspašvaldības skolas optimizēja, ļaujotvecākiem pašiem domāt – kānodrošināt savam bērnam pieejuizglītībai. Mazliet apzinīgākās arīoptimizēja, bet parūpējās, lai būtutransporta nodrošinājums.OtrkārtNākamās «cietējas» bijavakara (maiņu) vidusskolas, jo vispārizglītojošāsdienas skolas pārstājaatskaitīt skolēnus ar vājāmsekmēm un neattaisnotiem kavējumiem.Daļu no šīs grupas, protams,tomēr atskaitīja. Bet tas notikapavasarī, lai nebojātu skolasstatistiskos rādītājus. Tāpat rīkojās,komplektējot 10. klasi. Ja iepriekšatlasīja labākos, tad tagad, laipietiktu audzēkņu, sāka pieņemtpilnīgi visus. Optimizēja arī daļuvakarskolu – pārsvarā pievienojotdienas skolām. Aktīvās lauku skolassituāciju izmantoja saprātīgi unatvēra klases ar nodarbībām vakaros.Kā padomju gados.Protams, modelim ir saviplusi. Jau pieminētās klases piedienas skolām – tuvāk dzīvesvietaiun pedagogiem: papildu darbaiespējas. Turklāt skola pati varizlemt, kā sadalīt skolotāju darbasamaksai paredzētos līdzekļus. Atklātsir jautājums, kā šī iespēja tiekizmantota.TreškārtDažviet visiem tika no-teikts vienāds atalgojums – neatkarīgino kvalifikācijas, darba stāža,papildu pienākumiem (t.i., piemēram,maģistra diplomu var noliktarhīvā mazbērniem; priekšmetametodiskā darba vadīšana, atbildībapar kabinetu, un laboranta pienākumijāveic sabiedriskajā kārtāu.tml.).Ir arī pluss – skolas zināmāmērā var izlemt, cik lielas komplektētklases. Tā kā acīmredzams irfakts, ka nevar kvalitatīvi strādāt ar30 skolēniem (īpaši sākumskolā unpamatskolā), tad skolas varētu modelētklases ar 20 skolēniem. Bet...CeturtkārtRealitātē uzvar cita tendence– jo mazāks kopējais stunduskaits, jo vairāk maksā par vienustundu! Tātad izdevīgāki (un tikdaudz sarēķināt prot visi) ir lieluklašu komplekti. Kā jūtas vidusmēraskolēns šādā situācijā (vājāk sagatavotos,slimojošos pat nepieminēsim!)un kā skolotājs, tas nevienuneinteresē.Jau tagad vismaz 50 % šolielo skolu audzēkņu apgūstmatemātiku, fiziku,svešvalodas pieprivātskolotājiemJau tagad vismaz 50 % šo lielo skoluaudzēkņu apgūst matemātiku,fiziku, svešvalodas pie privātskolotājiem.Pedagogam netiek dotaiespēja izvēlēties, jo šādā klasē iespējamsnodrošināt tikai lekcijutipa nodarbības un eksāmena prasībāmatbilstošu pamatuzdevumutreniņu (pat izmantojot IT!). Jaunostandartu akcents uz pētnieciskodarbību, sasaisti ar praksi un attīstošomācīšanu paliek atsevišķuizlases stundu, ārpusstundupasākumu nodarbes. Jo ikvienaiepriekšminētā procesa pamatā irsaruna, sava viedokļa meklēšanaun nestandarta risinājumu analīze.Vai to var veikt skolotājs ar 25 – 30skolēniem vienlaikus?!Pedagogam netiek dotaiespēja izvēlēties, jo šādāklasē iespējams nodrošināttikai lekciju tipanodarbības un eksāmenaprasībām atbilstošupamatuzdevumu treniņuDomāju, ka patlaban aktuālāsdiskusijas par bezmaksasizglītību tikai palielinās iepriekšminētās tendences, jo vienamskolēnam «sekos» lielāka naudassumma. Un nav svarīgi, kā tosauks. Vienkārši par naudu vai parvaučeriem.Cēloņi un sekas – lielo pilsētu(vispirms jau Rīgas) lielākajāsskolās būs labs nodrošinājums armācību līdzekļiem, salīdzinoši labsatalgojums, bet arvien zemākamācību procesa «pievienotā vērtība».Mazajās skolās «pieklibos»tehnoloģijas un novecos pedagogi.Likumā visiem paredzētasvienādas tiesības uz kvalitatīvu izglītību.Kurš tās nodrošinās?3