Å¡eit.

AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBAEsam izdarījušipirmos soļusIzglītības un zinātnes ministrijas(IZM) ieņemtais kurss irvērsts uz aukstasinīgu nekvalitatīvostudiju programmu slēgšanu.1. novembrī uzzināsim,kuras studiju programmas,pēc ministrijas striktā Eiropassociālā fonda (ESF) projektarezultātu pārvērtējuma, ir labas,kuras – ne. Par ministrijasaizsākto augstskolu konsolidācijuun dažiem ar akreditācijasnoteikumiem saistītajiemjautājumiem savu redzējumusniedz Dmitrijs Kuļšs, IZM Augstākāsizglītības, zinātnes uninovāciju departamenta direktors.Nika AleksejevaKāpēc Latvijā izveidojusiessituācija, ka esam Eiropā arvismazāko vidējo studējošoskaitu vienā augstskolā?Tas skaidrojams ar milzīgoaugstskolu skaitu un salīdzinoši nelielostudentu skaitu. Vērojot ārvalstupieredzi, Lielbritānijā, augstākāsizglītības iestādē, vidēji ir aptuveni15 000 studentu. Pirms desmit gadiemLatvijā bija 36 augstākās izglītībasiestādes. Tagad ir 60. Bijavairāk studentu – agrāk 110 000,tagad 96 000. Reiz Latvijā bija mazākaugstskolu un vairāk studentu.Kā un kad IZM plāno pārskatītEiropas Sociālā fonda (ESF)finansētā programmu izvērtējumarezultātus?Tas notiks 2012. gada 1.novembrī. Grafiks ir diezgan saspringts,tāpēc pētīsim tikai kvantitatīvosdatus.Katrai programmai irpunktu skaits, tikai to nekur nepublicē.Zinām, ka programma irpirmajā, otrajā vai trešajā grupā,bet mēs nezinām, ka ir 62 kritēriji,kas ir definēti un novērtēti no 1– 4. Tie, ko gribam, ir publicēti unparādīti, kur, mūsuprāt, jāpievēršuzmanība dažiem kritērijiem, piemēram,nodarbinātībai. Gribampateikt, ka daudz striktāk ir jāvērtēkvalitāte un nevar pieļaut to, ka no62 kritērijiem 8 novērtēti ar 2, betprogrammu neiekļauj slikto programmusarakstā. Tas ir līdzīgi kā,ja no 62 km ceļa astoņi nav noasfaltētiun visi brauc, jūtas laimīgiun neuzskata, ka šis ceļš ir slikts.Mūsuprāt, novērtējumsjāveic striktāk, jo kritēriji, kas bijaiekļauti, it kā, no vienas puses,ir izmantoti, no otras puses, irdota diezgan liela interpretācijasbrīvība. Mēs gribētu nevis pārskatītekspertu vērtējumu, betto pašu ekspertu vērtējumu parādītno kvantitatīvā aspekta.Vērtēšana ir notikusi.Tā nenotiks no jauna. Skaitliskievērtējumi ir pieejami.Diemžēl neviena Latvijasinstitūcija tagad neatbilstkritērijiem, kas ir noteikti Eiropaskvalitātes vadlīnijās ungarantē, piemēram, neatkarībuno augstskolu ietekmes,atklātību. Noteikumos esamparedzējuši, ka process irdaudz atklātāks. Nebūs vairsslēgtas balsošanas, nebūssubjektīvas ekspertu izvēles.Vai tiks ņemti vērā arīekspertu iepriekš veiktie izvērtējumi?Ministru kabineta noteikumiparedz, ka eksperta ziņojumiLETA fotoDmitrijs Kuļšs pārliecināts, ka daudz striktāk ir jāvērtē kvalitāte unnevar pieļaut to, ka no 62 kritērijiem 8 novērtēti ar 2, bet programmuneiekļauj slikto programmu sarakstā. Tas ir līdzīgi kā, ja no 62 km ceļaastoņi nav noasfaltēti un visi brauc, jūtas laimīgi un neuzskata, ka šisceļš ir slikts.pilnībā tiks nodoti akreditācijaskomisijai, kas tos izmantos. Bet tasneliedz ministrijai sniegt savu redzējumuun parādīt tiem pašiemakreditācijas komisijas locekļiem,kāds ir kvantitatīvais vērtējums.Kam, jūsuprāt, būtu jāveicvirzienu akreditācija?Mēs gribētu, lai šī procesaorganizēšanu (nevis lēmuma pieņemšanu)nodrošinātu institūcija,kas iekļauta Eiropas kvalitātesreģistrā. Tagad ir 29 aģentūras, arkurām pašlaik veicam pārrunas, laiatklātā konkursā izvēlētos labāko.Diemžēl neviena Latvijasinstitūcija tagad neatbilst kritērijiem,kas ir noteikti Eiropas kvalitātesvadlīnijās un garantē, piemēram,neatkarību no augstskoluietekmes, atklātību. Noteikumosesam paredzējuši, ka process irdaudz atklātāks. Nebūs vairs slēgtasbalsošanas, nebūs subjektīvasekspertu izvēles. Pēc ekspertuskaita atbilstības pārbaudesnotiks nejauša ekspertu izvēle.Taču Ministru prezidents25. septembra sēdē noteica, kajāsniedz iespēja arī Latvijas institūcijaikandidēt uz akreditācijasprocesa veicēja statusu.Jā, Ministru kabinets ir pie-30