Å¡eit.

Tālākajā darbā, ko paredzēts pabeigt līdz 2014. gada 1. septembrim,tiks definēti mazo skolu indikatori, kas būs plašāki par skolēnuskaitu, tiks izstrādāti mazo skolu darbības finansēšanas modeļi,izmaiņas normatīvajos regulējumos, kas ļaus paplašināt skolasdarbību, kā arī metodiskie materiāli un cita veida atbalsts skolupārejai uz jauna veida darbības organizēšanu.Mazo skolu attīstības sekmēšanacieši saistīta ar skolu autonomijaspalielināšanu. Patiesībāskolas autonomija sākas no skolaskultūras maiņas un atbildības uzņemšanāspar sava darba procesaun rezultātu kvalitāti – gan individuālaskolotāja, gan visa skolas kolektīvalīmenī. Savā ziņā autonomajau ir tā skola, kas meklē un atrodefektīvākos ceļus, kā sekmēt ikvienaskolēna izaugsmi un mācībusasniegumus, kas saredz, kādas irizglītojamo ģimeņu un citu apkārtējāskopienas cilvēku vajadzībasun attiecīgi arī organizē darbu, nevisatsaucas uz ierobežojošiem noteikumiemun iespēju trūkumiem.Mazo skolu attīstības programmaradīs apstākļus kopienasskolas modeļu attīstīšanai. Vairākuvalstu pieredze liecina, ka jaunajosapstākļos skola veiksmīgi darbojaskā institūcija, kas «ir pieejama skolēniem,viņu vecākiem un ģimeneslocekļiem un plašākai sabiedrībaipirms, pēc mācību procesa (stundām)un tā laikā septiņas dienasnedēļā visa gada laikā». Kopienasskolu raksturo darbs kopīga mērķasasniegšanai; atšķirīgi finansēšanasmodeļi; darbinieku darbībasmodeļu (darba pienākumu)maiņa; radoša un cieņas pilna sadarbībaar jauniešiem, ģimenēm,citiem kopienas iedzīvotājiem.Interesanti vērot, kā arī Latvijāpamazām attīstās visu triju veidudarbības modeļi, rādot virkniveiksmīgu piemēru, kur skola jaubūtiski paplašinājusi savas funkcijas,piemēram, ja skolēniem pēcstundām jāgaida autobuss, tad tiekorganizētas jēgpilnas un aizraujošasnodarbības; ja apkārtējās ģimenēsir mazuļi, bet bērnudārza nav,skola atver pirmsskolas izglītībasgrupas; ja bērniem gribas muzicētvai apgūt mākslas pamatus, betlīdz pilsētai tālu, turpat, skolā, tiekatvērta mūzikas vai mākslas skolasfiliāle vai klase; ja skolā ir labi iekārtotsmājturības kabinets vai darbnīcas,tās var izmantot gan interešunodarbībām, gan gluži praktiskujautājumu risināšanai – kāzu un citujubileju mielastu gatavošanai, mēbeļuun velosipēdu remontēšanai,kleitas malas atšūšanai utt. – visam,kas cilvēkiem nepieciešams. Datorklašuizmantošana kopienas vajadzībāmjau ir kļuvusi par klasiku.Iziet ārpus tradicionālāskolas piedāvājumaUn tas vēl nav viss. Ja skolair tā vieta, kur apkārtējiem cilvēkiemērti nokļūt un tajā ir brīvas telpas,skolas ēkā var iemājot bibliotēka,vienas vai vairāku biedrību birojivai tikšanās telpas, biznesa inkubators,skolas internāts vai pirmsskolasdiennakts grupa, ja tāda nepieciešama,pagasta tūrisma informācijascentrs, naktsmītnes nogurušamceļiniekam vai skolas viesim, patvieta dušai un veļas mazgāšanai.Tā ir vajadzībās un realitātē balstītarīcība, kas iziet ārpus tradicionālāskolas piedāvājuma un fantastiskiiedarbojas uz kopienas saliedētību,skolas un ģimenes saišu spēcināšanu,tādējādi mazinot agrīnuskolas atstāšanu un mācīšanāsmotivācijas problēmas. Tāpēc saturiskivar runāt par trim galvenajiemdarbības virzieniem: atbalsts vispusīgaipersonības izglītošanai unattīstībai ikvienā vecumā; atbalstsdaudzveidīgu prasmju apgūšanaiun pielietošanai, t.sk., nodarbinātībassekmēšanai un saturīgai brīvālaika pavadīšanai; atbalsts iekļaujošas,saliedētas, pilsoniski un sociāliaktīvas sabiedrības spēcināšanai.Ja ir skaidra funkcija, tadvar rast risinājumus, un tad atrodasarī līdzekļi – tiesa gan, ne no viena,garantēta un neizsīkstoša avota,bet vairākiem, kurus satur kopā unpārrauga skolas (daudzfunkcionālācentra) vadītājs kopā ar darbotiesspējīgu komandu. Šai komandaijāspēj pamatot savas darbības vajadzība,mērķi un rezultāti un arī jānākar skaidru priekšlikumu, kā šādasaimniekošana izskatās ciparos,nebaidoties no demagoģiska pārmetuma,ka šādi palielinājies elektrībaspatēriņš uz vienu izglītojamo.Apkopojot teikto, jāakcentē,ka, ņemot vērā iegūto informācijuun viedokļus no dažādām sabiedrībasgrupām, IZM darba grupa kāgalvenos mazo skolu attīstīšanasiemeslus izvirza nepieciešamību:• nodrošināt izglītības pieejamībumaksimāli tuvu dzīvesvietai;• sekmēt Latvijas līdzsvarotuattīstību, saglabājotekonomiski aktīvajām ģimenēmpiemērotas kopienas;• attīstīt mūsdienīgus risinājumusuz skolas kā daudzfunkcionālakopienu centra bāzes.Šie argumenti ietver ganMAZĀS SKOLASpedagoģisko, gan sociālo un ekonomiskoperspektīvu. Turklāt mazāsskolas var piedāvāt elastīgus risinājumus,t.sk., pilotējot attālināto mācību,informācijas un komunikācijastehnoloģiju izmantošanas u.c. iespējas.Tālākajā darbā, ko paredzētspabeigt līdz 2014. gada 1. septembrim,tiks definēti mazo skolu indikatori,kas būs plašāki par skolēnuskaitu, tiks izstrādāti mazo skoludarbības finansēšanas modeļi, izmaiņasnormatīvajos regulējumos,kas ļaus paplašināt skolas darbību,kā arī metodiskie materiāli un citaveida atbalsts skolu pārejai uz jaunaveida darbības organizēšanu.Šajā darbā ir būtiska lomaskolas sadarbībai ar pašvaldībukopīga redzējuma, stratēģijasun darba plāna veidošanā, kā arīstarpnozaru sadarbībai valsts unreģionālajā līmenī. Te nonākam pie«pārmaiņu skolas» – skolas kā kopienascentra 21. gadsimta kontekstā.Laikā, kad cilvēki sāk piedomātpar dzīves kvalitāti un lūkoties pēcvietas, kurā mūsu dažādās identitātespēc mežonīgā skrējiena un sadrumstalotībasvar atkal apvienoties,kur ir bērnu audzināšanai droša undraudzīga vide, bet vienlaikus arīpieejami pakalpojumi, bez kuriemmūsdienu dzīve vairs nav iedomājama,mazajām skolām, ciematiemun kopienām paveras milzu potenciālspiedāvāt to, pēc kā cilvēkspatiesībā ilgojas – piederības sajūtu,atbalsta punktu, kopā būšanu.Pašlaik galvenais darbs irapkopot labo pieredzi un atrast, kurir tās šaurās vietas, kas traucē jēgpilnaidarbībai; kur jālabo normatīvieakti, kur pietiek ar pašu attieksmesmaiņu. Nepieciešama starpnozaruvienošanās valsts un pašvaldībaslīmenī par to, kā tiks koordinētasun finansētas dažādas darbības,vienlaikus nodrošinot kvalitatīvumācību procesu, bet neaizmirstotarī par to, ka bērns var labi mācītiesun attīstīties tikai tad, ja tiek nodrošinātsatbalsts visām viņa vajadzībāmun viņa ģimene jūtas labi.21. gadsimtā, kad, kā apgalvoeksperti, «mazs ir skaists» unelastība un spēja saskatīt iespējasatrodas vajadzīgāko iezīmjusaraksta augšgalā, mums ir dotaiespēja sakārtot Latvijas izglītībassistēmu, izmantojot mazāsskolas kā poligonu mūsdienīgurisinājumu meklējumiem, necenšotiesievērot tradicionālo vakardienasskolas modeli, kur viss bijaiepriekšnoteikts un sakārtots pastundām, priekšmetiem un klasēmun īstā dzīve sākās pēc stundāmun skolas beigšanas. Mazā kopienasskola ir pats īstās dzīves centrs.19