Å¡eit.

LIELĀ TĒMARisinot mazo skolu problēmupiesaistīt pietiekami lielu finansējumu,lai nodrošinātu pilnvērtīgumācību procesu arī nelielajambērnu skaitam, tā atlikušonepieciešamo līdzekļu daļu ļaujkompensēt pašvaldībām. Jautājumsgan rodas pašu pašvaldībuturīgumā. Tas jau atkal rada nevienlīdzīgu,taču efektīvu pārvaldessistēmu – pašvaldības nevisfinansē, bet pēc pārrunām ar skoludirektoriem līdzfinansē skolas.Vaučeru mehānisma idejair vienkārša – tā vietā, lainaudu piešķirtu skolai, tātiek iedota bērna vecākiem.Tie, izvēloties bērnam piemērotākoizglītības iestādi,rada skolu savstarpējo konkurenci.Konkurence savukārtkāpina kvalitāti, kasjāsasniedz, saimniekojot artiem līdzekļiem, kas skolāparādās līdz ar bērniem.Sistēmas idejas pamatā irprivāto skolu paraugs. Tāskā izglītības tirgus spēlētājipiesaista tik daudz naudas,cik vecāki, kas vēlas savambērnam labāku izglītību,spēj atļauties. Kvalitāte parierobežotiem līdzekļiem.Mehānisms šķiet nevainojams,bet rada dažus kritiskus«BET».Pašvaldību līdzdalība nedaudzatgādina pašreizējo Latvijas vispārējāsizglītības sistēmu. Turklātarī skolotāju atalgojuma ziņā ir līdzīgikā ar vaučeru – «nauda sekoskolēnam». Taču igauņu variantānauda neseko skolēnam attiecībāuz pedagogu algām, bet pārējomācībām nepieciešamo nodrošinājumu.Skolotāju algas savukārtir veids, kā skolas «audzē savusmuskuļus». Igaunijā tās var brīvisaimniekot ar pieejamajiem līdzekļiemun veidot pievilcīgu pedagoguatalgojuma sistēmu, laipiesaistītu labākos. Iespējams,tieši konkurences un tirgus principavadītu saimniekošanas apstākļudēļ Igaunijā pērn secināts– privāto skolu skaits pieaudzis.Vaučers jeb valstsgalvojuma sistēma LatvijāAtsaucoties uz Latvijasaugstāko likumu, kas nosaka– vispārējā izglītība valstī nodrošināmabez maksas, IZM Finansēšanasprincipa izstrādesekspertu darba grupas pārstāvisR. Ziļevs stāsta, ka pašlaik «vaučeragrozā» plānots «ielikt» finansējumumācību līdzekļiem,telpām ar nepieciešamo aprīkojumu,skolotāju darba algām,apkurei, elektrībai, interešu izglītībai,mācību ekskursijām un citiemtēriņiem, kas nepieciešami,lai skola pilnvērtīgi funkcionētu.Vecākiem atliek vien nodrošinātbērna apģērbu, burtnīcu, kancelejaspiederumus, treniņtērpuun ēdināšanu. Vaučeram vajadzētunosegt visus nepieciešamosizdevumus, taču viennozīmīgarisinājuma, ko darīt, ja arto nepietiek, nav. Lai mazinātunevienlīdzību skolu finansējumā,ir plānots atteikties no pašvaldībupiešķirtajiem līdzekļiem.Arī vecāku līdzfinansējums nukļuvis par jutīgu jautājumu pēctiesībsarga Jura Jansona aicinājumavērsties tiesā, ja skola liekiegādāties mācību grāmatas parvecāku līdzekļiem. Viss ir atstātsuz talantīgu skolu direktoru pleciem.«Viens no galvenajiem aspektiemšajā galvojumu sistēmāir skolu autonomija,» skaidro R.Ziļevs, «tas nozīmē, ka šīs skolaskļūs par atsevišķām budžetaiestādēm, kur vadība un administrācijabūs atbildīgas par finansējumukā jebkura budžetaiestāde. Tā saņems konkrētu finansējumaapjomu, ko plāno izlietotne tikai, lai izdzīvotu, betarī, lai attīstītos.» Šāda ir pagaiduvīzija par vaučeru sistēmu Latvijā,ko plānots dažās skolās izmēģinātjau nākamā mācību gadasākumā. Tiesa, lai glābtu mazāsskolas, ministrija apņēmusies izstrādātatsevišķu risinājumu.Mazās skolas ārpus konkurencesViens no risinājumiemmazo skolu izdevumu optimizēšanaiir pārcelšanās uz mazākāmtelpām. Cits – esošās skolas pārveidotpar multifunkcionāliemcentriem, kur līdzās skolas klasēmvarētu ierīkot mūžizglītībascentru, frizētavu, trenažieru zāli,tādā veidā sadalot telpu apsaimniekošanasizmaksas.Pašlaik «vaučera grozā»plānots «ielikt» finansējumumācību līdzekļiem,telpām ar nepieciešamoaprīkojumu, skolotājudarba algām, apkurei,elektrībai, interešu izglītībai,mācību ekskursijāmun citiem tēriņiem,kas nepieciešami, laiskola pilnvērtīgi funkcionētu.Vecākiem atliekvien nodrošināt bērnaapģērbu, burtnīcu,kancelejas piederumus,treniņtērpu un ēdināšanu.Vaučeram vajadzētunosegt visus nepieciešamosizdevumus, tačuviennozīmīga risinājuma,ko darīt, ja ar to nepietiek,nav.Tomēr, ja arī šie pasākumiļaus audzēknim saņemt visu nepieciešamopar summu, kas viņa6