Å¡eit.

ņēmis šādu lēmumu. Mums jānodrošina,lai ar laiku mums būtu savaaģentūra. Tas ir tikai loģiski. Ministrukabinets ir uzdevis mums izveidotceļakarti, lai panāktu, ka arī Latvijābūtu šāda aģentūra. Sadarbojotiesar ārvalstu aģentūru, kurai ir kvalitāte,procedūras, liela pieredze, pēcnoteikta termiņa varētu pārņemtšīs aģentūras biroju Rīgā un izveidotatsevišķu Latvijas aģentūru.Kādas puses būtu iesaistītasprogrammu kvalitātes novērtēšanā?Jautājums par personālu,kas veiks izvērtējumu, ir atklātakonkursa jautājums. Ir nepieciešamasspecifiskas prasmes. Piemēram,vajadzīgs biroja administrators,cilvēks, kas prot strādātar datubāzēm, savākt informāciju.Tās ir konkrētas prasības.Normālā gadījumā (jamūsu mērķis ir Latvijas aģentūrasizveidošana) valdē vajadzētu būtdarba devējiem, darba ņēmējiemun citiem sociālajiem partneriem.Vai augstskolu pārstāvjiarī tiktu iekļauti?Mans personīgais viedoklisir, ka jāiekļauj arī augstāko mācībuiestāžu pārstāvji.Kādās proporcijās tiktuveidots valdes sastāvs?Es nevaru pašlaik pateikt,kādai jābūt proporcijai. Ir jāredz,cik daudz darba devēju pārstāvjuiesaistām, cik – darba ņēmējupārstāvju un citas organizācijas.Rektoru padome iebilst,ka pašlaik trūkst akreditācijasprocesa metodoloģijas. Kā jūs tokomentētu?Tas, kas stāsta, ka metodoloģijanav iekļauta, droši vien navizlasījis Ministru kabineta noteikumus,jo tajos vairākos punktosparedzētas konkrētas nianses, tajāskaitā metodoloģija. Protams, irvēlēšanās iekļaut visu līdz pēdējamsolim, piemēram, cik minūteseksperts pavada augstskolā vai kadviņš atnes savu ziņojumu. Bet šieir procesuāli jautājumi, un es domāju– mums ir jāuzticas tai aģentūrai,kas to veiks. Mēs zinām, kasir eksperti, kā tos atlasām, kā viņiaizpilda savus novērtēšanas atzinumus.Tas pašlaik ļoti sīki izstāstītsMinistru kabineta noteikumos.Mēs esam rādījuši arī konkrētuspunktus, bet droši vien ir vēlme padarītMinistru kabineta dokumentupar tādu, ko sauc jau par vadlīnijāmvai iekšējām instrukcijām.Cik varētu maksāt akreditācijaatbilstoši tam, kā to noteiksjaunie noteikumi?Augstskolām, ja tās ir piedalījušāsESF projektā, tas nemaksāsneko, jo valsts jau samaksājusivienu miljonu latu par šo no ESF.Tālāk varētu būt, ka augstskolasmaksā par studiju virzienu izvērtēšanuun summa varētu būt lielāka,nekā pašlaik tiek maksāts par vienuprogrammu. Bet ir jāņem vērā,ka studiju virzienā var būt vairākasprogrammas, tāpēc loģiski, ka cenavarētu būt lielāka. Mēs gribētu labākusekspertus, nodrošināt tiemapmācības, lai nebūtu situāciju, kureksperts izteicis rekomendācijas,kas nav lietojamas un pamatotas.No kā būs atkarīgs izmaksuapjoms?Viss atkarīgs no tā, cikstundu nepieciešams, lai izvērtētuvienu studiju virzienu. Galvenāatšķirība var rasties, javienā studiju virzienā ir vienaprogramma, bet otrā – vairākas.Nefinansējot sliktās programmas,nauda tiks piešķirtalabajām programmām vai citāmaktivitātēm izglītībasjomāMinistrs Roberts Ķīlis uzskata,ka 2/3 augstskolu būtuslēdzamas, ko par to domājat?Es domāju, nevienam navšaubu, ka augstskolu konsolidācijair nepieciešama un pat neizbēgama.Jautājums ir, kādā veidā to darīt, tāpēcmums ir sarunas ar Augstākāsizglītības padomi, lai sagatavotu konkrētuplānu, kuras augstskolas var apvienoties,kuras nevar un kādas tambūs sekas. Es domāju, ka konsolidācijane tikai manā, bet arī augstskolu skatījumāir pozitīva lieta. Cits jautājums,kādā veidā. Vai tas ir piespiedu plāns,vai plāns, kas motivēts ar investīcijām,piemēram, nākamajā struktūrfonduplānošanas periodā. Tas ir jautājums,kas mums jāizrunā arī ar augstskolāmun citiem sociālajiem partneriem.Vai process jau ir iesāktsun konsolidācija notiks?Mēs esam izdarījuši pirmossoļus – identificējuši problēmas uniespējas.AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBAStudiju programmu slēgšanaļaus ietaupīt līdzekļus, kaspašlaik tām tērēti. Kā brīvie līdzekļitiks pārdalīti?Nefinansējot sliktās programmas,nauda tiks piešķirtalabajām programmām vai citāmaktivitātēm izglītības jomā.Vai finansējumu iegūsarī privātās augstskolas, kurāmslēgs programmas?Tagad ir piemēri, ka privātāsaugstskolas saņem valsts budžetalīdzekļus, bet tā ir ļoti nelielaprakse. Manuprāt, jānodrošinatas, ka kvalitatīvām programmāmir iespēja attīstīties. Protams, valstijir diezgan labas iespējas attīstītlabas programmas. Mumsir diezgan liels potenciāls. Plānojamfinansēšanas sistēmas maiņu,kas varētu mainīt situāciju attiecībāuz finansējuma sadalījumu.Vai jūtat un kā vērtējatspēcīgu lobiju no augstskolu puses,kas, iespējams, kavē reformu?Sektors nav patiesi reformētsvairākus gadus. Ļoti daudzpartneru atrodas komforta zonā.Ir diezgan apjomīgs finansējums– ap 200 miljoniem latu. Tas irsmagnējs process, kur pretestībair neizbēgama. Neviena augstskolanevēlas būt tā, kuru konsolidē.Es skaidroju to ar nevēlēšanosatzīt problēmu un kļūdas.Kas, jūsuprāt, kavē konstruktīvadialoga veidošanosstarp IZM un augstskolu pārstāvjiem?Es domāju, tas ir mīts, ka dialogsneveidojas. No 120 priekšlikumiem,kas bija izteikti akreditācijasnoteikumu saskaņošanas procesā,110 ir pieņemti, tajā skaitā – 50 nosociālajiem partneriem. Palikušie 10,kas ir būtiski un patiesi svarīgi, lai uzlabotuaugstākās izglītības kvalitāti, –par tiem bija diezgan lielas diskusijas.Esam panākuši, ka Ministru kabinetanoteikumi ir apstiprināti. Manuprāt,liels solis uz priekšu ir, ka arī augstākāsizglītības pārstāvji saprot – īstenībāprocesam jābūt daudz striktākam.Visi saprot, ka nedrīkst diktēt noteikumus,neņemot vērā visu partnerupriekšlikumus, piemēram, darba devējus,kas atbalsta šo noteikumu virzīšanu,darba ņēmējus, kuri arī neiebilstpret šiem noteikumiem. Mēs runājampar vienu partneru grupu, rektoriem,ar kuriem veidojas saspringtsdialogs, lai skaidrotu 10 jautājumus.Mums ir bijušas vairākas tikšanās.Man šķiet, par citiem Ministru kabinetanoteikumiem nav bijis tik daudzdiskusiju ar rektoriem. Taču mēs paliekampie sarunu galda, turpināmdiskusiju un virzāmies uz priekšu.31