Dr. paed. Zenta Anspoka, Ieskats latviešu valodas kā ... - bilingvals.lv

katķisma priekš tautas skolām jeb gramatikalīga lasīšanas, runāšanas un rakstīšanas mācība iekš393 prasīšanām, uzdošanām, atbildēm un provēm ar daudziem piezīmējumiem un īpašupamācīšanu, kā vēstules rakstāmas.” (Paegle, 1999, 20)F. Mekons latviešu valodas vārdus sadala 10 šķirās: šlakas vārdi (pēc vācu valodasparauga – artikuls, piemēram, tas, tā, to, kāds, kurš u. c.), galvas vārdi (lietvārdi), svādības vārdi(īpašības vārdi), laika vārdi (darbības vārdi), kārtības vārdi (apstākļa vārdi), priekšvārdi(prievārdi), siešanas vārdi jeb sējēji (saikļi), skaitla vārdi (skaitļa vārdi), vietnieki (vietniekvārdi)un izsaukšanas skaņi (izsauksmes vārdi).F. Mekons savā grāmatā dod arī vairākus paraugus, kā vēstules rakstīt.“Kaut arī pats Fr. Mekons savu darbu augstu vērtējis, diemţēl šī grāmata tiek kritizētaneveiklās valodas, terminu dēļ, daudzo kļūdu dēļ, un skolās netiek lietota.” (Paegle,1999, 21–22)Līdzīgi kritizēta tiek arī Ģ. Tauriņa 1877. gadā izdotā “Latviešu valodas gramatika priekšskolām un pašmācības 1. kāps.”Tai pašā laikā to var uzskatīt par autoru mēģinājumu izstrādāt kādu sistēmu gramatikasmācīšanā (Paegle, 1999).Īpašs ir jaunlatviešu laiks. Jaunlatvieši ir tie, kas sāk pievērsties latviešu valodas mācīšanasjautājumiem plašākā nekā to darīja iepriekšējo posmu mācību grāmatu autori.1877. gadā tiek izdots M. Kaudzītes sastādītais “Vadons ortogrāfijas mācībā tautas skolām”(1866. gadā tas tiek pilnveidots un iznāk “Ortogrāfijas kurss. Rokasgrāmata skolotājiem”; pēc 10gadiem iznāk tā 3. pārlabotais izdevums).M. Kaudzīte dod metodiskus norādījumus un teorētisku pamatojumu pareizrakstībasmācīšanai, piemēram, par lielo sākumburtu lietošanu. “Īpašvārdos, katra teikuma iesākumā,dziesmās katras rindas iesākumā, pēc “punkta, jautātāja vai izsaucēja pie augstu valodniekugodāšanas vārdiem, tiesu un valdību nosaukumiem, vēstulēs otrās personas vietnieku vārduiesākumā, t. i., kad tas, kam tiek rakstīts, ir ar tiem izrunājams, Dieva un Dieva īpašībasnozīmējošos vārdos.” (Paegle, 1999, 25) Šāds skaidrojums nav attiecināms tikai uz īpašvārdiemu.c. vārdiem kā lingvistiskām parādībām. Te atklājas arī valodas audzinošā funkcija. Skolēns tiekrosināts domāt, kā ar valodas līdzekļiem var parādīt cieņu, bijību u.c.1882.–1884. gadam M. Kaudzīte kopā ar Stērstu Andreju sastāda lasāmo grāmatu trijāsdaļās “Sēta un skola”. Lasāmās grāmatas 1. daļā ir ābece (sastādīta pēc burtošanas metodes), 2.6