Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta ... - bilingvals.lv

Projekts Nr. 2008/0003/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/002 "Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai" tiek realizēts ar Eiropas Sociālā fonda atbalstuProjekta 1.aktivitāte „Valsts valodas programmu pilnveide, mācību materiālu izstrāde pilnveidotajam mācību saturam un to aprobācija”Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta „Literatūra” programmas paraugsIevadsVispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta „Literatūra” programmas paraugs ir veidots atbilstoši Latvijas Republikas Vispārējās izglītībaslikumam un Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra noteikumu Nr. 715 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējāsvidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” 23. pielikumam „Literatūra. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts”.Mācību programmas mērķis: sekmēt izglītojamā emocionālo, radošo un intelektuālo spēju attīstību, izpratni par literatūras daudzveidību unieinteresētību folkloras un literatūras mantojuma izzināšanā.Mācību programmas uzdevumi:attīstīt skolēnos prasmi raksturot latviešu un cittautu rakstnieku daiļdarbu ţanrus, siţetus, tēmas, motīvus un tēlus, sastatīt literāro darbu ar atbilstošukultūras tipu un literatūras virzienu;aplūkot rakstnieku dzīves gājumus un daiļdarbus kopsakarībās ar Latvijas kultūrvēsturiskajiem procesiem un Latvijas garīgās un materiālās kultūrasvērtībām;literāro tekstu apguvē pievērsties arī vārdu krājuma pilnveidei, ar runas kultūru un runas prasmi saistītiem lingvistikas jautājumiem;rosināt skolēnus radošai darbībai, aktualizējot iegūtās zināšanas un prasmes, personīgo pieredzi un meklējumdarbību.1

Programmas satura un aktualitātes pamatojums.Programmā ietvertais literatūras saturs izkārtots, respektējot kultūras tipu un literāro virzienu attīstību un literatūras vēstures procesa specifiku.Programmā paredzēta latviešu kultūrai nozīmīgu cittautu literatūras paraugu apguve. Ieteicamie cittautu autoru darbi norādīti slīprakstā. Kopsakarībāsar latviešu literāro procesu aktualizēti Rietumeiropas, Ziemeļeiropas, amerikāņu un krievu literatūras paraugi.Programmas ietvaros sasniedzamais literatūras apguves rezultāts paredz noteiktu zināšanu kopumu, skolēnu analītisko un radošo spēju attīstīšanu, kāarī izpratni par literatūras un kultūras, un valodas/lingvistikas mijiedarbi.Apgūstot piedāvātos daiļdarbus, skolēni iegūst zināšanas un prasmes gan literatūras vēsturē un teorijā, gan literārā teksta analīzē un interpretācijā.Vienlaikus tiek aktualizēta radošā darbība, uzdevumos kreatīvi iekļaujot skolēnu pieredzi, attieksmi pret literatūru, vēsturi, izglītību, mākslu un kultūru.Programmas novatorisms izpauţas ar kultūras un lingvistiskā konteksta integrēšanu latviešu literatūras apguvē. Programmā aktualizētā starppriekšmetusaikne veicina latviešu literatūras satura apguvi saistībā ar kulturoloģijas, Latvijas vēstures un kultūrvēstures, klasiskās un mūsdienu sadzīves unmateriālās kultūras fenomeniem, valodas attīstību. Apguvei ieteicamais kultūras konteksts veicina izpratni par literatūru kā kultūras procesasastāvdaļu, aktualizē literāro darbu sasaisti ar mūsdienu kultūru. Programmā iestrādātais lingvistiskais konteksts paredz saistībā ar analizējamo tekstupievērsties tematiski atbilstošiem leksikas vai valodas izteiksmes jautājumiem.Programmā piedāvāto autoru un daiļdarbu klāsts var tikt variēts pēc skolotāja ieskatiem atbilstoši katras skolēnu grupas mācāmības pakāpei.Ar zvaigznīti (*) programmā apzīmēti autori, ko skolēni varētu būt apguvuši pamatskolā.Programmas sasniedzamie rezultāti.Apgūstot programmu, vispārizglītojošo skolu skolēniem rezultātā ir šādas zināšanas un prasmes:izpratne par latviešu literatūras procesu vēsturiskā skatījumā,pilnveidotas literārā teksta analīzes prasmes,attīstītas skolēnu radošās darbības prasmes,nostiprinātas prasmes uztvert un interpretēt literāros fenomenu kultūras kontekstā,prasmes saskatīt daiļdarba lingvistisko specifiku,zināšanas par nozīmīgu cittautu rakstnieku recepciju Latvijā,veidojas attieksmes pret literārajos darbos atklātajām ētiskajām un estētiskajām vērtībām.2

10. klaseTēma Apakštēma St.skaits1. Literatūra – kultūrassastāvdaļa un vārda māksla.1.1. Literatūra kā mākslasveids.1.2. Teksta saikne arautoru, lasītāju. Tekstaanalīze un interpretācija.1.3. Literatūrasmijiedarbība ar citiemmākslas veidiem.1.4. Latviešu un cittautuliterārie kontakti.Zināšanas, prasmes, radošādarbība un attieksmes2 Salīdzina literatūru ar citiemmākslas veidiem.Lasa un interpretē daţāduliteratūrteorētisku tekstu fragmentus.Iepazīstas ar pasaules un latviešurakstnieku atziņām par literatūru.Izvērtē savu lasītāja pieredzi unzināšanas par literatūru kā kultūrassastāvdaļu un vārda mākslu.Izprot literatūru kā mākslas veidu,prot salīdzināt ar citiem mākslasveidiem, argumentē savu viedokli.Prot saistīt klasiskās un mūsdienumākslas attīstības tendences.Izprot autora, lasītāja un kritiķaattieksmi pret literatūru.KultūraskontekstsDaţādu laikmetumākslas veidumijiedarbība.Moderno mākslas veiduizpausmes (instalācijasu.c. ).Panorāmisks skatījums uzlatviešu literatūru unkultūru Rakstniecības unmūzikas muzejā vai muzejainterneta vietnēwww.rmm.lv.Latvijas Kultūras kanonāiekļautās vērtības un toskaidrojumi.LingvistiskaiskontekstsZinātnes terminoloģija.2. Mitoloģija un folklora.* 2.1. Mīts kā senākā 6 Iepazīstas ar mīta pazīmēm, Personvārdu izcelsme un3

3. Senākie rakstupieminekļi.pasaules izpratnes forma.2.2. Simboli daţādu tautumītos.2.3. Heroisma tematikamītos.2.4. Estētiskās kategorijasmītos.2.5. Mitoloģijas iezīmeslatviešu folklorā.2.6. Latviešu folklorasvākšana, sistematizēšana,aktualizācija(tautasdziesmas, vēstītājafolklora, brahiloģismi).3.1. Literatūras sākotnesmeklējumi latviešu unpasaules vēsturiskajāshronikās.3.2. Senākie rakstupieminekļi: babiloniešu,senindiešu, senkrievu u.c.3.3. Pirmie fragmentāriesimboliem un grieķu mitoloģiju, tāsietekmēm latviešu literatūrā.Salīdzina daţu simbolisko figūru,tēlu nozīmi sengrieķu, krievu unlatviešu mītu/teiku fragmentos (ceļš,pils, meţs u.c.).Saskata mīta pazīmju transformācijutautas pasakā.Atpazīst personvārdus un eponīmustekstā, var izskaidrot to nozīmi.2 Iepazīstas ar senajiem rakstuparaugiem.Zina latviešu rakstu valodaspirmsākumus.Prot izlasīt nelielus tekstus vecajādrukā.K. Barona devumslatviešu tautasdziesmuvākšanā unpopularizēšanā. K.Barona muzejs.www.baronamuzejs.lvLatvju dainas –UNESCO Pasaulesatmiņas sarakstā.Dainu skapis kā pasauleskultūras sastāvdaļa.Dainu skapja virtuālāizpēte.www.dainuskapis.lvJ. Kursītes pētījumi parfolkloru un mitoloģiju.Kristietības ieviešanaLatvijā.Bībeles tulkojums. E.Glika un viņaaudţumeitas neparastaisliktenis.semantika. K. Siliņš„Personvārdu vārdnīca”(Zinātne, 1990).(Iepazīstas ar daţādiemeponīmiem, kas valodāsaglabājušies no sengrieķumītiem (Ahileja papēdis,Trojas zirgs, Amora bultau.c.), skaidro to nozīmi,izmantošanu aktīvajāleksikā).I. Ruberte „Senvārduvārdnīca”(Zvaigzne ABC,2004).Vecā druka.4

4. Latviešu literatūraspirmsākumi.teksti latviešu valodā.3.4. Bībeles tulkojumslatviešu valodā.4.1. Apgaismības idejaslatviešu literatūrā (18.gs. –19. gs. vidus):G.F. Stenders ,G. Merķelis.4.2. Pirmo latviešuperiodisko izdevumunozīme.4.3. Pirmie latviešutautības autori. J. Ruģēns,A. Leitāns, A. Līventāls,Neredzīgais Indriķis.4 Veido priekšstatu par pirmajāmpopulārzinātniskajām grāmatāmlatviešu valodā.Zina G. F. Stendera nozīmi latviešuliteratūras un kultūras attīstībā.Izprot ābeces nozīmi sabiedrībasizglītošanas procesā. Salīdzinadaţādas ābeces.Skaidro daţādus mūsdienupopulārzinātniskus jēdzienus 18. gs.lasītājam.„Augstas gudrībasgrāmatas” un atbilstīgimūsdienu enciklopēdijušķirkļi.Vecvārdi kā laikmetarealitāšu atspoguļotāji unvārdu krājumapaplašinātāji.5. Latviešu nacionālāsidentitātes veidošanāsliteratūrā.5.1. Jaunlatviešu kustība.J. Alunāns, Kr. Valdemārs.5.2. Tautiskais/nacionālaisromantisms.Ausekļa dzeja. Horācijs.5.3. Eposs pasaulē unLatvijā. („Gilgamešs”,„Odiseja”, „Iliāda”,„Beovulfs”, „Dziesmapar Rolandu”, „Nībelungudziesma”, „Kalevala”,„Kalevipoegs”, krievubiļinas).*5.4. A. Pumpurs, eposs„Lāčplēsis”.*8 Zina jaunlatviešu darbības virzienusun sasniegumus.Aktualizē mitoloģijas un folklorastēlus tautiskajā romantismā.Salīdzina daţādu tautu eposufragmentus: varoņus, rīcībasmotīvus, māksliniecisko telpu unlaiku.Saskata varonības un varoņdarbumotīvu.Jaunlatviešu vārdosnosauktās ielas Latvijaspilsētu kartēs.A. Pumpura eposa„Lāčplēsis” tēluinspirācijas latviešukultūras telpā.Lielvārdes jostasDeminutīvu vēsturiskaisun mūsdienu lietojums.5

6. Literārā daudzveidība 19.gs. beigās.6.1. Reālisma aizsākumiliteratūrā.6.2. Brāļi Kaudzītes.„Mērnieku laiki”.6.3. Psiholoģisms R.Blaumaņa prozā undramaturģijā. „Nāvesēnā”,* „Salna pavasarī”,„Raudupiete”, „Indrāni”,„Pazudušais dēls”.6.4. Eksistenciālā pasaulesizjūta E. Veidenbaumadzejā.6 Iepazīstas ar reālisma kultūras tipaīpatnībām, personāţa un telplaikaraksturošanas specifiku.Zina brāļu Kaudzīšu daiļradesnozīmi latviešu kultūras telpā.Saskata laikmetam tipisko tēluiezīmes un jauna pozitīvā varoņamodeli romānā „Mērnieku laiki”.10 Konstatē bieţāk sastopamos telpasun laika modeļus R. Blaumaņatekstos.Apzinās metaforu un simbolu lomuR. Blaumaņa daiļdarbos.4 Iepazīstas ar E. Veidenbauma dzejasparaugiem, konstatē filozofiskāsdzejas iezīmes.fenomens.Andreja PumpuraLielvārdes muzejswww.lielvarde.lv (sadaļa„Kultūra”).„Kārklu vācietis” kālaikmeta sabiedrībastipāţs.Vēsturiskais kontekstsbrāļu Kaudzīšu romānā“Mērnieku laiki”.Mērnieku laiki kāekonomiska parādībatoreiz un šodien.Brāļu Kaudzīšumemoriālais muzejs –„Kalna Kaibēni”.www.vecpiebalga.lv(sadaļa MUZEJI)Literārajos darbosizvirzītās problēmas:aprēķina laulības,paaudţu konflikts.„Braki” – R. Blaumaņamemoriālais muzejs,www.braki.lvSpēlfilmas “Purvabridējs” (1966),„Indrāni” (1991) un“Nāves ēnā” (1971).L. Volkova „Blaumaņazelts” (Karogs, 2008).Protesta izpausmes formaE. Veidenbauma dzejā unmūsdienu sabiedrībā.Mūsdienu anglicismuienākšana latviešuliterārajā valodā.Barbarismi, slengs.„Latviešu valodas slengavārdnīca” (Zvaigzne ABC,2009).Diskusijas pamatprincipi,argumentācijas prasmjuizkopšana.Uzrunas formu lietojumsliterārajā tekstā kā autorastratēģija.6

6.5. Romantisma unmodernisma krustpunktilatviešu literatūrā.6.6. Jānis Poruks.„Bālo zēnu” tēls J. Porukaprozā.F. Nīčes idejas J. Porukadaiļradē, brīvības ideāli.„Pērļu zvejnieks”,„Perpetum mobile”.Izmanto biogrāfiskās interpretācijasmetodi E. Veidenbauma dzejasanalīzē.Zina poētiska teksta īpatnības, spējatrast mākslinieciskās izteiksmeslīdzekļus un noteikt to lomu dzejā.8 Saskata jauna tipa literārā personāţaiezīmes J. Poruka prozas darbos.Interpretē J. Poruka simboliskostēlus (pērles, dzirnavas u. c.).F. Nīčes „Tā runājaZaratustra” rezonansekultūrā.Filozofijas jēdzieni:eksistence,transcendentālais,pārcilvēks, „mūţīgāatgriešanās” u.c.6.7. Indivīda unsabiedrības attiecībuproblemātika Aspazijasdaiļradē.Feminisma iezīmesAspazijas lugās.„Zaudētās tiesības”,„Sarkanās puķes”,„Dvēseles krēsla”.8 Apzinās sievietes lomu sabiedrībā19. gs. otrajā pusē, izprot feminismukā kultūras sastāvdaļu.Pēta feminisma izpausmes Aspazijasdrāmā „Zaudētās tiesības”.Iepazīstas ar drāmas uzbūvesprincipiem.Prot noteikt romantisma iezīmesAspazijas dzejā.Sievietes loma sabiedrībā19. gs. otrajā pusē.Feminisms kā kultūrassastāvdaļa .I. Novikova. „Mūsdienufeministiskās teorijas:antoloģija” (Jumava,2001).Drāmas teksta īpatnības:monologs, dialogs,polilogs, iekšējaismonologs.7. Raiņa fenomens. 7.1.Raiņa personībasraksturojums.7.2. Simbolisms Raiņadramaturģijā.Motīvu paralēles Raiņalugā „Pūt vējiņi” un V.Šekspīra „Romeo unDţuljeta” vai10 Atpazīst kultūras kodus Raiņa lugās.Salīdzina Raiņa un Šekspīra tekstusvai Bībeles tekstu, konstatē kopīgoun atšķirīgo.Tautasdziesmas „Pūt,vējiņi!” popularitātesfenomens.Ētiskās un estētiskāskategorijas (garīgais,fiziskais spēks,varmācība u. c.).Vārddarināšana, Raiņapoētismi.7

Bībelē un Raiņa lugā„Jāzeps un viņa brāļi”.8

11. klaseTēma Apakštēma St.skaits7. Raiņa fenomens latviešukultūrtelpā.8. 20. gs. sākuma literārāssituācijas raksturojums.7.3. Raiņa personība undaiļrade daţādu rakstniekuun literatūrzinātniekuskatījumā.7.4. Raiņa dzejoļu krājumukompozīcijas un saturasavdabība.„Gals un sākums”,„Dagdas piecas skičuburtnīcas”.J. F. Gētes traģēdijas„Fausts” ietekme uzRaiņa daiļradi.F. Petrarkas dzejas formasizmantojums Raiņa dzejā.8.1. Agrīnais modernisms.E. Virza „Biķeris” vaiV. Eglīša dzeja.Cittautu modernismadzejas paraugu (Š. Bodlērs„Ļaunuma puķes” vai A.Bloka dzeja) ietekme E.Virzas vai V. Eglīša dzejā.8.2. Romantismaizteiksmes veids F. Bārdasdzejā.Panteisms dzejoļu krājumā„Zemes dēls”.Z. Mauriņas monogrāfija„Friča Bārdas pasaulesZināšanas, prasmes, radošādarbība un attieksmes6 Iepazīst Raiņa dzejas lirisko varoni,analizē tā pasaules uztveri.Izsaka savu viedokli par liriskā “es”centieniem un ilgām.Nosaka Raiņa dzejas pamatmotīvus.Analizē Raiņa dzeju modernisma(simbolisma) kontekstā.3 Izprot 20. gs. literatūrasdaudzveidību.Apgūst agrīnā modernisma iezīmes.Zina E. Virzas dzejas krājuma„Biķeris” galvenos motīvus.3 Analizē tēlus un motīvus F. Bārdasdzejā.Konstatē panteisma iezīmes.Saskata romantiskās opozīcijas –Zemes dēls un Zvaigţņu meita –klātesamību F. Bārdas dzejoļukrājumā „Zemes dēls.”KultūraskontekstsDzejas dienu tradīcijasLatvijā.Iesaistīšanās radošoskonkursos un Dzejasdienu pasākumos.Raiņa literārā mantojumaaktualizācija kultūrā(kino, mūzika, teātris,tēlotājmāksla).G. Grīnuma „Piemiņasparadoksi” (Karogs,2009).Jūgendstila iezīmestēlotājmākslā, arhitektūrāun literārajos izdevumos.Rīgas Jūgenstila centrs:www.jugendstils.riga.lv.Literāro darbu untēlotājmākslas motīvuparalēles.V. Purvīša ainavas.LingvistiskaiskontekstsPoētiskais valodas stils.Raiņa devums latviešuliterārās valodasbagātināšanā.Raiņa dzejas tulkojumikrievu valodā, leksikaspārnesumi.Sinonīmu rindas (kauss,biķeris u.c.)„Latviešu valodassinonīmu vārdnīca”(Avots, 2002).Simboli.„Lielā simboluenciklopēdija” (Jumava,2007).9

uzskats” (1938., doktoradisertācija).8.3. Literārās pasakasţanrs Kārļa Skalbesdaiļradē.Novitātes ētisko unestētisko kategorijuinterpretējumā. Pasakusimboliskie tēli.„Kā es braucuZiemeļmeitas lūkoties”,*„Sarkanā puķe” vai „KāJānis brauca nezināmomeklēt.”Z. Mauriņa. Eseja par K.Skalbi „Klusuma burvis”.O. Vailda estētismaietekme K.Skalbesliterārajās pasakās.O. Vailds. „Laimīgaisprincis un citi stāsti.”6 Atkārto literārās pasakas ţanrapazīmes, saskata tās K. Skalbesliterārajos paraugos.Izprot simbolisko tēlu nozīmi.Papildina savu priekšstatu par K.Skalbi, lasot Z. Mauriņas eseju„Klusuma burvis.”Salīdzina K. Skalbes literāro pasakuar cittautu literārās pasakasparaugiem.Grupas„Jumprava” dziesma„Ziemeļmeita”.K. Skalbes pasakuizmantojums animācijasfilmās.Vārddarināšana(deminutīvi, salikteņi)K. Karulis „Latviešuetimoloģijas vārdnīca”(Avots, 1992, 2001).8.4. Mākslinieciskāmeistarība V. Plūdoņalirikā un liroepikā.„Atraitnes dēls,”* „Divipasaules,” „Rekviēms.”8.5. Subjektīvismaizpausmes J. Akurateramākslinieciskajā pasaulē.„Degoša sala.”5 Pilnveido priekšstatu par dzejasţanriem, mākslinieciskā veidojumaspecifiku.Nosaka kompozīcijas elementus unmākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.Raksturo laikmeta iezīmes V.Plūdoņa poēmās.Prot argumentēti sasaistīt daiļdarbuproblēmas ar mūsdienām.4 Iepazīstas ar cilvēka izjūtu pasauli unvides paralēlo tēlojumu.Analizē tekstā dabas tēla veidojumu.Izprot iekšējā monologa nozīmiProblēmas V. Plūdoņapoēmās (izglītībasiegūšanas iespējas,sabiedrības noslāņošanāsu.c.).J. Akuratera apbalvojumi– Triju Zvaigţņu ordenis(1926), Tēvzemes balvarakstniecībā (1937) –V. Plūdoņa jaunradītāleksika.Psiholoģijas jēdzieni.10

9. Literatūras polilogs 20.gs. 20. – 40. gados.8.6. Tradicionālais unnovatoraisJ. Jaunsudrabiņa prozā.„Aija,” „Vēja ziedi”Z. Mauriņas eseja par J.Jaunsudrabiņu. „Latviešuikdienība un humors”.K. Hamsuna romāna„Pāns” motīviJ.Jaunsudrabiņa daiļradē.9.1. Pozitīvisms literatūrā– J. Veselis „Tīrumaļaudis.”Latviskuma kods – E.Virzas „Straumēni”.9.2. Vēsturiskais romāns.A. Grīns „Zemesatjaunotāji,” „Namejagredzens” vai „Dvēseļuputenis.”9.3. Sociālā tematika.E. Birznieka-Upīšavēstīšanas paņēmieni unvēstītāja koncepcija„Pelēkā akmens stāstos”.*personāţa atklāsmē.Saskata emocionālo stāvokļutēlojumu stāstā „Degoša sala”.7 Veido izpratni par J. Jaunsudrabiņaprozas tekstu māksliniecisko laiku,telpu un tēliem. Analizē romāna tēlurīcības motīvus, pamato savuviedokli.Izmanto antonīmus tēlu raksturošanā.Prot strādāt ar literatūrzinātniskotekstu.4 Saskata pozitīvisma iezīmesdaiļdarbā, tematikas aktualitātilaikmeta vēsturisko un ekonomiskoprocesu kontekstā.4 Sastata vēsturisko avotu piedāvātoinformāciju par Pirmo pasaules karuar literārajā darbā atainotajiemnotikumiem.Veido priekšstatu par latviešustrēlnieka tēlu.Zina vēsturisko notikumu gaitu un tointerpretāciju A. Grīna daiļradē.4 Iepazīstas ar īpatnēju vēstītājakoncepciju, analizē un zina stāstukrājuma problēmas un tēlus.Apzinās vēstītāja funkciju daiļdarbapamatdomas atklāsmē.Prot aktualizēt iegūtās zināšanasvalsts augstākās atzinībaszīmes.J. Jaunsudrabiņa teksti kāetnogrāfisko vērtībukrātuve.Mākslas filma „Aija”(1987).J. Jaunsudrabiņa devumstēlotājmākslā.Etnogrāfiskā Brīvdabasmuzeja koncepcija.Ieskats 20. gs. 20. – 30.gadu periodikā.www.lnb.lv, sadaļa„Digitālā bibliotēka”„Jāņu grāmata” (NordenAB, 2008).Pirmā pasaules kara cīņuvietas.Dokumentāla filma„Strēlnieku zvaigznājs”(1982).Lielākie Latvijas akmeņi.Kaukāzs – latviešu bēgļuapmešanās vieta Pirmāpasaules kara laikā.Antonīmi, to izmantojums.Valodas tēlainība un stilaīpatnības.Ar lauku sētu un laukudarbiem saistītās leksēmas.„Latviešu–krievu militārāsleksikas minimums”(LVAVP, 1999).Apvidvārdu nozīme telpasun laikmeta atveidē.J. Kursīte. „Neakadēmiskālatviešu valodas vārdnīcajeb novadu vārdene”(Madris, 2007).11

Laikmeta tēlojums P.Rozīša romānā „Ceplis”radošajā darbā.4 Izprot romānā atainoto 20. gssākuma vēsturisko situāciju.Saskata tipiskos tēlus, izprot satīrasnozīmi laikmeta negatīvo tendenčuatveidojumā.Spēlfilma „Ceplis”(1972) – Kultūraskanona sastāvdaļa.Leksika publiskās runas unargumentācijas veidošanai.vaiA. Upīša noveļu krājumos:„Kailā dzīvība,” „Aizparadīzes vārtiem.”9.4. Romantismaizteiksmes specifikaA. Skujiņas daiļradē. (vaiJ. Sudrabkalns, vai J.Ziemeļnieks).H. Ibsena lugas „PērsGints” tēlu aktualizācijalatviešu dzejā.9.5. Klasiskaismodernisms un dzejasformas un izteiksmesnovitāte A. Čaka pilsētasdzejā.*Indivīda liktenis laikmetagrieţos poēmā„Mūţības skartie”.Zina A. Upīša prozas darbuproblēmas.Analizē un izvērtē tēlu attiecības,personāţu rīcību izvēles situācijā,dzīvības motīvu variācijas novelēs.Interpretē jēdzienus: dzīve, dzīvība,nāve, vara, zeme un paradīze.2 Iepazīstas ar A. Skujiņas, (J.Sudrabkalna, J. Ziemeļnieka) dzejastematiku, saskata romantismapoētikas iezīmes.4 Raksturo A. Čaka urbānās dzejasatribūtiku.Iepazīstas ar strēlnieku gaituatspoguļojumu poēmā.Jēdziens paradīzekultūrtelpā un sadzīvē.Ziemeļvalstu un latviešukultūras kontakti 20.gs.20.-30. gados.Dziesmas ar A. Skujiņas(J. Sudrabkalna, J.Ziemeļnieka) vārdiem.A. Grāpis „Pērs unSolveiga: Henrika Ibsenamotīvs latviešu dzejā”(Zvaigzne ABC, 1996).M. Burima „IbsensLatvijā” (Norden AB,2007).Rīga 20.gs. 20. – 40.gados un mūsdienās.Ē. Hānbergs„Leģendārais Rīgascentrāltirgus” (Jumava,2005).Latviešu karavīrudziesmas videofilmāLeksika sajūtu gleznuradīšanai.Leksēmas „nauda”vēsturiskie ekvivalenti(lats, vērdiņš, dukāts).Epistolārā valoda.Ţargons.„Latviešu valodas ţargonavārdnīca” (Avots, 2005).12

9.6. Ironija kā modernismaizteiksmes līdzeklis J.Ezeriņa īsprozā.„Iegātnīša,” „Mērkaķis,”„Kādas blusas stāsts.”Ē. Ādamsons„Abakuka krišana”.„Smalko kaišu” atklāsmecittautu literatūrā (E. A.Po, „Zelta vabole” vai A.Čehovs, „Dāma arsunīti”).9.7. Estētisma iezīmes A.Eglīša prozā.A. Eglītis „Ģīmetne”Skaistuma kategorija O.Vailda un A. Eglīša prozā.O. Vailds, „Doriana Grejaģīmetne”.9.8. Jaunu skata punktumeklējumi Z. Mauriņasesejās. Salīdzināmāsmetodes izmantošanaesejistikā.„Saules meklētāji”.„Ziemeļu tēmas unvariācijas”.„Desmit garīgās higiēnasbaušļi”.4 Raksturo ironijas, groteskas unsarkasma izmantojumu novelesţanrā.Zina un izprot ironijas un pašironijasnozīmi tēla atklāsmē.Apzinās notikumu kā literārā darbasiţetveides dominanti novelēs.4 Saprot estētisko kategoriju„skaistais” kā konceptuālu literārādarba stratēģiju, skaistuma kultaatribūtiku literatūrā.4 Zina esejas ţanra specifiku.Apzinās novatoro stilistiku Z.Mauriņas veidotajos rakstniekuportretējumos.Vērtē salīdzināmās metodesizmantojumu.Modelē savus „garīgās higiēnasbaušļus.”„Sešas zvaigznes zobenā.Dziesmas latviešustrēlniekiem” (2008).„Smalko kaišu”aktualizācija latviešuliteratūrā.J. Ezeriņa noveles (sērija„Klausāmgrāmata”,2009).Ekstravagantums KārļaPadega personībā unglezniecībā.Fotogrāfija kā vēstījums:R. Barts „Camera lucida.Piezīme par fotogrāfiju”,2006.S. Sontāga „Parfotogrāfiju” (LMC,2008).Latvijas un Eiropaskultūras kontakti 20. gs.20. – 30. g.Tiešā, netiešā unnoģiedamā runa.Svešvārdi, kas apzīmē„fobijas” (klaustrofobija,niktofobija u. c.).Mākslas vēstures termini.„Mazā mākslas vēsturesterminu vārdnīca”(Zvaigzne ABC, 2005).Valodas tēlainība kāindividuālā stila pazīme.Aforismi un metaforas kāizteiksmes veids.13

Pretstati Mišela deMonteņa un Z. Mauriņasesejistikā.14

12. klaseTēma Apakštēma St.skaits10. Latviešu literārās telpassašķēlums.11. Sociālistiskaisreālisms.12. Padomju laika pretrunutēlojums un modernismaiezīmju aktualizācijalatviešu literatūrā (līdz1991. g.).10.1. Sociālistiskaisreālisms.10.2. Trimdas fenomenaraksturojums.10.3. „Gulaga” literatūra.Deportētie rakstnieki.11.1. Vilis Lācis – kālaikmeta traģiskopārmaiņu zīme.Romāns „Zvejnieka dēls”.Pēckara padomjurealitātes atainojums A.Upīša (vai A. Čaka, J.Rokpeļņa, A. Sakses)daiļradē.11.2. J. Sudrabkalnadzeja. Daiļrades sašķeltībapastiprinātas mākslasideoloģizācijas apstākļos.12.1. Ēzopa valoda kāgarīgās pretestības formaK. Skujenieka dzejā.Zināšanas, prasmes, radošādarbība un attieksmes2 Apgūst informāciju par latviešuliterārās telpas sašķeltību pēc 1945.g., izprot šī procesa vēsturiskosapstākļus.3 Iepazīstas ar V. Lāča pretrunīgopersonību.Izprot romāna „Zvejnieka dēls”tapšanas vēsturisko kontekstu,romāna kompozīciju, valodu, tēlusistēmu.No literārajiem darbiem gūstpriekšstatu par atsevišķām pēckaralaikmeta dzīves iezīmēm.1 Raksturo mīlestības tēmas atveidiJ. Sudrabkalna lirikā.Dzejas tekstā meklē mākslasideoloģizācijas iezīmes.Zina J. Sudrabkalna lirikas motīvudaţādību un pretrunīgumu.2 Sastata dzejas motīvus ar dzejniekabiogrāfiju.Konstatē folkloras elementustilizāciju.Analizē K. Skujenieka oriģināldzejuun atdzejojumus, norāda uz totematisko saskaņu.KultūraskontekstsLatvijas Okupācijas muzejs:www.occupationmuseum.lvVēsturiskā spēlfilma „Baigavasara” (studija PlatformaFilma, 2000).Jūras tematikas aktualizācijadaţādos mākslas veidos.Spēlfilma “Zvejnieka dēls”(1939, 1957).Konferences materiāli„100 gadu kopā ar V. Lāci”sast. M. Gūtmane (Zinātne,2005).M. Zālītes lugas „Lācis”iestudējums LatvijasNacionālajā teātrī (2009).Dzejas formas daudzveidība.J. Kursīte „Dzejas vārdnīca”(Zinātne, 2002).Disidentisma izpausmesLatvijā padomju okupācijasgados.Atdzejošanas tradīcijaLatvijā.LingvistiskaiskontekstsLatviešu valodas specifikatrimdā.Rusicismi latviešu valodā.Ar jūru un zvejniecībusaistītie termini unprofesionālismi.Strofu nosaukumi unpiemēri.Daudznozīmīgas leksikasizmantojums zemtekstuizveidē.15

12.2. Indivīda un laikmetaattiecības O. Vāciešadzejā.*12.3. V. Belševicasdaiļrades tematiskāsdominantes.Atmiņu triloģija „Bille”.*Poēma „Indriķa Latviešapiezīmes uz Livonijashronikas malām”.12.4. K. Elsberga dzeja*un personības traģikapadomju varas apstākļos.Izlase „Velci, tēti”.12.5. Filozofiskumakategorijas I. Ziedoņadaiļradē.*Dzeja.4 Pilnveido zināšanas par O. Vāciešadzejas tēmām un motīviem.Veido patstāvīgus un argumentētusspriedumus par dzejas tapšanasprocesu.2 Konstatē autobiogrāfisma iezīmestriloģijā.Izprot divu laikmetu sastatījumanozīmi V. Belševicas poēmā.Sasaista poēmas zemtekstu ar tāsuzrakstīšanas laiku.2 Saskata ironiskās spēles līnijas unnosaka iekšējās brīvības motīvus K.Elsberga dzejā.Raksturo dzejas izteiksmessavdabību.Izprot politisko situācijuperestroikas laikā.4 Iepazīstas ar I. Ziedoņa dzeju, tāsmotīviem, savdabību.Uztver un skaidro dzejoļuzemtekstus, paradoksus.M. Bulgakova „Meistars unMargarita” O. Vāciešatulkojumā.G. Repše „Brālis”(Pētergailis, 2005).„Billes” iestudējumsLatvijas Nacionālajā teātrī(2009).Sieviešu autobiogrāfiskāsrakstniecības iezīmes: S.Meškova „Subjekts unteksts” (Saule, 2009).Cenzūra kā dzejniekapsiholoģiskās ietekmēšanasveids: H. Strods „PSRSpolitiskā cenzūra Latvijā1940.-1990. g.” (Jumava,2010),R. Briedis „Teksta cenzūrasīsais kurss: prozas teksts uncenzūra padomju gadosLatvijā” (LU Akadēmiskaisapgāds, 2001).Rīgas mikrorajoni.J. Kulakova dziesmas arK. Elsberga vārdiem.K. Elsberga prēmija pardebiju dzejā.Politiskā situācijaperestroikas laikā.Literātu dzimtas fenomens.I. Ziedonis „Kukainīt, re, kāsaule spīd”(sērija „Klausāmgrāmata”,2009).Vārdu spēles, homonīmi.Poētismi V. Belševicasdaiļradē.Slengs. Uztver unizskaidro lietojumu,aizstāj slengu arnormatīvo leksiku.„Latviešu valodas slengavārdnīca” (Zvaigzne ABC,2009)B. Bušmane „Piena vārdi”( LU Latviešu valodasinstitūts, 2007).16

Epifānijas.Atpazīst folkloras un kultūrasmotīvus.Zina epifānijas ţanra īpatnības.Veido neparastas leksikas vārdnīcu.N. Ikstena „Nenoteiktā bija”(Diena, 2006).12.6. R. Ezeraspsiholoģiskā proza.„Aka”.„Varmācība”.„Zilonis”.*12.7. Eksistenciālisms unapziņas plūsma A. Belaprozā.Romāns „Būris”.Eksistenciālisma iezīmesA. Bela prozā, Ţ. P.Sartra romānā„Nelabums” vai A. Kamīromānā „Mēris”.12.8. Konflikti G. Priedeslugā „Zilā” (vai P. Putniņalugā „Naktssargs un veļasmazgātāja”*).4 Pēta akas simbolisko nozīmiromāna pamatidejas risinājumā.Sastata jēdzienus: mīlestība/pienākums, laime/nelaime.Prot analizēt R. Ezeras daiļdarbutēlus, sastatīt dabas tēlojumu arcilvēka iekšējiem pārdzīvojumiem.3 Saskata eksistenciālisma iezīmes.Izsaka viedokli par cilvēkaeksistenciālo izvēli ekstremālosapstākļos.Izprot būri kā metaforu, kas atklājattiecību modeli: cilvēks – cilvēksun cilvēks – sabiedrība.4 Prot saskatīt personībaspretrunīgumu un humānismaideālus dramatiskā darbā.Akas simbolika latviešuliteratūrā un kultūrā.Spēlfilma „Ezera sonāte”(1976).Dokumentālā filma„Sieviete starp diviemromāniem” (1984).N. Ikstena „Esamība arRegīnu” (2007).Dokumentālais portretējumspar R. Ezeru (cikls„Rakstnieki tuvplānā”,2003).Dailes teātra izrāde„Regīna” (2010, L. Ozoliņasmonoizrāde).Eksistenciālisma izpausmesdaţādos mākslas veidos.G. Priedes un P. Putniņaiestudējumi Latvijas teātros.Dokumentālais portretējumspar G. Priedi (cikls„Rakstnieki tuvplānā”,Individualizētā valoda kāviens no tēlaraksturošanaspaņēmieniem.Antonīmi:laime – nelaime,prieks – bēdas.Leksēmas „būris”asociatīvie komponenti.Dialoga veidojums.17

13. Latviešu trimdasliteratūras raksturojums.12.9. M. Zariņa talantadaudzpusība.Spēles elementiM. Zariņa jaunradē.Romāns„Viltotais Faustsjeb Pārlabota unpapildinātapavārgrāmata.”13.1. Latviskumasaglabāšana trimdasliteratūrā.Dzeja – Andrejs Eglītis,V. Strēlerte vai Z. Lazda.13.2. Nacionālās unpatriotiskās tematikasaktualizācija A. Eglīšadaiļradē.Kantāte „Dievs, Tavazeme deg!”3 Raksturo tekstuālu saspēli starpvēsturi un tagadni, īstenību unizdomu.Saskata postmodernisma iezīmesM. Zariņa romānā.2 Saprot trimdinieka personībastraģismu bezmāju situācijā.Saskata un analizē latviskoidentitāti raksturojošus motīvus.2 Nosaka īpašos dzejoļa kompozīcijaselementus.Apzinās A. Eglīša patriotiskouzskatu nozīmi laikmeta vēsturiskonotikumu kontekstā.2003).Patiesīguma atmosfēragrupas „Menuets” un ImantaKalniņa dziesmās.Videofilma „Paslēpes ar M.Zariņu” (2010).M. Zariņa mūzikaastoņpadsmit kinofilmām(„Nāves ēnā”, „Purvabridējs”, „Ceplis” u.c.)Fausta tēla aktualizācijakultūrā.Grāmatniecība unperiodiskie izdevumi trimdā.I. Daukste-Silasproģe„Latviešu literārā dzīve unlatviešu literatūra bēgļugados Vācijā : 1944-1950”(Zinātne, 2002), „Latviešuliterārā dzīve un literatūraASV un Kanādā 1950-1965”(Valters un Rapa, 2007).Lūcijas Garūtas kantāte„Dievs, Tava zeme deg!”(1944).Dokumentālais portretējumspar A. Eglīti (cikls„Rakstnieki tuvplānā”,2003).„Eponīmu vārdnīca” (LULatviešu valodas institūts,Valsts valodas aģentūra,2007).Leksēmu „trimda”,„emigrācija”, „klaids”nozīmes.Uzrunas konstrukcijas unpavēles izteiksme poētiskātekstā.13.3. Leģionāru traģiskālikteņa atspoguļojums G.Janovska daiļradē.Romāns2 Sasaista literāro darbu ar vēsturiskokontekstu.Pēta leģionāru traģisko likteņuatveidojumu literatūrā un sastata toDokumentālā filma„Latviešu leģions” (2000).Latviešu leģions mūsdienuRetoriskie jautājumipubliskajā runā.18

„Pār Trentu kāpj migla.” ar savu pieredzi. skatījumā Visvaldis Lācis„Latviešu leģions patiesībasgaismā” (Jumava, 2006).13.4. Modernā pasaulesizjūta trimdas dzejā.„Elles ķēķis”.L. Tauns, G. Saliņš.13.5. Dubultniecība I.Šķipsnas romānā „Aizseptītā tilta”.2 Saskata urbānās dzejas iezīmes.Zina imaţisma un sirreālismaelementus, spēj tos saskatīt tekstos.Veido radošo darbu, izmantojot„brīvo rakstu” un asociācijuplūsmu.2 Saskata modernisma iezīmes I.Šķipsnas romānā.Izprot iekšējā konflikta cēloņus unbūtību, detaļu nozīmi literāra darbapamatidejas atklāsmē.„Elles ķēķis” sast. M.Kalniņa (Zvaigzne ABC,2004).„Rakstnieki parrakstniekiem”, 2. daļa(Zvaigzne ABC, 1996).Ciparu un skaitļu semantiskānozīme daţādu kultūru unliteratūru kontekstā.Brīvais raksts, asociācijuplūsma.Apziņas plūsmas tekstsvalodniecības skatījumā.14. Literārā situācijaLatvijā (pēc 1991.g.).13.6. Tradicionālās unnovatorās formas sintēzeM. Zīverta dramaturģijā.„Minhauzena precības”*vai “Kāds, kura nav”.14.1. Postmodernismsliteratūrā.G. Berelis. „Mitomānija”vai A. Ozoliņš. „Dukts”.3 Veido priekšstatu par M. Zīvertapersonību un dramaturģijasspecifiku.Nosaka komēdijas pazīmes.Analizē lugas kompozīciju,galvenos konfliktus.Konstatē intrigu nozīmi darbībasattīstībā.2 Salīdzina modernisma unpostmodernisma kultūrtipu iezīmes.Iepazīstas ar G. Bereļa prozasvērtējumu daţādu autoru skatījumā.Prot analizēt postmodernismaliterāro darbu.Minhauzena tēlaaktualizācija kultūrā.Minhauzena muzejs Duntē.Latviešu bēgļu nometnesVācijā pēc Otrā pasauleskara.Dokumentālais cikls„Rakstnieks tuvplānā”:Guntis Berelis (filmu stud.Deviņi, 2009).Mūsdienu literatūrasaktualitātes blogā „GuntisBerelis vērtē”: raksti parliteratūru”http://berelis.wordpress.com.Daudznozīmīgi vārdi,tiešā un pārnestā nozīme.Vārdu spēles.Latviešu valodas ţargonavārdnīca (Avots, 2005).14.2. Feminisms latviešuliteratūrā.3 Izprot jēdzienu „feminisms”.Saskata feminisma iezīmes prozasFeminisms kā kultūrassastāvdaļa .Feminisma teorētiķujēdzieni.19

G. Repše. “Septiņi stāstipar mīlu” vaiAndra Neiburga. “Izbāztiputni un putni būros”, vaiRudīte Kalpiņa “Vīrietisglaimiem, meliem,izpriecām”.14.3. 20. gs. nogalesdzejas novatoriskums.I. Roze.G. Krūmiņš.14.4. Latviskās identitātesaktualizācija M. Zālītesdaiļradē.Lugas „Pilna Mārasistabiņa” vai „Margarēta”.darbos2 Saskata eksistenciālisma poētikasiezīmes I. Rozes un G. Krūmiņadzejā.Konstatē poētikas novatorismu,traģisma motīvus, laikmetaiespaidu.2 Veido priekšstatu par M. Zālītesdramaturģijas tematiku.Saskata un analizē mitoloģisko tēluun kultūrkodu lietojumu drāmā.Prot atklāt zemtekstos ietvertosaturu.I. Novikova. „Mūsdienufeministiskās teorijas:antoloģija” (Jumava, 2001).G. Repše „Septiņi stāsti parmīlu” (sērija„Klausāmgrāmata”, 2009).Ţurnāls „Luna”.Dokumentālā filma „Vaiviegli būt jaunam?” (1986,2010).Hipiju un panku kustība.Subkultūras mūsdienusabiedrībā – goti, emo u.c. –un attieksme pret tām.Dokumentālais portretējumspar M. Zālīti (cikls„Rakstnieki tuvplānā”,2003).Jauniešu leksika.Kultūrkodu lietojums M.Zālītes daiļradē.„Eponīmu vārdnīca”( LU Latviešu valodasinstitūts, Valsts valodasaģentūra, 2007).15. Jaunākā latviešuliteratūra: tēmas, ţanri,virzieni.15.1. Indivīda laikmetaizjūtu tēlojumi.P. Bankovska stāstukrājums „Skola”.2 Raksturo literārajā darbā atainotoskonfliktus, tēlu attiecības,mākslinieciskās īpatnības.Formulē savu viedokli par skolēnusavstarpējo attiecību modeļiem.P. Bankovska stāsta„Pagarinātās dienas grupa”ekranizācija topošajā IngusDrulles filmā „Atmiņulabojums” –http://kino.drulle.lvSarunvalodas stils,vienkāršrunas vārdi.„Pirmā latviešu lamuvārdu vārdnīca” (IUDiēta, 1999).15.2. Telpa un laiks L.Muktupāvelas daiļradē.2 Iepazīstas ar romāna problemātiku:raksturo opozīciju „savējais –Literatūras un filozofijasportāls www.satori.lv -latviešu jaunākās literatūrasaktualizētājs.Septiņu sēriju dokumentālāfilma „SIB – Īrija” (2007).Dialektismi.„Latgaliešu–Latviešu–20

16. Latviešu literatūrasvirzienu, ţanru untematikas mijiedarbekultūras un vēsturesprocesu kontekstā.„Šampinjonu derība”.15.3. Sievietes iekšējāspasaules atklāsme.I. Ābele. „Paisums”vai N. Ikstena “Dzīvessvinēšana”.15.4. Jaunākās dzejassavdabība.K. Vērdiņš „Es”vai R. Briedis „Karaoke”,vai A. Viguls „Istaba”.15.5. Jaunu ţanrumeklējumi.Aivars Eipurs „Minimasjeb vienā istabā ar AntonuVēbernu”.svešais”.Argumentē personīgo viedokliradošajā darbā.Zina romānā atspoguļotās aktuālāslaikmeta tendences, kompozīcijasveidojuma principu – teksts tekstā.2 Atklāj un izprot padomju laikareminiscences.Pēta dekonstrukciju, spēleselementu, fragmentārismu, daţāduţanru, stilu un kultūrkodusajaukumu analizējamos darbos.2 Iepazīstas ar lirikas paraugiem,gūst priekšstatu par jaunākās dzejasiezīmēm, par K. Vērdiņa dzejprozu.Nosaka laikmeta reālijuizmantojumu dzejā.1 Iepazīst minimas kā jaunu unoriģinālu īsprozas ţanru.3 Sistematizē apgūtās literatūras unteorētisko zināšanas.(Shēmas, tabulas, darba lapas, testi,krustvārdu mīklas u.c.)Iegūtās zināšanas prot izmantotradošu mācību uzdevumu veikšanā.N. Ikstena „Dzīvessvinēšana” (sērija„Klausāmgrāmata”, 2009).Tekstgrupas „Orbīta”darbība.Aktualitātes latviešuliteratūras kritikā.Ţurnāls „Karogs”,laikraksts „KultūrasForums” kā literatūrasaktualitāšu atspoguļotāji.Krievu sarunvārdnīca”(LVAVA, 2008).O. Slišāns „Latgaļuvolūdys vuordneica”(GIRG, 2009).Publicistiskais stils.„Preses lasītāja svešvārduvārdnīca” (Nordik, 2004).„Svešvārdu vārdnīca”(Avots, 2008).Jaunvārdi, to ienākšanamūsdienu latviešuliterārajā valodā.21