"Kartogrāfija" (.pdf) - Būvniecības fakultāte

Kartes lapas formāts ir atkarīgs no kartes pavairošanas vai izdošanas prasībām, betatlanta kartēm – no atlanta formāta. Kompozīciju formāts ietekmē būtiski, jo nosakabrīvās platības visu kompozīcijas sastāvdaĜu izvietojumam ap attēlu.Sienas kartei visi kompozīcijā paredzētie elementi jāizvieto tikai vienā lapas pusē, betatlanta kartēm ir tādi papildelementi kā ielikumkartes, fotoattēli, statistikas tabulas,profili un teksts.Reklāmas vieta mūsdienu kartēs ir būtiska, jo reklāmdevējs ir kartes finansētājs,tāpēc nereti pieprasot labāko vietu kartes lapā. Un labākā, protams, ir blakus kartesattēlam. Līdz ar to jāmeklē iespējas normāli izvietot ne tikai kartes papildelementus, betdažkārt pat kartes leăendu. To novietojot nevis blakus attēlam, bet lapas otrā pusē. Īpašireklāmas materiāli ietekmē tūrisma karšu un plānu lapu kompozīciju. Protams, ja kartestēma ir saistīta ar reklāmas saturu, tad reklāmu var uzskatīt par papildelementu paveidu.Jāpiebilst, ka no reklāmdevēja vēlmēm pilnīgi brīvas ir atlantu kartes, tur šiemmateriāliem ir atsevišėa vieta.Atlanta karšu lapu kompozīciju veido galvenokārt ar diviem paĦēmieniem:1. Atlanta kartēm ir rāmis un tad kompozīciju veido pēc augstākminētiem principiem,2. Atlantā ir t.s. “brīvā” kompozīcija, kad kartēm nav rāmis un kartes nosaukumu,leăendu, papildelementus izvieto atkarībā no platības pie attiecīgās kartes un attālumalīdz kaimiĦkartei vai citiem materiāliem, ko izvieto atlanta atsevišėās lapās (piem., teksta,attēlu, grafiku u.tml.).Optimālāko kartes lapas kompozīciju parasti izvēlas vai nu no vairākiem variantiem,vai atlanta kartēm – pēc atlanta programmā fiksētajiem nosacījumiem.3.7. Kartogrāfiskās izteiksmes līdzekĜiKartogrāfisko izteiksmes līdzekĜu (jeb kartes valodas) izvēli, pirmkārt, ietekmē kartēattēlojamo objektu un parādību izvietojums dabā. Otrkārt, pašu izteiksmes līdzekĜulokalizācijas iespējas kartē. Treškārt, kartes nākamo lietotāju prasības tās saturam.Vispirms jāmin objekti, kuru izvietojumu kartē var fiksēt ar koordinātām, piemēram,apdzīvotās vietas, juridiskās u.c. tipa robežas. Šādu objektu attēlošanai izmanto simbolus,kurus var maksimāli precīzi (jeb nosacīti absolūti) lokalizēt.Objektus, kurus dabā nevar fiksēt ar koordinātām (piem., augšĦu, veăetācijas areāluu.tml.), attēlojums kartē arī ir nosacīti precīzs.Objektus, kurus kartē raksturo nevis pēc to izvietojuma, bet gan parametriem, attēloabsolūti relatīvi (jeb nosacīti), izmantojot teritorijas iedalījuma robežas (piem.,iedzīvotāju skaitu pa pagastiem).Kartē attēlojamo objektu un parādību lokalizācija ir galvenokārt trejāda:1) t.s punktos; 2) lineāri jeb līnijās; 3) laukumos jeb areālos. Te jānorāda, kalokalizācija pa t.s. punktiem nozīmē kartogrāfiskā simbola lokalizāciju vietā, kasattēlojamam objektam ir vai nu centrālā, vai arī tai tuvu esoša. Jo tādu kartē attēlojamuobjektu, kas dabā būtu punkts praktiski nav, pat ăeodēziskā tīkla punkti aizĦem nelieluplatību. Turpretim lineāra lokalizācija raksturo lineāru objektu, arī objekta areālu kartēattēlo iespējami atbilstošāk areālam dabā.Pirms veikt objektu un parādību kartogrāfisko attēlošanu, ieteicams iespējamipilnīgāk izzināt to lokalizācijas īpatnības reālajā vidē. Tā, piemēram, apdzīvotas vietaspie ceĜa – kartē attēlosies kā punkti pie vai uz līnijas, bet apdzīvotas vietas (ceĜi, upes un37