"Kartogrāfija" (.pdf) - Būvniecības fakultāte

- tematiskais saturs;- kartes pamatnes elementi;- papildelementi.Kartes tituls ir tās nosaukums un datējums. Tematiskās kartes struktūrā Ĝoti svarīgaloma ir leăendai. Tās veidošana bieži ir kartes sagatavošanas pirmais posms, jo leăendāir ne tikai simbolu skaidrojums, bet arī kartē attēloto objektu un parādību grupēšana,klasifikācija un tipoloăija. Tāpēc, jaunas tematikas karšu leăendas izstrādāšana nereti irpatstāvīgs zinātnisks pētījums.Īpaša nozīme ir tematiskās kartes pamatnei, jo tā palīdz precīzāk lokalizēt tematiskāsatura elementus un saistīt pēdējos ar topogrāfiskiem elementiem. Bet pamatnē ir tikaitie topogrāfiskie elementi, kas nepieciešami kartes tēmas attēlošanai. Tā, piemēram,reljefs klimatiskajās kartēs, ceĜu tīkls iedzīvotāju kartēs u.tml. (par pamatni plašāk3.4.nodaĜā). Tematiskās kartes veido arī no aerouzĦēmumiem un satelītainām.Tematiskā satura elementu atlase attiecīgai kartei ir tieši atkarīga no kartes tēmas,mēroga, attēlojamās teritorijas ăeogrāfiskajām īpatnībām un adresējuma.Tematiskajās kartēs izmanto visus 3.7. nodaĜā raksturotos kartogrāfiskās izteiksmeslīdzekĜus, arī piktogrammas kā uzskatāmo zīmju paveidu. Bet, atšėirībā notopogrāfiskajām kartēm, retāk izmanto topogrāfiskās zīmes, turpretim, biežākăeometriskos simbolus, izolīnijas, grafikus un diagrammas.Svarīga tematiskās kartes struktūras sastāvdaĜa ir papildelementi: teksts, statistika,attēli, sīkāka mēroga kartes un shēmas. Galvenā prasība, ko izvirza papildelementiem, irto tieša saistība ar kartes tēmu.Tematiskās kartes iedala pēc tēmas:1) dabas parādību;2) iedzīvotāju un kultūras jomas;3) saimniecības un transporta;4) teritorijas organizēšanas;5) vēsturiskās.Plašāka klasifikācija ir 1.5. nodaĜā.Kartes veido galvenokārt vidējos un sīkos mērogos un atšėirībā no topogrāfiskokaršu mērogu sistēmas, analoăiska tematiskajām kartēm nav. Tematisko karšu mērogusoficiāli apstiprina tikai atsevišėiem veidiem (piem., ăeoloăiskajām kartēm).Tematisko karšu veidošanas procesa galvenie posmi ir:1) kartes programmas sagatavošana;2) tematiskā satura avotu vākšana un apstrāde;3) kartes pamatnes izvēle un sagatavošana tematiskā satura veidošanai;4) kartes veidošana;5) kartes oriăināla pavairošana vai izdošana.Tematiskās kartes izmanto galvenokārt teritorijas plānošanā un lielu objektuprojektēšanā, zinātniskajā pētniecībā un izglītošanas darbā, saimniecisku jautājumurisināšanā un jaunu tematisko karšu veidošanā.Pirmās tematiskās kartes, kurās raksturota Latvijas teritorija, bija Baltijas ăeoloăiskākarte (19.gs. sākums), Kurzemes upju un ezeru karte (1819.g.), pasta un telegrāfa līnijukarte (1842.g.). Laikā starp abiem pasaules kariem izdoto tematisko karšu klāsts nebijaplašs. Te jāmin jūras navigācijas, tūrisma, kā arī Zemes kadastra kartes. Pēc II.Pasauleskara Ĝoti sekmīgi attīstījās ăeoloăiskā kartogrāfija, jo padomju cenzūras apstākĜos, tai bijanosacīti brīvāka kontrole. Kartes par citu tematiku publicēja galvenokārt enciklopēdiskosizdevumos, zinātniskos rakstos un dažos tolaik izdotajos atlantos.Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas pirmā nacionālā programma tika sagatavotaarī ăeoloăiskai kartogrāfijai, bet viena no pirmajām publicētajām tematiskajām kartēm77