"Kartogrāfija" (.pdf) - Būvniecības fakultāte

Kartes galvenās funkcijas ir: komunikatīvā, kas nodrošina informācijas uzglabāšanuun nodošanu kartes lietotājam; operatīvā, t.i., kartes izmantošana praktisku problēmurisināšanai; uzziĦas jeb kartes izmantošana jaunu zināšanu ieguvei.8.1. Kartogrāfiskās komunikācijas jēdziensAr jēdzienu “kartogrāfiskā komunikācija” apzīmē procesu, kas nodrošina saiknistarp karti un tās lietotāju.Kartogrāfiskās komunikācijas sākumpunkts ir dati jeb informācija par kartē attēlojamoteritoriju – kartes satura avoti.Otrais posms ir informācijas reăistrācija un apstrāde kartesveidošanas vajadzībām.Trešais posms – kartes veidošana. Ceturtais posms - darbs ar kartijeb pētnieciskais posms. Piektais posms - kartes satura iegūtā informācija. Šī informācijair kartogrāfiskā attēla un kartes lietotāja kopdarbības rezultāts. Informācijas reăistrācijaskvalitāti ietekmē kartogrāfa vai speciālista, kurš veido karti, pieredze; zinātniskie unmetodiskie principi, kurus ievēro vācot datus; iecerētās kartes mērogs, projekcija unveidošanas tehnoloăija; kartes satura ăeneralizācijas principi; kartogrāfiskās izteiksmeslīdzekĜi, ko paredzēts izmantot veidojot karti. Pētnieciskā posma kvalitāti nosaka kartesizmantotāja zinātniskā pieredze; pirms veikt darbu ar karti, izvirza hipotēzes; tehniskiepaĦēmieni, ko lieto darbā ar karti.Par jēdzienu “kartogrāfiskā komunikācija” reāli sāka spriest kopš 20.gs. 40.gadu otrāspuses, kad kartogrāfijas definīciju papildināja ar norādi par kartes lietošanu. 1972.gadāStarptautiskā kartogrāfijas asociācija izveidoja komisiju “Komunikācija kartogrāfijā” aruzdevumu pētīt kartogrāfiskās komunikācijas teorijas un prakses problēmas. No mūsutautiešiem kartogrāfiskās komunikācijas jautājumus īpaši pētījis Austrālijā dzīvojošaisM.Balodis, par to ziĦojot arī 25.Starptautiskajā ăeologu kongresā 1976.gadā.Kartes kā pētniecības objekta pieejamības veidi ir:1) saturiskā, t.sk. kartes leăendas;2) laiciskā jeb vai saturs nav novecojis;3) lietišėā, ko nosaka kartes formāts, locīšana, papīra un krāsu noturība;4) finansiālā, t.i., kartes cena.Kartes var kalpot šādiem mērėim:- informācijas uzglabāšanai;- mērījumiem;- telpisko raksturojumu transformēšanai divdimensiju plaknē;- hipotēžu izstrādāšanai.8.2. Kartes satura analīzeKartes satura analīzes paĦēmienus iedala pēc to izmantošanas specifikas:- kartes satura apraksts – tas ir tradicionāls paĦēmiens, kas dod iespējas izpētīt kartēattēlotās parādības, to izvietojuma un savstarpējās saistības īpatnības; aprakstam jābūtloăiskam un sakārtotam ar secinājumiem un ieteikumiem;91