janvāris 2008 - Swedbank

More documents

Recommendations

Info

Pasaules ekonomikas apskats 12 mājsaimniecību rīcībā paliekošo ienākumu pieaugumam, atspoguļojot gan nodarbinātības kāpumu, gan arī nodokļu un sociālo iemaksu samazināšanos. Jaunajām nodokļu atlaidēm par hipotekāro aizdevumu procentu maksājumiem vajadzētu amortizēt augsto nekustamā īpašuma cenu un stingrāku kreditēšanas nosacījumu negatīvo ietekmi un uzturēt mājokļu pieprasījumu un tādējādi arī iekšzemes pieprasījumu. Tomēr 2008. gadā tiek paredzēts lēnāks investīciju pieauguma temps. Francijas IKP gada pieauguma struktūra 80% 60% 40% 20% 0% -20% -40% -60% -80% 2005 2006 2007P Avots: Eurostat, HB aprēķini Mājsaimniecību patēriņš Valdības patēriņš Inv estīcijas Neto eksports Ar naftas un citu izejvielu cenām saistītais inflācijas pieaugums ir nopietns risks Francijas patēriņam un izaugsmei kopumā, taču inflācija ir ievērojami zemāka par eirozonas vidējo, tādējādi perspektīvas šķiet relatīvi labvēlīgas. Vidējā inflācija 2008. gadā varētu būt 1.8 — 2%, izpaužoties augstāku energoresursu un pārtikas preču cenu ietekmei uz pamatinflāciju. 2009. gadā inflācija varētu samazināties. 3. Itālija Pirmajos trijos 2007. gada ceturkšņos reālais IKP pieauga par 2.1% — vairāk nekā atbilstošajā 2006. gada periodā. Tomēr pieauguma temps ir samazinājies četrus ceturkšņus pēc kārtas, tādējādi paredzams, ka ekonomikas attīstība 2007. gadā būs nedaudz lēnāka par 1.9% pieaugumu iepriekšējā gadā. Galvenais ekonomikas dzinējspēks bija iekšzemes patēriņš, ko noteica darba algu kāpums un bezdarba samazināšanās līdz 5.9%. Nākotnē ir paredzama iekšzemes pieprasījuma pieauguma tempa palēnināšanās sakarā ar globālā attīstības tempa palēnināšanos un spriedzi pasaules finanšu tirgos. Tādējādi IKP pieauguma prognoze 2008. gadam ir pazemināta līdz 1.3%. Pēdējo gadu laikā bija vērojama eksporta snieguma uzlabošanās, gada pieauguma temps saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm 2007. gada pirmajos trijos ceturkšņos sasniedza 10.8%, tomēr spēcīgais eiro un globālā ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanās negatīvi ietekmē eksporta izaugsmi, tāpēc tekošā konta deficīta samazināšanās nav paredzama (2.2% no IKP 2007. gadā un 2.3% no IKP 2008. gadā). Panākts ievērojams uzlabojums valsts finansēs: paredzēts fiskālā deficīta samazinājums no 4.4% no IKP 2006. gadā līdz 2.2% no IKP 2007. gadā, un tuvākajā nākotnē tam vajadzētu saglabāties Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktā 3% limita ietvaros. Vēl nesen inflācija bija līdzīga vidējai eirozonas inflācijai, taču pēdējos mēnešos tā atpaliek no vidējā eirozonas rādītāja, un novembrī šī atšķirība bija 0.5 procentpunkti — šis fakts varētu palīdzēt Itālijai nedaudz paaugstināt konkurētspēju. Itālijas pamatbudžeta bilance, % no IKP 0 -1 -2 -3 -4 -5 2000 2002 2004 2006 2008P Avots: Eurostat 4. Ziemeļvalstis 4.1 Zviedrija Pēc spēcīgās 4.1% izaugsmes 2006. gadā Zviedrijas ekonomikas attīstība palēninājās. IKP pieaugums 2007. gada 3. ceturksnī gada griezumā bija 2.5%, kas ir zemāks par paredzēto. Lai gan saglabājās stabili galvenie IKP kāpumu veicinošie faktori — privātais patēriņš un investīcijas, neto eksports kritās, jo eksporta pieaugums (5.2% gada griezumā) atpalika no importa pieauguma (9.7%). Eksporta pieauguma palēnināšanos daļēji izraisīja Zviedrijas kronas vērtības kāpums pret ASV dolāru kopš 2007. gada sākuma, kas samazināja eksportu uz ASV. Sagaidāms, ka ārējā pieprasījuma samazināšanās un stingrāku vispārējo kreditēšanas nosacījumu ieviešana pakāpeniski samazinās ekonomikas attīstību līdz 2.9% 2008. gadā, tā joprojām būs augstāka par vidējo eirozonas rādītāju.
13 Pasaules ekonomikas apskats Zviedrijas IKP pieaugums, gada % 6% 5% 4% 3% 2% 1% 0% 1Q 04 1Q 05 1Q 06 1Q 07 Avots: Eurostat Lēnāka pieauguma tempa prognozes rada dilemmu Riksbank (Zviedrijas centrālā banka), jo inflācijai ir augšupvērsta tendence. Kopš 2007. gada augusta gada inflācija ir divkāršojusies (no 1.2% augustā līdz 2.4% novembrī) galvenokārt sakarā ar pārtikas preču un energoresursu cenu lēcienu. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē augsto izejvielu preču cenu ietekme uz inflāciju saglabāsies. Zviedrijas PCI inflācija, gada % 2.5% 2.0% 1.5% 1.0% 0.5% 0.0% Jan.05 Jūl.05 Jan.06 Jūl.06 Jan.07 Jūl.07 Avots: Eurostat 5. Somija Lina Vrubliauskienė, Jurgita Jurgutytė Somijā laika posmā no 2004.gada līdz 2007. gada 1. pusgadam ekonomikas izaugsmi veicināja nodarbinātības kāpums un stabilais patērētāju pieprasījums. Tomēr IKP pieauguma temps palēninās — gada izaugsme 2007. gada 3. ceturksnī bija 3.8%, kas ir par 1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 2.8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā. Daudzas institūcijas prognozē, ka 2007. gadā vidējā izaugsme būs nedaudz lielāka par 4%, bet 2008. gada tā būs 3%. Arī Somijā paātrinājās inflācija — galvenokārt izejvielu pasaules cenu kāpuma rezultātā. Bez tam Somijā 2008. gadā ir paredzama īslaicīga inflācijas tempa paātrināšanās sakarā ar paredzamo darba algu kāpumu un energoresursu un alkoholisko dzērienu nodokļu likmes paaugstināšanos. Somijas Banka lēš, ka darba algu kāpuma ietekme uz inflāciju varētu turpināties aptuveni 1 — 2 gadus. Kopumā izmaksu kāpums varētu vājināt Somijas ražojumu izmaksu konkurētspēju un tādējādi izraisīt eksporta samazināšanos un vēl būtiskāku izaugsmes tempa palēnināšanos. Šī gada laikā ar atsevišķām arodbiedrībām noslēgtās kolektīvās vienošanās par darba algas apmēru paaugstina inflācijas risku. Lai gan pēdējo desmit gadu laikā darba algu un darba ražīguma kāpums Somijā ir bijis daudz straujāks par vidējo kāpumu eirozonā, saspringtais darbaspēka tirgus izraisa darba algu kāpuma tempa paātrināšanos, kas savukārt ietekmē inflācijas gaidas un izraisa apburtā loka (darba algas kāpums izraisa cenu kāpumu, cenu kāpums izraisa darba algu kāpumu) efektu. Somijas inflācija un darba algu pieaugums, % 6 5 4 3 2 1 0 1Q 05 3Q 05 1Q 06 3Q 06 1Q 07 3Q 07 Avots: Eurostat Inf lācija Darba alga (gada pieaugums) Privātais patēriņa kāpums kopš 2006. gada otrā pusgada ir samazinājies, un 2007. gada sākumā patēriņa gada pieaugums bija tikai 3%. Viens no šīs palēnināšanās iemesliem ir procentu likmju kāpums un augsta inflācija. Tā ir samazinājusi mājsaimniecību reālo neto ienākumu pieauguma tempu. Nākamajiem diviem gadiem tiek prognozēts privātā patēriņa pieaugums par attiecīgi 2.9% un 2.5%. Galvenie privātā patēriņa pieaugumu ierobežojošie faktori ir mājsaimniecību parādsaistību pieaugums un augstākas procentu likmes. Privātpersonu investīcijas Somijā 2005. — 2006. gadā ir pieaugušas straujāk nekā laika posmā no 2002. līdz 2004. gadam. Tomēr kopš 2006. gada sākuma pieauguma temps ir palēninājies, it īpaši dzīvojamo māju būvē. Paredzams, ka 2008. — 2009. gadā mājokļu būves pieaugums vēl vairāk atslābs sakarā ar augstākām aizdevumu izmaksām un to, ka augstākas mājokļu cenas ir samazinājušas
Page 1 and 2: Pasaules ekonomikas apskats Makroek
Page 3 and 4: 3 Pasaules ekonomikas apskats Pasau
Page 5 and 6: 5 Pasaules ekonomikas apskats patē
Page 7 and 8: 7 Pasaules ekonomikas apskats ASV 1
Page 9 and 10: 9 Pasaules ekonomikas apskats cetur
Page 11: 11 Pasaules ekonomikas apskats Vāc
Page 15 and 16: 15 Pasaules ekonomikas apskats infl
Page 17 and 18: 17 Pasaules ekonomikas apskats Vēl
Page 19 and 20: 19 Pasaules ekonomikas apskats Kont
Page 21: 21 Pasaules ekonomikas apskats Mari

janvāris 2008 - Swedbank

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?